"Eiropa pie interneta!"

"Die Zeit"

— 2000. 03. Nr.12.

Savienībai ir jābūt gatavai new economy .

Šķiet, ka Vācijā ir beigusies ekonomiskās stagnācijas ziema. Arī visā ES, ņemot vērā niecīgo inflāciju, veselīgo maksājumu bilanci un plānoto ekonomisko attīstību 3% apjomā šajā un nākamajā gadā, konjunktūras izredzes ir labas. Tas ir stingrs pamats ilgstošai ekonomiskai attīstībai. Taču tas nedrīkst nevienu novest līdz pašapmierinātībai. 15 Eiropas valdībām ir jāizmanto atjaunotā pašapziņa, lai īstenotu tālejošas ekonomiskās un sociālās reformas. Tām ir jārada Eiropas zināšanu ekonomika, kas vienlaikus ir konkurētspējīga, atvērta jauninājumiem un sociāla.

Sagatavošanās new economy ir neatliekams uzdevums. Eiropa nākamajos desmit gados var kļūt par pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku. Tā ir ekonomiski stabila, tai ir laba izglītības sistēma un stiprs sociālais modelis, lai jaunajā pasaules ekonomiskajā sistēmā varētu pārņemt vadošo lomu. Ja Eiropa neizmantos savu potenciālu, tad tā drīz vien nonāks pie sētas durvīm. Nekas to nenorāda skaidrāk kā digitālā tehnika, kas izplatās triecientempā.

Pēc nedēļas Lisabonā būs īstais laiks iekustināt akmeni. Tad kopā sanāksim mēs, ES politiskie vadītāji, lai debatētu par Eiropas sociālās un ekonomiskās atjaunošanas plāniem. Mēģinājumu pārvērst Eiropu par konkurētspējīgu ekonomiku, kas rada jaunas darba vietas, pagātnē ir bijis pietiekami. Taču šoreiz ir citādi. Klimats reformām Eiropas līmenī, galvenokārt eiro dēļ, ir labvēlīgāks nekā jebkad. ES valdībām, lai kvalificētos jaunajai valūtai, ir jāpiekopj apdomīga fiskālā un naudas politika. Tagad līdz ar eiro ir parādījusies jauna "eiropeiskās domāšanas" tendence, lai nostiprinātu Valūtas savienību ar pareizu sociālo, izglītības un ekonomikas politiku.

Eiropa atkal varēs uzņemties vadošo lomu, ja vien tā spēs tikt galā ar vājajām vietām. Ekonomiskā attīstība pēdējos gados Eiropā vidēji ir bijusi lēnāka nekā ASV. Lai gan bezdarbs pašreiz samazinās, tas joprojām ir nepanesami augsts, īpaši sieviešu vidū un pakalpojumu jomā. Eiropa atpaliek arī jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Daļēji iemesli ir zemās investīcijas izglītībā, daļēji pārāk dārgās maksas par interneta izmantošanu. Mazajiem uzņēmumiem ir grūti izveidoties par spēcīgām firmām; iegūt riska kapitālu ārpus Eiropas robežām joprojām ir grūti; pētniecība Eiropā ir pārāk sadrumstalota un ļoti labām idejām ir vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai nolīdzinātu ceļu uz tirgu. Slimības izmaksas, noziedzība un cita veida nabadzības un bezdarba blakus ietekme nav akceptējama ne tikai morālā ziņā vien. Tā ir arī satraucoši augsta: Eiropas Komisija tās cenu ir aprēķinājusi apmēram 2 biljonus gadā jeb 12 – 20% no Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc mans uzdevums Lisabonas galotņu sanāksmē ir rūpēties, lai vadošie Eiropas politiķi būtu spiesti rīkoties. Es vēlos iesniegt pasākumu paketi, kas balstās uz divām galvenajām asīm. Pirmkārt, es Savienības dalībvalstu valdības neatlaidīgi centīšos pārliecināt īstenot visas tās ekonomiskās reformas, kas stimulē zināšanu ekonomikas attīstību. Tas prasīs visu Eiropas finansu tirgu integrāciju līdz 2005. gadam, ieskaitot riska kapitāla sagatavošanu. Un tas prasīs arī lielāku konkurenci visos high – tech sektoros, kā gaisa satiksme, banku un enerģijas sistēmas, kā arī telekomunikācijas, kur Eiropa pašreiz atpaliek. Es aicināšu līdz 2002. gadam izveidot kopēju Eiropas pētniecības politiku un iestāšos par vienkāršāku un labvēlīgāku garīgā īpašuma aizsardzību, ieviešot vienotu ES patentu. Es aicināšu valstu un valdību vadītājus noteikt benchmarks viņu gatavības uz risku veicināšanā un jauninājumu ieviešanā. Tas ietvers birokrātijas ierobežošanu Eiropas, nacionālajā un reģionālajā līmenī. Saskaņā ar EDSO informāciju Eiropa ik gadu nevajadzīgu noteikumu dēļ izšķērdē trīs līdz piecus procentus sava IKP.

Otrkārt, es valstu un valdību vadītājus aicināšu modernizēt un nostiprināt Eiropas sociālo modeli, investējot savos cilvēkos. Tas nozīmē vairāk naudas izglītībai un visu pilsoņu digitālajai izglītošanai. Visām skolām līdz 2001. gadam ir jābūt pieslēgtām internetam, un visi skolotāji līdz 2002. gadam jāapmāca to izmantot. Un visiem pilsoņiem līdz 2005. gadam ir jādod iespēja izglītoties šajā jomā. Tas nenozīmē, ka es, piemēram, Vācijas federālo zemju vai federālās valdības atbildību gribu pārcelt uz Briseli. Šeit runa ir par politikas jomām, kam noteikti ir jāpaliek nacionālā vai reģionālā līmenī – taču te mēs varam daudz iegūt, vienojoties par kopējiem mērķiem Eiropas līmenī.

Tāpat es Lisabonā neatlaidīgi aicināšu reformēt Eiropas sociālo apdrošināšanu, ieskaitot vecuma apdrošināšanu. Es izteikšu priekšlikumu nospraust mērķus nabadzības apkarošanai un sākt jaunu sociālo dialogu. Un es Eiropas politiskos vadītājus mudināšu panākt pilnīgu nodarbinātību un, proti, ar skaidru mērķi bezdarbu samazināt līdz līmenim, kāds ir ekonomiski veiksmīgākajās valstīs. Visaptveroši ir jāreformē atbalsts Eiropas pilsoņiem; un te liela nozīme ir jāpiešķir plaisas likvidēšana starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

Mums, Eiropas vadošajiem politiķiem, dodoties uz Lisabonu, ir jāapbruņojas ar politisko drosmi un gribu. Nekad laiks politiskajai sadarbībai nav bijis tik nobriedis. Nevienprātība nozīmēs pasaulei signalizēt, ka Eiropa ir akla pret new economy . Mūsu pilsoņi Lisabonas galotņu sanāksmi nevērtēs pēc elegantajiem formulējumiem, bet pēc mērķiem, datiem un termiņiem mūsu pasākumu realizēšanai. Viņi mūs vērtēs pēc mūsu noteiktības palīdzēt Eiropai iegūt pasaulē vadošo lomu.

Romano Prodi