Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”

Izdarīt likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993,1./2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Cilvēka prioritārās tiesības uz savu ķermeni

Katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut, noformējot to dokumentāri, sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām medicīnas iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības.”

2. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Aizlieguma vai atļaujas noformēšana

Juridisks spēks ir tikai tādam aizliegumam vai atļaujai, ko parakstījusi rīcībspējīga persona un kas fiksēta šīs personas medicīniskajā kartē un speciāla zīmoga veidā — pasē.

Kārtību, kādā aizliegumu vai atļauju fiksē personas medicīniskajā kartē un pasē, nosaka Labklājības ministrijas Veselības departaments.”

3. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18. pants. Komercdarījumu nepieļaujamība

Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai, un tai ir bezpeļņas raksturs. Jebkura dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana notiek, stingri ievērojot izteikto piekrišanu vai nepiekrišanu, un šo audu un orgānu atlase, nosūtīšana un izmantošana kā komercdarījums nav pieļaujama.

Cilvēku labprātīgi ziedoto un citādā ceļā likumīgi iegūto audu un orgānu uzkrāšana un izmantošana pieļaujama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašā sarakstā minētajos audu un orgānu ieguves un uzglabāšanas centros saziņā ar veselības valsts ministru.”

Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.novembri.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 6.oktobrī