Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.2041)
Saeimas Sociālo un darba lietu
komisijas iesniegts (29.09.1995.)
Saeimas izskatīšanai otrajā lasījumā

Par valsts pensijām

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas stāžs — iemaksu periods izteikts pilnos gados, par kuru persona pati vai (un) par viņu izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

2) sociāli apdrošinātā persona (tālāk — apdrošinātā persona) — persona, kura pati izdarījusi vai (un) par viņu izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

3) sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai (tālāk — apdrošināšanas iemaksas) — regulāras iemaksas, ko veic darba devējs vai (un) darbinieks vai persona pati, vai tās tiek finansētas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgām sociālās apdrošināšanas sistēmām;

4) sociālās apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas maksājumi pensiju apdrošināšanai;

5) sociālās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņas indekss — sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu kārtējā un iepriekšējā gada attiecība.

 

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir noteikt:

1) uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītas, obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmas darbības principus;

2) kārtību, kādā nodrošina ar valsts sociālās apdrošināšanas pensijām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā.

 

3.pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, iestājoties šajā likumā noteiktajiem apstākļiem, ir personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.

 

4.pants. Personas, kuras pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai

Valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai ir pakļautas personas vecumā no 15 gadiem kārtībā, kāda noteikta likumā “Par sociālo nodokli”, ja viņu dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā.

 

5.pants. Gada ienākuma noteikšana, no kura tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas un šo iemaksu apjoms

Ministru kabinets nosaka gada ienākuma apmēra robežu, no kura izdarāmas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un šo iemaksu apjomu.

 

6.pants. Līdzekļi pensiju izmaksāšanai

Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju izmaksai nepieciešamos līdzekļus veido:

1) darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas par saviem darbiniekiem;

2) apdrošināto personu sociālās apdrošināšanas iemaksas;

3) sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta un attiecīgām sociālās apdrošināšanas sistēmām.

 

 

Pensiju veidi

7.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidi

Saskaņā ar šo likumu ir šādi valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidi:

1) vecuma pensijas;

2) invaliditātes pensijas;

3) apgādnieka zaudējuma pensijas.

 

8.pants. Izvēles tiesības uz kādu no pensiju veidiem

Apdrošinātai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz dažādiem valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidiem, piešķirama tā valsts sociālās apdrošināšanas pensija, kuras apmērs ir lielāks. Pensiju var pieprasīt jebkurā laikā bez termiņa ierobežojuma, tiklīdz radušās tiesības uz to.

 

 

Apdrošināšanas stāžs

9.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža ilguma.

(2) Apdrošināšanas stāžu veido iemaksu periodi, kuru laikā:

1) darba devējs un (vai) apdrošinātā persona izdarījušas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

2) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu, nestrādā un par viņu no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

3) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par viņu no Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

4) apdrošinātā persona, būdama bez darba, saņem bezdarbnieka pabalstu un par viņu no Nodarbinātības fonda izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

5) persona, nebūdama darbā slimības dēļ, saņem slimības vai maternitātes pabalstu un par viņu no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(3) Ja no valsts budžeta izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi iemaksu periodi:

1) obligātais militārais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos;

2) mācības augstāko mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

3) laiks bērna kopšanai līdz viņa 3 gadu vecuma sasniegšanai.

 

10.pants. Apdrošināšanas stāža apstiprināšana

Apdrošināšanas stāžu apstiprina Valsts sociālās apdrošināšanas fondā uzkrātie dati, kas pierāda sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.

 

II nodaļa

Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidi

Vecuma pensija

11.pants. Tiesības uz vecuma pensiju

Tiesības uz vecuma pensiju ir apdrošinātām personām:

1) sievietēm un vīriešiem, sasniedzot 60 gadu vecumu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 10 gadiem;

2) sievietēm ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot 55 gadu vecumu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 10 gadiem.

 

12.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana

(1) Vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas:

P=K/G

P — gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;

K — apdrošinātās personas pensijas kapitāls, ko veido šīs personas personīgajā kontā reģistrētā sociālās apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējā kapitāla pieaugums. Pensijas kapitāls atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņu indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija;

G — laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

(2) Apdrošinātām personām, kuras aizgājušas pensijā 60 gadu vecumā vai vēlāk, šī panta pirmajā daļā aprēķinātās pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(3) Apdrošinātā persona katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda par viņas personīgajā kontā reģistrēto pensijas kapitālu.

 

13.pants. Pensijas aprēķināšanai pielietojamā laika posma (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota pensijas izmaksa, noteikšana

Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts statistikas komitejas datiem un Labklājības ministrijas aprēķiniem, nosaka pensijas aprēķināšanai pielietojamo plānojamo pensijas izmaksas laika posmu, kas ikgadus publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

Invaliditātes pensija

14.pants. Tiesības uz invaliditātes pensiju

(1) Tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātām personām līdz šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanai, kuras atzītas par invalīdiem (izņemot tās, kurām invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība).

(2) Invalīdiem, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, invaliditātes pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.

 

15.pants. Invaliditātes noteikšana

Invaliditātes grupu, cēloni, kā arī invaliditātes iestāšanās laiku un ilgumu nosaka veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas.

 

16.pants. Invaliditātes pensijas aprēķināšana

(1) Invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtība nosakāma saskaņā ar likumu “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”.

(2) Apdrošinātā persona turpina katru gadu saņemt informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda par viņas personīgajā kontā reģistrēto pensiju kapitālu.

 

17.pants. Invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšana sakarā ar 60 gadu vecuma sasniegšanu un vecuma pensijas piešķiršana

(1) Invalīdiem, sasniedzot šā likuma 11.pantā noteikto vecumu, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija.

(2) Invalīdiem—sievietēm ir tiesības, sasniedzot 55 gadu vecumu, invaliditātes pensijas vietā pieprasīt vecuma pensiju.

(3) Vecuma pensija aprēķināma šī likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

Apgādnieka zaudējuma pensija

18.pants. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Ja apgādnieks ir bijis apdrošināta persona, tad ģimenes locekļiem saskaņā ar šo likumu, neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa (izņemot nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību), ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

(2) Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.

 

19.pants. Ģimenes locekļi, kam ir tiesības uz pensiju

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā (20.pants). Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā.

(2) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi:

1) bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, nestrādā, un bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, kā arī bērni, kas apgādnieka nāves brīdī vai vēlāk mācās Latvijas vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļās un nestrādā, un ja viņi nav vecāki par 24 gadiem;

2) brāļi, māsas, mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, un brāļi, māsas, mazbērni neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam;

3) šī likuma noteikumi, kas skar mirušo ģimenes, attiecas arī uz bezvēsts prombūtnē esošā apgādnieka ģimenēm, ja apgādnieka bezvēsts prombūtne ir atzīta likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta otrajā daļā norādītās personas, ja tās apgādnieka nāves brīdī vai vēlāk mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļās un nav vecākas par 24 gadiem.

 

20.pants. Ģimenes locekļi, kas uzskatāmi par apgādājamiem

Mirušā ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādībā bijušiem, ja tas viņus uzturējis vai viņi no tā saņēmuši palīdzību, kas viņiem bijis pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.

 

21.pants. Adoptētā tiesības uz pensiju

(1) Adoptētajiem ir tādas pašas tieības uz pensiju kā īstajiem bērniem.

(2) Adoptētajiem tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.

 

22.pants. Padēla un pameitas tiesības uz pensiju

Padēlam un pameitai, ja viņi no vecākiem nav saņēmuši līdzekļus uzturam (alimentus), ir tādas pašas tiesības uz pensiju kā īstajiem bērniem.

 

23.pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana

(1) Šī likums 19.pantā norādītajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina no apgādnieka faktiskās (iespējamās) vecuma pensijas sekojošos apmēros:

1) vienam bērnam — 50 procenti no pensijas;

2) diviem bērniem — 75 procenti no pensijas;

3) trīs un vairāk bērniem — 90 procenti no pensijas.

(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šī panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā abu vecāku faktisko (iespējamo) vecuma pensiju.

(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šī likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz apgādnieka vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai izdarītas iemaksas no apgādnieka sociālās apdrošināšanas vidējās iemaksu algas darba periodā.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātās pensijas kopējais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Pensijas apmēra palielināšana

 

24.pants. Pensijas apmēra palielināšana, ja pensionārs pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt

(1) Ja pensionārs, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt un nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, piešķirtā pensija, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi 3 gados.

(2) Pārrēķināto pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensija, kas saskaņā ar šī likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā personas gada vai ilgākā laikā pēc pensijas piesķiršanas (pārrēķināšanas) uzkrāto pensijas kapitālu.

 

25.pants. Piešķirtās pensijas pārrēķināšanas termiņi

Piešķirto pensiju pārrēķina šādos termiņos:

1) gadījumos, kad iegūtas tiesības uz pensijas paaugstināšanu, ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs lūdzis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem viņš nodevis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem nodots pēc 15.datuma;

2) gadījumos, kad radušies apstākļi, kuru dēļ samazināta pensija,— ar tā mēneša pirmo dienu, kurā radušies šie apstākļi, ja tas noticis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja tas noticis pēc 15.datuma.

 

26.pants. Pensijas apmēra palielināšana atkarībā no cenu un sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām

Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

III nodaļa

Pensiju piešķiršana

27.pants. Pensiju pieprasīšanas kārtība

Iesniegums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību iesniedzami dzīves vietas (kur persona pierakstīta — reģistrēta) sociālās apdrošināšanas pārvaldē.

 

28.pants. Iestādes, kas piešķir pensiju

(1) Iesniegumu par pensijas piešķiršanu, kuram pievienoti visi pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti, kā arī sociālās apdrošināšanas pārvaldēs esošie dati par pensijas pieprasītāja izdarīto apdrošināšanas iemaksu laiku un apjomu, izskata sociālās apdrošināšanas pārvalde, izskatīšanas rezultātus noformējot ar vadītāja rīkojumu.

(2) Iesnieguma noraidīšanas gadījumā rīkojumā norādāmi atteikuma iemesli.

 

29.pants. Pensijas pieprasījuma izskatīšanas rīkojuma pārsūdzēšanas kārtība

Sūdzības par sociālās apdrošināšanas pārvaldes pensijas pieprasījumu izskatīšanas rīkojumiem var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas fondā. Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā pēc ieinteresētā pilsoņa sūdzības, kā arī darba devēja vai prokurora pieteikuma.

 

30.pants. Pensijas piešķiršanas termiņi

(1) Vecuma pensijas piešķir uz mūžu.

(2) Invaliditātes pensijas piešķir uz visu veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas noteikto invaliditātes laiku, bet ne ilgāk kā līdz šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanai.

(3) Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darba nespējīgu saskaņā ar šī likuma 19.pantu.

(4) Pensijas piešķir ar to dienu, kad iesniegts pensijas pieprasījums ar nepieciešamajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, kad pensijas piešķir ar agrāku termiņu:

1) vecuma vai invaliditātes pensiju piešķir ar pensijas vecuma sasniegšanas dienu vai ar to dienu, kad veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija noteikusi invaliditāti, ja pensijas pieprasījums ar nepieciešamajiem dokumentiem iesniegts ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pensijas vecuma sasniegšanas vai invaliditātes noteikšanas;

2) apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

 

31.pants. Pensijas piešķiršanas termiņi sakarā ar pensijas veida maiņu

Pārejot no viena pensijas veida uz otru, jaunā veida pensijas piešķiršanas termiņi nosakāmi saskaņā ar šī likuma 30.panta noteikumiem.

 

IV nodaļa

Pensiju izmaksa

32.pants. Pensijas izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas izmaksājamas katru mēnesi piešķirtajā apmērā (izņemot šī likuma 36.pantā noteiktajos gadījumos).

(2) Pensionārs var pilnvarot citu personu pensijas saņemšanai. Nepārtraukti pēc vienas pilnvaras pensija izmaksājama ne ilgāk par 6 mēnešiem.

(3) Sievietēm, kuras aizgājušas vecuma pensijā, saskaņā ar šā likuma 11.panta 2.punktu līdz viņu 60 gadu vecuma sasniegšanai pensija strādājot nav izmaksājama.

 

33.pants. Avansi

Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet ir paredzams, ka tās apmēra noteikšanai būs nepieciešams ilgs laiks (arhīva izziņu saņemšanai par apdrošināšanas stāžu), pensijas pieprasītājam var piešķirt un izmaksāt pensiju avansa veidā, nepārsniedzot paredzamās pensijas mēneša apmēru. Avansu izmaksā, ja apdrošinātā persona, kurai ir tiesības uz pensiju, to pieprasa. Avansa izmaksu uzsāk ne vēlāk kā nākošajā mēnesī pēc pieprasījuma saņemšanas dienas un turpina izmaksāt ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

 

34.pants. Pensijas saņēmēja pienākumi

Pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot sociālās apdrošināšanas pārvaldei par apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai izmaiņas izmaksājamās pensijas apmērā.

 

35.pants. Pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķināmās pensijas summas, ko pensionārs laikā nav saņēmis,izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas.

(2) Ja pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kas piešķir vai izmaksā pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

 

36.pants. Ieturējumi no pensijām

(1) ieturējumus no pensijām var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas spriedumiem un nolēmumiem, citiem lēmumiem un nolēmumiem, kurus saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem izpilda tiesas lēmumu izpildīšanas noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz sociālās apdrošināšanas pārvaldes vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās pensiju summas, kas pensionāram pārmaksātas viņa vainas dēļ, ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās pensijas.

(2) Ieturējumi no pensijas aprēķināmi no summas, kas jāizmaksā pensionāram. Kopējā ieturējumu summa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensijas. Gadījumā, ja pensijas izmaksa tiek izbeigta (piemēram, darbspēju atjaunošanas rezultātā) pirms parāda dzēšanas, sociālās apdrošināšanas iestādes atlikušo parāda daļu piedzen likumdošanā noteiktā kārtībā.

 

37.pants. Sakarā ar pensionāra nāvi nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana

(1) Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt laulātam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Pensionāra nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā.

 

38.pants. Pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

(1) Latvijas Republikas pilsoņiem Latvijas Republikā iegūtās tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm.

(2) Personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ir pastāvīgi pierakstītas Latvijas Republikā, valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, kas piešķirtas Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izmaksā sešus mēnešus uz priekšu, skaitot ar nākošo mēnesi pēc izrakstīšanās, tālāku pensijas izmaksu pārtraucot, ja Latvijas Republikas un citu valstu vienošanās vai līgumi par sociālo drošību nenosaka citu kārtību.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas.

(1) Šis noteikums attiecināms:

uz Latvijas Republikas pilsoņiem un uz repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem neatkarīgi no tā, kad viņi atgriezušies Latvijas Republikā;

uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta uz 1991.gada 1.janvāri bija Latvijas Republika.

(2) Līdz 1991.gada 1.janvārim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti tikai tie nodarbinātības periodi, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam bija uzskaitīti Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 29.novembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” 8.2.punktā.

(3) Apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā.

2. No 1991.gada 1.janvāra līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts sociālās apdrošināšanas pensijas piešķiršanai, veido darbs vai tam pielīdzinātie nodarbinātības periodi, kuru laikā kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti tikai tie nodarbinātības periodi, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam bija uzskaitīti 1990.gada 29.novembra likuma “Par valsts pensijām” 36.pantā.

3. Aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, izdevumi, kas saistīti ar Pārejas noteikumu 1. un 2.punktā uzskaitīto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami par sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

4. Līdz Nodarbinātības fonda un Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izveidošanai par personu, kurai piešķirts bezdarbnieka statuss un kura saņem bezdarbnieka pabalstu, vai par nestrādājošu personu, kas atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek izdarītas par sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

5. Līdz Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izveidošanai personai, kas atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, pensija piešķirama un izmaksājama saskaņā ar šo likumu.

6. Par apdrošināto personu iemaksu periodos, kas uzrādīti šī likuma 9.panta sestajā daļā, sociālās apdrošināšanas iemaksas līdz 1997.gadam tiek izdarītas par sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, bet no 1997.gada — par valsts budžeta līdzekļiem.

7. Pārejas periodā apdrošināšanas stāžu apstiprinoši dokumenti ir:

1) darba grāmatiņa;

2) darba līguma grāmatiņa:

3) dokuments, kas apstiprina sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu;

4) citi dokumenti, kas apstiprina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apstiprinoši dokumenti u.c.).

8. Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam bija noteikts 1990.gada 29.novembra likuma “Par valsts pensijām” 8.panta trešajā daļā (izņemot gadījumu, kas noteikts šī likuma 10.panta 2.punktā), 9., 10., 11. un 12.pantā 1996.gadā ir paaugstināms par vienu gadu un ar katru nākošo gadu tas pieaug par 6 mēnešiem, līdz tiek sasniegts 60 gadu vecums.

9. Izdarot izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu tarifos, pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, saglabājot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot vecumu, kāds norādīts Pārejas noteikumu 8.punktā.

10. Desmit gadus piesķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā, tās aprēķināšanai uzkrātie pensijas kapitāli sekojošos gadījumos indeksējami ar šajā pantā noteiktajiem koeficientiem:

(1) Tiesību, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās laikam bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likumā “Par valsts pensijām” 9., 10., 11.pantā un 12.panta 1. un 2.punktā kompensēšanai, ja ievēroti sekojoši nosacījumi:

Kategorijas un nosacījumi Koeficienta apmērs

Vīrieši Sievietes

invalīdi uz mūžu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku 1,09 1,1

vīriešiem par 25 gadiem, sievietēm — 20 gadiem

sievietes, kurām 5 vai vairāk bērni vai bērns invalīds kopš — 1,1

bērnības un kuras tos ir izaudzinājušas līdz 8 gadu vecumam,

ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem

liliputi, punduri un neredzīgie ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku 1,33 1,37

vīriešiem par 20 gadiem, sievietēm — 15 gadiem

personas, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un 1,2 1,22

sevišķi smagiem darba apstākļiem ar apdrošināšanas stāžu ne

mazāku vīriešiem par 20 gadiem, sievietēm — 15 gadiem un ja

vismaz viena ceturtā daļa no tiem nostrādāti darbos ar sevišķi

kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem

personas, kuras strādājušas darbos ar kaitīgiem un smagiem 1,09 1,1

darba apstākļiem ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku vīriešiem

par 25 gadiem, sievietēm — 20 gadiem un ja vismaz viena ceturtā

daļa no tiem nostrādāti darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem

(2) Piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem, kas pēc Černobiļas AES avārijas dzimuši tās seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēs, pensijas aprēķināšanai mirušā apgādnieka faktiskais (iespējamais) pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu 1,1.

11. Tiesību noteikšanai uz koeficientu pie pensijas par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā piemērojami saraksti, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

12. Turpināt apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumiem “Par izdienas pensijām” un “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)”, līdz laikam, kamēr Ministru kabinets nosaka citu kārtību.

13. Pārejas periodā, kad valsts sociālās apdrošināšanas pensija tiek rēķināta saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas noteikumiem, ņemami vērā sekojoši nosacījumi:

Apdrošināšanas periods līdz 1995.gadam (ieskaitot) tiks kreditēts ar sākuma kapitālu (Ks), kas var tikt palielināts ar tālākām iemaksām saskaņā ar 11.panta noteikumiem.

Ks=Vi*As*0.2,

kur As — apdrošināšanas stāžs par periodu līdz 1995.gadam (ieskaitot);

Vi — gada vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga, piemērota 1996.gada algu līmenim.

Atkarībā no pensijā aiziešanas laika (nepieciešamības gadījumā, piemērojot šī likuma 32.pantu) vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga noteikta sekojošā veidā:

 

Aizejot pensijā

1996.gadā —

Vi — vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga 1995.gadā;

 

1997.gadā —

Vi — apdrošinātās personas vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga 1996.gadā;

 

1998.gadā —

Vi — apdrošinātās personas pēc kārtas esošu 12 mēnešu vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1998.gadam. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs nostrādājis mazāk par 12 mēnešiem, tad vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu par esošiem mēnešiem ar 12;

 

1999.gadā —

Vi — apdrošinātās personas pēc kārtas esošu 24 mēnešu vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999.gadam. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs nostrādājis mazāk par 24 mēnešiem, tad vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu par esošiem mēnešiem ar 24;

 

2000.gadā un turpmākajos gados —

Vi — apdrošinātās personas pēc kārtas esošu 36 mēnešu vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 2000.gadam. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs nostrādājis mazāk par 36 mēnešiem, tad vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu par esošiem mēnešiem ar 36;

Ja persona pēc šī likuma spēkā stāšanās nav strādājusi —

Vi — vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga 1995.gadā.

14. Šim likumam stājoties spēkā, līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai netiek noteikta gada ienākuma apmēra robeža, no kuras tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

15. Līdz 2000.gadam valsts sociālās apdrošināšanas pensijas pārskatāmas ik pusgadu, ņemot vērā tikai cenu indeksu.

16. Pensijas, kas piešķirtas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam, tam stājoties spēkā, netiek pārrēķinātas. Agrāk piešķirto pensiju pārrēķināšana un izmaksāšana tiek veikta sekojošos gadījumos:

(1) Sakarā ar apdrošināšanas stāža papildināšanu, kas uzkrāts līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam, izmaiņām ģimenes locekļu sastāvā, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, vai sakarā ar invaliditātes grupas maiņu, vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija pārrēķināma pēc formulas:

P=0.3*VA+0.004*VA*AS*ĢL

P — pensija;

VA — iepriekšējā gada vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga; ja šī alga ir mazāka par to, no kuras pensija aprēķināta iepriekš, saglabājama iepriekšējā alga;

AS — apdrošināšanas stāža ilgums pilnos gados;

ĢL — ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas ņemams vērā tikai pie apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas.

(2) Nosakot pensiju bērniem, kas zaudējuši abus vecākus, ņemams vērā abu vecāku kopējais apdrošināšanas stāžs.

(3) Pārrēķinot invaliditātes pensiju, pārrēķināma arī piemaksa pie tās, kas nosakāma pie I grupas invaliditātes pensijas 12 procentu apmērā un pie II grupas invaliditātes pensijas sešu procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas.

(4) Sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šī likuma spēkā stāšanās laika, vecuma pensija pārrēķināma šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šī likuma 25.pantā noteiktie pensijas pārrēķināšanas termiņi.

(6) Pensija palielināma šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot Pārejas noteikumu 15.punktu.

(7) Pārejot no viena pensijas veida uz otru, ievērojami šā likuma 25.panta noteikumi.

(8) Pensijas izmaksa veicama šā likuma IV nodaļas pantos noteiktajā kārtībā.

(9) Piešķirot pensiju no jauna, tā piešķirama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 9.panta spēkā stāšanās laikam invaliditātes pensijas aprēķināmas un pārrēķināmas Pārejas noteikumu 16.punkta pirmajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Izdarot invaliditātes pensijas pārrēķināšanu, sakarā ar apdrošināšanas stāža papildināšanu, kas uzkrāts pēc šī likuma spēkā stāšanās, ievērojami šā likuma 24.panta pirmās daļas noteikumi.

18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šī likuma spēkā stāšanās, bet vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kādu nosaka šis likums, sasniegts pēc šī likuma spēkā stāšanās, invaliditātes pensijas vietā aprēķināma vecuma pensija sekojošā kārtībā:

— ja invalīds strādājis pēc šā likuma spēkā stāšanās — saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem, piemērojot Pārejas noteikumu 13.punktu;

— ja invalīds nav strādājis pēc šā likuma spēkā stāšanās — saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem, piemērojot Pārejas noteikumu 13.punktu, ņemot vērā vidējo gada sociālās apdrošināšanas iemaksu algu 1995.gadā.

19. Invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nevar būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piesķiršanas brīdim.

20. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) 1990.gada 29.novembra likums “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 1/2., 51.nr., Latvijas Republikas Saeimas un Valdības Ziņotājs, 1993., 96.nr., “Latvijas Vēstnesis”, 1994., 26.nr.);

2) 1990.gada 29.novembra Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 1/2., 51.nr.);

3) 1993.gada 21.oktobra likums “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Valdības Ziņotājs, 1993., 96.nr., “Latvijas Vēstnesis”, 1994., 26.nr.);

4) Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 19.aprīļa noteikumi nr.88 “Par pensijas izmaksāšanas kārtību strādājošiem pensionāriem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994., 50.nr.);

5) Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 4.aprīļa noteikumi nr.89 “Noteikumi par darba stāžu pensiju aprēķināšanai”.

21. Ar šo likumu jāgroza:

1) 1990.gada 14.decembra likums “Par sociālo nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 3/4, 21/22, 29/30.nr.);

2) 1992.gada 29.septembra likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992., 42/43.nr.).

22. Likuma 15.panta pirmā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri vienlaicīgi ar likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 9.panta spēkā stāšanos.

Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.