Pie likuma “Par Latvijas Republikas un Kanādas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (“LV”, nr.151, 3.10.1995., 1.lpp.)

LATVIJAS REPUBLIKAS UN KANĀDAS
KONVENCIJA
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS
UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU
ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA
UN KAPITĀLA NODOKĻIEM

Latvijas Republikas valdība un Kanādas valdība vēlēdamās noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:

I. KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

1. PANTS

Konvencijas darbības sfēra

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

 

 

2. PANTS

Nodokļi uz kuriem attiecas šī Konvencija

1. Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kuri tiek uzlikti Latvijas, vai tās vietējās pašvaldības labā, vai Kanādas labā, neatkarīgi no tā kādā veidā notiek šo nodokļu uzlikšana.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem tiks uzskatīti visi nodokļi ar kuriem tiek aplikts kopējais ienākums, kopējais kapitāls, vai ienākuma vai kapitāla elementi, ieskaitot nodokļus ar kuriem tiek aplikti ienākumi no kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļi ar kuriem tiek aplikts kapitāla vērtības pieaugums.

3. Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz esošajiem nodokļiem, kas ir:

(a) Latvijā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk minēti kā “Latvijas nodokļi”);

(b) Kanādā:

nodokļi, kurus uzliek Kanādas valdība saskaņā ar Ienākuma Nodokļa Aktu,

(turpmāk minēti kā “Kanādas nodokļi”).

4. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem līdzīgiem nodokļiem, un kapitāla nodokļiem, kuri tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizvietojot esošos nodokļus. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāziņo vienai otrai par jebkuriem ievērojamiem grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti šo valstu nodokļu likumos.

II. DEFINĪCIJAS

3.PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Šajā Konvencijā, ja vien no konteksta neizriet cita nozīme:

(a) jēdziens “ Latvija ” nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem pieguļošu teritoriju, kur saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem likumiem var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

(b) jēdziens “ Kanāda ” lietots ģeogrāfiskā nozīmē apzīmē Kanādas teritoriju, ieskaitot:

(i) jebkādu apgabalu ārpus Kanādas teritoriālajiem ūdeņiem, kurš saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, un Kanādas likumiem ir apgabals, kurā Kanāda var īstenot savas tiesības attiecībā uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

(ii) ūdeņus un gaisa telpu virs jebkura (i) apakšpunktā minētā apgabala attiecībā uz jebkādu darbību, kas ir saistīta ar iepriekšminēto dabas resursu izpēti vai izmantošanu;

(c) jēdzieni “ Līgumslēdzēja Valsts ” un “ otrā Līgumslēdzēja Valsts ” nozīmē Latviju vai Kanādu atkarībā no konteksta;

(d) jēdziens “ persona ” apzīmē fizisku personu, mantu, trastu, sabiedrību, līgumsabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

(e) jēdziens “ sabiedrība ” apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru organizāciju, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

(f) jēdzieni “ Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ” un “ otrās Līgumsldzējas Valsts uzņēmums ” attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents un uzņēmumu, ko vada otrās Līgumsldzējas Valsts rezidents;

(g) jēdziens “ kompetentās iestādes ” apzīmē:

(i) Latvijā — Finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Kanādā — Nacionālo Ieņēmumu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi

(h) jēdziens “ pilsonis ” nozīmē:

(i) jebkuru fizisko personu kurai ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

(ii) jebkuru juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuru statusu nosaka Līgumslēdzējas Valsts spēkā esošā likumdošana;

(i) jēdziens “ starptautiskā satiksme ” attiecībā uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumu apzīmē jebkuru pārbraucienu ar kuģi vai lidmašīnu lai transportētu pasažierus vai īpašumu, izņemot tos gadījumus kad pārbrauciena galvenais mērķis ir transportēt pasažierus vai īpašumu vienīgi starp vietām otrās īgumslēdzējas Valsts iekšienē;

2. Šīs Konvencijas pielietošanai jebkurā laikā Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu to pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir tajā laikā šīs valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

 

 

4.PANTS

Rezidence

1. Pielietošanai šajā Konvencijā jēdziens “ Līgumslēdzējas Valsts rezidents ” apzīmē:

(a) jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem pamatojoties uz viņas pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas — tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija;

(b) Līgumslēdzējas Valsts valdību, vai politiski administratīvo vienību, vai vietējo pašvaldību, vai jebkuru šīs valdības, politiski administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības aģentūru vai izpildorgānu.

Bet šis jēdziens neiekļauj jebkuru personu, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Valstī tikai un vienīgi par tās ienākumiem no šajā Valstī esošiem avotiem.

2. Ja pēc 1.punkta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

(a) šī persona tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidenti, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

(b) ja nav iespējams noteikt Valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidentu kura tai ir ierastā mītnes zeme;

(c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidenti, kuras pilsonis ir šī persona;

(d) ja šī persona ir abu Valstu pilsonis vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes izšķir šo jautājumu savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem sabiedrība ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidente, tā tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidenti, kuras pilsonis ir šī sabiedrība.

4. Ja saskaņā ar 1. punkta noteikumiem persona, kas nav ne fiziska persona, ne sabiedrība ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidente, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāatrisina jautājums savstarpējas vienošanās ceļā un jānosaka veids kādā Konvencija tiek pielietota attiecībā uz šo personu.

 

 

5.PANTS

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šīs Konvencijas mērķiem, jēdziens “ pastāvīgā pārstāvniecība ” nozīmē noteiktu vietu kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” ietver:

(a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

(b) filiāli;

(c) kantori;

(d) fabriku;

(e) darbnīcu; un

(f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu izpētes vai ieguves vietu

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad ja šī celtniecība vai projekts notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdzienā “pastāvīgā pārstāvniecība” netiek ietverts sekojošais:

(a) ēku un iekārtu izmantošana tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

(b) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

(c) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

(d) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai, vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

(e) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos sagatavošanas vai palīgdarbus;

(f) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi lai nodarbotos ar (a)—(e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiemjebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neskatoties uz 1. un 2.punktu noteikumiem, ja persona uz kuru neattiecas 6.punktā noteiktais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā, un tai ir piešķirtas, un tā parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma labā Līgumslēdzējā Valstī, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Valstī, attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma vārdā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4.punktā minēto darbību, kura notiekot caur patstāvīgu darbības vietu, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar tā punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav patstāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, tad ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Valstī ar māklera, tirdzniecības aģenta vai jebkura cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, turklāt ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr kad šāda aģenta darbība notiek pilnīgi vai gandrīz pilnīgi šī uzņēmuma labā, viņš nevar tikt uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē

7. Fakts, ka sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidente kontrolē vai tiek kontrolēta no sabiedrības, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidente vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai kādā citā veidā) pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

 

 

III. IENĀKUMA APLIKŠANA AR NODOKŅIEM

6.PANTS

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumi, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Šīs Konvencijas mērķiem jēdzienam “ nekustamais īpašums ” ir jābūt tādai nozīmei, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas mērķiem, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens iekļaus īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par īpašumu, kurš atrodas uz zemes, jebkādas nekustamā īpašuma pirkšanas — pārdošanas tiesību izmantošanas tiesības, vai līdzīgas tiesības iegūt nekustāmo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai fiksētiem maksājumiem par tiesībām izmantot vai par derīgo izrakteņu un citu dabas resursu izmantošanu; kuģi un lidmašīnas netiks uzskatīti par nekustamo īpašumu.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks attiecināti uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī uz ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvas tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustāmā īpašuma izmantošanu, tad ienākums no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai pielietošanas jebkādā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustāmais īpašums.

5. 1. un 3. punktu noteikumi ir jāpiemēro arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

 

 

7.PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šāds uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic vai ir veicis uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, ko tā varētu gūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pat vai līdzīgu uzņēmējdarbību, tādos pat vai līdzīgos apstākļos un darbotos pilnīgi neatkarīgi ar šo uzņēmumu un ar visām citām personām.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu (kuri nav tādi izdevumi, kuru atskaitīšana nebūtu atļauta ja šī pastāvīgā pārstāvniecība būtu atsevišķs uzņēmums), atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse noteikt uzņēmējdarbības peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgās peļņas proporcionālas sadales principa pa struktūrvienībām, 2.punkts nekavē Līgumslēdzēju Valsti noteikt apliekamās uzņēmējdarbības peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpiemēro tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta uzņēmējdarbības peļņa vienīgi tāpēc, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšminēto punktu mērķiem: uzņēmējdarbības peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību katru gadu jānosaka, pielietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekoši pamatota nepieciešamība rīkoties pretēji.

7. Ja uzņēmējdarbības peļņā ir ietverti ienākuma veidi, kuri tiek apskatīti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

 

 

8.PANTS

Jūras un gaisa transports

1. Peļņa, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums gūst no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. Neatkarīgi no 7. panta noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa, kas tiek gūta par kuģa pārbraucienu, kura galvenais mērķis ir pasažieru vai īpašuma transportēšana starp vietām otrās Līgumslēdzējas Valsts iekšienē, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. 1. un 2. punktu noteikumi arī attiecas uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos pulā, kopējā uzņēmējdarbībā, vai starptautiskā transporta uzņēmumā.

4. Pielietošanai šajā pantā, uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē iekļauj:

(a) peļņu no jūras un gaisa transporta līdzekļu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes (bērboutčarters);

(b) peļņu no konteineru lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas (ieskaitot piekabes un attiecīgu aprīkojumu konteineru transportam), preču vai izstrādājumu pārvadāšanai; gadījumos, kad šāda iznomāšana vai lietošana, uzturēšana vai iznomāšana notiek papildus uzņēmuma jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.

 

 

9.PANTS

Saskarīgie uzņēmumi

1. Gadījumos kad:

(a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;

(b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē, vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī;

un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās vai finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kuri atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbojas starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura izveidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu par kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šī iekļautā peļņa ir peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas izmaiņas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikts šis ienākums otrajā Valstī. Nosakot šīs izmaiņas, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus, un ja nepieciešams kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.

3. Līgumslēdzējai Valstij nav jākoriģē uzņēmuma peļņa 1. punktā minētajos apstākļos pēc tās iekšējā likumdošanā noteiktā termiņa beigām, un jebkurā gadījumā, piecus gadus pēc tā gada beigām, kurā uzņēmumam saskaņā ar 1. punktā minētajie apstākļiem būtu izveidojusies peļņa, kas būtu jākoriģē.

4. 2. un 3. punktu noteikumi nav jāpiemēro krāpšanas, apzinātas pienākumu nepildīšanas vai nepilnīgas izpildes gadījumā.

 

 

10. PANTS

Dividendes

1. Dividendes, kuras sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidente — izmaksā otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet ja otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir šo dividenžu īstenais īpašnieks šādi uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt :

(a) izņemot gadījumu, kad dividendes izmaksā nerezidentiem piederoša investīciju korporācija, kas ir Kanādas rezidents, 5 procentus no dividenžu bruto lieluma, ja īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kura tieši kontrolē ne mazāk kā 25 procentus no balsstiesībām kompānijā, kura izmaksā dividendes;

(b) 15 procentu no dividenžu bruto apjoma visos pārējos gadījumos.

Šī punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens “ dividendes ” šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, akcijām, kuras dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā vai tiesībām piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par tās saistībām; kalnrūpniecības akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu kurš ir pakļauts tādai pat aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo peļņas sadali.

4. 1. un 2. punktu noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī veic otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgu bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās Valsts rezidents, un ja līdzdalība kuras labā tiek izmaksātas dividendes ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā Valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otrās Valsts rezidentam, vai arī ja līdzdalība, kurai par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī; ne arī aplikt sabiedrības nesadalīto peļņu ar nesadalītās peļņas nodokli pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.

6. Neviens šīs Konvencijas noteikums nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas aizliedz Līgumslēdzējai Valstij aplikt ar nodokļiem sabiedrības ienākumu, kas attiecināms uz tās pastāvīgo pārstāvniecību šajā Valstī, papildus nodokļiem, kuri būtu jāmaksā par šo ienākumu sabiedrībai, kura ir šīs valsts pilsonis, pie nosacījuma, ka jebkurš papildus uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt 5% no ienākumu apjoma, kurš nav ticis aplikts ar papildus nodokli iepriekšējos nodokļu gados. Šī noteikuma mērķiem jēdziens “ienākums” nozīmē peļņu, ieskaitot peļņu no īpašuma atsavināšanas, no kuras ir atskaitīti visi nodokļi, kas nav šeit minētais papildus nodoklis ar ko tiek aplikta peļņa šajā Valstī, kas ir attiecināma uz Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību gadā un iepriekšējos gados.

 

 

11.PANTS

Procenti

1. Procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šie procenti var tikt aplikti ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet ja otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no procentu bruto apjoma.

3. Neskatoties uz 1. un 2. punktu noteikumiem:

(a) procenti, kas veidojas Latvijā tiks aplikti ar nodokļiem tikai Kanādā ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Kanādas valdībai vai politiski administratīvai vienībai vai vietējai pašvaldībai;

(ii) Kanādas Bankai; vai

(iii) Eksporta Attīstības Korporācijai;

(b) procenti, kas veidojas Kanādā tiks aplikti ar nodokļiem tikai Latvijā ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Latvijas valdībai vai vai vietējai pašvaldībai;

(ii) Latvijas Bankai; vai

(iii) jebkurai organizācijai, kura ir līdzīga Eksporta Attīstības Korporācijai, un kura ir izveidota Latvijā pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļā ir jānosaka vai šīs organizācijas ir līdzīga rakstura);

(c) procenti kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un kuri tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam par aizdevumu, kuru ir garantējusi vai apdrošinājusi jebkura no (a) un (b) apakšpunktos minētajām institūcijām, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī;

(d) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja:

(i) to saņēmējs ir otrās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums un procentu īstenais īpašnieks, un

(ii) šim uzņēmumam procenti tiek maksāti par parāda saistībām, kas izveidojušās, pārdodot uz kredīta pirmās minētās Valsts uzņēmumam jebkādas preces vai rūpniecības, tirdzniecības vai zinātniskās iekārtas, izņemot gadījumus, kad pārdošana, vai parāda saistības ir starp saistītām personām;

(e) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir to īstenais īpašnieks, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šie procenti ir soda nauda par nokavētiem maksājumiem.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens “ procenti ” apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām, neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, un sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, kā arī ienākumu, kas tiek pakļauts tādai pat aplikšanai ar nodokļiem, kā ienākums par naudas aizdošanu, saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kurā šis ienākums veidojas. Tomēr, jēdziens “procenti” neiekļauj ienākumu, kura aplikšanu ar nodokļiem nosaka 10. pants.

5. 1., 2. un 3. punktu noteikumi netiks pielietoti ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti veidojas, izmantojot tur izvietoto patstāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

6. Tiks uzskatīts, ka procenti veidojas Līgumslēdzējā Valstī, kad to maksātājs ir šīs Valsts rezidents. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību, vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti šie procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti veidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku, vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kāda būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku gadījumā, ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz pēdējo minēto (saskaņoto — tulk.) summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu pie nosacījuma ka tiek ievēroti pārējie Konvencijas noteikumi.

 

 

12.PANTS

Autora honorārs

1. Autora honorārus, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek maksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr, autora honorāru var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kurā tas veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet ja otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir šī autora honorāra īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no autora honorāra bruto apjoma.

3. Jēdziens “ autora honorārs ” šī panta kontekstā apzīmē jebkura veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par izmantošanu jeb par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības, patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai citu netaustāmo īpašumu, vai par izmantošanu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu jeb zinātnisku pieredzi, un iekļauj jebkāda veida maksājumus par kinofilmām un darbiem ar filmām, videolentēm vai citiem reproducēšanas līdzekļiem, to pielietošanai saistībā ar televīziju.

4. 1. un 2. punktu nosacījumi netiks piemēroti ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā veidojas autora honorārs, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autora honorāra maksājumi, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Tiks uzskatīts, ka autora honorārs veidojas Līgumslēdzējā Valstī, ja tā maksātājs ir šīs Valsts rezidents. Tomēr, kad persona, kura izmaksā autora honorāru, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autora honorāru, un autora honorārs tiek izmaksāts no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autora honorārs veidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

6. Ja speciālu attiecību rezultātā starp maksātāju un autora honorāra īsteno īpašnieku jeb starp viņiem abiem un kādu citu trešo personu autora honorāra apjoms, kas attiecas uz lietošanu, tiesībām vai informāciju, par ko tas tiek izmaksāts, pārsniedz tādu autora honorāra apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādas speciālas attiecības, tad šī panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autora honorāra apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā citus Konvencijas noteikumus.

7. Ja jebkurā Konvencijā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kuru noslēdz Latvija ar trešo Valsti, kura ir Ekonomiskās Attīstības un Sadarbības Organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šī datuma piekrīt atbrīvot no Latvijas nodokļiem:

(a) autortiesību autora honorārus un citus līdzīgus maksājumus attiecībā uz jebkādu literāru, dramatisku, muzikālu vai mākslas darbu radīšanu vai reproducēšanu (neiekļaujot autora honorārus attiecībā uz kinofilmām, ne autora honorārus attiecībā uz darbiem ar filmām, videolentēm vai citiem reproducēšanas līdzekļiem, to pielietošanai saistībā ar televīzijas raidījumiem), vai

(b) autora honorārus par lietošanu, vai par tiesībām lietot jebkuru patentu vai jebkuru informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi (neiekļaujot jebkādu informāciju, kas tiek sniegta sakarā ar nomas līgumu vai frančīzes (par tiesībām izmantot firmas zīmes un metodes) līgumu),

šis atbrīvojums tiks automātiski piemērots attiecībā uz (a) un (b) apakšpunktos minētajiem autora honorāriem.

 

 

13.PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par nekustāmā īpašuma atsavināšanu, kurš atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts par kustāmā īpašuma, kas sastāda Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrajā Līgumslēdzējā Valstī komercīpašuma daļu, atsavināšanu, vai arī ienākumus kas gūti par kustāmā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, ieskaitot ienākumus no šādas pastavīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Kapitāla pieaugums ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, par starptautiskajā satiksmē izmantoto kuģu un lidmašīnu atsavināšanu, vai par šiem kuģiem un lidmašīnām piederīgā kustāmā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla pieaugumu, kas saņemts atsavinot:

(a) akcijas, (kuras nav akcijas, kas reģistrētas atzītā Fondu Biržā otrajā Līgumslēdzējā Valstī), kuras veido būtisku līdzdalību kompānijā, kas ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un kuras savu vērtību galvenokārt iegūst no otrajā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma; vai

(b) būtisku līdzdalību līgumsabiedrībā, trastā vai mantā, kas izveidoti saskaņā ar otrās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, un kuru vērtība galvenokārt izriet no šajā otrajā Valstī esošā nekustamā īpašuma,

var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī. Šī punkta mērķiem, jēdziens “nekustamais īpašums” iekļauj (a) apakšpunktā minētās kompānijas akcijas, vai (b) apakšpunktā minēto līdzdalību līgumsabiedrībā, trastā vai mantā, bet neiekļauj jebkuru īpašumu, kas nav nomāts īpašums, kurā tiek veikta sabiedrības, līgumsabiedrības, trasta vai mantas darbība.

5. Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents atsavina īpašumu saskaņā ar organizēšanos, reorganizāciju, apvienošanos, sadalīšanos vai jebkuru citu līdzīgu darbību, un peļņa, pieaugums vai ienākums attiecībā uz šo atsavināšanu, netiek atzīti par apliekamiem ar nodokļiem šajā Valstī, ja to lūdz darīt persona, kas iegādājas šo īpašumu, otrās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde var piekrist, uz šai kompetentai iestādei pieņemamiem noteikumiem un termiņiem, atlikt peļņas, pieauguma (kapitāla — tulk.) vai ienākuma atzīšanu par apliekamiem ar nodokļiem šajā otrajā Valstī uz tik ilgu laiku un tādā veidā, kāds var tikt noteikts nolīgumā (kompetento iestāžu — tulk.).

6. Kapitāla pieaugums, par jebkura tāda īpašuma, kas atšķiras no 1., 2., 3., un 4. punktā minētā īpašuma, atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

7. 6. punkta noteikumi neietekmēs Līgumslēdzējas Valsts tiesības saskaņā ar tās likumiem aplikt ar nodokļiem kapitāla pieaugumu par jebkāda īpašuma atsavināšanu, ko iegūst fiziska persona, kas ir bijusi pirmās — minētās Valsts rezidents jebkurā laikā, piecu gadu ilgā periodā pirms šī īpašuma atsavināšanas.

 

 

14. PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Fiziskas personas — Līgumslēdzējas Valsts rezidentes ienākumi, attiecībā uz profesionāliem vai līdzīgiem neatkarīga rakstura pakalpojumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, ja vien šis rezidents pakalpojumu sniegšanai neizmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja ir tikusi izmantota vai tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja tā uzturas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri pārsniedz 183 dienas kopumā, jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums no iepriekšminētās, otrajā Valstī veiktās darbības, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens “ profesionālie pakalpojumi ” konkrēti ietver neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu darbību ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža profesijās.

 

 

15.PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. pantu noteikumiem darba alga un citi atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā minētajā Valstī, ja:

(a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un

(b) atalgojumu maksā darba devējs, kas nav otrās Valsts rezidents vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un

(c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atalgojumu, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kuģa vai lidmašīnas, kas darbojas starptautiskajā satiksmē, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī.

 

 

16.PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis, vai kā jebkura līdzīga sabiedrības — otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta, pārvaldes orgāna loceklis, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

 

 

17.PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 7., 14. un 15. pantu noteikumiem, ienākumus, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, kā, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai mūziķis, vai kā sportists par savu individuālo darbību šajā jomā, kas tiek veikta otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību šajā jomā, netiek maksāts pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šis ienākums, neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem, var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 2. punkta noteikumi nav jāpiemēro, ja ir pierādīts, ka ne izpildītājmākslinieks, ne sportists, ne ar viņiem saistītas personas nepiedalās tieši vai netieši 2. punktā minētās personas peļņas sadalē.

4. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas gūts no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic izpildītājmākslinieks vai sportists, ja viņa vizīte šajā valstī pilnīgi vai daļēji tiek finansēta no otrās Līgumslēdzējas Valsts, vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šādos gadījumos ienākums tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.

 

 

18. PANTS

Pensijas un ikgadējie maksājumi

1. Pensijas un ikgadējie maksājumi, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī, taču tā jebkuras pensijas daļa, kas tiktu izslēgta no apliekamā ienākuma pirmajā — minētajā Valstī, ja saņēmējs būtu tās rezidents, ir jāatbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Pensijas, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksātas otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var arī tikt apliktas ar nodokļiem Valstī, kurā tās veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumiem. Tomēr, periodisku pensiju, kuras nav sociālās nodrošināšanas maksājumi, izmaksu gadījumā uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt mazāko no:

(a) 15 procentiem no maksājumu bruto apjoma; un

(b) likmi, kas tiek noteikta pamatojoties uz nodokļa lielumu, kuru maksājumu (pensiju — tulk.) saņēmējam būtu jāmaksā par gadu, par kopējo gadā saņemto periodisko pensiju maksājumu apjomu, ja viņš būtu tās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kurā veidojas šie maksājumi.

3. Ikgadējie maksājumi, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt arī aplikti ar nodokļiem Valstī, kurā tie veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumiem; bet uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no tās ikgadējo maksājumu daļas, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Valstī. Tomēr, šie ierobežojumi neattiecas uz kopsummu izmaksām, kas veidojas atsavinot līdzdalību ikgadējos maksājumos, vai uz jebkura veida maksājumiem saskaņā ar ikgadējo maksājumu kontraktu, kura izdevumi pilnīgi vai daļēji ir bijuši atskaitāmi, nosakot ienākumu jebkurai personai, kura ir iegādājusies šo kontraktu.

4. Neatkarīgi no jebkā šajā Konvencijā, alimenti un citi līdzīgi maksājumi, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem attiecībā uz šiem maksājumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī.

 

 

19.PANTS

Valsts dienests

1. (a) Darba algas, samaksas un līdzīgas atlīdzības, kas nav pensijas, kuras fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, par šai Valstij, vai vienībai, vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

(b) Tomēr, šīs darba algas, samaksas vai līdzīgās atlīdzības tiks apliktas ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs (otrās — tulk.) Valsts rezidents, kurš:

(i) ir šīs Valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvis par šīs Valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. 1. punkta noteikumi nav jāpiemēro atlīdzībām, kuras izmaksā attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

 

 

20.PANTS

Studenti

Maksājumi, ko students, stažieris vai māceklis, kurš ir vai bija, tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī, otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, saņem, lai viņš uzturētu sevi, studētu vai stažētos, netiks aplikti ar nodokli šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi veidojas ārpus šīs Valsts.

 

 

21.PANTS

Citi ienākumi

1. Saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts rezidenta cita veida ienākumi, neatkarīgi no tā kur tie veidojas, kuru aplikšana ar nodokļiem nav noteikta šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. Tomēr, ja šo ienākumu saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents no avotiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, šis ienākums var arī tikt aplikts ar nodokļiem Valstī, kurā tas veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumiem. Gadījumā, kad šis ienākums ir ienākums no trasta vai mantas, kas nav tāds trasts, kurā veiktās iemaksas ir bijušas atskaitāmas, uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ienākuma bruto lieluma, pie nosacījuma, ka šis ienākums ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem tajā Valstī, kuras rezidents ir šī ienākuma īstenais īpašnieks.

 

IV. KAPITĀLA APLIKŠANA AR NODOKŅIEM

22. PANTS

Kapitāls

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidentam piederošs kapitāls, kas pārstāvēts ar otrajā Līgumslēdzējā Valstī esošu nekustamo īpašumu, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāls, ko pārstāv kustāmais īpašums, kas veido daļu no otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kapitāls, ko pārstāv kuģi un lidmašīnas, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustāmais īpašums, kas piederīgs šo kuģu un lidmašīnu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

 

V. METODES DUBULTĀS NODOKŅU UZLIKŠANAS NOVĒRŠANAI

23. PANTS

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta sekojošā veidā:

(a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumu, vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šo Konvenciju var tikt aplikts ar nodokļiem Kanādā, ja vien tās iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai ir jāatļauj:

(i) atskaitīt no šī rezidenta ienākuma nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Kanādā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) atskaitīt no šī rezidenta kapitāla nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Kanādā samaksāto kapitāla nodokli;

Šie atskaitījumi nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī atskaitījuma piemērošanas, kāda ir attiecināma, atkarībā no apstākļiem, uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Kanādā.

(b) šī panta (a) apakšpunkta mērķiem, kad kompānija, kas ir Latvijas rezidents saņem dividendes no kompānijas, kas ir Kanādas rezidents, un kurā tai pieder vismaz 10% no akcijām ar pilnām balsstiesībām, Kanādā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta kompānijas peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

2. Kanādā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta sekojošā veidā:

(a) saskaņā ar pastāvošajiem Kanādas likuma noteikumiem attiecībā uz ārpus Kanādas teritorijas samaksāto nodokļu atskaitīšanu no Kanādā maksājamā nodokļa, kā arī saskaņā ar jebkuru sekojošo šo noteikumu modifikāciju, neietekmējot šo noteikumu galveno principu, ja vien saskaņā ar Kanādas likumiem netiek piešķirti lielāki atvieglojumi, vai pieļauti lielāki atskaitījumi, Latvijā samaksātais nodoklis par peļņu, ienākumu vai pieaugumu (kapitāla — tulk.), kas veidojas Latvijā, ir jāatskaita no jebkura Kanādas nodokļa, kas ir maksājams attiecībā uz šo peļņu, ienākumu vai pieaugumu;

(b) saskaņā ar pastāvošajiem Kanādas likuma noteikumiem attiecībā uz ienākuma no ārzemju filiāles aplikšanu ar nodokļiem, kā arī saskaņā ar jebkuru sekojošo šo noteikumu modifikāciju, neietekmējot šo noteikumu galveno principu, Kanādas nodokļa aprēķināšanas mērķiem, sabiedrībai, kas ir Kanādas rezidente, aprēķinot tās apliekamo ienākumu tiks atļauts atskaitīt jebkuru dividendi, ko tā saņem no šīs sabiedrības filiāles, kas ir Latvijas rezidente, neapliekamā ienākuma;

(c) gadījumā, kad saskaņā ar jebkuru Konvencijas noteikumu, Kanādas rezidenta saņemtais ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Kanādā, neatkarīgi no tā, Kanāda var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu aprēķinot nodokli uz šī rezidenta atlikušo ienākumu.

3. Tiks uzskatīts, ka sabiedrības, kas ir Kanādas rezidente, Latvijā samaksātais nodoklis attiecībā uz peļņu, kas gūta par ražošanu vai lauksaimniecību, dabas resursu izpēti vai izmantošanu vai par celtniecības vai telekomunikāciju projektiem, ko tā veic Latvijā, iekļauj jebkuru summu, kas būtu jāmaksā kā Latvijas nodoklis jebkurā gadā, bet attiecībā uz kuru atbrīvojums no nodokļa vai nodokļa samazinājums tiek piešķirts šajā gadā vai jebkurā tā daļā, saskaņā ar speciālu Latvijas likumdošanu lai veicinātu ekonomikas attīstību, pie nosacījuma, ka šie atbrīvojumi vai samazinājumi tiek piešķirti uz laika periodu, kas nepārsniedz 10 gadus.

4. Šī panta mērķiem, tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts rezidenta peļņa, ienākums vai pieaugums (kapitāla — tulk.), kurš saskaņā ar šo Konvenciju tiek aplikts ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, veidojas šajā otrajā Valstī.

 

VI. SPECIĀLIE NOTEIKUMI

24. PANTS

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi netiks otrajā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos.

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta šajā otrajā Valstī ar tādiem nodokļiem, kas ir mazāk labvēlīgi, nekā nodokļi, ar kuriem tiek aplikti otrās Valsts uzņēmumi, kas veic līdzīgu darbību.

3. Nekas šajā pantā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkuras personiskās atlaides, atvieglojumus vai nodokļu samazināšanu, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības, kādas tā piemēro saviem rezidentiem.

4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi, vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus, pirmajā minētajā valstī nevar tikt pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī, kuru kapitāls pilnīgi, vai daļēji pieder vienam vai vairākiem trešās valsts rezidentiem vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus.

5. Šajā pantā jēdziens “aplikšana ar nodokļiem” nozīmē nodokļus attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī Konvencija.

 

 

25. PANTS

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie nodokļu uzlikšanas šai personai, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo Valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu nodokļu uzlikšanu, iesniegt rakstveidā iesniegumu, kurā tiek pamatota šīs nodokļu uzlikšanas pārskatīšana, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona. Minētais iesniegums ir jāiesniedz divu gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par darbību, kuras rezultātā ir notikusi nodokļu uzlikšana pretrunā ar šo Konvenciju.

2. 1. punktā minētās kompetentās iestādes pienākums ir censties, ja tai šķiet, ka sūdzība ir pamatota, un ja tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, atrisināt šo jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ar nolūku novērst nodokļu uzlikšanu, kas ir pretrunā ar šo Konvenciju.

3. Līgumslēdzējai Valstij nav jāpalielina katras Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nodokļu bāze iekļaujot tajā ienākumu, kas arī ir ticis aplikts ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, pēc tās iekšējā likumdošanā noteikto termiņu beigām, un jebkurā gadījumā pēc piecu gadu perioda beigām, skaitot no apliekamā perioda, kurā ir iegūts attiecīgais ienākums, beigām. Šis punkts nav jāpiemēro krāpšanas, apzinātas pienākumu nepildīšanas vai nepilnīgas izpildes gadījumā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo Konvenciju.

5. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var kopīgi konsultēties lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kādi nav paredzēti šajā Konvencijā, un var tieši sazināties viena ar otru šīs Konvencijas pielietošanas mērķiem.

 

 

26.PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir būtiska šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, attiecībā uz nodokļu uzlikšanu ciktālu šī nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo Konvenciju, izpildīšanu. 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas nodokļu aprēķināšanā, ievākšanā, piespiedu līdzekļu pielietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā . Šīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos.

2. Nekas 1. punktā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:

(a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

(b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

(c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

3. Ja Līgumslēdzēja Valsts lūdz informāciju saskaņā ar šo pantu, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jācenšas iegūt informāciju, uz kuru attiecas lūgums, tādā pat veidā, kā, ja tas attiektos uz tās nodokļu uzlikšanu. Ja Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes īpaši lūdz, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jācenšas sniegt informāciju tā kā tā tiek lūgta; tā var būt kā apstiprinātas liecības un nerediģētas oriģināldokumentu kopijas (ieskaitot uzskaites grāmatas, pirmdokumentus, pārskatus, reģistrus, rēķinus vai rakstus), tik lielā mērā, cik šīs liecības un dokumenti ir pieejami saskaņā ar šīs Valsts likumiem un administratīvo praksi attiecībā uz tās nodokļiem.

 

 

27.PANTS

Diplomāti un konsulārie darbinieki

1. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātu un konsulāro darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

2. Neatkarīgi no 4. panta, fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts diplomātiskās misijas, konsulārā punkta vai pastāvīgās misijas, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī vai trešajā valstī, loceklis, šīs Konvencijas mērķiem tiks uzskatīts par nosūtītājas Valsts rezidentu, ja viņš nosūtītājā Valstī tiek pakļauts tādām pat saistībām attiecībā uz nodokļiem uz viņa kopējo ienākumu, kādām tiek pakļauti nosūtītājas Valsts rezidenti.

3. Konvencija netiks piemērota attiecībā uz starptautiskām organizācijām, to orgāniem vai darbiniekiem un personām, kas ir trešās valsts vai valstu grupas diplomātisko misiju, konsulāro punktu vai pastāvīgo misiju locekļi, kuri atrodas Līgumslēdzējā Valstī, un kuri nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiek pakļauti tādām pat saistībām attiecībā uz nodokļiem uz viņa kopējo ienākumu, kādām tiek pakļauti šo Valstu rezidenti.

 

 

28. PANTS

Dažādi noteikumi

1. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā tāds, kas jebkādā veidā ierobežo jebkuru atbrīvojumu, atlaidi, kredītu (nodokļa — tulk.) vai citu atskaitījumu saskaņā ar:

(a) Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, šīs Valsts uzlikto nodokļu noteikšanai; vai

(b) jebkuru citu līgumu, ko noslēgusi Līgumslēdzēja Valsts.

2. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā tāds, kas aizliedz Līgumslēdzējai Valstij uzlikt nodokļus summām, kas iekļautas šīs Valsts rezidenta ienākumā, attiecībā uz līgumsabiedrību, trastu vai sabiedrību, kuru līdzdalībnieks ir šī persona.

3. Neatkarīgi no jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kurš iekšējās likumdošanas atbrīvojumu rezultātā, kuri tiek piešķirti ar mērķi veicināt ārvalstu ieguldījumus, šajā Līgumslēdzējā Valstī netiek aplikts ar nodokļiem vai tiek aplikts ar nodokļiem pēc samazinātas likmes, nesaņems otrajā Līgumslēdzējā Valstī jebkuru nodokļa atbrīvojumu vai samazinājumu, kāds tiek piešķirts saskaņā ar šo Konvenciju, ja šī rezidenta vai ar to saistītas personas galvenais mērķis, vai viens no galvenajiem mērķiem ir bijis izmantot šīs Konvencijas priekšrocības.

4. Iemaksām, ko veic fiziska persona, kas sniedz atkarīgus individuālos pakalpojumus Līgumslēdzējā Valstī, pensiju fondā, kas ir izveidots un atzīts nodokļu uzlikšanas mērķiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ir jābūt atskaitāmām nosakot šīs fiziskās personas apliekamo ienākumu pirmajā minētajā Valstī, laika posmā, kas nepārsniedz 60 mēnešus kopumā, un tās ir jāuzskata par tādāmpašām, un jāpakļauj tādiem pat apstākļiem un ierobežojumiem, kā iemaksas pensiju fondos, kuri ir atzīti nodokļu uzlikšanas mērķiem pirmajā minētajā Valstī, pie nosacījuma ka:

(a) šī fiziskā persona nebija šīs Valsts rezidents un jau veica iemaksas pensiju fondā tieši pirms viņš uzsāka darba attiecības šajā Valstī;

(b) šīs Valsts kompetentā iestāde atzīst ka pensiju fonds atbilst pensiju fondam, kāds tiek atzīts nodokļu uzlikšanas mērķiem šajā Valstī.

Šī noteikuma mērķiem jēdziens “pensiju fonds” nozīmē pasākumu, kurā fiziskā persona piedalās lai nodrošinātu pensijas izmaksas par atkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanu, un pensiju fondam ir jātiek atzītam nodokļu uzlikšanas mērķiem Valstī, ja iemaksas šajā fondā var kvalificēties nodokļu atvieglojumam šajā Valstī.

5. Attiecībā uz Ģenerālā Nolīguma par Tirdzniecību un Pakalpojumiem (GATS) 22. panta 3. punktu Līgumslēdzējas Valstis vienojas, ka neatkarīgi no minētā punkta, jebkuras domstarpības starp tām par to vai nodokļa objekts uz kuru attiecas jebkurš šīs Konvencijas noteikums, iekļaujas šīs Konvencijas ietvaros, var tikt iesniegts Tirdzniecības un Pakalpojumu Padomei, kā tas ir noteikts minētajā punktā, vienīgi ar abu Līgumslēdzēju Valstu piekrišanu.

 

VII. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

29.PANTS

Stāšanās spēkā

Katrai Līgumslēdzējai Valstij diplomātiskā ceļā ir jāpaziņo otras Valsts valdībai par to ka likumdošanā paredzētās procedūras, kas nepieciešamas, lai šī Konvencija stātos spēkā, ir izpildītas. Konvencija stāsies spēkā ar pēdējā paziņojuma datumu, un tās noteikumi tiks piemēroti:

(a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī par summām, kas izmaksātas vai kreditētas nerezidentiem kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Konvencija stājas spēkā; un

(b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļu gadiem, kas sākas, kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā stājas spēkā Konvencija.

 

 

30.PANTS

Darbības pārtraukšana

Šī Konvencija ir spēkā neierobežotu laika periodu, bet katra Līgumslēdzēja Valsts var jebkurā kalendārajā gadā, 30 jūnijā vai pirms tā, iesniegt otrajai Līgumslēdzējai Valstij diplomātiskā ceļā notu par pārtraukšanu. Šādā gadījumā Konvencijas darbība tiks pārtraukta:

(a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī par summām, kas izmaksātas vai kreditētas nerezidentiem kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegtas notas; un

(b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļu gadiem, kas sākas, kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegtas notas.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros Otavā, 1995. gada 26. aprīlī, latviešu, angļu un franču valodās, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski.

 

Latvijas Republikas Kanādas valdības

valdības vārdā vārdā

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Kanādas ārlietu ministrs

 

Valdis Birkavs Andrē Oulets

Latvijas Republikas valdība un Kanādas valdība vēlēdamās noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:

 

I. KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

1. PANTS

Konvencijas darbības sfēra

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

 

 

2. PANTS

Nodokļi uz kuriem attiecas šī Konvencija

1. Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kuri tiek uzlikti Latvijas, vai tās vietējās pašvaldības labā, vai Kanādas labā, neatkarīgi no tā kādā veidā notiek šo nodokļu uzlikšana.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem tiks uzskatīti visi nodokļi ar kuriem tiek aplikts kopējais ienākums, kopējais kapitāls, vai ienākuma vai kapitāla elementi, ieskaitot nodokļus ar kuriem tiek aplikti ienākumi no kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļi ar kuriem tiek aplikts kapitāla vērtības pieaugums.

3. Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz esošajiem nodokļiem, kas ir:

(a) Latvijā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk minēti kā “Latvijas nodokļi”);

(b) Kanādā:

nodokļi, kurus uzliek Kanādas valdība saskaņā ar Ienākuma Nodokļa Aktu,

(turpmāk minēti kā “Kanādas nodokļi”).

4. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem līdzīgiem nodokļiem, un kapitāla nodokļiem, kuri tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizvietojot esošos nodokļus. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāziņo vienai otrai par jebkuriem ievērojamiem grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti šo valstu nodokļu likumos.

II. DEFINĪCIJAS

3.PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Šajā Konvencijā, ja vien no konteksta neizriet cita nozīme:

(a) jēdziens “ Latvija ” nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem pieguļošu teritoriju, kur saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem likumiem var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

(b) jēdziens “ Kanāda ” lietots ģeogrāfiskā nozīmē apzīmē Kanādas teritoriju, ieskaitot:

(i) jebkādu apgabalu ārpus Kanādas teritoriālajiem ūdeņiem, kurš saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, un Kanādas likumiem ir apgabals, kurā Kanāda var īstenot savas tiesības attiecībā uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

(ii) ūdeņus un gaisa telpu virs jebkura (i) apakšpunktā minētā apgabala attiecībā uz jebkādu darbību, kas ir saistīta ar iepriekšminēto dabas resursu izpēti vai izmantošanu;

(c) jēdzieni “ Līgumslēdzēja Valsts ” un “ otrā Līgumslēdzēja Valsts ” nozīmē Latviju vai Kanādu atkarībā no konteksta;

(d) jēdziens “ persona ” apzīmē fizisku personu, mantu, trastu, sabiedrību, līgumsabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

(e) jēdziens “ sabiedrība ” apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru organizāciju, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

(f) jēdzieni “ Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ” un “ otrās Līgumsldzējas Valsts uzņēmums ” attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents un uzņēmumu, ko vada otrās Līgumsldzējas Valsts rezidents;

(g) jēdziens “ kompetentās iestādes ” apzīmē:

(i) Latvijā — Finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Kanādā — Nacionālo Ieņēmumu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi

(h) jēdziens “ pilsonis ” nozīmē:

(i) jebkuru fizisko personu kurai ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

(ii) jebkuru juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuru statusu nosaka Līgumslēdzējas Valsts spēkā esošā likumdošana;

(i) jēdziens “ starptautiskā satiksme ” attiecībā uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumu apzīmē jebkuru pārbraucienu ar kuģi vai lidmašīnu lai transportētu pasažierus vai īpašumu, izņemot tos gadījumus kad pārbrauciena galvenais mērķis ir transportēt pasažierus vai īpašumu vienīgi starp vietām otrās īgumslēdzējas Valsts iekšienē;

2. Šīs Konvencijas pielietošanai jebkurā laikā Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu to pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir tajā laikā šīs valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

 

 

4.PANTS

Rezidence

1. Pielietošanai šajā Konvencijā jēdziens “ Līgumslēdzējas Valsts rezidents ” apzīmē:

(a) jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem pamatojoties uz viņas pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas — tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija;

(b) Līgumslēdzējas Valsts valdību, vai politiski administratīvo vienību, vai vietējo pašvaldību, vai jebkuru šīs valdības, politiski administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības aģentūru vai izpildorgānu.

Bet šis jēdziens neiekļauj jebkuru personu, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Valstī tikai un vienīgi par tās ienākumiem no šajā Valstī esošiem avotiem.

2. Ja pēc 1.punkta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

(a) šī persona tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidenti, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

(b) ja nav iespējams noteikt Valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidentu kura tai ir ierastā mītnes zeme;

(c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidenti, kuras pilsonis ir šī persona;

(d) ja šī persona ir abu Valstu pilsonis vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes izšķir šo jautājumu savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem sabiedrība ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidente, tā tiks uzskatīta tikai par tās Valsts rezidenti, kuras pilsonis ir šī sabiedrība.

4. Ja saskaņā ar 1. punkta noteikumiem persona, kas nav ne fiziska persona, ne sabiedrība ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidente, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāatrisina jautājums savstarpējas vienošanās ceļā un jānosaka veids kādā Konvencija tiek pielietota attiecībā uz šo personu.

 

 

5.PANTS

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šīs Konvencijas mērķiem, jēdziens “ pastāvīgā pārstāvniecība ” nozīmē noteiktu vietu kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” ietver:

(a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

(b) filiāli;

(c) kantori;

(d) fabriku;

(e) darbnīcu; un

(f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu izpētes vai ieguves vietu

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad ja šī celtniecība vai projekts notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdzienā “pastāvīgā pārstāvniecība” netiek ietverts sekojošais:

(a) ēku un iekārtu izmantošana tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

(b) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

(c) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

(d) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai, vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

(e) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos sagatavošanas vai palīgdarbus;

(f) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi lai nodarbotos ar (a)—(e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiemjebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neskatoties uz 1. un 2.punktu noteikumiem, ja persona uz kuru neattiecas 6.punktā noteiktais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā, un tai ir piešķirtas, un tā parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma labā Līgumslēdzējā Valstī, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Valstī, attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma vārdā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4.punktā minēto darbību, kura notiekot caur patstāvīgu darbības vietu, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar tā punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav patstāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, tad ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Valstī ar māklera, tirdzniecības aģenta vai jebkura cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, turklāt ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr kad šāda aģenta darbība notiek pilnīgi vai gandrīz pilnīgi šī uzņēmuma labā, viņš nevar tikt uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē

7. Fakts, ka sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidente kontrolē vai tiek kontrolēta no sabiedrības, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidente vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai kādā citā veidā) pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

 

 

III. IENĀKUMA APLIKŠANA AR NODOKŅIEM

6.PANTS

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumi, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Šīs Konvencijas mērķiem jēdzienam “ nekustamais īpašums ” ir jābūt tādai nozīmei, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas mērķiem, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens iekļaus īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par īpašumu, kurš atrodas uz zemes, jebkādas nekustamā īpašuma pirkšanas — pārdošanas tiesību izmantošanas tiesības, vai līdzīgas tiesības iegūt nekustāmo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai fiksētiem maksājumiem par tiesībām izmantot vai par derīgo izrakteņu un citu dabas resursu izmantošanu; kuģi un lidmašīnas netiks uzskatīti par nekustamo īpašumu.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks attiecināti uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī uz ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvas tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustāmā īpašuma izmantošanu, tad ienākums no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai pielietošanas jebkādā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustāmais īpašums.

5. 1. un 3. punktu noteikumi ir jāpiemēro arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

 

 

7.PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šāds uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic vai ir veicis uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, ko tā varētu gūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pat vai līdzīgu uzņēmējdarbību, tādos pat vai līdzīgos apstākļos un darbotos pilnīgi neatkarīgi ar šo uzņēmumu un ar visām citām personām.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu (kuri nav tādi izdevumi, kuru atskaitīšana nebūtu atļauta ja šī pastāvīgā pārstāvniecība būtu atsevišķs uzņēmums), atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse noteikt uzņēmējdarbības peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgās peļņas proporcionālas sadales principa pa struktūrvienībām, 2.punkts nekavē Līgumslēdzēju Valsti noteikt apliekamās uzņēmējdarbības peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpiemēro tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta uzņēmējdarbības peļņa vienīgi tāpēc, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšminēto punktu mērķiem: uzņēmējdarbības peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību katru gadu jānosaka, pielietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekoši pamatota nepieciešamība rīkoties pretēji.

7. Ja uzņēmējdarbības peļņā ir ietverti ienākuma veidi, kuri tiek apskatīti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

 

 

8.PANTS

Jūras un gaisa transports

1. Peļņa, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums gūst no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. Neatkarīgi no 7. panta noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa, kas tiek gūta par kuģa pārbraucienu, kura galvenais mērķis ir pasažieru vai īpašuma transportēšana starp vietām otrās Līgumslēdzējas Valsts iekšienē, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. 1. un 2. punktu noteikumi arī attiecas uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos pulā, kopējā uzņēmējdarbībā, vai starptautiskā transporta uzņēmumā.

4. Pielietošanai šajā pantā, uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē iekļauj:

(a) peļņu no jūras un gaisa transporta līdzekļu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes (bērboutčarters);

(b) peļņu no konteineru lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas (ieskaitot piekabes un attiecīgu aprīkojumu konteineru transportam), preču vai izstrādājumu pārvadāšanai; gadījumos, kad šāda iznomāšana vai lietošana, uzturēšana vai iznomāšana notiek papildus uzņēmuma jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.

 

 

9.PANTS

Saskarīgie uzņēmumi

1. Gadījumos kad:

(a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;

(b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē, vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī;

un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās vai finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kuri atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbojas starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura izveidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu par kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šī iekļautā peļņa ir peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas izmaiņas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikts šis ienākums otrajā Valstī. Nosakot šīs izmaiņas, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus, un ja nepieciešams kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.

3. Līgumslēdzējai Valstij nav jākoriģē uzņēmuma peļņa 1. punktā minētajos apstākļos pēc tās iekšējā likumdošanā noteiktā termiņa beigām, un jebkurā gadījumā, piecus gadus pēc tā gada beigām, kurā uzņēmumam saskaņā ar 1. punktā minētajie apstākļiem būtu izveidojusies peļņa, kas būtu jākoriģē.

4. 2. un 3. punktu noteikumi nav jāpiemēro krāpšanas, apzinātas pienākumu nepildīšanas vai nepilnīgas izpildes gadījumā.

 

 

10. PANTS

Dividendes

1. Dividendes, kuras sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidente — izmaksā otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet ja otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir šo dividenžu īstenais īpašnieks šādi uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt :

(a) izņemot gadījumu, kad dividendes izmaksā nerezidentiem piederoša investīciju korporācija, kas ir Kanādas rezidents, 5 procentus no dividenžu bruto lieluma, ja īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kura tieši kontrolē ne mazāk kā 25 procentus no balsstiesībām kompānijā, kura izmaksā dividendes;

(b) 15 procentu no dividenžu bruto apjoma visos pārējos gadījumos.

Šī punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens “ dividendes ” šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, akcijām, kuras dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā vai tiesībām piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par tās saistībām; kalnrūpniecības akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu kurš ir pakļauts tādai pat aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo peļņas sadali.

4. 1. un 2. punktu noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī veic otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgu bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās Valsts rezidents, un ja līdzdalība kuras labā tiek izmaksātas dividendes ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā Valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otrās Valsts rezidentam, vai arī ja līdzdalība, kurai par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī; ne arī aplikt sabiedrības nesadalīto peļņu ar nesadalītās peļņas nodokli pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.

6. Neviens šīs Konvencijas noteikums nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas aizliedz Līgumslēdzējai Valstij aplikt ar nodokļiem sabiedrības ienākumu, kas attiecināms uz tās pastāvīgo pārstāvniecību šajā Valstī, papildus nodokļiem, kuri būtu jāmaksā par šo ienākumu sabiedrībai, kura ir šīs valsts pilsonis, pie nosacījuma, ka jebkurš papildus uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt 5% no ienākumu apjoma, kurš nav ticis aplikts ar papildus nodokli iepriekšējos nodokļu gados. Šī noteikuma mērķiem jēdziens “ienākums” nozīmē peļņu, ieskaitot peļņu no īpašuma atsavināšanas, no kuras ir atskaitīti visi nodokļi, kas nav šeit minētais papildus nodoklis ar ko tiek aplikta peļņa šajā Valstī, kas ir attiecināma uz Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību gadā un iepriekšējos gados.

 

 

11.PANTS

Procenti

1. Procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šie procenti var tikt aplikti ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet ja otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no procentu bruto apjoma.

3. Neskatoties uz 1. un 2. punktu noteikumiem:

(a) procenti, kas veidojas Latvijā tiks aplikti ar nodokļiem tikai Kanādā ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Kanādas valdībai vai politiski administratīvai vienībai vai vietējai pašvaldībai;

(ii) Kanādas Bankai; vai

(iii) Eksporta Attīstības Korporācijai;

(b) procenti, kas veidojas Kanādā tiks aplikti ar nodokļiem tikai Latvijā ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Latvijas valdībai vai vai vietējai pašvaldībai;

(ii) Latvijas Bankai; vai

(iii) jebkurai organizācijai, kura ir līdzīga Eksporta Attīstības Korporācijai, un kura ir izveidota Latvijā pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļā ir jānosaka vai šīs organizācijas ir līdzīga rakstura);

(c) procenti kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un kuri tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam par aizdevumu, kuru ir garantējusi vai apdrošinājusi jebkura no (a) un (b) apakšpunktos minētajām institūcijām, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī;

(d) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja:

(i) to saņēmējs ir otrās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums un procentu īstenais īpašnieks, un

(ii) šim uzņēmumam procenti tiek maksāti par parāda saistībām, kas izveidojušās, pārdodot uz kredīta pirmās minētās Valsts uzņēmumam jebkādas preces vai rūpniecības, tirdzniecības vai zinātniskās iekārtas, izņemot gadījumus, kad pārdošana, vai parāda saistības ir starp saistītām personām;

(e) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir to īstenais īpašnieks, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šie procenti ir soda nauda par nokavētiem maksājumiem.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens “ procenti ” apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām, neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, un sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, kā arī ienākumu, kas tiek pakļauts tādai pat aplikšanai ar nodokļiem, kā ienākums par naudas aizdošanu, saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kurā šis ienākums veidojas. Tomēr, jēdziens “procenti” neiekļauj ienākumu, kura aplikšanu ar nodokļiem nosaka 10. pants.

5. 1., 2. un 3. punktu noteikumi netiks pielietoti ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti veidojas, izmantojot tur izvietoto patstāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

6. Tiks uzskatīts, ka procenti veidojas Līgumslēdzējā Valstī, kad to maksātājs ir šīs Valsts rezidents. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību, vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti šie procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti veidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku, vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kāda būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku gadījumā, ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz pēdējo minēto (saskaņoto — tulk.) summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu pie nosacījuma ka tiek ievēroti pārējie Konvencijas noteikumi.

 

 

12.PANTS

Autora honorārs

1. Autora honorārus, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek maksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr, autora honorāru var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kurā tas veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet ja otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir šī autora honorāra īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no autora honorāra bruto apjoma.

3. Jēdziens “ autora honorārs ” šī panta kontekstā apzīmē jebkura veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par izmantošanu jeb par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības, patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai citu netaustāmo īpašumu, vai par izmantošanu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu jeb zinātnisku pieredzi, un iekļauj jebkāda veida maksājumus par kinofilmām un darbiem ar filmām, videolentēm vai citiem reproducēšanas līdzekļiem, to pielietošanai saistībā ar televīziju.

4. 1. un 2. punktu nosacījumi netiks piemēroti ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā veidojas autora honorārs, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autora honorāra maksājumi, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Tiks uzskatīts, ka autora honorārs veidojas Līgumslēdzējā Valstī, ja tā maksātājs ir šīs Valsts rezidents. Tomēr, kad persona, kura izmaksā autora honorāru, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autora honorāru, un autora honorārs tiek izmaksāts no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autora honorārs veidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

6. Ja speciālu attiecību rezultātā starp maksātāju un autora honorāra īsteno īpašnieku jeb starp viņiem abiem un kādu citu trešo personu autora honorāra apjoms, kas attiecas uz lietošanu, tiesībām vai informāciju, par ko tas tiek izmaksāts, pārsniedz tādu autora honorāra apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādas speciālas attiecības, tad šī panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autora honorāra apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā citus Konvencijas noteikumus.

7. Ja jebkurā Konvencijā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kuru noslēdz Latvija ar trešo Valsti, kura ir Ekonomiskās Attīstības un Sadarbības Organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šī datuma piekrīt atbrīvot no Latvijas nodokļiem:

(a) autortiesību autora honorārus un citus līdzīgus maksājumus attiecībā uz jebkādu literāru, dramatisku, muzikālu vai mākslas darbu radīšanu vai reproducēšanu (neiekļaujot autora honorārus attiecībā uz kinofilmām, ne autora honorārus attiecībā uz darbiem ar filmām, videolentēm vai citiem reproducēšanas līdzekļiem, to pielietošanai saistībā ar televīzijas raidījumiem), vai

(b) autora honorārus par lietošanu, vai par tiesībām lietot jebkuru patentu vai jebkuru informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi (neiekļaujot jebkādu informāciju, kas tiek sniegta sakarā ar nomas līgumu vai frančīzes (par tiesībām izmantot firmas zīmes un metodes) līgumu),

šis atbrīvojums tiks automātiski piemērots attiecībā uz (a) un (b) apakšpunktos minētajiem autora honorāriem.

 

 

13.PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par nekustāmā īpašuma atsavināšanu, kurš atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts par kustāmā īpašuma, kas sastāda Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrajā Līgumslēdzējā Valstī komercīpašuma daļu, atsavināšanu, vai arī ienākumus kas gūti par kustāmā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, ieskaitot ienākumus no šādas pastavīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Kapitāla pieaugums ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, par starptautiskajā satiksmē izmantoto kuģu un lidmašīnu atsavināšanu, vai par šiem kuģiem un lidmašīnām piederīgā kustāmā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla pieaugumu, kas saņemts atsavinot:

(a) akcijas, (kuras nav akcijas, kas reģistrētas atzītā Fondu Biržā otrajā Līgumslēdzējā Valstī), kuras veido būtisku līdzdalību kompānijā, kas ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un kuras savu vērtību galvenokārt iegūst no otrajā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma; vai

(b) būtisku līdzdalību līgumsabiedrībā, trastā vai mantā, kas izveidoti saskaņā ar otrās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, un kuru vērtība galvenokārt izriet no šajā otrajā Valstī esošā nekustamā īpašuma,

var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī. Šī punkta mērķiem, jēdziens “nekustamais īpašums” iekļauj (a) apakšpunktā minētās kompānijas akcijas, vai (b) apakšpunktā minēto līdzdalību līgumsabiedrībā, trastā vai mantā, bet neiekļauj jebkuru īpašumu, kas nav nomāts īpašums, kurā tiek veikta sabiedrības, līgumsabiedrības, trasta vai mantas darbība.

5. Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents atsavina īpašumu saskaņā ar organizēšanos, reorganizāciju, apvienošanos, sadalīšanos vai jebkuru citu līdzīgu darbību, un peļņa, pieaugums vai ienākums attiecībā uz šo atsavināšanu, netiek atzīti par apliekamiem ar nodokļiem šajā Valstī, ja to lūdz darīt persona, kas iegādājas šo īpašumu, otrās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde var piekrist, uz šai kompetentai iestādei pieņemamiem noteikumiem un termiņiem, atlikt peļņas, pieauguma (kapitāla — tulk.) vai ienākuma atzīšanu par apliekamiem ar nodokļiem šajā otrajā Valstī uz tik ilgu laiku un tādā veidā, kāds var tikt noteikts nolīgumā (kompetento iestāžu — tulk.).

6. Kapitāla pieaugums, par jebkura tāda īpašuma, kas atšķiras no 1., 2., 3., un 4. punktā minētā īpašuma, atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

7. 6. punkta noteikumi neietekmēs Līgumslēdzējas Valsts tiesības saskaņā ar tās likumiem aplikt ar nodokļiem kapitāla pieaugumu par jebkāda īpašuma atsavināšanu, ko iegūst fiziska persona, kas ir bijusi pirmās — minētās Valsts rezidents jebkurā laikā, piecu gadu ilgā periodā pirms šī īpašuma atsavināšanas.

 

 

14. PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Fiziskas personas — Līgumslēdzējas Valsts rezidentes ienākumi, attiecībā uz profesionāliem vai līdzīgiem neatkarīga rakstura pakalpojumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, ja vien šis rezidents pakalpojumu sniegšanai neizmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja ir tikusi izmantota vai tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja tā uzturas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri pārsniedz 183 dienas kopumā, jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums no iepriekšminētās, otrajā Valstī veiktās darbības, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens “ profesionālie pakalpojumi ” konkrēti ietver neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu darbību ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža profesijās.

 

 

15.PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. pantu noteikumiem darba alga un citi atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā minētajā Valstī, ja:

(a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un

(b) atalgojumu maksā darba devējs, kas nav otrās Valsts rezidents vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un

(c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atalgojumu, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kuģa vai lidmašīnas, kas darbojas starptautiskajā satiksmē, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī.

 

 

16.PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis, vai kā jebkura līdzīga sabiedrības — otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta, pārvaldes orgāna loceklis, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

 

 

17.PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 7., 14. un 15. pantu noteikumiem, ienākumus, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, kā, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai mūziķis, vai kā sportists par savu individuālo darbību šajā jomā, kas tiek veikta otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību šajā jomā, netiek maksāts pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šis ienākums, neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem, var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 2. punkta noteikumi nav jāpiemēro, ja ir pierādīts, ka ne izpildītājmākslinieks, ne sportists, ne ar viņiem saistītas personas nepiedalās tieši vai netieši 2. punktā minētās personas peļņas sadalē.

4. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas gūts no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic izpildītājmākslinieks vai sportists, ja viņa vizīte šajā valstī pilnīgi vai daļēji tiek finansēta no otrās Līgumslēdzējas Valsts, vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šādos gadījumos ienākums tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.

 

 

18. PANTS

Pensijas un ikgadējie maksājumi

1. Pensijas un ikgadējie maksājumi, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī, taču tā jebkuras pensijas daļa, kas tiktu izslēgta no apliekamā ienākuma pirmajā — minētajā Valstī, ja saņēmējs būtu tās rezidents, ir jāatbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Pensijas, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksātas otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var arī tikt apliktas ar nodokļiem Valstī, kurā tās veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumiem. Tomēr, periodisku pensiju, kuras nav sociālās nodrošināšanas maksājumi, izmaksu gadījumā uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt mazāko no:

(a) 15 procentiem no maksājumu bruto apjoma; un

(b) likmi, kas tiek noteikta pamatojoties uz nodokļa lielumu, kuru maksājumu (pensiju — tulk.) saņēmējam būtu jāmaksā par gadu, par kopējo gadā saņemto periodisko pensiju maksājumu apjomu, ja viņš būtu tās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kurā veidojas šie maksājumi.

3. Ikgadējie maksājumi, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt arī aplikti ar nodokļiem Valstī, kurā tie veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumiem; bet uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no tās ikgadējo maksājumu daļas, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Valstī. Tomēr, šie ierobežojumi neattiecas uz kopsummu izmaksām, kas veidojas atsavinot līdzdalību ikgadējos maksājumos, vai uz jebkura veida maksājumiem saskaņā ar ikgadējo maksājumu kontraktu, kura izdevumi pilnīgi vai daļēji ir bijuši atskaitāmi, nosakot ienākumu jebkurai personai, kura ir iegādājusies šo kontraktu.

4. Neatkarīgi no jebkā šajā Konvencijā, alimenti un citi līdzīgi maksājumi, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem attiecībā uz šiem maksājumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī.

 

 

19.PANTS

Valsts dienests

1. (a) Darba algas, samaksas un līdzīgas atlīdzības, kas nav pensijas, kuras fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, par šai Valstij, vai vienībai, vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

(b) Tomēr, šīs darba algas, samaksas vai līdzīgās atlīdzības tiks apliktas ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs (otrās — tulk.) Valsts rezidents, kurš:

(i) ir šīs Valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvis par šīs Valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. 1. punkta noteikumi nav jāpiemēro atlīdzībām, kuras izmaksā attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

 

 

20.PANTS

Studenti

Maksājumi, ko students, stažieris vai māceklis, kurš ir vai bija, tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī, otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, saņem, lai viņš uzturētu sevi, studētu vai stažētos, netiks aplikti ar nodokli šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi veidojas ārpus šīs Valsts.

 

 

21.PANTS

Citi ienākumi

1. Saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts rezidenta cita veida ienākumi, neatkarīgi no tā kur tie veidojas, kuru aplikšana ar nodokļiem nav noteikta šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. Tomēr, ja šo ienākumu saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents no avotiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, šis ienākums var arī tikt aplikts ar nodokļiem Valstī, kurā tas veidojas, un saskaņā ar šīs Valsts likumiem. Gadījumā, kad šis ienākums ir ienākums no trasta vai mantas, kas nav tāds trasts, kurā veiktās iemaksas ir bijušas atskaitāmas, uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ienākuma bruto lieluma, pie nosacījuma, ka šis ienākums ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem tajā Valstī, kuras rezidents ir šī ienākuma īstenais īpašnieks.

 

IV. KAPITĀLA APLIKŠANA AR NODOKŅIEM

22. PANTS

Kapitāls

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidentam piederošs kapitāls, kas pārstāvēts ar otrajā Līgumslēdzējā Valstī esošu nekustamo īpašumu, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāls, ko pārstāv kustāmais īpašums, kas veido daļu no otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kapitāls, ko pārstāv kuģi un lidmašīnas, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustāmais īpašums, kas piederīgs šo kuģu un lidmašīnu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

 

V. METODES DUBULTĀS NODOKŅU UZLIKŠANAS NOVĒRŠANAI

23. PANTS

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta sekojošā veidā:

(a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumu, vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šo Konvenciju var tikt aplikts ar nodokļiem Kanādā, ja vien tās iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai ir jāatļauj:

(i) atskaitīt no šī rezidenta ienākuma nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Kanādā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) atskaitīt no šī rezidenta kapitāla nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Kanādā samaksāto kapitāla nodokli;

Šie atskaitījumi nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī atskaitījuma piemērošanas, kāda ir attiecināma, atkarībā no apstākļiem, uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Kanādā.

(b) šī panta (a) apakšpunkta mērķiem, kad kompānija, kas ir Latvijas rezidents saņem dividendes no kompānijas, kas ir Kanādas rezidents, un kurā tai pieder vismaz 10% no akcijām ar pilnām balsstiesībām, Kanādā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta kompānijas peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

2. Kanādā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta sekojošā veidā:

(a) saskaņā ar pastāvošajiem Kanādas likuma noteikumiem attiecībā uz ārpus Kanādas teritorijas samaksāto nodokļu atskaitīšanu no Kanādā maksājamā nodokļa, kā arī saskaņā ar jebkuru sekojošo šo noteikumu modifikāciju, neietekmējot šo noteikumu galveno principu, ja vien saskaņā ar Kanādas likumiem netiek piešķirti lielāki atvieglojumi, vai pieļauti lielāki atskaitījumi, Latvijā samaksātais nodoklis par peļņu, ienākumu vai pieaugumu (kapitāla — tulk.), kas veidojas Latvijā, ir jāatskaita no jebkura Kanādas nodokļa, kas ir maksājams attiecībā uz šo peļņu, ienākumu vai pieaugumu;

(b) saskaņā ar pastāvošajiem Kanādas likuma noteikumiem attiecībā uz ienākuma no ārzemju filiāles aplikšanu ar nodokļiem, kā arī saskaņā ar jebkuru sekojošo šo noteikumu modifikāciju, neietekmējot šo noteikumu galveno principu, Kanādas nodokļa aprēķināšanas mērķiem, sabiedrībai, kas ir Kanādas rezidente, aprēķinot tās apliekamo ienākumu tiks atļauts atskaitīt jebkuru dividendi, ko tā saņem no šīs sabiedrības filiāles, kas ir Latvijas rezidente, neapliekamā ienākuma;

(c) gadījumā, kad saskaņā ar jebkuru Konvencijas noteikumu, Kanādas rezidenta saņemtais ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Kanādā, neatkarīgi no tā, Kanāda var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu aprēķinot nodokli uz šī rezidenta atlikušo ienākumu.

3. Tiks uzskatīts, ka sabiedrības, kas ir Kanādas rezidente, Latvijā samaksātais nodoklis attiecībā uz peļņu, kas gūta par ražošanu vai lauksaimniecību, dabas resursu izpēti vai izmantošanu vai par celtniecības vai telekomunikāciju projektiem, ko tā veic Latvijā, iekļauj jebkuru summu, kas būtu jāmaksā kā Latvijas nodoklis jebkurā gadā, bet attiecībā uz kuru atbrīvojums no nodokļa vai nodokļa samazinājums tiek piešķirts šajā gadā vai jebkurā tā daļā, saskaņā ar speciālu Latvijas likumdošanu lai veicinātu ekonomikas attīstību, pie nosacījuma, ka šie atbrīvojumi vai samazinājumi tiek piešķirti uz laika periodu, kas nepārsniedz 10 gadus.

4. Šī panta mērķiem, tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts rezidenta peļņa, ienākums vai pieaugums (kapitāla — tulk.), kurš saskaņā ar šo Konvenciju tiek aplikts ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, veidojas šajā otrajā Valstī.

 

VI. SPECIĀLIE NOTEIKUMI

24. PANTS

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi netiks otrajā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos.

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta šajā otrajā Valstī ar tādiem nodokļiem, kas ir mazāk labvēlīgi, nekā nodokļi, ar kuriem tiek aplikti otrās Valsts uzņēmumi, kas veic līdzīgu darbību.

3. Nekas šajā pantā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkuras personiskās atlaides, atvieglojumus vai nodokļu samazināšanu, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības, kādas tā piemēro saviem rezidentiem.

4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi, vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus, pirmajā minētajā valstī nevar tikt pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī, kuru kapitāls pilnīgi, vai daļēji pieder vienam vai vairākiem trešās valsts rezidentiem vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus.

5. Šajā pantā jēdziens “aplikšana ar nodokļiem” nozīmē nodokļus attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī Konvencija.

 

 

25. PANTS

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie nodokļu uzlikšanas šai personai, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo Valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu nodokļu uzlikšanu, iesniegt rakstveidā iesniegumu, kurā tiek pamatota šīs nodokļu uzlikšanas pārskatīšana, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona. Minētais iesniegums ir jāiesniedz divu gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par darbību, kuras rezultātā ir notikusi nodokļu uzlikšana pretrunā ar šo Konvenciju.

2. 1. punktā minētās kompetentās iestādes pienākums ir censties, ja tai šķiet, ka sūdzība ir pamatota, un ja tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, atrisināt šo jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ar nolūku novērst nodokļu uzlikšanu, kas ir pretrunā ar šo Konvenciju.

3. Līgumslēdzējai Valstij nav jāpalielina katras Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nodokļu bāze iekļaujot tajā ienākumu, kas arī ir ticis aplikts ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, pēc tās iekšējā likumdošanā noteikto termiņu beigām, un jebkurā gadījumā pēc piecu gadu perioda beigām, skaitot no apliekamā perioda, kurā ir iegūts attiecīgais ienākums, beigām. Šis punkts nav jāpiemēro krāpšanas, apzinātas pienākumu nepildīšanas vai nepilnīgas izpildes gadījumā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo Konvenciju.

5. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var kopīgi konsultēties lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kādi nav paredzēti šajā Konvencijā, un var tieši sazināties viena ar otru šīs Konvencijas pielietošanas mērķiem.

 

 

26.PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir būtiska šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, attiecībā uz nodokļu uzlikšanu ciktālu šī nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo Konvenciju, izpildīšanu. 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas nodokļu aprēķināšanā, ievākšanā, piespiedu līdzekļu pielietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā . Šīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos.

2. Nekas 1. punktā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:

(a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

(b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

(c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

3. Ja Līgumslēdzēja Valsts lūdz informāciju saskaņā ar šo pantu, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jācenšas iegūt informāciju, uz kuru attiecas lūgums, tādā pat veidā, kā, ja tas attiektos uz tās nodokļu uzlikšanu. Ja Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes īpaši lūdz, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jācenšas sniegt informāciju tā kā tā tiek lūgta; tā var būt kā apstiprinātas liecības un nerediģētas oriģināldokumentu kopijas (ieskaitot uzskaites grāmatas, pirmdokumentus, pārskatus, reģistrus, rēķinus vai rakstus), tik lielā mērā, cik šīs liecības un dokumenti ir pieejami saskaņā ar šīs Valsts likumiem un administratīvo praksi attiecībā uz tās nodokļiem.

 

 

27.PANTS

Diplomāti un konsulārie darbinieki

1. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātu un konsulāro darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

2. Neatkarīgi no 4. panta, fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts diplomātiskās misijas, konsulārā punkta vai pastāvīgās misijas, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī vai trešajā valstī, loceklis, šīs Konvencijas mērķiem tiks uzskatīts par nosūtītājas Valsts rezidentu, ja viņš nosūtītājā Valstī tiek pakļauts tādām pat saistībām attiecībā uz nodokļiem uz viņa kopējo ienākumu, kādām tiek pakļauti nosūtītājas Valsts rezidenti.

3. Konvencija netiks piemērota attiecībā uz starptautiskām organizācijām, to orgāniem vai darbiniekiem un personām, kas ir trešās valsts vai valstu grupas diplomātisko misiju, konsulāro punktu vai pastāvīgo misiju locekļi, kuri atrodas Līgumslēdzējā Valstī, un kuri nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiek pakļauti tādām pat saistībām attiecībā uz nodokļiem uz viņa kopējo ienākumu, kādām tiek pakļauti šo Valstu rezidenti.

 

 

28. PANTS

Dažādi noteikumi

1. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā tāds, kas jebkādā veidā ierobežo jebkuru atbrīvojumu, atlaidi, kredītu (nodokļa — tulk.) vai citu atskaitījumu saskaņā ar:

(a) Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, šīs Valsts uzlikto nodokļu noteikšanai; vai

(b) jebkuru citu līgumu, ko noslēgusi Līgumslēdzēja Valsts.

2. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā tāds, kas aizliedz Līgumslēdzējai Valstij uzlikt nodokļus summām, kas iekļautas šīs Valsts rezidenta ienākumā, attiecībā uz līgumsabiedrību, trastu vai sabiedrību, kuru līdzdalībnieks ir šī persona.

3. Neatkarīgi no jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kurš iekšējās likumdošanas atbrīvojumu rezultātā, kuri tiek piešķirti ar mērķi veicināt ārvalstu ieguldījumus, šajā Līgumslēdzējā Valstī netiek aplikts ar nodokļiem vai tiek aplikts ar nodokļiem pēc samazinātas likmes, nesaņems otrajā Līgumslēdzējā Valstī jebkuru nodokļa atbrīvojumu vai samazinājumu, kāds tiek piešķirts saskaņā ar šo Konvenciju, ja šī rezidenta vai ar to saistītas personas galvenais mērķis, vai viens no galvenajiem mērķiem ir bijis izmantot šīs Konvencijas priekšrocības.

4. Iemaksām, ko veic fiziska persona, kas sniedz atkarīgus individuālos pakalpojumus Līgumslēdzējā Valstī, pensiju fondā, kas ir izveidots un atzīts nodokļu uzlikšanas mērķiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ir jābūt atskaitāmām nosakot šīs fiziskās personas apliekamo ienākumu pirmajā minētajā Valstī, laika posmā, kas nepārsniedz 60 mēnešus kopumā, un tās ir jāuzskata par tādāmpašām, un jāpakļauj tādiem pat apstākļiem un ierobežojumiem, kā iemaksas pensiju fondos, kuri ir atzīti nodokļu uzlikšanas mērķiem pirmajā minētajā Valstī, pie nosacījuma ka:

(a) šī fiziskā persona nebija šīs Valsts rezidents un jau veica iemaksas pensiju fondā tieši pirms viņš uzsāka darba attiecības šajā Valstī;

(b) šīs Valsts kompetentā iestāde atzīst ka pensiju fonds atbilst pensiju fondam, kāds tiek atzīts nodokļu uzlikšanas mērķiem šajā Valstī.

Šī noteikuma mērķiem jēdziens “pensiju fonds” nozīmē pasākumu, kurā fiziskā persona piedalās lai nodrošinātu pensijas izmaksas par atkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanu, un pensiju fondam ir jātiek atzītam nodokļu uzlikšanas mērķiem Valstī, ja iemaksas šajā fondā var kvalificēties nodokļu atvieglojumam šajā Valstī.

5. Attiecībā uz Ģenerālā Nolīguma par Tirdzniecību un Pakalpojumiem (GATS) 22. panta 3. punktu Līgumslēdzējas Valstis vienojas, ka neatkarīgi no minētā punkta, jebkuras domstarpības starp tām par to vai nodokļa objekts uz kuru attiecas jebkurš šīs Konvencijas noteikums, iekļaujas šīs Konvencijas ietvaros, var tikt iesniegts Tirdzniecības un Pakalpojumu Padomei, kā tas ir noteikts minētajā punktā, vienīgi ar abu Līgumslēdzēju Valstu piekrišanu.

 

VII. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

29.PANTS

Stāšanās spēkā

Katrai Līgumslēdzējai Valstij diplomātiskā ceļā ir jāpaziņo otras Valsts valdībai par to ka likumdošanā paredzētās procedūras, kas nepieciešamas, lai šī Konvencija stātos spēkā, ir izpildītas. Konvencija stāsies spēkā ar pēdējā paziņojuma datumu, un tās noteikumi tiks piemēroti:

(a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī par summām, kas izmaksātas vai kreditētas nerezidentiem kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Konvencija stājas spēkā; un

(b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļu gadiem, kas sākas, kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā stājas spēkā Konvencija.

 

 

30.PANTS

Darbības pārtraukšana

Šī Konvencija ir spēkā neierobežotu laika periodu, bet katra Līgumslēdzēja Valsts var jebkurā kalendārajā gadā, 30 jūnijā vai pirms tā, iesniegt otrajai Līgumslēdzējai Valstij diplomātiskā ceļā notu par pārtraukšanu. Šādā gadījumā Konvencijas darbība tiks pārtraukta:

(a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī par summām, kas izmaksātas vai kreditētas nerezidentiem kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegtas notas; un

(b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļu gadiem, kas sākas, kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegtas notas.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros Otavā, 1995. gada 26. aprīlī, latviešu, angļu un franču valodās, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski.

 

Latvijas Republikas Kanādas valdības

valdības vārdā vārdā

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Kanādas ārlietu ministrs

 

Valdis Birkavs Andrē Oulets