5. oktobra ārkārtas sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.155.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt man jāatgādina, ka šis priekšlikums nav mans personīgais priekšlikums, tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pieņemtais lēmums un iesniegtais priekšlikums. Es šos priekšlikumus parakstīju kā priekšsēdētāja biedrs, tā kā šeit es runāju kā komisijas loceklis un aizstāvu komisijas viedokli. Mūsu komisija neredzēja iemeslu, kāpēc par to, kas ir viņu darbs, saņemt vairākas prēmijas, lai izdarītu savu pamatdarbu. Mūsu komisija ir vienmēr bijusi pret šo nostādni, pret šāda veida likumdošanu, kas nosaka, ka cilvēks saņem pamatalgu par ierašanos darbā, un tad, ja viņš faktiski izdara to darbu, tad mēs maksājam viņam prēmijas. Un tāpēc komisija ierosināja, ja mēs izlasām jauno redakciju, svītrot to daļu no iepriekšējās redakcijas, kur teikts, kā izmantot 20 procentus no budžeta un speciālos valsts un pašvaldības ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu un kontroles revīziju darba rezultātā. Respektīvi, ja viņi iztaisa revīziju un atrod kādu, kas ir pārkāpis likumu un tāpēc viņam vajag papildus maksāt, tad par šo papildu maksājumu Valsts ieņēmumu dienests vēl iekasē 20 procentus. Mūsu viedoklis bija tāds, ka, ja viņi veic šo pārbaudi un revīziju, kas ir viņu pamatdarbs, tāpēc viņi tika pieņemti darbā, tad viss papildu maksājums, kas iznāk jeb izriet no pārbaudes, iet valsts budžetā, tas ir viņu darbs, viņiem cita darba nav. Cita lieta ir jautājums par konfiscēto preču realizāciju un naudas sodiem. Šeit mēs varējām piekrist, ka daļa no šīs naudas varētu palikt Valsts ieņēmumu dienestā, bet ne 80 procenti… bet ne 80 procenti! Valsts ieņēmumu dienests strādā, lai valsts kasē būtu nauda, nevis, lai Valsts ieņēmumu dienesta kasē būtu nauda. Vismaz tā es saprotu mūsu likumdošanu. Un tāpēc mēs ierosinājām jaunu redakciju šī panta otrajā daļā, izsvītrot prēmiju maksāšanu par viņu pamatdarbu un samazināt procentus par konfiscēto preču realizāciju no 80 procentiem uz 20 procentiem, kas ir normāli, un tāpēc es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es gribētu pievienoties Karnupa kunga teiktajam, protams, ir problemātiski tas, ka šī koncepcija ir ielikta citos likumos un dažiem dienestiem ir šie 80 procenti, bet problēma ir ļoti būtiska, jo tad, kad mēs izdarījām izmaiņas speciālā budžetā, izrādījās, ka šie dienesti, kas faktiski tieši ir atbildīgi par nodokļu iekasēšanu, jo sliktāks stāvoklis, jo dzīvo labāk. Jo iet mazāk iekasēšana, jo vairāk ir pārkāpumu. Jo vairāk ir soda naudas. Ne velti mēs jau speciālajos budžeta labojumos par pusotru miljonu palielinājām ieņēmumu dienesta speciālo budžetu. Neapšaubāmi stimulācija varētu būt, un ir jāmeklē šīs metodes, bet tad, kad tik fantastiski slikti pildās budžets, atvēlēt tik lielu daļu naudas par to, ka tiek veikts tiešais darbs, manuprāt, nav īsti pareizi. Jo, ja tik slikti iet iekasēšana, šeit stimulācija varētu būt pavisam cita. Tātad, ja ir kaut kāds ieņēmumu plāns un prognoze, no pārpildījuma varētu progresīvā kaut kādā likmē notikt atskaitījumi papildus budžetiem. Tāpēc šī stimulācija, varbūt arī šī shēma, kas izveidota, ir arī viena no tām, kas neļauj budžetu pildīt normāli. Jo arī no otras puses, faktiski pašreiz ieņēmumu dienesta pārbaudēs bieži vien tiek pārbaudīti vieni un tie paši uzņēmumi, kas strādā, un, protams, katrā gadījumā ir nepieciešams atrast dažādus pārkāpumus. Šobrīd šis modernākais pārkāpums, par ko tiek veikti uzrēķini, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem, kur toreiz, kad bija diskusija, mēs ierakstījām… nu zeķu krāsa nav ierakstīta gan pircēja, gan pārdevēja, bet pieci parametri ir ierakstīti. Un, kā nav viena no šiem parametriem, tā šie rēķini netiek skaitīti. Taisa zemniekiem, kooperatīvajām sabiedrībām uzrēķinus par tūkstošiem latu, jo neatbilst viens ieraksts, bet toreiz, kad notika šī diskusija, mans priekšlikums bija — līdz 50 latiem. Mazajiem pirkumiem vienkāršot šo shēmu. Un šis ir ļoti liels, būtisks un tāds graujošs mazajam un vidējam biznesam. Jo diemžēl tie, kas ir uzņēmēji, pamēģiniet veikalā dabūt šobrīd likumam atbilstošu šo izziņu. Šobrīd ir visādas reklāmas, un valdība varbūt kaut ko informē, bet nekur netiek informēts, kādam ir jābūt šim rēķinam. Un tad rēķina, ja šis uzņēmējs zina, kam ir jābūt, tad, atklāti sakot, tu nonāc muļķa lomā, kad tu veikalā sāc stāstīt, kādu tev čeku vajag, ka tev vajag to numuru, ka tev vajag to numuru. Manu numuru, pircēja, pārdevēja utt. Un tas ir neapšaubāmi, lai veicinātu ieņēmumus, lieliem rēķiniem ir obligāta prasība, bet mazajiem rēķiniem, ja tomēr šobrīd vairs nav kā iepriekš, tika veidoti lieli uzkrājumi. Noliktavās stāvēja kaut kādi milzīgi produkcijas daudzumi. Šobrīd tomēr viss tiek pirkts pārsvarā uz īsu laiku.

Otra problēma, kas ir saistīta ar šo stimulēšanu, ir vēl būtiskāka. Faktiski vietējās ražošanas graušana. Kādā veidā? Šobrīd nav precīzi reglamentēta konfiscēto preču realizācijas kārtība, un kā tas ietekmē vietējo tirgu? Es jums minēšu vienu piemēru. Vienā dienā Rīgas tirgū tiek ievesta šī konfiscētā prece — cīsiņi — 7 tonnas. Tā kā šeit ir stimulācija, tikai realizējot saņemt šo naudu, cena tiek noteikta 70 santīmi. It kā pircējiem labi, rindas kā vecajos laikos. Bet visi zemnieki, visi gaļas kombināti, kas todien ir atveduši, krauj iekšā savu produkciju un brauc mājās. Tāda ir realitāte. Un tad uzņēmēji saka: “Draugi mīļie, varbūt nemaz nekonfiscējiet, jo jūs jau mūs ar šo konfiscēto graujat vēl vairāk. Mēs jau ar tiem kontrabandistiem vēl kaut kā spējam konkurēt, bet ar jūsu dempingu mēs vispār nespējam konkurēt.” Tā kā šeit ir šis otrs faktors. Un neapšaubāmi, izvēle ir grūta, jo šī shēma jau ir pieņemta arī citos likumos. Bet es domāju, ka ir nopietni jāsāk pārdomāt. Tomēr būtu labāk, ja paliktu šie 20 un 80 procenti. 20 procenti ieņēmumu dienestam, kas nav nemaz tik maz. Jāsāk strādāt pie šīs nopietnās shēmas, lai stimulētu naudas ieplūšanu valsts budžetā, nevis sadalīšanu pa speciālajiem budžetiem, kuri, izrādās, pildās labi, bet centrālais budžets ir tik tukšs, ka tur nu vairs galus nevar savilkt, un ir jāslēdz slimnīcas utt. Tāpēc es ieteiktu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu, un faktiski es skatītu konceptuāli jautājumu arī par pārējo šo institūciju stimulēšanu.

Es piekrītu, tām institūcijām, kam tas nav tiešais pienākums. Piemēram, Zemessardzei, kam varbūt tas nav galvenais pienākums robežu kontrolēt. Es piekrītu, ka šiem dienestiem, jo faktiski tas ir viņu radīts, viņi iekasē, varētu būt daudz būtiskāka šī stimulācija. Otrs gadījums, piemēram, ka zemnieks uz robežas paņem šo cukura kravu, kas ir ļoti dārga. Viņš jau par savu riskēšanu ar dzīvību nesaņem ne santīma. Jo viņam jau nepienākas. 20 procenti ieiet kaut kādos fondos, un tas cilvēks, kas varbūt riskē ļoti nopietni, ņemot šo kravu, nedabū ne santīma. Tā kā šeit patlaban nav ne mazākās kārtības, un es ierosinu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu un nopietni domāt, kā šo lietu sakārtot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Referent, lūdzu īsi! Jo nāk 17.00 un sēdes vadītājs piedāvās... Tālāk lūdzu!

A.Poča. Kā es jau arī sākotnēji teicu par šo jautājumu, ka konceptuāli, tad tiešām daudz kas būtu pārskatāms. Un daudz kur var piekrist Bērziņa kungam. Un es arī saprotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas nostāju un viedokli. Bet vēsturiski šī stimulēšanas sistēma izveidojās pēc ilgas diskusijas par to, lai ieinteresētu Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus godīgi strādāt un veicinātu viņu algas, un tātad ar šo algu nodrošināšanu ir jāatrod šī stimulēšanas sistēma, un kā tā veidojas. Vēl vairāk. Šī sistēma attīstījās, un šīs pašas Saeimas laikā, pavisam nesen, pavasarī, mēs pieņēmām grozījumus valsts robežu likumā, kuri paredzēja, ka robežsargiem, ja viņi piedalās mantu konfiskācijā, ir tiesības saņemt pēc konfiskācijas šos 80 procentus. Līdzīgi ir iestrādātas arī... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Kolēģi, es negribētu saukt uzvārdus. Lūdzu, klusāk!

A.Poča. Līdzīgi arī pavisam nesen tika izdarīti šie grozījumi likumā “Par policiju” , kur arī paredzēti šie 80 procenti. Un jūs zināt, šobrīd šīs institūcijas vairāk vai mazāk sastrādājas, lai nodrošinātu normālu muitas darbu, cīnītos pret kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā un tamlīdzīgi. Es nedomāju, ka tas veicinās šo institūciju pretnostatīšanu, ka vieniem dos 80 procentus, otriem — 20 procentus. Šobrīd šajā situācijā veicinās to normālu sadarbību un darbu. Es tomēr lūgtu šobrīd atbalstīt šādu redakciju un tad sākt diskutēt un pārskatīt konceptuāli, saistot ar visām institūcijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbalstot šādu redakciju, tas ir, otrajā lasījumā.

A.Poča. Es atvainojos, otrajā lasījumā nobalsoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Viestura Paula Karnupa iesniegto, kā viņš teica, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju 24.pantam otrajai daļai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 7, atturas — 16. Ir pieņemta šī redakcija. Lūdzu tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums — papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt speciālajā budžetā no uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām maksu par pakalpojumiem, ko veic muitas iestādes saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.” Budžeta komisija atbalstīja, un es argumentēšu, kāpēc. Tagad mums ir izveidojusies situācija, ka mēs cenšamies sakārtot muitas sistēmu. Nodrošināt ar muitniekiem visas nepieciešamās piestātnes, muitas noliktavas un tamlīdzīgi. Ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj paplašināt štatus, un šo muitnieku trūkst. Tajā pašā laikā vesela rinda uzņēmēju un uzņēmējsabiedrību, kas nodarbojas gan ar muitas noliktavu pakalpojumu sniegšanu, gan citiem pakalpojumiem, praktiski šo mūsu pieņemto noteikumu ierobežojumu dēļ, jo visur ir nepieciešami muitnieki, nespēj šo darbu turpināt un savus līgumus pildīt. Kā kompromisa variantu paši uzņēmēji ir piedāvājuši — mēs esam ar mieru iemaksāt Valsts ieņēmumu dienesta speciālajā budžetā, nevis tieši maksāt par tādu muitnieku turēšanu. Tas iet caur budžetu naudu, kas nodrošinātu viņu normālu darbību. Es saprotu, šeit varētu būt iebildumi pret...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem?

A.Poča. Nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu tos akceptēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā, un tas bija steidzams. Tātad pēdējais lasījums. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man kā sēdes vadītājam ir jāizmanto 49.pants, un mans pienākums ir ierosināt sēdi pārtraukt līdz ceturtdienai pulksten 9.00, jo mēs esam uzsākuši šodien plānoto sēdi un tai bija jābeidzas pulksten 17. Un tāpēc es šo pienākumu pildu, bet deputāti var izteikt citus priekšlikumus un Saeima var lemt citādi. Lūdzu!

A.Poča (LC). Ja drīkstētu... Cienījamais priekšsēdētāja kungs, mums ir divi likumprojekti steidzamības kārtā, kur nav neviena priekšlikuma starp pirmo un otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to sēdes vadītājs ierosinās pārtraukt sēdi pēc šiem abiem...

A.Poča. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Tad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

A.Poča. Jā, starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, lūdzu akceptēt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemšanu otrajā lasījumā, pēdējā lasījumā, jo ir steidzams. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 65 — par, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts.

Un nākamais ir par...

A.Poča. Tas ir “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, kur arī starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu akceptēt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie deputāti! Ierosinu sēdē pārtraukumu līdz 12. oktobrim pulksten 9.00. Par to jālemj Saeimai, jo mums ir ārkārtas sēde, un mēs nevaram citādi kā tikai ar Saeimas balsojumu pasludināt pārtraukumu. Varbūt ir arī citi priekšlikumi? Nav. Tad lūdzu balsot par šo sēdes vadītāja priekšlikumu — sēdi pārtraukt līdz 12. oktobrim pulksten 9.00. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 4, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Irēna Folkmane — Saeimas sekretāra biedre — lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Māris Grīnblats, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tātad sēdē ir pārtraukums līdz 12. oktobrim pulksten 9.00. Pirmdien aicinu frakciju vadītājus un komisiju priekšsēdētājus kā vienmēr piedalīties Prezidija sēdē, kur mēs lemsim par kārtējās sēdes darba kārtību.