Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Vakar, 4.oktobrī, LR Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā deputāti izvērtēja iesniegtos priekšlikumus un akceptēja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” izskatīšanu 2.lasījumā Saeimas sēdē.

Kā atzina komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, stāvoklis valsts budžetā ir ļoti smags. Kā zināms, izmaiņas plānotas kā ieņēmumos, tā izdevumos, Proti, ieteikts apstiprināt valsts ieņēmumus 388,4 miljonu latu, bet izdevumus — 480,7 miljonu latu apmērā. Tādējādi budžeta deficīts sasniedz 92,3 miljonus latu, kas ir par 52,2 miljoniem latu vairāk nekā līdz šim. Bažas rada šīs summas segšanas avoti. Ja banku līdzekļi tiek tērēti deficīta samazināšanai, nevis attīstībai, tad šāda nostāja var novest pie ļoti bīstamām sekām, secināja O.Kehris. Proti, sarežģījumiem ar Starptautisko valūtas fondu un citām starptautiskajām finansu institūcijām, kā arī Eiropas struktūrām, kas savukārt samazinātu investīcijas Latvijā.

Diemžēl vēl vairāk samazināt paredzētos izdevumus nav iespējams, teica O.Kehris, un deputātu atbalstītās pārmaiņas ir nelielas. Piemēram, akceptu guva konkrētas summas piešķiršana Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai (4755 lati), Valsts vienotas informācijas un sakaru centram, Valsts kases departamentam, kā arī no valsts budžeta finansēto bibliotēku un muzeju darbinieku algu palielināšanai. Budžeta ieņēmumos un izdevumos ir paredzēti līdzekļi (19,52 miljoni latu) komercbanku radīto zaudējumu kompensācijām iedzīvotājiem, taču ar nosacījumu, ka šīs summas izmaksājamas tādos apmēros, kādos bankrotējušo komercbanku administratori veikuši debitoru parādu un citu līdzekļu iekasēšanu pamatbudžeta ieņēmumos. Deputāti neatbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumus, proti, lielāko daļu Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēto līdzekļu samazinājumu noņemt citām no budžeta finansētajām iestādēm.

Turklāt likumprojekta pārejas noteikumos teikts, ka ministriju, valsts institūciju un iestāžu vadītājiem nav tiesību izmantot darba samaksas fondu pilnā apmērā, ja netiek veikti citi maksājumi kārtējiem izdevumiem — samaksai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, bet izglītības sistēmas iestādēm finansējums jāveic, nesamazinot pedagoģisko darbinieku algas.

Komisijas deputāti kopumā atbalstīja likumprojekta izskatīšanu 2.lasījumā Saeimas sēdē.

Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests