SAEIMAS ZIŅAS

Latvijas Saeimas viesi — Šlēsvigas-Holšteinas Landtāga delegācija

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 4.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas zemes Landtāga delegācijas prezidenti Uti Erdzīku–Rāvi (Ute Erdsiek-Rave) (1. attēlā), kura kopā ar Landtāga delegāciju šonedēļ apmeklē Baltijas valstis. Saeimas priekšsēdētājs, atceroties Latvijas delegācijas vizīti Ķīles nedēļas laikā Vācijā, atzina, ka šai atbildes vizītei tieši šobrīd ir liela nozīme sadarbības turpināšanas procesā un tā liecina par Vācijas federālo zemju ieinteresētību aktīvu kontaktu veidošanai ar Latviju un Baltijas valstīm.

Tikšanās laikā pie Saeimas priekšsēdētāja tika skarti divi galvenie temati — Latvijas iekšpolitiskā situācija pēc 6.Saeimas vēlēšanām un šo rezultātu analīze, kā arī Latvijas un Vācijas sadarbības jautājumi. Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs uzsvēra, ka Baltijas reģiona, tai skaitā Latvijas, tālākai attīstībai vissvarīgākā ir infrastruktūras sakārtošana, kā arī jūras satiksme starp abām valstīm. Šlēsvigas–Holšteinas valdība ir ierosinājusi Eiropas Savienības komisijai izstrādāt Baltijas jūras attīstības programmu. Ir uzsākta Latvijas un Vācijas sadarbība mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu menedžmenta pilnveidošanā. Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja Vācijas palīdzību Latvijas amatniekiem un tekstilrūpniekiem, lai viņi varētu piedalīties dažādās starptautiskajās tirdzniecības izstādēs.

Runājot par 6.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, Landtāga prezidente atzina, ka šis laiks Latvijā bijis pateicīgs populistu darbībai. Līdzīgi kā Vācijā trīsdesmitajos gados. Tikšanās laikā tika runāts arī par kustības “Latvijai” vēlēšanu rezultātiem un šīs kustības līderi Joahimu Zīgeristu.

Savukārt A.Gorbunovs secināja, ka aizvadītās vēlēšanas ir rūgta un dārga mācība, kas vēlreiz pierādīja, ka ekonomiskā attīstība jāsaista ar sociālo atbildību. Reformas notika strauji, un diemžēl tās radīja plaisu starp tiem, kam klājas labi, un tiem, kam ir grūti. Saeimas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka vēlēšanu rezultāti, iespējams, konsolidēs tādus politiskus spēkus, kas citā situācijā būtu paši par sevi. Savukārt priekšvēlēšanu kampaņa parādīja, ka bija partijas, kas mazāk vērības piegrieza priekšvēlēšana propagandai, bet galveno uzmanību veltīja likumdošanas darbam. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka valdību izveidot nebūs viegli. Tomēr Saeimas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka to izdosies apstiprināt un sadarbība valdību un parlamentu līmenī turpināsies. Turklāt 5.Saeimas laikā ir izveidota Latvijas un Vācijas atbalsta grupa, kas noteikti turpinās savu darbību arī 6.Saeimā.

Saeimas ziņu dienests

Pie ārlietu ministra

Otrdien, 3.oktobrī, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar VFR Šlēsvigas—Holšteinas zemes landtāga prezidentes Utes Erdzīkas—Rāves vadīto delegāciju (2. a t t ē l ā), kas uzturas Rīgā pēc Saeimas priekšsēdētāja ielūguma.

Tikšanās laikā abas puses augstu novērtēja Latvijas un Šlēsvigas—Holšteinas zemes līdzšinējos kontaktus un bija vienisprātis, ka tie vērtējami kā nozīmīgs ieguldījums integrācijas un ekonomiskās sadarbības veicināšanā visā Baltijas jūras reģionā. Tika uzsvērts, ka abām pusēm jāmeklē jaunas sadarbības iespējas un iniciatīvas, ņemot vērā, ka Baltijas jūras reģiona kooperācijai ir milzīgs potenciāls un nozīme ne tikai tieši iesaistīto valstu, bet visas Eiropas attīstībā. Šajā sakarā V.Birkavs informēja par Latvijas gaidāmo prezidēšanu Baltijas jūras valstu padomē 1996.gadā un plānotajām aktivitātēm tās ietvaros. V.Birkavs kā īpaši nozīmīgu minēja liela mēroga infrastruktūras projektu attīstību reģionā, īpaši transporta jomā. Kā zināms, šis jautājums tika apspriests V.Birkava un Vācijas ārlietu ministra K.Kinkela tikšanās reizē un guvis abu pušu atbalstu.

Valdis Birkavs pateicās par Šlēsvigas— Holšteinas sniegto atbalstu mūsu valsts sociālās infrastruktūras nostiprināšanā un tiešu biznesa sakaru veidošanā.

Valdis Birkavs informēja viesus par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm, Baltijas valstu sadarbību, kā arī iekšpolitisko situāciju valstī pēc 6.Saeimas vēlēšanām.

ĀM preses centrs
Foto(1. lpp.):
Māris Kaparkalējs,"LV"

Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs — oficiālās pusdienās par godu Šlēsvigas–Holšteinas zemes parlamenta prezidentei Utei Erdzīkai–Rāvei

Augsti godātā prezidentes kundze!

Godātās deputātu kundzes un deputātu kungi!

Ekselence!

Dāmas un kungi!

Man ir tas gods un patiess prieks vēlreiz sveikt Jūs, prezidentes kundze, un Jūsu vadīto landtāga delegāciju Latvijas Republikas Saeimā!

Es gribētu pateikties Jums par to, ka esat ieradušies vizītē Latvijā. Mēs varam būt gandarīti par šo apmeklējumu, jo tas ļaus padziļināt Latvijas un Vācijas attiecības, kā arī daudz konkrētāk veidot sadarbību starp mūsu valsti un Šlēsvigas–Holšteinas zemi. Vienlaikus Jūsu vizīte ir apliecinājums Vācijas un tās federālo zemju ieinteresētībai aktīvu kontaktu veidošanā ar Latviju un abām pārējām Baltijas valstīm.

Zīmīgi, ka Latvijai reģionālajā kontekstā visciešākā sadarbība izveidojusies tieši ar Ziemeļvāciju. To nosaka gan mūsu vēsturiskie un tradicionāli ciešie kontakti, gan ģeogrāfiskais tuvums, gan jūras un zemes ceļu tīkls. Pat vēl vairāk — tās ir mūsu ekonomiskās, politiskās un drošības intereses. Un tas ir iemesls arī mūsu kopīgai dalībai Baltijas jūras valstu padomē.

Vai tieši šī iemesla dēļ Ziemeļu un Baltijas jūras reģions nevarētu kalpot Eiropas Savienībai par paraugu reģionālās sadarbības modeļa izvērtēšanai? Mēs esam pateicīgi Šlēsvigas–Holšteinas valdībai par iniciatīvu, ierosinot Eiropas Savienības komisijai izstrādāt Baltijas jūras reģiona attīstības programmu.

Latvijai šobrīd būtiski svarīga ir pieredze, investīcijas un efektīva tehnoloģija. Tāpēc domāju, ka varam būt gandarīti par to, ka vislielākais kopuzņēmumu skaits Latvijā izveidots ar vācu kapitālieguldījumiem. Veiksmīgi sadarbojas Rīgas un Ķīles rūpniecības un tirdzniecības kameras, Latvijas apstākļiem noderīga būtu Šlēsvigas–Holšteinas pieredze mazo un vidējo uzņēmumu attīstības stimulēšanā.

Godātie viesi, godātie deputāti! Saeimā jau vairākus gadus aktīvi darbojas Latvijas un Vācijas parlamentārā atbalsta grupa, kas ir viena no lielākajām parlamentā — 30 deputāti — un kuru kopš tās dibināšanas vada deputāts Juris Sinka. Jaunievēlētajā Saeimā šī grupa turpinās savu darbību, gan varbūt nedaudz mainītā sastāvā. Grupai ir aktīvi kontakti gan ar Bundestāgu, gan atsevišķu zemju parlamentiem, un Jūsu vizīte noteikti dos tās darbam jaunus impulsus.

Jūs Latvijā ieradāties vakar — Vācijas atkalapvienošanās piektajā gadadienā. Tāpēc atļaujiet man izmantot šo iespēju un apsveikt Jūs, prezidentes kundze, un Jūs, vēstnieka kungs, kā arī delegācijas locekļus Jūsu valsts svētkos. Vācijas atkalapvienošanās bija kā simbolisks pārrāvums tajā sienā, kas nošķīra vienu Eiropas daļu no otras. Tas bija nozīmīgs posms tajā demokrātisko pārmaiņu procesā, kas ielika pamatus pašreizējai jaunajai Eiropai, par kuras sastāvdaļu kļuvusi arī atjaunotā Latvijas Republika.

Jūs esat ieradušies Latvijā dažas dienas pēc 6.Saeimas vēlēšanām. Vērtēšanas, solījumu un priekšvēlēšanu cerību laiks ir aiz muguras. Nu sācies aktīvs konsultāciju un valdības veidošanas darbs.

5.Saeima, kuru man bija tas gods pārstāvēt, bija pirmais daudzpartiju parlaments pēckara Latvijā. Kaut arī šajā periodā Latvijā darbojās izteikta mazākuma valdība un parlamentā bija pārstāvēti 9 politiskie spēki, 5.Saeimai izdevās atrisināt vairākus Latvijai politiski un ekonomiski būtiskus jautājumus, saglabāt valstī stabilitāti un nodrošināt attīstību.

Apstākļos, kad Latvija ir veiksmīgi uzsākusi integrāciju Eiropas ekonomiskās sadarbības un drošības struktūrās, ir svarīgi izveidot valdību, kas vienlaikus spēs turpināt uzsāktās reformas, atrisināt sasāpējušos sociālos jautājumus un saglabāt valsts ārpolitisko virzību.

Tāpēc es gribētu šodien ar pateicību atcerēties un netieši atsaukties uz tēmu, kurai bija veltīta Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu parlamentāriešu tikšanās Šlēsvigas–Holšteinas tradicionālās Ķīles nedēļas ietvaros — “Parlamenta un valdības attiecības”, tēmu, kura Latvijai šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad un tuvākajos mēnešos būs izšķiroša Latvijas turpmākai demokrātiskai un stabilai attīstībai.

Augsti godātā prezidentes kundze!

Es gribētu izteikt cerību, ka Jūsu viesošanās ir ļāvusi Jums tuvāk iepazīt mūs kā sadarbības partnerus un tuvus kaimiņus, kā arī ļāvusi nodibināt tiešus un ciešākus kontaktus ar Saeimā pārstāvētajām partijām.

Es paceļu šo glāzi par mūsu turpmākiem parlamentāriem kontaktiem, par to, lai mēs, parlamentārieši, veltītu savas pūles tam, lai zemēs ap Baltijas jūru valdītu miers, drošība, pārticība un savstarpēja sapratne!

Uz Jūsu veselību!

Saeimas nams, 4.oktobrī