Dokuments nr.1094a

Par krāsaino metālu uzpirkšanu un eksportu

Saeimas Prezidijam

Sakarā ar Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu M.Grīnblata, A.Pētersona, I.Dāliņa, O.Grīga un V.Novakšānova jautājumiem Ministru prezidentam, kas saistīti ar krāsaino metālu uzpirkšanu un eksportu, un ievērojot Ministru prezidenta M.Gaiļa kunga norādījumus, paskaidroju, ka atbildes uz jautājumiem sagatavotas kopā ar Ekonomikas un Tieslietu ministrijām.

1. Cik no Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām nodarbojas ar krāsaino metālu uzpirkšanu vai eksportu?

Saskaņā ar 1993.gada 26.oktobra LR MK lēmumu nr.40 speciālas atļaujas melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšanai Latvijā un to eksportam uzdots izsniegt Ekonomikas ministrijai.

Melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšana ārpus Latvijas teritorijas un to eksports netiek ierobežots, taču atsevišķas darbības ar mettāllūžņiem, kuras reglamentē MK 1993.gada 2.novembra noteikumi nr.15 “Par preču un citu priekšmetu tranzītu Latvijas Republikas teritorijā” un grozījumi tajos, ir aizliegtas, tajā skaitā krāsaino metālu lūžņu reeksports un krāsaino metālu lūžņu iepirkšana no fiziskām personām. Ekonomikas ministrijas Licencēšanas komisijas sastāvā ir iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, VID Muitas departamenta, Valsts īpašuma fonda, un tā izsniedz attiecīgās licences uz 1 gadu.

Uz šo brīdi 14 uzņēmēji ir tiesīgi iepirkt krāsaino metālu lūžņus Latvijā, bet 7 uzņēmēji — eksportēt Latvijā iepirktos krāsaino metālu lūžņus. Pavisam Latvijā reģistrēti 97 000 uzņēmumu.

Latvijā 37 uzņēmēji ir tiesīgi iepirkt melno metālu lūžņus, taču nevienam no tiem nav tiesību izvest no valsts iepirktos melno metālu lūžņus. Visi uzņēmēji, kuri saņēmuši licences melno metālu lūžņu iepirkšanai Latvijā, ir noslēguši līgumus par metāllūžņu piegādi ar valsts a/s “Liepājas metalurgs”. Tādējādi, licencējot melno metālu lūžņu iepirkšanu Latvijā, praktiski tiek īstenota valsts monopola politika.

2. Cik krāsaino metālu zādzību vai laupīšanas gadījumu ir reģistrēti Latvijā, sākot ar 1995.gada 1.janvāri? Cik lieli materiālie zaudējumi ir radīti šajos gadījumos? Kā mainījušies šie skaitļi salīdzinājumā ar atbilstošu 1994.gada periodu? Cik krimināllietu par krāsaino metālu zādzībām vai laupīšanām ir ierosinātas 1995.gadā un cik atbilstošajā 1994.gada periodā? Cik notiesājošo spriedumu par šādām lietām ir stājušies spēkā 1995.gadā un cik atbilstošajā 1994.gada periodā?

Krāsaino metālu nelikumīgā piesavināšanās var notikt zādzības, atklātas zādzības vai laupīšanas veidā. (LR Kriminālkodeksa 139., 140., 141.pants.) Š.g. 8 mēnešos ir reģistrēti 347 krāsaino metālu piesavināšanās gadījumi Ls 584458 apjomā (atbilstošā periodā 1994.gadā — 188 gadījumi par Ls 118115). Visos šajos gadījumos tiek veiktas noteiktās procesuālās darbības. Pašreiz jau atklāti vainīgie 86 jeb 24,7% gadījumu (attiecīgi 1994.gadā 8 mēnešos — 41 jeb 21,8% gadījumu).

Tieslietu ministrijas statistikas sistēma vēl nenodrošina uzskaiti par notiesātajiem pēc zādzības vai laupīšanas priekšmeta, šajā gadījumā — krāsaino metālu zādzību, līdz ar to var sniegt tikai vispārējus datus par notiesātajiem pēc LR Kriminālkodeksa 139.panta — zādzības, 140.panta — atklātas zādzības, 141.panta — laupīšanas.

1994.g. 1. pusgads 1994.g. kopā 1995.g. 1. pusgads

139.pants 3417 5734 2225

140.pants 27 42 3

141.pants 192 380 180

Vienlaikus pie atbildes uz uzdotajiem jautājumiem paskaidroju, ka Ministru prezidents sakarā ar krāsaino metālu zādzību skaita pieaugumu valstī no svarīgiem tautsaimniecības objektiem uzdeva Iekšlietu ministrijai 1995.gada 4.augustā aktivizēt pasākumus krāsaino metālu zādzību ierobežošanai, t.sk. arī tādus, kas vērsti uz nelikumīgu metālu iepircēju atklāšanu, pārbaudot sludinājumus presē, kā arī veikt regulāras pārbaudes uzņēmumos un firmās, kas tiesīgas veikt darījumus ar metālu, un noskaidrot, vai ir dokumenti par metālu ieguves pirmavotu un izcelsmi.

Izpildot šo norādījumu, Ekonomikas policijas pārvalde izstrādājusi speciālu operatīvo pasākumu plānu, kurā paredzēto pasākumu realizācija jau notiek. Bez tīri operatīvajiem pasākumiem plānā liela vērība piešķirta arī profilaktiskiem pasākumiem un analītiskajam darbam ar preses materiāliem. Ekonomikas policija ir radījusi un realizē ar metālu uzpirkšanu saistīto uzņēmumu pārbaudes grafiku. Rezultātā pēdējā laikā konstatēti vairāki likumpārkāpumi. Tā 1995.gada 19.septembrī firmā “Stratos” pēc atkārtotas pārbaudes atklātas nelikumības, kas izpaužas krāsaino metālu iepirkšanā lielos vairumos no nezināmām fiziskām personām. Nedaudz agrāk par līdzīgiem pārkāpumiem šai firmai jau bija konfiscēti krāsainie metāli par summu 12 918 ASV dolāru. Tiek veiktas attiecīgas izziņas darbības.

Ekonomikas un Tieslietu ministrijas pašreiz analizē tiesību aktus, kas regulē krāsaino metālu tirgu, lai nepieciešamības gadījumā sagatavotu grozījumus tajos un iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā. Tiek apsvērta iespēja par speciāla likuma par melno un krāsaino metālu lūžņu un atgriezumu tirgus valsts monopola izstrādi un par krāsaino un melno metālu lūžņu un atgriezumu iepirkšanas un realizācijas jaunu speciālu noteikumu nepieciešamību.

Lūdzu Latvijas Republikas Saeimas Prezidiju 1995.gada 28.septembra Saeimas plenārsēdē dot man vārdu atbildei uz minētajiem deputātu jautājumiem.

Ar cieņu, —

1995.gada 27.septembrī iekšlietu ministrs J.Ādamsons