INFORMĀCIJA

Mācības Baltijas bataljonā

Vakar, 28.septembrī, beidzās Baltijas miera uzturēšanas bataljona (Baltbata) rotu komandējošā sastāva militāro mācību kurss Lielbritānijas instruktoru vadībā. Sakarā ar šo notikumu Ādažu bāzē bija sarīkota preses diena.

Pirmie žurnālistus Ādažu bāzē uzņēma tās pastāvīgie saimnieki — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Mobilās strēlnieku brigādes vadība. Brigādes komandieris kapteinis Juris Bezzubovs un viņa vietnieks virsleitnants Čevers pastāstīja, ka brigāde ir lielākais bruņotais formējums Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tās sastāvā ir trīs bataljoni un Vārves mācību centrs, pavisam vairāk nekā tūkstoš vīru. Atklātā domu apmaiņā ar žurnālistiem virsnieki pastāstīja par strēlnieku dzīvi un mācībām, par karavīru ikdienas problēmām.

Atbildot uz “LV” jautājumu, vai brigādē ir aktuālas ārpusreglamenta attiecības, virsleitnants Čevers paskaidroja, ka viņš līdz ar trīspadsmit citiem bataljona virsniekiem šogad no zemessardzes norīkots uz Mobilo strēlnieku bataljonu tieši minētās problēmas novēršanai. Pateicoties šim NBS vadības solim, ārpusreglamenta attiecības brigādē praktiski izzudušas. Cits žurnālistu jautājums bija par karavīru piedalīšanos vēlēšanās. Visiem karavīriem, kas vēlas balsot, šāda iespēja būs. Apmēram 30 procentu brigādes karavīru šajā laikā saņems atvaļinājumu, citi pēc attiecīga grafika varēs doties uz tuvāko vēlēšanu iecirkni Ādažu pagastā.

Brigādes vadītāji plašāk pastāstīja arī par militārajām mācībām. Tiek apgūti no Čehijas saņemtie lielgabali un mīnmetēji. Septembra sākumā brigādes karavīri piedalījušies militārajās mācībās “Rīta migla” Igaunijā, un latviešu vads ar savu augsto meistarību pārsteidzis ziemeļu kaimiņus.

Pēc tam žurnālisti tika aicināti uz mācību lauku, kur varēja atrasties improvizētas kaujas operācijas epicentrā. Viens mobilās strēlnieku brigādes vads demonstrēja pretinieka ugunspunkta iznīcināšanu, izmantojot angļu armijas taktiku. Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc Latvijas armijai izvēlēta tieši angļu kaujas taktika un ar ko tā atšķiras no kādreiz padomju armijā praktizētās, atbilde bija vienkārša: angļu taktika paredz lielākas rūpes par karavīru dzīvību.

Pēc tam rūpes par žurnālistiem pārņēma starptautisko instruktoru komanda dāņu armijas kapteiņa Mihaela Engholma vadībā. Kapteinis pastāstīja, ka Baltijas miera spēku bataljons vēl ir tikai tapšanas stadijā. Tā dalībnieku mācību pirmais posms bija intensīvas angļu valodas apgūšanas kurss. Pēc tam, jau otrajā posmā, tika turpināta angļu valodas mācīšana, vienlaikus apgūstot militārās iemaņas. Vakar beidzās tieši šis posms. Tagad apmēram 90 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīri, kas sekmīgi pabeiguši šo mācību posmu, dosies uz savām valstīm jau kā vienību komandieri. Pēc kāda laika viņi atkal sapulcēsies Ādažos, kur sāksies mācību trešais posms — un tā būs jau tieša sagatavošana ANO miera operācijām.

Viena no tām ir mācību munīcijas trūkums. Otra — nepieciešams steidzams daudzu Ādažu bāzes telpu remonts. Pašlaik telpas ir tādā pašā stāvoklī, kādas tika saņemtas pēc Krievijas armijas aiziešanas. Pēc kapteiņa Engholma domām, tieši nepiemērotās telpas var aizkavēt turpmākās militārās piegādes.

Pēc lietišķā brīfinga žurnālisti dāņu kapteiņa vadībā atkal devās uz mācību poligonu, kur kopīgi ar angļu armijas instruktoru seržantu Džimu Kvikliju vēroja, kā igauņu vienība dažu latviešu instruktoru pavadībā izvērstā triecienā apspiež pretinieka armijas grupas pretestību. Pēc tam žurnālisti devās uz noliktavām — te dāņu armijas majors Jorns Parders izrādīja bataljona ekipējumu, kas saņemts galvenokārt no ASV, Vācijas un Zviedrijas, kā arī no vairākām citām valstīm.

Pēc pusdienām kopā ar bataljona vīriem žurnālisti tika aicināti uz parādes laukumu, kur ierindā bija nostājušies visu trīs valstu pārstāvji. Latvijas NBS štāba orķestris atskaņoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas himnas. Igaunijas bruņoto spēku galvenā štāba priekšnieks pulkvedis Arvo Sirels, Latvijas NBS komandiera vietas izpildītājs pulkvedis Juris Eihmanis un Lietuvas armijas štāba priekšnieks Jurģis Norgēlis apsveica katrs savas valsts karavīrus, apbalvoja labākos un novēlēja labus panākumus arī turpmāk militārās meistarības spodrināšanā. Pēc tam notika karavīru parāde, ko noskatījās instruktori no Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas un Somijas.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors