Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1. un 13.nr.; 1995, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 8.pantu.

2. Izteikt 36.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civillietām un krimināllietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai.”

3. Izslēgt 37.panta trešo daļu.

4. Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesā ir Civillietu tiesas kolēģija, Krimināllietu tiesas kolēģija un Administratīvo lietu tiesas kolēģija.”

5. Izteikt 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir:

1) Senāts;

2) divas tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.”

6. Izteikt 47.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Senāta sastāvā ir trīs departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments.”

7. Izslēgt 53.panta otro daļu.

  Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu visas lietas, kuras bija piekritīgas Saimnieciskajai tiesai, ir piekritīgas rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un Augstākajai tiesai saskaņā ar Civilprocesa kodeksa normām.

2. Lietas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iesniegtas Saimnieciskajā tiesā, bet kuru izskatīšanu tiesa nav uzsākusi, nosūtāmas pēc piekritības rajonu (pilsētu) tiesām vai apgabaltiesām.

Lietas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iesniegtas Saimnieciskajā tiesā un kuru izskatīšana ir uzsākta, izskatāmas Saimnieciskajā tiesā līdz 1995.gada 15.decembrim.

Norādītajā termiņā neizskatītās lietas (kā pirmajā, tā apelācijas instancē) Saimnieciskā tiesa nosūta izskatīšanai pēc piekritības rajonu (pilsētu) tiesām vai apgabaltiesām, bet arhīvu un citas materiālās vērtības nodod Tieslietu ministrijai.

3. Trīs mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās spēku zaudē likums “Par Latvijas Saimniecisko tiesu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 51.nr.) un likums “Par Saimnieciskās tiesas procesu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 51.nr.; 1993, 16.nr.).

4. Saimnieciskās tiesas tiesnešiem līdz jaunu darba attiecību nodibināšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus, tiek saglabāta amatalga, kāda viņiem bija atbrīvošanas dienā.

Pārējiem Saimnieciskās tiesas darbiniekiem, ja viņu darba tiesiskās attiecības turpinās līdz 1995.gada 30.decembrim, tiek izmaksāts atlaišanas pabalsts Darba likumu kodeksa 37.panta kārtībā triju amatalgu apmērā.

5. Pārejas periodā krimināllietās, kurās spriedumi vai lēmumi stājušies likumīgā spēkā, piemērojot Kriminālprocesa kodeksa normas, kas bija spēkā līdz 1995.gada 1.oktobrim, var iesniegt protestus uzraudzības kārtībā līdz 1996.gada 31.janvārim, un tos izskata saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa trīsdesmit pirmās nodaļas nosacījumiem (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1995.gada 1.oktobrim).

Tiesības iesniegt protestu uzraudzības kārtībā ir ģenerālprokuroram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekiem.

Kasācijas un uzraudzības instances tiesas ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 28.septembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 5. oktobrī