5. oktobra sēde
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēties kvorumam. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Mums jāturpina izskatīt likumprojekts “ Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajā lasījumā, kuru mēs iesākām iepriekšējā sēdē un nepabeidzām. Referents — Anna Seile, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Labrīt, cienījamie deputāti, cienījamie Prezidija locekļi! Mēs pārtraucām likumprojekta izskatīšanu pie 6.panta trešās daļas. Likumprojekta reģistrācijas numurs 2007, 6.lappuse, lai vieglāk būtu atšķirt. “Tēvzemei un brīvībai” ierosina 6.panta trešajā daļā izsvītrot vārdus “ēku un būvju”. Šis ierosinājums nozīmē, ka tādā gadījumā valstij un pašvaldībām ir prioritāte tikai uz tām zemēm, kas piešķirtas neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai, ne ēkām un ne būvēm. Šī panta daļa attiecas uz tiem bijušo īpašnieku mantiniekiem un bijušiem īpašniekiem, kuri zemi pieprasīja nevis zemes reformas pirmajā kārtā, bet otrajā kārtā, tātad bija dota iespēja pieteikties līdz 1991.gada 20.jūnijam, un, ja pašvaldība šajā laikā zemi bija piešķīrusi savai skolai, slimnīcai vai kādai citai sevišķi svarīgai iestādei, tad pēc šī likuma, kāds ir spēkā, šī zeme arī tur paliek. Ņemot vērā to, ka zemes reforma ir pavirzījusies diezgan tālu uz priekšu, komisija noraidīja tik radikālu ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdus “ēku un būvju”. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 10, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

 

A.Seile. Nākamais priekšlikums, ko ierosina “Tēvzemei un brīvībai”, ir aizstāt 6.panta ceturtajā daļā daļu no teikuma, un šī priekšlikuma jēga, kuru jūs varat izlasīt savā dokumentā, ir tāda, ka ne tikai tiem, kuriem zeme piešķirta lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas noteiktajā kārtībā, bet visiem cilvēkiem, kuriem ir piešķirta... kuri ir ieguvuši mājas, īpašumus, tiek obligāti garantēta piespiedu noma attiecībā pret bijušo īpašnieku, pie tam ļoti noteiktā platībā, pushektārs plus vēl zeme zem ēkām. Es domāju, ka te ir ieviesies kāds pārpratums, jo šāds priekšlikums principā nesaskan ar “Tēvzemei un brīvībai” principiālo nostādni, jo tas praktiski represē bijušos īpašniekus un viņu mantiniekus, piešķirdams visiem, kas arī tagad iegādājās vēl māju, nevis zemi zem ēkām, kā tas parasti ir, nevis apbūves gabaliņu tikai 0,17 vai 0,15, bet vēl vairāk, tātad obligāti šo pushektāru lauku apvidos. Protams, neviens neizslēdz, ka zemes īpašnieks, kurš atgūs savas tiesības, var slēgt šos nomas līgumus ar jauno māju ieguvēju, bet šis priekšlikums visiem bez izņēmuma, kas tikai tagad dabūjis māju, paredz piespiedu nomu pushektāra platībā. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, es izteicu arī savu personīgo viedokli.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsot? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

 

A.Seile. Nākamais priekšlikums, kuru atkal ierosina “Tēvzemei un brīvībai”, attiecas un 6.panta septīto daļu, kur ir paplašināts tas loks... to radinieku loks, kuriem var bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks nodot zemi lietošanā, ja pats nevēlas to apsaimniekot. Vecajā tekstā bija rakstīts, ka šīs tiesības var nodot tikai lejupējam radiniekam, šajā tekstā, ko ierosina “Tēvzemei un brīvībai”, šis radinieku loks ir paplašināts, un komisija atzina šo priekšlikumu par pareizu un atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

 

A.Seile. Nākošais ierosinājums 6.panta septītajā daļā, motivācija ir līdzīga, un arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

A.Seile. 6.panta devītajā daļā “Tēvzemei un brīvībai” ierosina atļaut nelielas izmaiņas... pieļaut nelielas izmaiņas zemes reformā tajos noteikumos, kādi bija līdz šim, un šo izmaiņu būtība ir tāda, ka tam cilvēkam, zemes mantotājam, kurš ir pieteicies uz zemes lietošanu, bet varbūt viņam pēc mantošanas tiesībām nepienākas visa zemes platība, bet varbūt puse vai ceturtdaļa, ir tiesības saņemt visu šo zemi arī tajos gadījumos, ja otrs radinieks ir saņēmis jau kompensāciju, pats labprātīgi tam ir piekritis, un arī tādos gadījumos, ja šis otrs radinieks, kuram tāpat ir mantošanas tiesības, ir saņēmis zemi citā vietā. Varētu domāt, ka te ir domāts ievērot zemes nedalāmības principu, bet diemžēl zemes Latvijā ir tik maz, it sevišķi ap lielajām pilsētām, ap Rīgu, ka paplašināt tiesības iegūt zemi, visu zemi arī tādā gadījumā, ja tur tā pēc mantošanas tiesībām nepienākas, to komisija uzskatīja par neiespējamu un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu 6.panta devītajā daļā, —bet pārējo bijušo zemes īpašnieku mantojumā ietilpstošo zemi viņš var izpirkt par samaksu atbilstoši šā likuma 18.panta nosacījumiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 11, atturas — 31. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

 

A.Seile. 7.panta pirmajā daļā “Tēvzemei un brīvībai” ierosina paplašināt esošo tekstu, kura būtība ir tāda, ka lietošanā piešķirtā zeme juridiskajām personām var tikt pagarināta arī tādos gadījumos, ja tā ir nepieciešama iesāktās saimnieciskās darbības turpināšanai. Nu, tas ir tādā gadījumā, ja, piemēram, paju sabiedrība vai kāda sabiedrība ar ierobežotu atbildību turpina tajā profilā strādāt, kādu viņa ir izvēlējusies, nevis, piemēram, sadala šo zemi apbūves gabalos. Komisija izdarīja šajā pantā precizējumu, nosakot, ka šis mērķis nedrīkstētu mainīties zemes reformas gaitā, un precizēja tā: atbilstoši mērķim, kādam šī zeme tika piešķirta lietošanā. Tātad, ja zemnieku saimniecība, tad jāturpina strādāt uz zemes, nevis šo zemi izmantot kā citādi. Daļēji atbalstīja, izsakot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem iebildumu nav? Nav. Lūdzu, tālāk!

 

A.Seile. 11.pantā, jau tā nosaukumā, “Tēvzemei un brīvībai” ir ierosinājusi izsvītrot vārdu “maksimālā”. Šis teikums skanēja tā: maksimālā zemes kopplatība, uz kuru var atjaunot īpašuma tiesības. Protams, tad ir redakcionāls labojums, un šeit ir runa par zemes kopplatību, uz kuru var atjaunot īpašuma tiesības, un tālākā tekstā ir teikts, ka nekādu ierobežojumu nav, ja īpašniekam 1940.gada 21. jūlijā bija zeme kaut vai 200 hektāru, tad viņam šīs īpašuma tiesības var atjaunot. Precizējums ir redakcionāls, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. 11.panta otrajā daļā ir jau līdzīgs priekšlikums par to, ka, ja līdzmantinieks atsakās no zemes saņemšanas dabā, tad otram mantiniekam ir tiesības saņemt visu zemi arī tādā gadījumā, ja viņa mantošanas tiesības ir tikai uz šīs zemes daļu.

Mēs jau šo priekšlikumu noraidījām, motivējot ar to, ka, ja mantinieks ir saņēmis jau kaut ko — vai nu zemi citā vietā, vai kompensāciju, tad dubultpiešķīrums šai ģimenei, kurā visi ir mantinieki, nepienākas. Manā skatījumā, tas vairs nav balsojams, jo mēs jau viņu noraidījām.

Sēdes vadītājs. Ja deputāti iesniedzēji nevēlas debatēt par šo lietu, tad mēs pieņemam šo jūsu konstatējumu. Lūdzu, tālāk!

 

A.Seile. Nākamais manuprāt ir visnozīmīgākais pants, kurš groza līdzšinējo, kura labojumi groza līdzšinējo kompensācijas piešķiršanas kārtību, nosakot papildu atvieglojumus represētajām personām un represēto personu mantiniekiem, kā arī tiem bijušiem īpašniekiem, kuri likuma ierobežojumu dēļ nevarēja saņemt zemi un tādēļ, praktiski, vai nu saņēma šo kompensācijas sertifikātu, vai arī bija spiesti atteikties un nedabūt neko. Šajā likuma pantā ir Resnā ierosinājumi un Zaščerinska ierosinājumi, kurus komisija ir atbalstījusi, izteikdama tādā redakcijā, kādu jūs to redzat pēdējā ailītē. Tātad tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus būs visiem bijušiem īpašniekiem, ja vien viņi šo zemi ir pieprasījuši vai pieprasījuši par to kompensāciju līdz 1992.gada 31.decembrim. Iepriekšējā redakcijā no šī loka, no bijušo īpašnieku loka, kuri saņem kompensāciju naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bija izslēgti, piemēram, tie zemnieki, tie bijušie īpašnieki, uz kuru zemes atrodas pirmsreformas zemnieki. Tagad šī kļūme ir novērsta. Cik tas maksās valstij? Skatoties pēc tabulas, kuru ir iesniedzis Valsts zemes dienests un izdarījis aprēķinus, šis papildinājums varētu maksāt apmēram 2 miljonus latu. Komisija ir atbalstījusi.

Vēl ir paplašināts to cilvēku loks, bijušo zemes īpašnieku, politiski represēto... ar bijušo zemes īpašnieku, politiski represēto pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi paši ir politiski represēti. Tātad arī mantinieki, ja ir politiski represēti un ja līdz 1992.gada 31.decembrim viņi ir izteikuši vēlēšanos saņemt kompensāciju. Protams, toreiz saprazdami, neiedziļinoties spēkā esošajā likumā, ka šī kompensācija ir tikai sertifikāts, bet nevis nauda, ļoti daudzi cilvēki to bija pārpratuši. Un šis labojums kopā ar iepriekšējo valstij varētu maksāt apmēram 7 miljonus latu. Varbūt mums nav ļoti jāuztraucas par šo summu, jo Ministru kabinets ir noteicis kārtību, ka ne jau šajā vai nākošajā gadā spēs izmaksāt uzreiz visu kompensāciju, un varbūt ir jāmeklē arī kādi īpaši ceļi, varbūt veidojot īpašumu kompensācijas fondu, un šī nauda nākošajai valdībai būtu jāatrod. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi tādā redakcijā, kādā jūs to redzat savā dokumentā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to šī panta labojumi komisijas piedāvātajā redakcijā ir pieņemti.

 

A.Seile. Paldies deputātiem par sapratni. Nākošais labojums ir 20. pantā... 20. pantā ieteikt pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu laukos. Pilsētu likumā jau šāds labojums faktiski ir pieņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, pagarinot šo dokumentu iesniegšanu līdz 1996. gada 1. jūnijam. Šis priekšlikums zināmā mērā ir pretrunīgs, jo ir daudzi cilvēki, kuri necenšas sameklēt attiecīgos dokumentus un noskaidrot savas īpašuma lietas un tādēļ traucē pašvaldībām pieņemt šos lēmumus par zemes atdošanu, bet, no otras puses, vēl vairāk ir to cilvēku, kuri nespēj saņemt šajā īsajā laikā, kurš pašreizējā redakcijā ir šī gada beigas, tātad 31. decembris, kuri nespēj no arhīva saņemt šos dokumentus. Komisija bija šo jautājumu izpratusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums 20. pantā.

 

A.Seile. 21. pantā ir Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums precizēt atbilstoši izmaiņām likumā par zemes komisijām to institūciju, kura pieņem lēmumu. Tā ir pagasta zemes komisija. Komisija ir iestrādājusi Juridiskā biroja priekšlikumu konkrētā redakcijā. Un ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Seile. ‘Tēvzemei un brīvībai” 21. panta ceturtajā daļā ierosina paplašināt to cilvēku loku, kuram zemes robežas var grozīt ar tiešu Centrālās zemes komisijas lēmumu. Līdz šim Centrālajai zemes komisijai bija dotas tiesības grozīt robežas tikai gadījumos, ja šo zemi attiecībā pret bijušo īpašnieku ir saņēmis pirmsreformas zemnieks, un tikai tādos ļoti noteiktos gadījumos, ja šī persona ir bijusi represēta un viņai tā ir atņemtas sakarā ar to, ka likums nedeva iespējas pārdalīt tā dēvētajiem Breša zemniekiem iedalītās zemes. Tātad saņemt atpakaļ mežu. Otrs gadījums, kas likumā bija pieļauts, ka Centrālā zemes komisija varēja grozīt robežas pirmsreformas zemniekiem, bija tad, ja cilvēks, kuram agrāk piederēja zeme un kurš bija bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks, bija atguvis māju. Tagad ierosinātais “Tēvzemes un brīvības” priekšlikums ļauj izdarīt grozījumus visos gadījumos, ja zeme ir piešķirta lietošanā kādai citai personai. Šis grozījums būtiski maina visas zemes reformas būtību, un, ja kādam cilvēkam, kam ir uzbūvēta māja uz bijušā īpašnieka zemes, dod iespēju Centrālajai zemes komisijai atdot atpakaļ bijušajam īpašniekam šo zemi. Centrālajā zemes komisijā jau tā ir grūti ar šiem kritērijiem, un mēs nevarējām atbalstīt, izskatot šo jautājumu Centrālajā zemes komisijā, tos kritērijus, ka visiem pēkšņi tiktu pārskatīti jau nostabilizējušies zemes reformas noteikumi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu aizstāt 21. panta 4. daļas 1. punktā vārdus “kas piešķirti lietošanā pirms zemes reformas” (pirms 1990. gada 20. jūnija) ar vārdiem “kas piešķirti lietošanā citai personai”. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 7, atturas — 34. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 22. panta pirmajā daļā. Ierosina “Tēvzemei un brīvībai” papildināt esošo redakciju ar jaunu apakšdaļu, kurā tiek precizēts, ka lēmumā “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu” jānorāda gan zemes platība, gan termiņi, uz kādu tiek noteikti lietošanas ierobežojumi. Šis priekšlikums ir ļoti būtisks, jo, ja nostiprina kādam citam daļējas nomas tiesības uz zemi, tādā gadījumā tik tiešām lēmumā precīzi jānorāda laiks, līdz kuram šādi ierobežojumi ir nosakāmi. Gadījumā, ja tas ir, piemēram, aizsargājamais objekts, kuru īpašnieks nevar pilnīgi izmantot pēc saviem ieskatiem, bet viņam jāņem vērā arī valsts un sabiedrības intereses, tad, protams, šeit varētu būt arī ieraksts, ka tas ir, kamēr šis objekts saglabā savu statusu. Komisija šo būtisko priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. Nākošais priekšlikums, kuru ierosina Juridiskais birojs, ir redakcionāla rakstura, aizstājot vārdus “tiesas lēmumu” ar vārdiem “tiesas nolēmumu”. Komisija ir atbalstījusi un jau iestrādājusi konkrētajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Seile. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ierosina 23. pantā izveidot jaunu otro daļu ar jaunu redakciju, kas nosaka, ka personām, kam atjaunojamas īpašuma tiesības uz zemi, ir tiesības pirms zemesgrāmatas aktu izdošanas saņemt nomas maksu no zemes lietotājiem, kuriem ir garantētas lietošanas tiesības. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja ar vienu domu: ja šis cilvēks, kurš atgūst zemes īpašuma tiesības, labprāt atļauj kādai citai personai, juridiskai vai fiziskai, šo zemi nomāt, tad tur nav problēmu, viņi jau vienojas par šo nomas maksu. Bet ir gadījumi, kad šīs īpašuma tiesības absolūti nav skaidras, kad pēc tam vēl seko tiesas darbi, un tādēļ nevar likumā iestrādāt, ka visos gadījumos, tiklīdz ir jau saņemts pirmais zemes komisijas lēmums un juristi nav vēl izanalizējuši zemesgrāmatās, ir par ātru tomēr obligāti likumā ierakstīt šīs nomas maksas saņemšanas tiesības. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji lūdz balsojumu? Jā, lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par iesniegto papildinājumu 23. pantā: panta otro daļu izteikt šādā redakcijā, un šī redakcija, ko iesniedz frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, jums ir, lūdzu, izlasiet un balsosim. Lūdzu, rezultātu! Par — 14, pret — 7, atturas — 33. Nav pieņemts priekšlikums.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Seile. Nākošais ierosinājums, ko sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, attiecas uz 31. pantu, kurā ir runāts par valsts un pašvaldību zemes īpašumu pārdošanas kārtību. Otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ir redzams, ka, pirms notiek izsole, ēku un būvju īpašniekiem ir prioritāte saņemt zemi bez izsoles. Šajā ierosinājumā Tautsaimniecības komisija ir arī pielikusi klāt vārdus, ka arī augļu dārzu īpašniekiem ir tiesības saņemt zemi, izpirkt šo zemi pirms izsoles. Tautsaimiecības komisija tātad ir izstrādājusi šo ierosinājumu, un es lūdzu uzklausīt arī manu personīgo viedokli kā deputātei.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Seile!

 

A.Seile. Es iebilstu pret šo priekšlikumu, es uzskatu, ka tādēļ, ka uz zemes gabala ir divas vai trīs ābeles, mēs nevaram pārkāpt visu līdzšinējo kārtību un bez izsoles nodot zemi šim ābeļu īpašniekam. Ja ir tādi gadījumi, kad tas ir vesels augļu dārzs, un šādos gadījumos ļoti reti kad būs izsole uz šo augļu dārzu, kad kāds pieteiksies uz cita ābeļdārzu vai cidoniju dārzu. Bet šādu labojumu, izmantojot to, ka likumā ir ieraksts, ka augļudārzs uz zemes, tātad prioritāras tiesības iegūt varbūt būtisku zemes gabalu, un var tikt arī sastādīts šis augļudārzs, te nav teikts, cik vecas tās ābeles, cik vecām tām jābūt, es personīgi noraidu šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto priekšlikumu 31. pantā: pirmo daļu pēc vārdiem “ēkas un būves” papildināt ar vārdiem “augļu dārzi (koki)”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 32, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Seile. Nākošais ierosinājums ir 36.1. pantā, un tas ir juridiska rakstura. Dāvinājumu papildināt vēl ar citiem darījumiem, ar maiņas darījumiem. Un šis ierosinājums attiecas uz to, ka šādos gadījumos arī Centrālajai zemes komisijai ir ļoti rūpīgi jāizvērtē visi šie maiņas gadījumi, jo mēs esam konstatējuši vairākus fiktīvus darījumus, kad cilvēks negrib ne pārdot zemi juridiskai personai un nevar to izdarīt, un šie maiņas gadījumi, un šie dāvinājuma līgumi ir apkārtceļš, un Centrālajā zemes komisijā izvērtēšanai nemaz šādi dokumenti nenonāk. Tāpēc deputāta Straumes ierosinājums ir būtisks, komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Nākošais. Juridiskā biroja ierosinājums ir precizēts Tautsaimniecības komisijā, un tā būtība ir tāda, ka šādos gadījumos, kad notiek šie dāvinājumi vai maiņas līgumu noraksti, šeit ir noteikts, kādi dokumenti ir jāiesniedz zemes komisijai, Centrālajai zemes komisijai, lai tā, izvērtējot šos faktus, vai pircējs atbilst vai neatbilst likumā minētajiem noteikumiem, neskraidītu apkārt un nemeklētu šos dokumentus, bet lai šim pircējam un pārdevējam dokumenti būtu jāatnes un jāiesniedz šeit uz vietas Centrālajā zemes komisijā. Komisija tātad ir precizējusi Juridiskā biroja ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. Un pēdējais ierosinājums attiecas uz pārejas noteikumiem, kuri vienkārši precizē to gaitu, kādā stājas spēkā jau pieņemtie pagasta padomes lēmumi, jo tagad likums izmaina šo lēmumu pieņemšanas veidu, tagad galīgais ir zemes komisijas lēmums. Un, lai nebūtu domstarpību šajos pārejas noteikumos, nosaka, ka līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim visi pieņemtie pašvaldību lēmumi, protams, saglabā savu spēku, un tikai pēc šī likuma spēkā stāšanās zemes komisijas būs tās, kas kopā ar pašvaldību vadītāju vai viņa vietnieku paraksta šo lēmumu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, steidzieties uz savām vietām un balsosim! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu ! 60 — par, pret — nav, 3 — atturas. Likums pieņemts.

 

A.Seile. Pateicos deputātiem par operatīvu darbu!

 

Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt 5.oktobra sēdes darba kārtību . Prezidijā ir iesniegti divi priekšlikumi. Vispirms ir priekšlikums iekļaut darba kārtībā Saeimas Prezidija atzinumu — izskatīt likumprojektu “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu”, kuru iesniedz deputāti Sāmīte, Leiškalns, Ābiķis, Lagzdiņš un Panteļējevs. Vai ir iebildumi, ja saskaņā ar Prezidija atzinumu iekļaujam darba kārtībā šo likumprojektu pie Prezidija ziņojumiem? Nav.

Otrs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 5.oktobra sēdes darba kārtībā — noņemt no darba kārtības 18.punktu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” — un izskatīt to nākamajā Saeimas sēdē. Pieņemam zināšanai. Ja komisija noņem, tad jautājums ir izskatīts.

 

Tagad par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidija ziņojumi.

Pirmais. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Črijas Republikas valdības līgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nodod likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais, — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo nolīgumu par konsultācijām un sadarbību”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”. Iesniedz Ministru kabinets. Lūdzu, Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Par šo likumprojektu, kad tas tika izstrādāts un izskatīts, atbildīgā bija Tautsaimniecības komisija. Tāpēc es aicinu arī šajā gadījumā uzskatīt, ka par grozījumiem tāpat atbildīgā noteikti ir Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Es arī jūtu, ka mana balss ir klusāka, jo kaut kas ir ar skaļruņiem. Sekretariāt, lūdzu, dariet kaut ko lietas labā! Vai sēdes vadītāju dzird zālē visi? Bet tribīnē nedzird. Tad būs jānāk šeit runāt.

 

A. Endziņš. Cienījamie kolēgas, nu jūs jau maldināt mūs vēl! Izskatot šo likumprojektu, kad tas bija izstrādāts, atbildīgā komisija bija Tautsaimniecības komisija. Tāpēc es ierosinu arī tagad, kad ir runa par grozījumiem šajā likumprojektā, noteikt par atbildīgo Tautsaimniecības komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā. Tautsaimnieku, es atvainojos! Es atkārtoju vēlreiz. Tātad nodod Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Tālāk iesniegts likumprojekts “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu”. Ierosina deputāti Sāmīte, Leiškalns, Ābiķis, Lagzdiņš un Panteļējevs. Iebildumu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Pārejam pie nākamās sadaļas — “Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu amatu”. Ir iesniegts lēmuma projekts — “atļaut deputātam Aivaram Berķim savienot deputāta amatu ar algotu darbu Nacionālajā radio un televīzijas padomē”.

Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”, — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Mēs tikko esam pieņēmuši likumu par radio un televīziju”. Un 43.pantā, kura nosaukums ir “Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem izvirzāmās prasības”, pirmajā daļā teikts: “Padomes locekļi nedrīkst savienot amatu padomē ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem”. Ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, kādu ierosina Prezidijs, tad mēs pārkāpsim radio un televīzijas likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Berķis (LZS). Godātie deputāti! Godātais priekšsēdētāj! Es vienkārši uzrakstīju šo lūgumu, lai nenonāktu tādā kļūmīgā stāvoklī, ka man pārmet, it kā es esmu divās vietās. Darbā radio un televīzijas padomē pašreiz tiek tikai pārņemtas lietas, un es atrodos tādā nenoteiktā stāvoklī. Un tajā pašā laikā es vēl turpinu veikt šeit, Saeimā, savus pienākumus — Prezidijā un arī komisijā. Es arī nevaru uzrakstīt par to, jo tik tiešām tas ir algots darbs padomē. Es, protams, neņemšu algu šajā padomē. Vēl jau arī nav atvērts konts un nekādas algas vēl nav, un nav pat apstiprināts šis budžets, kāds ir padomei. Tieši tāpēc es lūdzu šādu atļauju dot.

Sēdes vadītājs. Anna Seile , Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

A.Berķis. Es vēl gribu piebilst, ka tas ir tikai līdz Saeimas pilnvaru beigām.

Sēdes vadītājs. Nu tas pats par sevi ir saprotams.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šajā pašā likumā ir noteikts, ka deputātam savas pilnvaras jānoliek viena mēneša laikā. Tātad no padomes ievēlēšanas brīža. Padomi ievēlēja šajā otrdienā, tas bija 3. vai 4. datums, laikam 3.datums, ja? Līdz 3.novembrim šie padomē ievēlētie deputāti var mierīgi turpināt darbu un šā mēneša laikā kārtot formalitātes, lai noliktu savu mandātu šeit. Bet par laimi šis datums gandrīz vai sakrīt ar jaunās Saeimas darbības sākumu, tikai par dažām dienām atšķiras. Es domāju, ka te viss ir kārtībā. Berķa kungs vienkārši pārsteidzās ar savu iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Dažādu apstākļu dēļ, kuri izskanēja šajos jūsu argumentos, sēdes vadītājam ir tiesības šo jautājumu noņemt no tālākās izskatīšanas.

 

Nākamais jautājums ir atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministra Apiņa atbildes uz Saeimas deputātu Grīnblata, Straumes, Sinkas, Grīga un Dāliņa jautājumu par 7. septembra rīkojumu nr. 239 “Par augšanas hormona preparāta iepirkšanu”. Kur, lūdzu, ir valsts ministrs? Kur ir parlamentārais sekretārs? Speciāli ir jāaicina, paši nenāk.

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts!

 

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Veselības aizsardzības valsts ministrs ir iesniedzis atbildi rakstiski.

Sēdes vadītājs. Deputātu pieteikumu nav debatēm? Nav.

 

Tālāk izskatām jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā””. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Pēteris Elferts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2009. Jūs redzēsit — 2.lapaspusē ir viens priekšlikums, deputāta Jonīša priekšlikums papildināt likuma 2.pantu ar jaunu punktu. Un varu jums pateikt to, ka pirmajā lasījumā mēs izņēmām ārā līdzīga rakstura punktu, ko jūs varat redzēt, tas ir 2.panta 6.apakšpunktā — “palīdzēt likvidēt komunālos dzīvokļus”. Deputāts Jonītis ir lūdzis atjaunot šo punktu, taču mainot redakciju “likvidējot komunālos dzīvokļus”, un komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Es aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Šeit gan ir tas, kā jūs komentējat to situāciju, ka otrajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā”” redakcijā izslēgts 2. panta 3., 4., 5., 6. un 7. punkts. Trešajam lasījumam nav iesniegti priekšlikumi. Bet tālāk trešajam lasījumam ierosinātajā grozījumu redakcijā, cik es saprotu, atkal ir tas pats — izslēgt 2.panta 3., 4., 5., 6. un 7.punktu. Tur ir kaut kāda jēga, kuru es varbūt nesaprotu, vai arī...

 

P.Elferts. Tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tad tie nebūtu jāuzskata kā trešā lasījuma grozījumi.

 

P. Elferts. Pie trešā lasījuma jūs redzēsit 4.ailītē — tur ir trešā lasījuma iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Izslēgt 2.panta 3., 4., 5., 6. un 7.punktu — tas ir trešā lasījuma grozījums.

 

P.Elferts. Nē, tas ir jau pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nu tad vienkārši nevajadzētu to tur rakstīt.

 

P.Elferts. Vienkārši tas bija rakstīts tabulā, lai varētu redzēt likuma pieņemšanas gaitu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

P. Elferts. Tas nebija, lai sarežģītu, bet lai faktiski varētu labāk sekot līdzi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 10. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais ir l ikumprojekts “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2010. Šis likums ir tagad trešajā lasījumā, un tas ir viens no sociālās reformas pamatlikumiem, ar kuru mēs pārejam no sociālās nodrošināšanas uz sociālo apdrošināšanu. Šis likums attiecas uz bezdarba gadījumiem. No pabalstu sistēmas, kur faktiski izmaksā pabalstus, izejot no minimālās algas, šeit mēs tehniski pārejam uz apdrošināšanas mehānismu, kur iemaksā un saņem no savas iemaksas un savas iepriekšējās algas. Tas būtu īss ievads, un mēs varētu ķerties pie priekšlikumiem. Jūs redzēsit — otrajā ailītē ir deputātu un frakciju priekšlikumi, bet trešajā ailītē ir komisijas priekšlikumi vai lēmumi attiecībā uz priekšlikumiem.

Pirmais priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Ir precizēta 2.panta 1. punkta redakcija. Un, ja drīkst, es nelasīšu redakciju. Tikai tādos gadījumos, ja ir jautājumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai varam turpināt līdzšinējo praksi? Tajos pantos, kur komisija ir precizējusi, tikai precizējusi, neizmainot panta būtību, referents tātad ziņo, sēdes vadītājs uzmanīgi vēro zāli. Bet es tad neprasīšu šo nemitīgo — “vai jums ir iebildumi, vai nav”. Ja jums ir kādi iebildumi vai priekšlikumi, dodiet kādu zīmi, paceļot roku, un mēs tūlīt reaģēsim. Vai nav iebildumu pret šādu izskatīšanas kārtību? Protams, kur ir deputātu priekšlikumi, tur mēs apstāsimies un attiecīgi, ja būs vajadzīgs, debatēsim un balsosim.

 

P.Elferts. Tātad 2.panta 1.punkta redakcijā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Negaidiet!

 

P.Elferts. 2.panta 4. punktā arī ir redakcionāls labojums. Arī 2.panta 6.punktā ir tāds, un ir precizēta 3.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Būtu ļoti labi... Es ļoti atvainojos referentam! Būtu ļoti labi, ja jūs to darītu raiti, bet reizē arī izteiktu kaut vismazāko komentāru, kas tur noticis, kāpēc jūs precizējat.

 

P.Elferts. Te ir vienkārši precizēts, ka ir nevis starpvalstu līgumos, bet gan starptautiskos līgumos, kā ir apstiprinājusi Saeima. Vienkārši juridiski precīzāka redakcija. Nākamais priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, un mēs varētu tos balsot kopā vai arī atsevišķi. Viņas priekšlikums ir izslēgt 4., 5., 6., 7. un 8.pantu, attiecīgi grozot citu pantu un nodaļu numerāciju. Pēc būtības šis priekšlikums ir izslēgt faktiski pantus, kas attiecas uz Nodarbinātības fondu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Faktiski komisijā nebija neviena, kurš balsoja par”. Bija četri “pret”, viens atturējās. Es aicinu Saeimu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti vēlas runāt? Par šo priekšlikumu tātad komisijas vārdā jau runāja Pēteris Elferts. Šeit iet runa par četriem pantiem vai pat pieciem...

 

P.Elferts. Pieciem.

Sēdes vadītājs. Jā. Tur iet runa par Nodarbinātības fondu. Vai mums konceptuāli ir jābalso vai deputāti piekrīt komisijas ieteiktajam priekšlikumam? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to mēs akceptējam komisijas priekšlikumu.

 

P.Elferts. Un komisija ir precizējusi 4.panta pirmo daļu. Vienkārši juridisks labojums — papildināt daļu, nosakot, ka Nodarbinātības fonds pakļaujas Satversmei, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Nākamais priekšlikums — precizēt 4.panta ceturtās daļas redakciju, nomainot vārdus “likumdošanas aktos” ar vārdu “likumā”.

5.panta otrās daļas redakcionālais labojums attiecas uz to, ka mēs nomainām “maksājumus” ar “apdrošināšanas iemaksas”.

6.pantā komisija ierosina nomainīt nosaukumu “Nodarbinātības fonda valdes pienākumi” ar “Valdes pienākumi”.

Tāpat 6.panta redakcijā vārdi “Nodarbinātības fonda pienākumi” mainīti ar vārdiem “Valdes pienākumi”. Tātad ir izņemts ārā “Nodarbinātības fonds”, mainot “nodarbinātības fonda valdi” vienkārši ar “valdi”.

Tāda paša rakstura priekšlikums ir 7.panta nosaukumā, kā arī 7.panta redakcijā.

Precizēta 7.panta otrā apakšpunkta redakcija. Vienkārši atkal redakcionāls labojums.

Ir precizēta 8.panta otrās daļas redakcija, kur ir padomes sastāvs. Padomē ir deviņi cilvēki, un jaunā redakcija būtu — “trīs darba devēju pārstāvji, trīs darbinieku pārstāvji un trīs valdības pārstāvji”.

Ir precizēta 9.panta 5. punkta redakcija. Iemaksas tiek veicinātas “no valsts un pašvaldības”, nevis “no valsts (pašvaldības)”.

Tāpat ir precizēta 10.panta 3. punkta redakcija.

11.pantā pirmajā daļā ir Kuprijanovas kundzes priekšlikums. Jūs redzat to otrajā ailītē. Komisija nolēma daļēji pieņemt šo priekšlikumu, un ir izveidota jauna redakcija: “Iemaksu kopējo apmēru, kā arī iemaksu tarifu atsevišķiem iemaksu veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets.”

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

P.Elferts. Redakcionāli precizēta 12.panta pirmā daļa.

Tāpat redakcionāli precizēta ir 12.panta otrā daļa.

13.pantā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Ir līdzīga rakstura priekšlikums tam, ko Saeima jau noraidīja un kas attiecas uz Nodarbinātības fondu. Priekšlikums ir nomainīt vārdus “Nodarbinātības fonds” ar vārdu “apdrošināšana”.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams, ņemot vērā iepriekšējo Saeimas balsojumu.

 

P.Elferts. Komisija nolēma precizēt 13.panta redakciju, ko jūs redzat ceturtajā ailītē. Tāpat manuprāt Kuprijanovas kundzes priekšlikums 14.panta otrajā daļā nebūtu balsojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

P.Elferts. Tāpat 16.pants attiecas uz Nodarbinātības fondu un Kuprijanovas kundzes priekšlikums bija izslēgt šo pantu. Tā kā mēs esam atbalstījuši konceptuāli arī visos balsojumos, ka būs šāds fonds, tad manuprāt šis priekšlikums arī nebūtu balsojams, jo šeit ir raksturots Nodarbinātības fonda garants — tas tiek garantēts no valsts budžeta.

Sēdes vadītājs. Tas nu tā tieši nebūtu. “Ja Nodarbinātības fondā trūkst līdzekļu šajā likumā paredzētajām izmaksām, tad tie ir iedalāmi no valsts budžeta.” Deputāte Kuprijanova lūdz izslēgt šo pantu. Komisija to noraida. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums. Tālāk!

 

P.Elferts. Komisija ierosina precizēt 17.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

P.Elferts. Tāds pats priekšlikums attiecas uz 19.panta pirmo daļu. Tur ir redakcionāls labojums — “jāizdara” nomainīts ar “veicams”. Devītajā lapaspusē, 19.panta otrajā daļā. Tas attiecas uz parāda iekasēšanu — ja Nodarbinātības fonds iekasē parādu. Mēs faktiski nomainām, ka tas patur faktiski par parāda piedzīšanu nevis 0,3% procentus,bet 0,1 procentu. Tas ir faktiski saskaņots ar citiem likumdošanas aktiem, lai būtu vienāda likme.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

P.Elferts. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums ir izslēgt 20.pantā vārdus “un ieskaita Nodarbinātības fondā”. Tas atkal attiecas uz to, ka koncepcijā būtu, ka šī Nodarbinātības fonda nebūtu. Tātad tas manuprāt nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Tālāk!

 

P.Elferts. Komisija nolēma precizēt 20.panta redakciju. Tas ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

 

P.Elferts. Ir arī pārejas noteikumos priekšlikums izslēgt. Tas ir komisijas priekšlikums izslēgt pārejas noteikumos 1.punktu, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par sociālo drošību”. Saeima ir jau pieņēmusi likumu “Par sociālo drošību”, tātad šis pārejas noteikumu punkts ir izslēdzams.

Tagad pārejas noteikumos 2.punkts pāriet kā 1.punkts un tas ir redakcionāli precizēts. Tātad to papildinot ar vārdiem “bezdarbnieku stipendijas”. Jūs varat redzēt vēl pēdējā, 10.lapaspusē, ka pārejas noteikumu 3. punkts, kas kļūst par 2.punktu, arī ir papildināts ne tikai ar bezdarbnieku pabalstiem, bet arī ar bezdarbnieku stipendijām.

Un pēdējais punkts ir, ka likums stājas spēkā 1996.gada 1.oktobrī. Un tas ir saistīts ar to, ka viens no priekšnoteikumiem, lai šis likums darbotos, būtu individuāls uzskaitījums, tātad nodokļu maksātāju reģistrs un arī individuāls uzskaitījums par iemaksām. Paldies! Es aicinu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.oktobri. Skaidrs. Jā! Paldies! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

 

Tālāk — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā — deputāte Stankēviča, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Stankēviča (KDS). Godātie kolēģi! Laikā starp otro un trešo lasījumu komisija nekādus priekšlikumus nav saņēmusi, tādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

A.Stankēviča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Bordāns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Bordāns (LC). Godātie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2033. Uz trešo lasījumu ir iesniegts tikai viens priekšlikums, un, ja atļausit, tad es par to arī tikai runāšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

J.Bordāns. 4. pantā ir Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt 1. punktā aiz vārdiem “citos likumos” ar tekstu “un septiņu dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas nosūta Valsts ieņēmumu dienesta”... tātad labojums... “kompetencei atbilstošu informāciju par reģistrējamo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību elektroniskā veidā”. Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, uzskatīja par nepieciešamu daļēji pieņemt šo priekšlikumu un izteikt jaunā redakcijā, uzskatot, ka acīmredzot tehniskā progresa vārdā ir nepieciešams... un tas būtu gan tehniski lietderīgi, gan lietderīgi no informācijas konfidencialitātes saglabāšanas un operativitātes saglabāšanas viedokļa. Šo minēto informāciju tiešām nodot elektroniskā veidā, taču tieši šādā tekstā to nebūtu lietderīgi rakstīt likumā divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, parasti kārtību un veidu, kādā tiek izpildīts likums, nosaka, varētu noteikt citi normatīvie akti vai Ministru kabineta noteikumi vai īpašas instrukcijas, vai tas tiek darīts ar rakstītiem burtiem vai elektroniskā veidā, un otrais iemesls bija tāds, ka šis elektroniskais informācijas nodošanas veids pašlaik tehniski nav iespējams, jo Uzņēmumu reģistrā nav šādas iekārtas, nav šādas tehniskas iespējas pašlaik nodrošināt, un, ja mēs ierakstītu šādu apstākli likumā, tad faktiski nebūtu iespējama Uzņēmumu reģistra darbība, jo elektroniskā veidā viņi to izdarīt nevarētu, šo informāciju nodot Ieņēmumu dienestam nevarētu, un citādi viņi to nedrīkstētu. Tādēļ Juridiskā komisija iesaka pieņemt šo labojumu redakcijā, kas skanētu: “un septiņu dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas nosūta Valsts ieņēmumu dienestam tā kompetencei atbilstošu informāciju par reģistrējamo uzņēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un veidā”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

J.Bordāns. Būtībā šis pats priekšlikums un šie argumenti attiecas arī uz 4. panta 11. punktu, kur arī Počas kundzes priekšlikums ir iekļaut šos vārdus — “elektroniskā veidā”, un Juridiskā komisija uzskata par nepieciešamu noteikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un veidā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

 

J.Bordāns. Kā arī Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt ar 12. punktu šajā pašā 4. pantā, kas nosaka vēl papildus, ka Uzņēmumu reģistrs veic citas likumos paredzētās funkcijas. Gadījumā, ja tādas būtu nepieciešamas, tad šis likums nekavētu, un nebūtu papildus jāpieņem vēl šī likuma labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Bordāns. Šie arī būtu visi priekšlikumi, un lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, 3 — atturas. Likums pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”. Andrejs Siliņš — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Siliņš (LC). Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2034, un šeit ir visa nepieciešamā informācija šajā dokumentā. Likumprojekts trešajam lasījumam.

1. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums to redakcionāli precizēt, norādot konkrēti līgumu, kas ir noslēgts, un komisija šo priekšlikumu lūdz atbalstīt.

1. pantam vēl ir arī deputātes Laviņas priekšlikums svītrot vārdus “Zviedrijas valdības pilnvarojumā”, bet komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tik tiešām līgums ar Izglītības ministriju un Stokholmas ekonomisko skolu varēja tikt slēgts tikai tad, ja šī skola saņēma šo valdības pilnvarojumu, tāds tika uzrādīts, mēs arī to redzējām, un tādēļ šis valdības pilnvarojums, komisijas uzskatā, šeit ir vietā. Tādēļ, lūdzu, atbalstīt komisijas...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Siliņš. Tālāk 2. pantā arī ir komisijas priekšlikums precizēt 2. pantu, un līdzīgs priekšlikums ir deputātei Laviņai, bet komisija to noraidīja... kā 1. pantā deputātei Laviņai...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas nav izskatāms vairāk...

 

A.Siliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. Tālāk 3. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums pantu precizēt un papildināt ar šīs skolas juridisko statusu tādēļ, ka šeit tas būtu īsti vietā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. Tālāk ir 4. pantā... arī tas ir precizēts...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. 5. pants arī ir komisijas redakcijā, tikai precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. Arī 6. pants ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. 7. pants tiek šeit svītrots, jo tas ir pievienots 3. pantam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. Tālāk mainās pantu numerācija. 8. kļūst par 7.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 9. — par 8.

Sēdes vadītājs. Tā ir, bet tagad nākamais priekšlikums.

 

A.Siliņš. Tagad šajā jaunajā 8. pantā ir deputātes Laviņas priekšlikums... Būtu labi, ja viņa pati komentētu, bet tā kā viņa nekomentē, tad acīmredzot tas ir jānolasa: augstskolas uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus Latvijas un Baltijas zinātnei, tautsaimniecībai, valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus ekonomiskajās zinātnēs... Un šeit ir izlaisti vārdi, kas ir komisijas priekšlikumā, tātad — ka arī kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija. Un komisija uzskatīja, ka to noņemt no augtskolas uzdevumiem nebūtu lietderīgi, tādēļ noraidīja deputātes Laviņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Siliņš. Tālāk 10. pants, kurš tagad ir 9., ir tikai precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. 11. — arī kļuvis par 10. un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. Tālāk 12. — kļuvis par 11. un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. Lūdzu, 13. pants — par 12. un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Siliņš. 14. — par 13. un precizēts nedaudz.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 15. — par 14. un nedaudz precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 16. — par 15., saīsināts, arī precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 17. pants — par 16., ar nelieliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 18. — par 17., praktiski bez precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 19. — par 18., bez precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 20. — par 19., ar precizējumiem. Nu... sakārtots...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 21. — par 20., arī sakārtots un precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Siliņš. 22. pants — par 21. un šeit ir deputātes Laviņas priekšlikums, kas atbalstīts daļēji, iestrādājot to 21. panta komisijas variantā izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 21. panta redakciju, kuru iesniedz komisija? Nav iebildumu? Tālāk.

 

A.Siliņš. 23. iepriekšējais — par 22., ar papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. Tiek likvidēts 24., jo tas ir apvienots ar 23.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 25. pants kļuvis par 23., tagad ar nelieliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. 26. — par 24., ar nelieliem... ar vienu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 27. — par 25., bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A .Siliņš. 28. — par 26., praktiski bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 29. — par 27.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. Šeit gan ir jāatzīmē, ka 27. pantā ir deputātes Laviņas priekšlikums, kurš tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Pret 27. panta redakciju komisijas priekšlikumā deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk.

 

A.Siliņš. Tālāk 30. ir kļuvis par 28.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 31. — par 29.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. Līdzīgi — 32. — par 30., ar grozījumiem, nelieliem grozījumiem un papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 33. — par 31.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 34. — par 32.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 35. — par 33., ar deputātes Laviņas ierosinājumu svītrot vārdu “zeme”, bet komisija uzskatīja, ka šo piebildi varbūt ir lietderīgi atstāt, kaut gan arī nekustamajā īpašumā zeme ietilpst, bet varbūt, lai būtu skaidrāk, par ko ir runa, tomēr komisija uzskatīja, ka vārds “zeme” būtu jāatstāj.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī panta redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Siliņš. 36. pants ir kļuvis par 34. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 37. — par 35.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 38. — par 36.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. 39. — par 37.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

 

A.Siliņš. 40. — par 38.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Siliņš. Viena lieta.... Šeit ir deputātes Laviņas priekšlikums 38. jaunajā pantā izteikt 3. apakšpunktu šādā redakcijā: izsludināt konkursu pirkt un pārdot kustamo mantu. Komisija uzskatīja, ka esošajā redakcijā 3. apakšpunkts ir precīzāks.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Tālāk.

 

A.Siliņš. 41. pants ir kļuvis par 39. pantu, vienkārši sakārtots.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Siliņš. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam!

Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

 

A.Siliņš. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2036. Uz trešo lasījumu komisija saņēma Gūtmaņa kunga priekšlikumus par 12.panta ceturto daļu. Gūtmaņa kungs piedāvā šeit izteikt sekojošā redakcijā: nomas maksa par valsts nekustamās mantas izmantošanu 50 procentu apjomā ieskaitāma valsts budžetā un 50 procentu apjomā paliek uzņēmuma rīcībā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi. Praktiski iepriekšējā balsojumā mēs bijām nobalsojuši par valsts mantu, neizdalot kustamo un nekustamo mantu atsevišķi. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu un formulē to jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas redakciju? Nav. Tālāk!

 

J.Zaščerinskis. Tajā pašā pantā Gūtmaņa kungam ir otrs priekšlikums, kas attiecas uz nomas maksu kustamai mantai. Un priekšlikuma būtība ir tāda: nomas maksa par valsts kustamās mantas izmantošanu paliek uzņēmuma rīcībā. Un komisija atbalstīja šo Gūtmaņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Līdz ar to vēl ir komisijas precizējums 22.panta redakcijai. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

J.Zaščerinskis. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav, lūdzu atbalstīt kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.1098. Pirmie priekšlikumi ir par likumā lietotiem terminiem, kur ir priekšlikums papildināt likumā lietoto terminu uzskaitījumu ar terminu “nepilsonis” un dots tā traktējums, kā arī valdības priekšlikums aizstāt vārdus “Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departaments” ar vārdiem “Imigrācijas departaments”. Juridiskā komisija šos priekšlikumus ir pieņēmusi un ierosina arī aizstāt vārdus “tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi” ar vārdiem “tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti pieprasa balsojumu par šiem priekšlikumiem? Pirms balsojam, Prezidijs saņēmis iesniegumu, kurā ierosināts saskaņā Kārtības ruļļa 52.pantu pārtraukt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” izskatīšanu un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Deputāti: Krastiņš, Seile, Kiršteins, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Rugāte, Grīnblats, Straume, Sinka, Tabūns, Berklavs, Budovskis, Puriņa, Karnups, Dreģe, Kalniņš, Kazāks, Lambergs, Žīgurs, Kokins, Tomiņš. Viens runā “par”, viens — “pret”. Balsojam.

 

A.Endziņš. Varbūt atļausiet man tādā gadījumā runāt “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi un arī tie, kuri parakstīja. Man liekas, ka visi jūs esat saņēmuši, jo ir Saeimas priekšsēdētāja biedra Krastiņa kunga pavadraksts, saskaņā ar kuru vēstule, ko rakstījis Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Napera kungs un kas adresēta Gorbunova kungam, šīs vēstules kopija izsniegta Juridiskai komisijai, Ārlietu komisijai, frakcijām, pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, Juridiskajam birojam. Vēstules būtība ir tāda, ka tieši ASV vēstniecība ļoti gribētu likvidēt visus šķēršļus ASV biznesa ienākšanai Latvijā, kas nestu labumu abām valstīm, un viens no šādiem šķēršļiem ir — vīzas. ASV biznesmeņiem grūtības sagādājis 90 dienu uzturēšanās ierobežojums Latvijā. Tādējādi ASV vēstniecība bija ļoti ieinteresēta likuma “Par ārzemnieku un nepilsoņu iebraukšanu Latvijas Republikā” labojumā, kas ieviestu biznesa vīzu ar daudzkārtēju iebraukšanu gada garumā, un izsaka cerību, ka Saeima apstiprinās šo labojumu pašreizējā sesijā Ministru padomes rezolūcijā nr.90 “Par iebraukšanas vīzu izdošanas kārtību un valsts robežu šķērsojošo personu pārbaudi Latvijas Republikā”. Šī labojuma izskatīšanas atlikšana līdz jaunās Saeimas ievēlēšanai tikai kaitētu ASV Latvijas biznesa attīstībai. Tas vienkārši informācijai, bet Saeima, jau kuro reizi mēģina šo jautājumu noraidīt un neizskatīt. Informācijai ir arī valdības sagatavots noteikumu projekts par grozījumiem Ministru padomes 1993.gada 19.februāra lēmumā nr.90 “Par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību un valsts robežas šķērsojošo personu kontroli”, kuru būtība ir speciālās vīzas ieviešana. Ja šādā veidā mēs turpināsim strādāt, tad tik tiešām šis jautājums kārtējo reizi tiks noraidīts.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti! Es lūgšu jums atbalstīt iesniegumu pārtraukt debates, pāriet uz nākamo dienas kārtības punktu. Mēs esam jau... tas ir jau trešo reizi, kad šī likumprojekta grozījumi tiek pacelti, divas reizes mēs jau esam atlikuši šo jautājumu, nav jaunas argumentācijas, kāpēc mums vajag turpināt to izskatīt. Jautājumu par vīzu režīmu un attiecības ar Savienotām Valstīm var kārtot Ministru kabineta līmenī vai, labojot Ministru padomes pieņemtos noteikumus nr.90 sakarā ar vīzu režīmu vispārīgi. Var izdarīt attiecīgas izmaiņas, lai nokārtotu attiecības ar Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, un, protams, arī slēgt īpašu vīzu režīmu, vienošanās līgumu ar ASV. Mainīt kardināli ārvalstnieku likumu nozīmē, ka tas attiecas ne tikai uz ASV, ne tikai, bet uz visām valstīm pasaulē, un tādā ziņā ir zināmā mērā nepieņemams un bīstams no mūsu viedokļa. Es lūgšu pieņemt šo 21 deputāta iesniegumu un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” izskatīšanu pārtraukt un pāriet par nākamā darba kārtības punkta. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 18, atturas — 20. Tātad 38 un 38 — ir jāpārbalso. Lūdzu balsojam vēlreiz. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 18, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!

 

A.Endziņš. Tādā gadījumā ir balsojums par...

Sēdes vadītājs. Mums būtu jābalso komisijas redakcija, ja deputāti pieprasa balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu — 1.nodaļā likumā lietotie termini. Ir iebildumi, tāpēc lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu balsosim par 1.nodaļā likumā lietotajiem terminiem, kurus ierosina komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 2. Nav kvoruma. Lūdzu, balsojam vēlreiz. Balsojam. Lūdzu, rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 1. Nav kvoruma. Sakarā ar to, ka sēdē nav kvoruma, tas ir deputāti, kuri piedalās balsojumā, ir tikai 47, nav 50 deputātu, paziņoju sēdes pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Un lūdzu reģistrēties. Nu, kolēģi, jūs iebilstat, bet tāda ir mūsu līdzšinējā prakse. Deputāti politisku apsvērumu dēļ nepiedalās balsojumā, sēde ir jāpārtrauc, bet 10.30 ir kupls skaits deputātu sanākuši uz reģistrāciju, tāpēc reģistrēsimies. Cerams, 6.Saeimā Kārtības rullī būs kāds labojums, un šī pretruna būs novērsta. Reģistrējamies. Lūdzu, Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs ir zālē.

 

I.Folkmane. Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs...

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs ir zālē.

 

I.Folkmane. Andris Grots...

Sēdes vadītājs. Andris Grots ir zālē.

 

I.Folkmane. Andris Gūtmanis...

Sēdes vadītājs. Arī ir zālē.

 

I.Folkmane. Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis...

Sēdes vadītājs. Kārlis Jurkovskis ir zālē.

 

I.Folkmane. Ojārs Kehris...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris nemaz neklausās, viņa nav zālē.

 

I.Folkmane. Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns...

Sēdes vadītājs. Deputāts Lucāns ir zālē.

 

I.Folkmane. Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Virsis un Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, Māris Zvaigzne un Ojārs Kehris ir zālē.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Tātad sēde tika pārtraukta līdz pulksten 11.00 sakarā ar to, ka, balsojot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, mums nebija kvoruma. Atgādinu — mēs izskatām “Grozījumus likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.

Lūdzu, vēlreiz balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu pirmajā nodaļā “Likumā lietotie termini”! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 7, atturas — 3. Nav pieņemts priekšlikums. Es atvainojos, nav kvoruma!

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Atkārtots balsojums. Nav kvoruma. Es domāju, Saeimas darbības beigās ir jāsaprot, ka mēs balsojam atkārtoti tāpēc, ka nebija kvoruma. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, aturas — 1. Nav kvoruma.

Godātie deputāti! Atļaujiet analizēt situāciju, kāda ir izveidojusies! Tātad 48.pants. “Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt.” Tātad sēdes vadītājs sēdi bija pārtraucis uz pusstundu. Tālāk. “Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde ir slēdzama.” Neko citu vairs nevar izskatīt. Sēde ir slēdzama. To nosaka Kārtības rullis. (Zālē troksnis, kāds kaut ko saka no vietas.) Izlasiet Kārtības rulli!

Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli sēdes vadītājam nekādu manevru iespēju šeit vairāk nav, jo saskaņā ar Kārtības rulli sēde ir slēdzama. Līdz ar to es paziņoju sēdi par slēgtu.

Lūdzu, reģistrēsimies! Nākamo sēdi izsludinās Prezidijs. Reģistrējamies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šajā sēdē pulksten 11.05 nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Aivars Berķis, Vilnis Edvīns Bresis, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Olga Dreģe, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats... Grīgs ir zālē... Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Edvīns Kide, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons... Pētersons ir zālē... Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča... Anita Stankēviča ir zālē... Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijs aicina frakciju vadītājus uz blakustelpu uz sēdi. Tūlīt kopā lemsim, kad būs nākamā Saeimas plenārsēde. Lūdzu frakciju vadītājus tūlīt doties uz Prezidija sēžu zāli! Komisiju vadītāji arī var piedalīties, ja vēlaties, lūdzu!

 

Sēdes vadītājs. Es lūgšu uzmanību arī tiem deputātiem, kuri atrodas komisiju telpās, frakciju telpās. Es neesmu pārliecināts, ka tagad mums ir translācija. Ja nu mēs varam tagad pieslēgties translācijai, tad es lūdzu to izdarīt, jo es gribēju darīt zināmu Saeimas Prezidija, frakciju vadītāju un komisiju priekšsēdētāju lēmumu sakarā ar to... Ir translācija. Paldies!

Sakarā ar to, ka mums sēde, kārtējā sēde ir slēgta, jo, balsojot par vienu no likumiem, mums, divreiz pārbalsojot, nebija kvoruma. Zālē gan deputāti bija, bet viņi politisku motīvu dēļ nebalsoja. Un līdz ar to, ja, divreiz balsojot, nav kvoruma, un pēc tam nav kvoruma arī pēc pārtraukuma, tad saskaņā ar Kārtības rulli sēde ir slēdzama. Es vienkārši paskaidroju situāciju, kura radās. Līdz ar to sēde tika slēgta.

Saeimas Prezidijs aicināja komisiju vadītājus un frakciju vadītājus kopā ar Prezidiju uz sēdi, lai izvērtētu situāciju un, pats galvenais, nolemtu, kad būs nākamā sēde. Un Saeimas Prezidijs, vienojoties ar frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem, ir nolēmis sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 1995.gada 5.oktobrī, tas ir, šodien pulksten 14.00 un izsludināt šādu darba kārtību:

1. Likumprojekts “Par kredītiestādēm”, trešais lasījums;

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums, steidzams, līdz ar to galīgais lasījums;

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, otrais lasījums, steidzams, līdz ar to galīgais lasījums;

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, otrais lasījums, steidzams, līdz ar to pēdējais lasījums;

5. Likumprojekts “Par kredītiestāžu maksātnespēju un bankrotu”, otrais lasījums, steidzams, pēdējais lasījums;

6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, otrais lasījums;

7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievinotās vērtības nodokli””.

Šo lēmumu Prezidijs pieņēma, pamatojoties uz vienošanos ar frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem, kā arī ņemot vērā to, ka ierosināta šāda ārkārtas sēde ar šādu darba kārtību. Ņemta vērā situācija sakarā ar finansu lietām un ar tiem likumprojektiem, kuri ir iesniegti, lai šīs iesāktās finansu sistēmas lietas pabeigtu, — es šeit domāju likumdošanas ziņā — un pieņemtu attiecīgos likumus.

Līdz ar to es jums esmu pateicis Saeimas Prezidija lēmumu, un Saeimas ārkārtas sēdi sāksim šodien pulksten 14.00. Paldies!