Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas zemkopju konkurss "Sējējs '95" Kurzemes novadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.1995., Nr. 154 (437) https://vestnesis.lv/ta/id/37158

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 10.10.1995.

Laidiena Nr. 155 (438), OP 1995/155

Vēl šajā numurā

06.10.1995., Nr. 154 (437)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Spogulis Nr. 10

Latvijas zemkopju konkurss "Sējējs '95" Kurzemes novadā

Izvērtējot mūsu zemnieku saimniecību, lopkopībus izmēģinājumu staciju un rūpniecisko ražotņu veikumu. (Skat. arī "LV" 146. numurā)

Talsu puses laukos, kūtīs, darītavās

Konkursa “Sējējs '95” komisija iepazinās ar četrām Talsu rajona saimniecībām. Tām ir atšķirīgi ražošanas virzieni, bet kopīgs viens — jaunā meklējumi. Un pamatojums arī viens : “Lauksaimniecība ir sāpīga nozare. Te esam bedrē, te rāpjamies no tās laukā...” Tie ir SIA “Jaunpagasts” direktora Gunta Alsberga vārdi.

Šajā saimniecībā vērtē, kā tiek nobaroti jaunlopi. Lopkopība ir SIA “Jaunpagasts” palīgnozare; kā jau uzņēmumos, kur galvenā ir spirta ražotne. Un cik nu sen, vēl pirms pāris gadiem, uz Jaunpagastu pēc brāgas brauca kaimiņu saimniecību automašīnas. Patlaban sakarā ar šīs vasaras graudu ražošanas spaidīgajiem apstākļiem (sausums, platību sarukums un grūtības graudu iegādē spēkbarībai) nav viegli panākt, lai lielie buļļi dienā pieņemtos dzīvsvarā vairāk nekā par kilogramu. Tas notiek tad, ja tāds smagsvarnieks dienā izdzer 50 un vairāk kilogramu brāgas, tad pusotrs kilograms dzīvsvara klāt kā likts (pašlaik — 731 grams).

Šai vasarā bullēni pāris mēnešu netika dzēruši brāgu, jo spirta ražošana bija pārtraukta. Tagad tā ir atsākta. Arī nākamajiem mēnešiem vajadzīgā spēkbarība ir sagādāta — graudus nopirka par subsīdijām, ko saņēma par pirmajā pusgadā realizētajiem buļļiem, tā izlietoja gandrīz 18 tūkstošus latu. SIA “Jaunpagasts” buļļus realizē tikai tad, kad to dzīvsvars pārsniedz 580 kilogramus, lielākoties sa-sniedzot 600 kilogramu robežu.

Saulīšu fermā dzīvsvarā pieņemas 550 bullīši. Teliņus iepērk no ventiņiem, kuldīdzniekiem un tukumniekiem, te atvesti arī nākamie smagsvarnieki no nesen izirušās saimniecības “Blāzma” Ventspils rajonā. Blakus kūtī ir simts brūnes, mazajiem teļiem vajadzīgs piens, un slaukumu arī realizē.

Komisijas vērtējums: lopiem ir labs barojums, bullēni aug spožu spalvu. Iepriecina arī sadarbība ar Talsu gaļas kombinātu, kuram citādi pēc liellopiem būtu jādodas vēl tālākos braucienos, — jau tagad nepietiek ar Kurzemes novadā iepirktajiem buļļiem, bet jābrauc viņpus Daugavas.

Bet SIA “Jaunpagasts” jau domā par jaunu tehnoloģiju, kad daļa blakusproduktu, arī brāga, atgriežas ražošanā. Tā rīkojas vācieši.

Laidzes pagasta zemnieku saimniecībā “Paegļi” vērtēja lauku kultūru. Tiesa, septembra nogale gan nav šim darbam piemērotākais laiks.

Ievērību saistīja kartupeļu lauks, kurā aug šķirņu ‘Adretta’, ‘Skaidra’ un ‘Ando’ stādījumi.

Pats saimnieks Andris Plucis paguvis laikā nomiglot tupeņu lauku pret lakstu puvi. Miglotājs iegādāts tālredzīgi, tāpat ridomils un pārējās ķimikālijas. Tupeņu raža solās būt 150 un vairāk centneru no hektāra. Labu birumu devuši arī ziemas kvieši, ‘Mironovas 808’ — 43 centnerus, bet ‘Kosak’ — 39 centnerus no hektāra. Koptas un ar balto āboliņu bagātinātas plešas ganības 13 govīm.

Saimniecībai pieder 45 hektāri izmantojamās zemes, vēl 56 hektārus nomā. Nākotnē, iespējams, nomas tīrumu platības vēl pieaugs.

Bet šogad atvērtajā veikaliņā “Matīss” Talsos pārdod pašu saimniecībā izaudzēto produkciju, arī svaigu cūkgaļu par ļoti pieņemamām cenām.

Saimniekot “Paegļos” sāka pirms četriem gadiem, pirmais darbs bijis uzcelt plašu un ērtu kūti ar mūsdienīgu barības virtuvi. Nu jau šī ēka kļuvusi par šauru. Bet Regīna un Andris Pluči brīnās, kā līdz šim varējuši iztikt bez mazā veikala. Nākotnes plānos paredzēts iemācīties mēslot ziemas kviešus tā, lai visur panāktu augstu lipekļa saturu, tāpat —iegādāt ‘Igauņu bekona’ šķirnes kuilīti, jo “Paegļos” nodarbojas arī ar sivēnu audzēšanu. Vērtējums — malači! Par lauku sakoptību — cepuri nost!

SIA “Senga” ar saviem dārzeņu konserviem piedalījās lauksaimnieku ražojumu izstādē Vecaucē, oktobrī pošas braukt uz līdzīgu pasākumu Aizkrauklē. Kopumā ražo 14 līdz 22 veidu konservus, bet pašlaik — Vandzenes salātus, burkānus ar zaļajiem tomātiem, marinē kabačus. Dažu pēdējo gadu laikā pilnībā mainīts ražošanas profils, jo, piemēram, vandzenieku iecienītie kāposti, ko lielā daudzumā eksportēja uz Hamburgu, vairs nav pieprasīti. Diemžēl importa sulas — pircējam ērtā, nelielā iepakojumā — izspiedušas ābolu sulu.

Šogad pārdeva 28 tonnas zemeņu. Iepirkti no meristēmām izaudzētie stādi, tālab nākamgad vēl plašākā izvēlē nekā līdz šim būs pērkami holandiešu un citu valstu zemeņu audzētāju ieteikto šķirņu stādi. Uzņēmuma vadītājai Ritai Brauerei jālūko, kur realizēt vairāk nekā 10 tonnas cidoniju augļu; ne Pūre, ne Piltene nesola tos ņemt.

Lauki ir tīri, zemeņu stādījumi, pēc komisijas atzinuma, ir tīrāki nekā tai pašā dienā citviet redzētās ogaudzētāju platības. Šoruden zemeņu platības (tās parasti ir apmēram 8 hektāri) papildinātas ar 2 hektāriem jaunu stādījumu. Pa jaunam, pēc kandavnieku pieredzes, audzēja lauka gurķus zem ērtiem plēvju jumtiņiem. Jau otro vasaru audzē rapsi, un tā platība nākamajam gadam aizņem 9,4 hektārus.

Tagad sāks darbināt nesen iegādāto ābolu žāvēšanas iekārtu, lai tādējādi kaut cik izmantotu šā rudens bagāto augļu ražu. Vandzenieku ražotajiem konserviem ir maiga garša, tie ir pieprasīti, ražošanu traucē vien tas, ka pailgi jāgaida uz samaksu par preci, kas uzticēta tirgotājiem.

Tomēr, neraugoties uz īslaicīgajām naudas grūtībām, paju īpašniekiem maksā 15 procentu dividendes no katra kapitāla daļas lata.

Visdzīvāko interesi izraisīja SIA “Spāre” dārzeņaudzētāju darbs segtajās platībās. Par to uzņēmuma direktors Uldis Rozenbergs stāsta:

— Jau otru gadu sadarbojamies ar “Kurzemes sēklām” un audzējam gurķu sēklas. Pērn ieguvām 45 kilogramus sēklu. Šogad plānojam izaudzēt 150 kilogramus sēklu. Diemžēl šī nebija gurķu vasara — pārāk krasas bija dienas un nakts temperatūras svārstības. Toties tomātu raža bija 9,1 kilograms no kvadrātmetra. Audzējam plēves segumā, tādās kā gultās, tātad esam atsacījušies no dārgā un smagā darba — ik pavasari mainīt augsni visā plēvju mājā. Ir lētāk, jo patērējam mazāk kūdras um mēslojuma.

Ņoti daudz dod sadarbība ar augsnes mēslošanas speciālistu Vilni Nollendorfu un Mārupes dārzeņu audzētājiem. Kopā ar viņiem iepazinos ar somu zemstikla kultūru uzņēmumu darba īpatnībām. Protams, vēl tālu līdz viņu tehnoloģijai, kad dators nosaka vēlamās mēslojuma devas un, piemēram, salātus var audzēt akmens vates kubiņos, izmantojot smalkas rasināšanas iekārtas.

Jaunā veida “gultas” (jeb “laivas”), kurās sazaro tomātu saknes, ir ceļš uz mūsdienīgu ražošanu. Šķirņu salīdzinājuma lauks, kurā aug, piemēram, 12 šķirņu burkāni, ir teicama reklāma uzņēmumam “Kurzemes sēklas”, ar ko sadarbojas SIA “Spāre”.

Praksē pierādīts, ka mūsu siltumnīcās audzētās rozes pārspēj “ārzemnieces”. Jau oktobrī ražu dos jaunais rožu stādījums. Lielāko daļu ziedu un dārzeņu nopērk ventspilnieki. Plēvju mājas aizņem 1,1 hektāru, zemstikla platības — 0,3 hektārus. Tas ir tikpat, cik vēl nesenās lielsaimniecības “Draudzība” laikā.

Vienīgais cietais rieksts — jāceļ jauna katlumāja. Diemžēl uzņēmumiem, ko veido SIA, nav izredžu saņemt kredītus. U.Rozenbergs lēš, ka tādu kredītu varētu atdot desmit gados. Gandrīz vai jājautā — kas ir ieinteresēts bremzēt visiem vajadzīga uzņēmuma attīstību? Nepārdomāta likumdošana? Iespējams, ka tā.

Biruta Driķe,
laikraksta “Talsu Vēstis” redaktore

Pūres dārzos un laukos

Visu aizvadīto mēnesi konkursa “Sējējs ’95" žūrijas komisija Latvijas novadu zemnieku un paju sabiedrībās vērtēja pieteiktās vairāk nekā simts saimniecības. Patlaban tiek analizēta lauksaimnieciskā ražošana un videi drau- dzīgā saimniekošana. Konkursa nolikums paredz noteikt arī labāko pagastu, veiksmīgāko kooperatīvo sabiedrību un zinātnes devumu lauksaimniecībai.

Tukuma rajonā divas no konkursā pieteiktajām saimniecībām ir Pūrē — SIA “Pūres dārzi” un kooperatīvā sabiedrība “Pūres grauds”. Abas veidojušās, sadaloties dārzkopības izmēģinājumu stacijai mazākās struktūrvienībās. Šis pārveidošanās laiks bija ilgs, un tikai 1994.gada jūlijā abas minētās saimniecības tika reģistrētas juridiski, reizē pārņemot arī lielsaimniecības parādus. Piemēram, “Pūres graudam” tie bija 40 000 latu — gan par elektrību, gan sociālais nodoklis. Dibinātāji — 13 fiziskās personas, uzsākot darbību, par galveno nozari izvēlējās graudkopību — sēklaudzēšanu. Līdz ar to par pajām privatizēja tehniku, kalti, administrācijas ēku un fermu “Lakstīgalas”. Ja vēlas saimniekot atbilstoši prasībām, zemes, protams, ir krietni par maz. Lielākā daļa no “Pūres grauda” rīcībā esošās platības — 1000ha ir nomātā zeme. No tās 420ha aizņemti ar graudaugiem, 400ha tiek gatavoti sējai, un pārējā platība atvēlēta ganībām, nelielajai palīgnozarei — piena lopkopībai.

Patlaban komisija varēja vērtēt ražu, jo visa sēkla ir klētīs. Šoruden laiks zemkopjus lutinājis, un kulšanu saimniecībā trīs kombaini pabeiguši divās nedēļās — līdz 25.augustam. Iegūta superelites un elites sēkla, vidējā raža no hektāra 30,4 centneri. 220 tonnas jaunās ražas kviešu jau pārdots. Lielākie noņēmēji ir paju sabiedrības un zemnieki, tāpat atbērta sēkla valsts rezervei. Labības birojs valsts rezervei nopircis visus rudzus — 122 tonnas. Saimniecība saņēmusi 70 pieteikumus sēklas iegādei, un pašlaik graudus kodina un atber klientiem. Zemniekiem iespējams norēķināties arī ar lopbarības graudiem, protams, tos pusotras līdz divas reizes atberot vairāk par sēklas graudiem.

“Pūres grauds” attīstās — par to liecina ne tikai veiksmīgā saimniekošana, kas nodrošinājusi ar darbu 30 cilvēkus, bet arī prasmīgā līdzekļu ieguldīšana, iegādājoties otru kalti, trešo graudu kombainu, pamazām nomaksājot vecos parādus. Bet jo sevišķi uzteicami, ka pērn Zviedrijā iegādāta augstvērtīga elites kviešu sēkla ‘Dragon’, kas šoruden devusi 44 centnerus graudu no hektāra, turklāt ar 32 procentu lielu lipekļa saturu.

Priecājoties par sasniegto, jādomā par nākotni — un tā vispirms saistās ar augsnes ielabošanu, meliorācijas sistēmu kopšanu.

— Šogad ir ābolu gads, — tā apgalvo dārzkopības uzņēmuma “Pūres dārzi” direktors Edmunds Grīnbergs. Tiešām prieks vērot labi koptos dārzus, bet jo sevišķi izmēģinājumu sektoru, kurā pundurābeles līkst no augļu smaguma. Sevišķi skaisti ir ‘Lobo’ šķirnes āboli. Jāteic, ka visi augļi ir tīri — tos nav bojājusi ne slimība, ne tārpi. Izskata un garšas ziņā tie noteikti pārspēj importētos ābolus. “Pūres dārzos” ābeļu stādījumi aizņem 40ha, jaunais bumbieru dārzs — 3,5ha, plūmes — 8ha, ogulāji — 23ha un zemeņu stādījumi — 13ha. Šovasar no 8,5ha pārdots 20t zemeņu, 70 000 — to stādu.

Āboli patlaban sabērti noliktavā, gaidot, kad to cena būs augstāka.

Dārzkopības sabiedrība ir 25 paju biedru īpašums, un tajā patstāvīgi papildus nodarbināti desmit cilvēki, bet ražas laikā — 40 līgumstrādnieki. Mazpamazām saimniecībā tiek deldēts pūrā saņemtais parāds — 10 000 latu apmērā. Un jācer, ka šā gada raža to palīdzēs pilnībā segt.

Pūre var būt labs piemērs arī citām zinātnes saimniecībām, kas domā par ražošanas sašaurināšanu. Privāto sabiedrību ieinteresētība ne tikai raženi strādāt, bet arī sadarboties ar zinātniekiem, ir vislabākā liecība pārveidojumu auglībai.

Ingrīda Rumbēna,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!