"Līdzekļus par labu Kosovai nesamazinās"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.03.22.

Šreiere pieprasa lielāku pārskatāmību ES lauksaimniecības budžetā.

Par spīti lielajai līdzekļu nepieciešamībai ES paredzētajā Balkānu atjaunošanas programmā lielākā daļa dalībvalstu nav gatavas pieņemt līdzekļu samazināšanu lauksaimniecības budžetā. Tas kalpoja par pamatu ES lauksaimniecības ministru izteikumam. Kā pēc tikšanās tika paziņots, tikai Vācija, Itālija un Nīderlande pamatos atbalstot Eiropas Komisijas priekšlikumu ik gadu 300 miljonu eiro no lauksaimniecības budžeta pārskaitīt par labu Balkānu palīdzībai. Tomēr viņi to saistīja ar noteikumu, ka ES lauksaimnieku ienākumi tādējādi netiks samazināti. Pārējās ES dalībvalstis lielākā vai mazākā mērā skaidri izteikušas savas šaubas. Īpaši asi izteikušies Francijas, Spānijas un pārsteidzošā veidā arī Lielbritānijas ministri. Komisijas priekšlikums pārkāpj Berlīnes valstu un valdību vadītāju finansēšanas lēmumus; budžeta plānojums pieņemts līdz 2006.gadam un to atkārtoti nevarot pārveidot. Tā neesot vienīgi lauksaimniecības ministru nostāja, bet gan valdības nostāja.

Lauksaimniecības padomē nesen tika apspriesti arī budžeta komisāres Šreieres plāni par ES budžeta reformu. Ministri bija nobažījušies, ka tādējādi lauksaimniecības budžetam, salīdzinot ar Berlīnes finansējumu, ik gadu zudumā aizietu vairāk nekā viens miljons eiro. Komisāre un pēc Santēra komisijas atkāpšanās izveidotā otrā speciālistu komisija pārņēmusi auditoru tiesas prasību. Tomēr tā vairs nevēlas pieņemt, ka liela daļa lauksaimniecības izdevumu, apejot parasto budžeta procesu, tiekot iegrāmatoti kā "negatīvie izdevumi". Šī vienīgi lauksaimniecības politikā pielietotā norēķināšanās aizsedzot patiesās izmaksas un apgrūtinot demokrātisku budžeta kontroli. Pašreizējā prakse ir "kas pretējs pārredzamībai", šim laikrakstam teica Šreieres kundze. Ar ienākumiem nākotnē arī jāapietas kā ar ienākumiem. Lauksaimniecības politika vairs ilgāk nevarot izvairīties no prasības būt pārskatāmai.

Komisāre galvenokārt runā par finansiālajām dalībvalstu atgriezeniskajām prasībām, kuras neievēro ES kontroles noteikumu noteicēji, tāpat kā ienākumus no tirdzniecības noliktavās. Šie līdzekļi līdz šim tiešā ceļā ieplūda lauksaimniecības budžetā tā, ka Komisija, Parlaments un finansu ministri attiecībā uz līdzekļu izmantošanu neko nevarēja ietekmēt. Pārdomas par to, ka strīdīgie līdzekļi nākotnē jāizmanto tāpat kā visi citi ES ienākumi, arī Komisijas iekšienē, kura par to nākamajā nedēļā uzsāks pirmo orientējošo diskusiju, saskārās ar milzīgu pretestību. Jo tad šī lauksaimniecības budžeta daļa ik gadu, runājot par budžetu no jauna, atrodas dispozīcijā. Kā alternatīva budžeta reformai pa šo laiku tiek diskutētas iespējas par strīdīgo ieņēmumu mērķu noteikšanu.