Augsts NATO vadītājs Latvijā

Divu dienu vizītē Latvijā bija ieradies NATO programmas “Partnerattiecības mieram” koordinācijas centra direktors, dāņu ģenerālmajors Gunars Lange. Viņš tikās ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītāju, Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani un iepazinās ar stāvokli mūsu NBS.

Dāņu ģenerālis tikās arī ar Dānijas vēstniecības darbiniekiem. Ar NATO programmas “Partnerattiecības mieram” Latvijas darba grupu tika apspriesti politiskie aspekti attiecībā uz Latvijas līdzdalību šajā NATO programmā, Latvijas un NATO sadarbības evolūcija 1995. gadā, kā arī sadarbības perspektīvas 1996. gadam. Vizītes noslēgumā ģenerālmajors Gunars Lange un pulkvedis Juris Eihmanis rīkoja preses konferenci.

Dāņu ģenerālis izteica gandarījumu par iespēju iepazīties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un atzinīgi novērtēja Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidošanu. Gunars Lange pastāstīja, ka NATO programmas “Partnerattiecības mieram” koordinācijas centrs izveidots pavisam nesen un tajā strādā tikai desmit pastāvīgi darbinieki. Niecīgs šķiet arī centra budžets, taču jāņem vērā, ka algas dažādu valstu virsniekiem, kas strādā centrā, maksā viņu valstis. Katrā ziņā koordinācijas centram būs aizvien lielāka loma NATO turpmākajā attīstībā.

Atbildot uz “LV” jautājumu, kā ģenerālis Lange vērtē Krievijas ārpolitikas aktivitātes, kas vērstas pret NATO paplašināšanas plāniem, augstais NATO darbinieks uzsvēra, ka ir militārpersona, un izteica bažas, ka viņa priekšnieki nebūtu diez cik priecīgi, ja ģenerālis iesaistītos politiskās analīzēs.

Tālāk Gunars Lange izteica savu viedokli, ka Krievija ir vērā ņemams faktors, ar ko noteikti jārēķinās, lemjot par NATO paplašināšanu.

Arī šī apsvēruma dēļ NATO paplašināšanas procesam jābūt maksimāli “caurspīdīgam”, t.i., atklātam.

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, ģenerālis Lange noliedza faktu, ka ir konkrēti plāni, kādā secībā NATO tiks uzņemtas jaunas dalībvalstis. Visu izšķiršot attiecīgās valsts gatavība šim procesam. Kvantitatīvajiem aspektiem nebūšot izšķiroša nozīme.

Dāņu ģenerālis arī visnotaļ korekti atvairīja Krievijas TV korespondenta savdabīgo jautājumu: “Iedomājieties, ka jūs esat nevis NATO ģenerālis, bet Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks. Kāda būtu jūsu reakcija uz NATO paplašināšanu?” Ģenerālis atbildēja, ka ir militārpersona, nevis aktieris un nevar improvizēt par tematu “kas būtu, ja būtu...”.

Tiek lemti ļoti konkrēti jautājumi, katrai no šajā procesā iesaistītajām valstīm ir jārēķinās ar reālo situāciju un reālo notikumu attīstību.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors