• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Cilvēktiesības kā izaicinājums Eiropas Savienībai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2000., Nr. 115/116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3710

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Čečenijā izšķiras Krievijas liktenis"

Vēl šajā numurā

30.03.2000., Nr. 115/116

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Cilvēktiesības kā izaicinājums Eiropas Savienībai"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.03.16.

Kandidāti

ar trūkumiem minoritāšu tiesībās

ES ikgadējā Komisijas ziņojuma apspriešanai Strasbūras Parlamentā par situāciju cilvēktiesību jomā jāveicina sabiedrības diskusija par neatrisinātām vai jaunām problēmām. Trūkumu saraksts gan nav sarucis, tomēr diskusijas nepieciešamību attaisno sasniegumi. ES kandidātvalstīs konstatēts, ka nepieciešams novērst trūkumus minoritāšu tiesībās.

Aptverošā diskusijā par situāciju cilvēktiesību jomā ES un pasaulē Eiropas Parlaments trešdien īpaši aplūkoja attīstības tendences rasisma, nedraudzībā pret ārvalstniekiem un antisemītisma jomā gan ES valstīs, gan tajās vēlas iestāties. Parlaments konstatēja, ka neskaitāmas kandidātvalstis (ar Turciju kā izņēmumu) noteiktās minimālās iestāšanās prasības pilda. Tāpēc ar tām arī sāktas iestāšanās sarunas, tomēr cilvēktiesību ievērošana lielākajā šo valstu daļā drīzāk nav pietiekami attīstījusies.

 

Francijai un Beļģijai izteiktā kritika

Minoritāšu problēmas esot lielākās briesmas Eiropas nākotnei. Kandidātu valstīm savas minoritātes būtu jārespektē, ļaujot tām runāt savā dzimtajā valodā, tā skaidroja liberālais britu ziņojuma sastādītājs Hārders. Tomēr esot divas vecās dalībvalstis, kuras vēl joprojām nav parakstījušas Eiropas Padomes konvenciju par minoritāšu aizsardzību. Beļģijai un Francijai, kuras ļoti interesējās par attiecībām citās valstīs, vispirms būtu jāsakārto savu durvju priekša.

ES Komisijai iesniegtā ziņojumā trūkumu saraksts ir garš un gandrīz neizlaiž nevienu Viduseiropas un Austrumeiropas valsti. Igaunijai tiek pārmesti tās liktie šķēršļi pilsonības piešķiršanas procesā un birokrātijas lēnumā. Kritizēts pieprasītais valsts valodas zināšanu līmenis kā priekšnosacījums pilsonības iegūšanai, kā arī sabiedriskie ierobežojumi krievu minoritātes pārstāvjiem. Arī Latvijā tiek kritizēts valodu likums, galvenokārt noteikums par valsts valodas lietošanu privātajā sektorā, jo tur 43% mītošo iedzīvotāju tā nav dzimtā valoda. Turpretim tiek apsveikts tas, ka Lietuvā problēmas ar tur mītošo poļu minoritāti ir noregulētas.

 

Apspiestie čigāni

Savukārt Ungārijā vēl trūkst likuma normas, kas noteiktu minoritāšu pārstāvniecību Parlamentā, aptuveni 500 000 Ungārijā mītošo čigānu vēl joprojām ikdienā jācieš diskriminācija. Arī Čehijā čigānu stāvoklis nav uzlabojies, un saskaņā ar ziņojumu Slovākijā liela čigānu minoritātes daļa pakļauta nabadzībai, bezdarbam un diskriminācijai. Arī Slovēnijā, Rumānijā un Bulgārijā čigānu stāvoklis joprojām ir problemātisks. Attiecībā uz Poliju tiek piezīmēts, ka valsts mēroga diskusija par bijušajām koncentrācijas nometnēm beidzas pareizajos kanālos. Valdība gatavo likumu ar mērķi, lai nometņu apkārtnē aizliegtu veikt tirdzniecības darījumus un celtniecību.

Īpaši sliktu novērtējumu saņem Turcija, ko pagājušajā decembrī Helsinkos atzina kā oficiālu ES kandidātvalsti. Pie lielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pieskaitāma spīdzināšana, ieskaitot necilvēcīgo bērnu spīdzināšanu, daudzās slepkavības cietumos, sodīšana bez tiesas procesa, izvairīšanās no godīgas un neatkarīgas tiesas, reliģijas brīvības, kā arī arodbiedrību liegšana.

 

Durvju priekšas slaucīšana

ES Ministru padomes sekretariāta ziņojums par cilvēktiesībām ES 14 lappusēs padevies īss. Kā liels izaicinājums cilvēktiesību realizācijā arī šeit tiek minēts rasisms un naidīga attieksme pret ārvalstniekiem. Dalībvalstis tiek aicinātas atcelt sodus, kuri ierobežo uzskatu brīvību, organizāciju vai politiskās aktivitātes. Grieķija atkārtoti tiek aicināta beidzot atzīt tiesības atteikties no karadienesta, ja tas ir pret cilvēka pārliecību. Īrijai beidzot jāparaksta ANO konvencija pret spīdzināšanu. Luksemburgai, Nīderlandei, Grieķijai, Portugālei un Zviedrijai izteikts aicinājums ratificēt Eiropas konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Beļģija un Francija nav parakstījušas konvenciju. Pie valstīm, kurām jāratificē Eiropas harta par reģiona un minoritāšu valodu, līdzās Francijai un Beļģijai pieder arī Luksemburga, kura savu gribu nupat apliecinājusi ar parakstu zem līguma.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!