Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

 

Par dabas resursu nodokli

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dabas resursu lietošana ir:

a) tieša dabas resursu ieguve (iesaistīšana saimnieciskajā darbībā),

b) piesārņojošo vielu ievadīšana vai noplūde vidē,

c) videi kaitīgu preču un produktu patērēšana,

d) jebkura darbība vai bezdarbība, kas degradē vidi vai dabas resursus;

2) dabas resursu lietošanas atļauja ir īpašs dokuments, kas nosaka dabas resursu ieguves, vides piesārņošanas vai videi kaitīgu preču un produktu realizācijas vai ievešanas (importa) kvantitatīvos un kvalitatīvos ierobežojumus, kā arī uzliek papildu saistības tā saņēmējam. Dabas resursu lietošanas atļauju likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas;

3) dabas resursu lietošanas limiti ir dabas resursu ieguves, vidi piesārņojošo vielu ievadīšanas vai citi šo darbību kvantitatīvi ierobežojumi, kurus noteiktam laika periodam noteikušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas;

4) videi kaitīga prece vai produkts ir tāda izejviela, ražojums, patēriņa priekšmets vai to iepakojums, kas savā dzīves ciklā izraisa vides piesārņojumu vai degradāciju. Preces vai produkta dzīves cikls ietver izejvielu ieguvi un pārstrādi, preces vai produkta ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju;

5) dabas resursu lietošanas licence ir īpaša veida licence, kuru izdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (vai tās pilnvarota institūcija) un kura tās apmaksātās (dzēstās) daļas apjomā ir līdzvērtīga dabas resursu nodokļa nomaksai.

2. pants. Dabas resursu nodokļa mērķis

Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

3. pants. Nodokļa ieņēmumu izmantošana

(1) Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi (nodokļa ieņēmumi) izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.

(2) Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā likuma 11. pantā noteiktajam sadalījumam.

4. pants. Nodokļa maksātāji

Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas, kas Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus vai kas vidē ievada ar nodokli apliekamu piesārņojumu, vai kas realizē pašražotas vai ieved (importē) videi kaitīgas preces un produktus un kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem ir saņēmušas attiecīgu atļauju (vai arī tām šāda atļauja bija jāsaņem) veikt šādas darbības.

5. pants. Ar nodokli apliekamie objekti

Ar nodokli apliek:

1) iegūstamos dabas resursus, kas minēti šā likuma 1. un 2.pielikumā, ja tos izmanto saimnieciskajā darbībā;

2) vides piesārņojumu — atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas, kas minētas šā likuma 3.— 6. pielikumā;

3) videi kaitīgas preces un produktus, kas minēti šā likuma 7.pielikumā.

6. pants. Nodokļa likmes

Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, noteiktas šā likuma pielikumos. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm.

7. pants. Dabas resursu lietošanas limitēšana

(1) Dabas resursu lietošanas limitus nosaka, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam paredzēto atļauju.

(2) Jebkuram nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem atļauja. Atļauju, izvērtējot dabas resursu krājumus, vides stāvokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas.

(3) Atļaujas dabas resursu ieguvei (arī ūdeņu izmantošanai), piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu uzglabāšanai poligonos piešķir tiem uzņēmumiem, kas ar Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu noteikti par poligonu apsaimniekotājiem.

(4) Atļauju piešķir uz pieprasītāja iesnieguma pamata uz ierobežotu laiku. Iesniegums par atļaujas piešķiršanu jāiesniedz ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kārtējās atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās. Atbildīgajai institūcijai jauna atļauja jāizsniedz četru nedēļu laikā vai divu nedēļu laikā jāpaziņo par motivētu atteikumu piešķirt atļauju. Par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu dabas resursu lietotājiem, kas uzsāk jaunu darbību, jāpaziņo sešu nedēļu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

(5) Atļauja nav nepieciešama dabas resursu lietotājiem, kuri lieto dabas resursus sava nekustamā īpašuma robežās, ja lietošana nav saistīta ar šo resursu realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā (resursu iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā), kā arī ja šī lietošana nerada nelabvēlīgas vides pārmaiņas ārpus nekustamā īpašuma robežām. Šā noteikuma ierobežojumus nosaka likums “Par vides aizsardzību” un likums par zemes dzīlēm.

(6) Ja dabas resursu lietotājs tehnisku (procedūras) iemeslu dēļ likumā paredzētajā kārtībā un termiņos nav saņēmis nepieciešamo atļauju, atbildīgajai institūcijai ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāku par diviem mēnešiem, pagarināt iepriekšējās atļaujas derīguma termiņu.

(7) Ar atļauju piešķiršanu saistītos strīdus izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ieinteresētā persona strīda izskatīšanā pieņemto lēmumu ir tiesīga pārsūdzēt tiesā.

 

II nodaļa
Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

8. pants. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu

(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu izmantošanas un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā noteiktajiem limitiem.

(2) Par dabas resursu lietošanu limitos noteiktajos apjomos nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm.

(3) Par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu, ja tie uzrādīti pārskata dokumentos, nodokli aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi.

9. pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu)

(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču un produktu veidiem atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajai klasifikācijai.

(2) Nodokli par pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

(3) Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to muitas vērtības un ievedmuitas nodokļa kopsummas.

10. pants. Nodokļa aprēķinu un nomaksas kārtība

(1) Dabas resursu lietošanas, limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču un produktu uzskaites, nodokļa aprēķinu un nomaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārskats par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķins pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm maksātājam jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu institūciju. Nodokļa aprēķiniem izmantojami tikai tādi dabas resursu ieguves vai piesārņojuma dati, kas pamatoti ar noteiktā kārtībā akreditētu (atestētu) laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodikām.

(3) Maksātājs nodokli aprēķina un iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā vienu reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 20.datumam. Maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes.

11. pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1) 30 procentus — valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2) 40 procentus — to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

3) 30 procentus — to rajonu vai ap republikas pilsētu (izņemot Rīgu) esošo rajonu vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu Rīgā limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1) 30 procentus — valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2) 70 procentus — Rīgas pilsētas vides aizsardzības speciālajā budžetā.

(3) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu), kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

(4) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

III nodaļa
Licenču tirgus izmantošana nodokļa administrēšanā

12. pants. Licencēšanas ieviešana nodokļa administrēšanā

(1) Latvijas reģionos ar nelabvēlīgām vides stāvokļa izmaiņu tendencēm, reģionos ar nelīdzsvarotu saimnieciskās darbības un vides pašatjaunošanās potenciāla attiecību, kā arī atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas ir kaitīgi vai potenciāli bīstami videi, nodokļa administrēšanā var ieviest licenču tirgus mehānismu. Licenču izdošanas, apmaksas (dzēšanas) kārtību un darbības ar licencēm reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Ja nodokļa administrēšanā ieviests licenču tirgus mehānisms, tas izslēdz citu nodokļa administrēšanas metožu piemērošanu attiecīgajam ar nodokli apliekamajam objektam (izņemot šā likuma 13.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus). Maksājumus par licencēm ieskaita budžetos atbilstoši nodokļa maksāšanas vispārējai kārtībai saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Licences izdod regulāros un ierobežotos laidienos. Licencēšanu var noteikt atsevišķiem dabas resursu vai piesārņojuma veidiem vai to grupām noteikta reģiona robežās vai noteiktiem uzņēmējdarbības veidiem. Licencēšanu var noteikt arī atsevišķu videi kaitīgu preču vai produktu realizācijas un ievešanas (importa) regulēšanai. Dažāda veida licences nav savstarpēji aizstājamas.

13. pants. Licences funkcijas

(1) Iegādātā licence ir līdzvērtīga nodokļa nomaksai par tiem ar dabas resursu nodokli apliekamajiem objektiem, kuriem šī licence paredzēta, un tādā apjomā, kādā šī licence ir apmaksāta (dzēsta). Licenču turētāja rīcībā esošo licenču kopapjoms uzskatāms par dabas resursu ieguves vai vides piesārņojuma limitu.

(2) Ja faktiskie dabas resursu ieguves vai piesārņojuma apjomi pārsniedz ar apmaksātām (dzēstām) licencēm nosegto apjomu, tad dabas resursu lietotājam par pārsniegumu jāmaksā nodoklis pēc pamatlikmēm un papildlikmēm vispārējā nodokļa administrēšanas kārtībā tāpat kā par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma vai par virslimita piesārņojumu.

(3) Licencēšanas sistēma neatceļ un negroza spēkā esošo vides piesārņojuma normēšanas, projektu saskaņošanas un atļauju izsniegšanas kārtību.

14. pants. Licenču izdošana, realizācija un dzēšana

(1) Licences izdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (vai tās pilnvarota institūcija). Licence ir derīga tikai tajā reģionā un/vai tam uzņēmējdarbības veidam, kuram tā izdota. Licenču veidus un to atbilstību atsevišķiem dabas resursu ieguves un piesārņojuma veidiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Licenču realizāciju to izdevējs veic ar attiecīgā reģiona pašvaldību starpniecību.

(3) Dabas resursu ieguvēji un vides piesārņotāji licences apmaksā (dzēš) pakāpeniski saskaņā ar grafiku, kuru katram licenču laidienam nosaka tā izdevējs.

(4) Licenču turētājam desmit dienu laikā pēc licenču iegādes tās jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotā institūcijā.

15. pants. Licenču brīva tirdzniecība

(1) Licenču turētājam ir tiesības realizēt neapmaksātas (nedzēstas) vai daļēji apmaksātas (daļēji dzēstas) licences, kuras tam kļuvušas nevajadzīgas uzņēmējdarbības virziena, tehnoloģisku vai citu pārmaiņu rezultātā. Licences realizē par cenu, ko nosaka, pusēm vienojoties, bet tā nedrīkst būt mazāka par summu, kas līdzvērtīga licences neapmaksātajai daļai atbilstošajam nodokļa maksājumam. Licenču brīvo tirdzniecību organizē attiecīgā reģiona pašvaldības.

(2) Licenču pirkšanas un pārdošanas fakts desmit dienu laikā jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotā institūcijā.

IV nodaļa
Atvieglojumi un izņēmumi

16. pants. Nodokļa atlaides

(1) Nodokļa maksātājs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus, var saņemt nodokļa atlaidi par summu, kas nepieciešama šā projekta realizācijai.

(2) Nodokļa maksātājs, kuram nav nodokļu parādu, var saņemt nodokļa atlaidi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lēmumu par atlaides piešķiršanu no valsts vides aizsardzības speciālā budžeta pieņem Finansu ministrija, bet no pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta — attiecīgā pašvaldība, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.

(3) Nodokļa atlaidi var piešķirt uz visu projekta īstenošanas termiņu, bet ikgadējo atlaidi — par tādu maksimālo summu, kādu veido nodokļa maksājumi šajā gadā pēc pamatlikmēm par projektā paredzēto piesārņojuma apjoma samazinājumu.

(4) Nodokļa atlaides saņemšana neatceļ dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma limitus. Nodokļa maksājumi par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un par virslimita piesārņojumu maksājami šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(5) Pēc ikgadējās nodokļa atlaides termiņa izbeigšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novērtē projekta īstenošanas kvalitāti un sagatavo atzinumu Finansu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai. Ja projekts nav savlaicīgi un kvalitatīvi īstenots, atlaide jāatmaksā pilnībā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

17. pants. Nodokļa atmaksāšanas kārtība

(1) Maksājumi par videi kaitīgu preču un produktu patēriņu ir daļēji atmaksājami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) personām, kas šīs preces nodod utilizācijai vai atkārtotai izmantošanai;

2) uzņēmumiem, kas atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču utilizāciju vai pārstrādi.

(2) Atmaksājumu normatīvi doti šā likuma 7. pielikumā.

V nodaļa
Nobeiguma noteikumi

18. pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pilnvarotas institūcijas. Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes.

(2) Ministru kabinets apstiprina kārtību, kādā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajam iedalījumam nosaka:

1) konkrēto dabas resursu un piesārņojošo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

2) dabas resursu ieguves ikgadējos apjomus un ieguves tehniskos nosacījumus atsevišķiem resursu veidiem;

3) vides piesārņojuma normatīvus un ikgadējos apjomus atsevišķiem piesārņojuma veidiem;

4) to konkrēto videi kaitīgo preču un produktu klasifikāciju un tehniskos raksturojumus, par kuriem jāmaksā nodoklis.

19. pants. Atbildība par datu slēpšanu vai sagrozīšanu

Par nelikumīgo, pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai ievesto (importēto) preču apjomu papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja tiek piedzīta soda nauda divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.

20. pants. Nokavējuma naudas

Nokavējuma naudas aprēķina un iekasē atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajai kārtībai.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3. un 23.nr.; 1992, 1.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 14.septembrī.

Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 4. oktobrī

1. pielikums

 

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

1. Veicot ieguvi zem gruntsūdens līmeņa, piemērojami nodokļa likmju atvieglojuma koeficienti šādiem resursu veidiem:

smilts būvniecībai, smilts stiklam un veidnēm — 0.5

smilts — grants, grants būvniecībai — 0.7

2. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par nelietderīgiem zudumiem, kas radušies ieguves procesā, par zudumiem, kas saistīti ar izrakteņa kondīcijas bojājumiem, un par iegūtajiem izrakteņu apjomiem, kas neatbilst izpētes atzinumā uzrādītajam izrakteņa veidam un kondīcijai, nodoklis maksājams pēc pamatlikmes un papildlikmes kā par virslimita ieguvi.

3. Nodokļa likme par augsnes ieguvi piemērojama šā dabas resursa realizācijas gadījumos vai arī nosakot maksājumus par tā bojāšanu vai nelietderīgiem zudumiem atbilstoši iepriekšējā punktā minētajiem noteikumiem.

4. Ja augsto vai pārejas purvu kūdru, zemo purvu kūdru, sapropeli lauksaimniecībai izmanto augsnes auglības paaugstināšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojams nodokļa likmju atvieglojuma koeficients 0.3.

Nr. p.k.	Resursu veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Augsne	m3	0.20
2.	Smilšmāls un mālsmilts	m3	0.01
3.	Smilts būvniecībai	m3	0.05
4.	Smilts stiklam un veidnēm	m3	0.20
5.	Smilts — grants, grants būvniecībai	m3	0.10
6.	Māls cementam un ķieģeļiem	m3	0.10
7.	Māls keramikai un kera1mzītam	m3	0.13
8.	Dolomīts šķembām, dolomītmiltiem, būvkaļķim un cementam	m3	0.06
9.	Dolomīts apdarei, stiklam un metalurģijai	m3	0.25
10.	Kaļķakmens cementam, būvkaļķiem	m3	0.10
11.	Kaļķiezis, saldūdens irdenais, augšņu kaļķošanai	m3	0.10
12.	Kaļķakmens metalurģijai, stikla un cukura ražošanai	m3	0.18
13.	Kaļķiezis, saldūdens saistītais (šūnakmens), apdarei	m3	1.00
14.	Ģipšakmens cementam	m3	0.20
15.	Ģipšakmens būvģipsim	m3	0.25
16.	Laukakmeņi (no atradnēm) būvniecībai	m3	0.15
17.	Krāsu zeme krāsvielām	m3	0.10
18.	Augsto vai pārejas purvu kūdra (mitrums — 40%)	tonna	0.13
19.	Zemo purvu kūdra (mitrums — 50%)	tonna	0.07
20.	Sapropelis lauksaimniecībai (mitrums — 60%)	tonna	0.10
21.	Sapropelis un dūņas dziedniecībai	tonna	0.50

 

2. pielikums

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi

Nr. p.k.	Ūdeņu ieguves avots vai veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Pazemes ūdeņi	m3	0.01
2.	Virszemes ūdeņi	m3	0.002
3.	Ārstnieciskie minerālūdeņi	m3	0.10
4.	Galda minerālūdeņi	m3	0.15
5.	Termālie ūdeņi	m3	0.05

 

3. pielikums

Nodokļa likmes par normatīvo vides piesārņošanu, uzglabājot atkritumus

Nr. p.k.	Atkritumu klasifikācija pēc bīstamības klases	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Netoksiskie atkritumi	m3	0.25
2.	Toksiskie atkritumi	m3	1.50
3.	Īpaši toksiskie atkritumi	m3	50.00

 

4. pielikums

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu

Nr.p.k.	Izmešu klasifikācija pēc bīstamības klases	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Netoksiskie izmeši	tonna	3.00
2.	Vidēji bīstamie izmeši	tonna	4.50
3.	Bīstamie izmeši	tonna	10.00
4.	Īpaši bīstamie izmeši	tonna	800.00

 

5. pielikums

Nodokļa likmes par ūdeņu piesārņošanu

Nr.p.k.	Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc bīstamības klases	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Netoksiskās vielas	tonna	3.00
2.	Suspendētās vielas (netoksiskās)	tonna	10.00
3.	Vidēji bīstamās vielas	tonna	30.00
4.	Bīstamās vielas	tonna	8 000.00
5.	Īpaši bīstamās vielas	tonna	50 000.00

 

6. pielikums

Nodokļa likmes par augsnes, grunts un ūdenstilpju gultnes piesārņošanu

Nr.p.k.	Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc bīstamības klases	Mērvienība	Likme (Ls)
1..	Vidēji bīstamās vielas	tonna	100.00
2.	Bīstamās vielas	tonna	1 000.00
3.	Īpaši bīstamās vielas	tonna	10 000.00

 

7. pielikums

Nodokļa likmes par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu)

1. Precēm vai produktiem, kuriem nodokļa aprēķināšanai par mērvienību noteikta to vērtība latos, nodokļa likmi aprēķina procentos no to realizācijas cenas vai muitas vērtības un ievedmuitas nodokļa kopsummas (saskaņā ar šā likuma 9. panta noteikumiem).

2. Stikla lauskām un utilizācijai nododamai plastmasas, metāla vai kartona pārtikas produktu tarai norādīts nodokļa atmaksājuma normatīvs latos.

3. Pielikumā norādīti šādi nodokļa atmaksājuma normatīvi:

(1) atmaksājuma normatīvs, preci vai produktu nododot utilizācijai vai atkārtotai izmantošanai;

(2) atmaksājuma normatīvs uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai produktu utilizāciju vai atkārtotu izmantošanu;

(3) atmaksājuma normatīvs atskaitījumiem mērķfondos.

4. Nodokļa maksājumu (atbilstoši šim pielikumam) ieskaitīšanu budžetā nosaka šā likuma 3.pants un 11.panta trešā daļa. Nodokļa ieņēmumu izmantošanu atbilstoši šajā pielikumā norādītajam atmaksājuma sadalījumam, kā arī atmaksāšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 3.panta un 17.panta noteikumiem reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Nr.p.k.	Preces vai produkta veids	Mērvienība	Likme (Ls)	Atmaksājuma normatīvi (procentos vai Ls)
				(1)	(2)	(3)
1.	Minerāleļļas	litrs	0.02	60%	20%	20%
2.	Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti svina ar ietilpību	gab.	1.50	70%	20%	10%
	līdz 50 Ah	gab.			20%
	no 51 līdz 100Ah	gab.	3.00	60%	20%	20%
	no 101 līdz 150 Ah	gab.	4.50	50%	20%	30%
	no 151 un vairāk Ah	gab.	6.00	40%	20%	40%
	citi	no vērtības latos	15%	60%	20%	20%
3.	Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas) (onp — ozona noārdīšanas potenciāls)	kg onp	1.00	80%	10%	10%
4.	Dzīvsudraba luminiscentās lampas	gab.	0.10	60%	30%	10%
5.	Visu veidu riepas	kg	0.05	30%	60%	10%
6.	Dzērieni vai pārtika stikla tarā	no vērtības latos	3%	80%	15%	5%
	plastmasas tarā	no vērtības  latos	5%	30%	20%	50%
	metāla tarā	no vērtības latos	5%	30%	20%	50%
	kartona tarā (tetrapakās u.c.)	no vērtības latos	4%	30%	20%	50%
7.	Vienreiz lietojamie plastmasas trauki trauki un galda piederumi	no vērtības latos	50%	60%	30%	10%
8.	Stikla lauskas	kg		0.04
9.	Plastmasas, metāla un kartona pārtikas produktu tara utilizācijai	kg			0.04