Valsts kases departamenta dokumenti

Nolikums par Latvijas Republikas budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm

Apstiprināts ar Finansu ministrijas Valsts kases departamenta

1995.gada 27.septembra rīkojumu Nr.10

I. Vispārējie noteikumi

Šis Nolikums izstrādāts pamatojoties uz LR likumu “Par grāmatvedību”un LR Ministru Kabineta 1995.gada 21.februāra noteikumiem nr.39 “Par Finansu ministrijas Nolikumu”.

1. Šis Nolikums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas budžeta iestādes sastāda grāmatvedības pārskatus un bilances.

2. Grāmatvedības uzskaiti par budžeta līdzekļu izdevumu tāmju un speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu tāmju , kā arī par nekustāmo īpašumu celtniecības un rekonstrukcijas izmaksām veic ievērojot šī Nolikuma principus, LR Finansu ministrijas, FM Valsts Kases departamenta normatīvos aktus un pastāvošo likumdošanu.

3. Metodoloģisko vadību par grāmatvedības uzskaiti un pārskatiem budžeta iestādēs veic LR Finansu Ministrija un FM Valsts Kases departaments.

4. Nekustamā īpašuma celtniecības un rekonstrukcijas izmaksas un to finansēšanas avotus uzskaita iestādes bilancē.

5. Institūciju un iestāžu vadītāji atbild par pareizu grāmatvedības uzskaites un pārskatu darba organizāciju un kontroli par izdevumu tāmju izpildi savas sistēmas iestādēs. Institūcijas vai iestādes vadītājam jānodrošina visu grāmatvedības operāciju apstiprinošu dokumentu oriģinālu vai datu attēlu uzglabāšana, jārada labvēlīgi apstākļi grāmatvedības darba veikšanai, jānodrošina, lai visi ar grāmatvedības uzskaiti saistītie darbinieki izpildītu grāmatvedības dienesta vadītāju prasības attiecībā uz nepieciešamo dokumentu noformēšanu un iesniegšanu.

6. Atsevišķas ministrijas, ievērojot to darbības specifiku, pēc saskaņošanas ar LR Finansu ministriju un FM Valsts kases departamentu, var izdot norādījumus par šī Nolikuma piemērošanu savas sistēmas iestādēs.

7. Ministrijas un resori nodrošina savas sistēmas iestādes ar instruktīvajiem materiāliem grāmatvedības uzskaitei un pārskatu sastādīšanai.

Grāmatvedības reģistri jākārto latviešu valodā.

 

II. Grāmatvedības pārskatu

un bilanču iesniegšanas kārtība

8. No valsts budžeta līdzekļiem finansējamās iestādes sastāda un iesniedz grāmatvedības ceturkšņu un gada pārskatus un bilances, bet no vietējo budžetu līdzekļiem finansējamās iestādes — vēl arī grāmatvedības mēneša pārskatus.

9. No valsts budžeta finansējamās iestādes grāmatvedības ceturkšņu un gada pārskatus un bilances iesniedz attiecīgajām ministrijām un resoriem to noteiktajos termiņos, bet no vietējo budžetu līdzekļiem finansējamās iestādes bez grāmatvedības ceturkšņu un gada pārskatiem un bilancēm vēl iesniedz arī grāmatvedības mēneša pārskatus pašvaldību izpildu institūcijām to noteiktajos termiņos.

Ministrijas un resori, pašvaldību izpildu institūcijas iesniedz kopsavilkuma mēneša, ceturkšņa un gada grāmatvedības pārskatus un bilances attiecīgajām finansu iestādēm to noteiktajos termiņos. Termiņus jānosaka ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu pārskatu un attiecīgā budžeta izpildi savlaicīgu iesniegšanu.

10. Iestādes, kuru finansēšana nodota no viena budžeta otrā, vai kuras nodotas no vienas pakļautības otrā, sastāda grāmatvedības pārskatu un bilanci uz nodošanas datumu ( gada pārskata formu apjomā ) un iesniedz to savai augstākajai instancei kā pēc iepriekšējās, tā arī pēc jaunās pakļautības. Turpmāk pārskatu iesniedz tikai pēc jaunās pakļautības.

11. Par pārskatu un bilanču iesniegšanas datumu skaitās laiks, kad tie faktiski iesniegti pēc piekritības. Gadījumā, ja pārskata iesniegšanai paredzētais termiņš sakrīt ar atpūtas dienu, pārskats jāiesniedz atpūtas dienai sekojošā darba dienā.

12. Par mēneša, ceturkšņa un gada pārskatu un bilanču iesniegšanas termiņu neievērošanu, kā arī par apzināti nepareizu pārskatu datu iesniegšanu vai iesniegšanu uz neapstiprinātām veidlapām institūciju un iestāžu vadītāji atbildīgi likumā noteiktajā kārtībā.

13. Ja ministrijas un resori, pašvaldību izpildu institūcijas pārskatus neiesniedz noteiktā termiņa, LR Finansu ministrija, FM Valsts Kases departaments un finansu iestādes var ierobežot, bet nepieciešamības gadījumā,ziņojot par to minēto pārvaldes iestāžu vadītājiem, pārtraukt finansēšanu no budžeta.

14. Augstākajai institūcijai pēc pakļautības iesniedzamos pārskatus un bilances paraksta iestādes vadītājs, grāmatvedības dienesta vadītājs. Centralizētajās grāmatvedībās pārskatus un bilanci paraksta attiecīgās centralizētās grāmatvedības vadītājs, grāmatvedības dienesta vadītājs.

Ministriju, resoru un pašvaldību izpildu institūciju finansu iestādēm iesniedzamos pārskatus un bilances paraksta minēto iestāžu ekonomikas un grāmatvedības dienestu vadītāji. Bez minētiem parakstiem pārskati un bilances nav derīgi.

Ja pārskatos un bilancēs izdara jebkāda veida labojumus, tie jāatrunā ar to pašu amatpersonu parakstiem, kas parakstījušas pārskatu un bilanci. Visi labojumi, kas izdarīti pārskatos un bilancēs to pārbaudes gaitā un apstiprināti augstākajā institūcijā, obligāti jāpaziņo visiem adresātiem, kuriem minētie dokumenti bija iesniegti.

15. Augstākās institūcijas izskata un apstiprina tām pakļauto budžeta iestāžu pārskatus un bilances un nepieciešamības gadījumā veic vajadzīgos pasākumus to darbības uzlabošanai.

Pašvaldību institūciju struktūrvienības, kā arī zemākās pārvaldes institūcijas izskata un apstiprina pakļauto iestāžu gada pārskatus un bilances ne vēlāk kā 15 dienu laikā no to iesniegšanas dienas.

Ministrijas un resori izskata un apstiprina pakļauto iestāžu gada pārskatus un bilances ne vēlāk kā 20 dienu laikā no pārskatu un bilanču iesniegšanas dienas.

16. LR Finansu ministrija, Valsts Kases departaments un finansu institūcijas, izskatot pakļauto iestāžu gada pārskatus un bilances, piedalās ministriju un resoru pašvaldību institūciju struktūrvienību darbā. Par gada pārskatu un bilanču izskatīšanas dienu attiecīgajām finansu institūcijām jāpaziņo ne vēlāk kā 3 dienas pirms izskatīšanas.

17. LR Finansu ministrija, FM Valsts Kases departaments un finansu institūcijas paziņo savas piezīmes un priekšlikumus par kopsavilkuma gada pārskatiem un bilancēm attiecīgajām ministrijām, resoriem un pašvaldību institūcijām ne vēlāk kā 15 dienu laikā no to saņemšanas. Ja 10 dienu laikā no piezīmju un priekšlikumu saņemšanas, iestāde, kas iesniegusi kopsavilkuma gada pārskatu un bilanci, nepaziņo finansu iestādei, ka nepiekrīt šīm piezīmēm un priekšlikumiem, tie skaitās pieņemti.

 

III. Grāmatvedības pārskatu

un bilanču sastādīšanas noteikumi

18. Sastādot grāmatvedības pārskatus un bilances, jānodrošina:

pilnīgs visu uzskaites perioda operāciju atspoguļojums, kā arī naudas līdzekļu, pamatlīdzekļu, nepabeigtās celtniecības, materiālo vērtību un norēķinu inventarizācijas rezultāti;

analītiskās uzskaites datu atbilstība sintētiskās uzskaites kontu apgrozībai un atlikumiem uz pārskata perioda pirmo datumu, kā arī grāmatvedības pārskatu un bilanču atbilstība sintētiskās un analītiskās uzskaites datiem;

grāmatvedības reģistros ieraksti jāizdara, pamatojoties uz pienācīgi noformētiem attaisnojuma dokumentiem vai tiem pielīdzinātiem tehniskās informācijas rādītājiem;

ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti,kuru saturs vai rādītāji atšķiras no attaisnojuma dokumentiem;

no valsts budžeta finansējamo iestāžu kases izdevumu summām jāsakrīt ar FM Valsts kases departamenta norēķinu centru izsniegtajiem kases izdevumu kopsavilkumiem ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā. Ja konstatētas kļūdas,tad budžeta izpildītāja pienākums ir tās savlaicīgi izlabot.

Neievērojot šos pamatnoteikumus, uzskatāms, ka bilance un pārskati sastādīti nepareizi.

19. Ministrijas un resori, pašvaldību institūciju struktūrvienības, pamatojoties uz pārskatu par savām operācijām un pārbaudītiem pakļauto iestāžu grāmatvedības pārskatiem un bilancēm, sastāda kopsavilkuma pārskatus un bilances.

20. Iestāžu pārskati un bilances par izdevumu tāmju izpildi sastādāmi pilnos latos bez santīmiem.

Kopsavilkuma pārskatus un bilances sastāda pilnos latos bez santīmiem.

 

IV. Pamatlīdzekļi

21. Bilances postenī “Pamatlīdzekļi” uzskaita:

ēkas, izbūves, zemes īpašumus, pārvadu ierīces, mašīnas un iekārtas,bruņojumu, veļu un gultas piederumus, apģērbu un apavus, transporta līdzekļus, ražošanas un saimniecības inventāru, galda un virtuves inventāru, darba un produktīvos lopus, bibliotēku fondus, pārējos pamatlīdzekļus ( daudzgadīgos stādījumus un zemes uzlabošanas kapitālās izmaksas,kas nav saistītas ar būvju celtniecību, muzeju vērtības, dzīvnieku pasaules eksponātus, skatuves un uzvedumu līdzekļus, tipveida projektēšanas un programmēšanas dokumentāciju, lentas, kasetes un pārējo inventāru).

Pie pamatlīdzekļiem nepieder:

a) priekšmeti vērtībā līdz Ls 50.— (ieskaitot) par vienību( komplektu) neatkarīgi no kalpošanas ilguma;

b) skatuves un uzvedumu līdzekļi vērtībā līdz Ls 1.— (ieskaitot) par vienību (komplektu);

c) zvejas rīki ( traļi, zvejas vadi, tīkli, tauvas u.tml.) neatkarīgi no vērtības un kalpošanas ilguma.

Pie pamatlīdzekļiem pieder, neatkarīgi no vērtības un kalpošanas ilguma:

lauksaimniecības mašīnas un rīki, pieaugušie darba un produktīvie lopi, bibliotēku fondi, muzeju vērtības (izņemot muzeja eksponātus), tipveida projektēšanas un programmēšanas dokumentācija, veļa un gultas piederumi, apģērbs un apavi, visa veida bruņojums.

22. Zemes uzlabošanas kapitālās izmaksas, kurām nav inventāra rakstura ( nav saistītas ar izbūvju celtniecību), kā arī kultūrtehniskajiem pasākumiem zemes virskārtas uzlabošanai lauksaimnieciskās izmantošanas vajadzībām, ja tās veic uz investīciju rēķina (zemes gabalu plānošana,celmu izlaušana, līdumu līšana, lauku attīrīšana no akmeņiem un biezokņu izciršana, ūdenskrātuvju izciršana u.c.) iekļauj pamatlīdzekļu vērtībā ik gadus to izmaksu summās, kuras attiecina uz ekspluatācijā pieņemtajām platībām, neatkarīgi no visa darbu kompleksa pabeigšanas.

23. Izmaksas zemes ierīcības, mežu ierīcības un tamlīdzlīdzīgiem darbiem, kas nav saistīti ar atsevišķu objektu celtniecību, kā arī citas izmaksas, kas nepalielina pamatlīdzekļu vērtību, šo līdzekļu sastāvā neieskaita,bet tās noraksta gada beigās uz noteikta finansēšanas avota rēķina.

24.Pamatlīdzekļus uzskaita to sākotnējā vērtībā pilnos latos bez santīmiem, izņemot veļu, gultas piederumus, apģērbu un apavus un bibliotēku fondus.

Pabeigtas celtnes un izbūves ieskaita pamatlīdzekļos pilnā izmaksu summā, bet jauniegādātos pamatlīdzekļus — to iegādes summā, neņemot vērā transporta izmaksas un nomaksātos nodokļus.

Pamatlīdzekļu objektu sākotnējā vērtība var izmainīties tikai tad, ja tiek veikti objektu pabeigšanas, rekonstruēšanas un papildus labiekārtošanas darbi, kas palielina to vērtību, vai, ja pamatlīdzekļi saskaņā ar valdības lēmumiem un rīkojumiem, ir jāpārceno.

Kapitālā remonta izmaksas uz pamatlīdzekļu vērtību palielināšanu neattiecina.

Muzeju vērtības uzskaita neatkarīgi no to vērtības naudas izteiksmē, izņemot muzeju eksponātus ( mākslas, dabas zinību, senatnes, tautas mākslas un lietišķos priekšmetus, kā arī zinātniskas, vēsturiskas un tehniskas nozīmes eksponātus, kurus uzskaita atbilstoši Instrukcijai par muzeju vērtību uzskaiti un glabāšanu).

Grāmatas, mācību grāmatas un citus izdevumus, kas iekļauti bibliotēku inventārajā fondā, uzskaita nominālajā cenā, ieskaitot to sākotnējā iesējuma vērtību. Grāmatu remonta un restaurācijas izmaksās, tai skaitā arī otrreizēju iesiešanu, uz grāmatas vērtības pieaugumu neattiecina, bet noraksta uz izdevumiem pēc iestādes tāmes.

Iestādēm, kurām pieder muzeju vērtības, laboratoriju iekārtas un citas vērtības, kuru sastāvā ir dārgmetāli vai dārgakmeņi, tās jāuzskaita vēl papildus īpašā kārtībā, kādu noteikusi LR Finansu ministrija.

25. Pamatlīdzekļus, kas kļuvuši nederīgi, noraksta saskaņā ar instrukciju “Par materiālo vērtību (pamatlīdzekļu, mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu) norakstīšanas kārtību budžeta iestādēs”.

Likvidējot pamatlīdzekļus (nojaucot ēkas, demontējot iekārtu u.tml.) iegūtās materiālās vērtības iegrāmato to zemākajās tirgus cenās, noformējot ar attiecīgajiem aktiem.

Summas, ko iestādes iegūst no pamatlīdzekļu realizācijas, pārskaitāmas tā budžeta (valsts vai pašvaldību) ieņēmumos, no kura attiecīgā iestāde tiek finansēta. Materiāli, kas saņemti no atsevišķu pamatlīdzekļu objektu nojaukšanas, jāuzņem grāmatvedības uzskaitē.

26. Nododot iestādi no vienas valsts institūcijas pakļautības citas institūcijas pakļautībā, visa manta tiek nodota bez atlīdzības.

 

V. Mazvērtīgie un ātri nolietojamie priekšmeti

27. Bilances postenī “Mazvērtīgie un ātri nolietojamie priekšmeti” uzskaita priekšmetus, kas minēti šā Nolikuma 21.punkta “a”, “b”, un “c “ apakšpunktos.

Mazvērtīgos un ātri nolietojamos priekšmetus, ieskaitot arī tos, kuri atrodas noliktavā, uzskaita to iegādes vērtībā, neņemot vērā transporta izmaksas un nomaksātos nodokļus.

Ekspluatācijā izsniegtos skolās, augstākajās un vidējās izglītības iestādēs mācību un uzskates līdzekļus, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu un citus priekšmetus vērtībā līdz Ls 1.— (ieskaitot) par vienību (komplektu), izņemot galda piederumus un virtuves inventāru iestādēs,kurām ir savas ēdnīcas, noraksta uz mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu fonda samazinājumu.

28. Mazvērtīgos un ātri nolietojamos priekšmetus, kas kļuvuši nederīgi,noraksta un realizē tādā kārtībā, kāda noteikta šī Nolikuma 25.punktā.

 

VI. Materiālu krājumi

29. Bilances postenī “Ražošanas (mācību) darbnīcu izstrādājumi” atspoguļo nerealizēto gatavo izstrādājumu un gatavo iespieddarbu atlikumus pēc faktiskās pašizmaksas.

30. Bilances postenī “Lauku (mācību) palīgsaimniecību produkcija” parāda kārtējā gada zemkopības un lopkopības produkcijas ražošanas atlikumus līdz gada pārskata kalkulācijas sastādīšanai pēc plānotās pašizmaksas. Pašu ražoto sēklu un lopbarības krājumus, kas pāriet uz nākamo gadu, parāda bilancē pēc faktiskās pašizmaksas.

31. Bilances postenī “Ilgstošas izmantošanas materiāli zinātniskajai pētniecības un pārbaudei laboratorijās” parāda to materiālo vērtību, kas saņemti no noliktavas zinātniskās pētniecības institūta vai augstākās mācību iestādes laboratorijā vai citas struktūras apakšnodaļā vairākkārtējai vai ilgstošai izmantošanai, kā arī materiālu vērtību, kuri ir zinātniskās pētniecības objekti.

32. Bilances postenī “Speciālā iekārta zinātniskās pētniecības līgumdarbiem” parāda tās speciālās iekārtas vērtību, kas iegādāta zinātniskās pētniecības darbu izpildei pēc pasūtītāja konkrētās tēmas līdz tās nodošanai zinātniskajā apakšnodaļā.

33. Bilances postenī “Jaunlopi un lopi nobarošanai” parāda visu veidu jaunlopu (dzīvnieku) vērtību, kā arī lopu nobarošanā, putnu, trušu, kažokādu zvēru, bišu saimju vērtību.

Jaunlopus, iegūti pieauguma veidā savā saimniecībā, uzrāda plānotās cenās. Jaunlopus, kas pāriet uz nākamo gadu tālākai audzēšanai un nobarošanai, kā arī jaunlopus, kurus pārskata gadā pārved uz pamatganāmpulku,novērtē pēc faktiskās pašizmaksas.

34. Bilances postenī “Materiāli un pārtikas produkti” parāda materiālus to iegādes vērtībā.

Transporta izdevumus materiālu un pārtikas produktu pārvešanai neattiecina uz to vērtības palielināšanu, bet noraksta uz attiecīgajiem ekononomiskās klasifikācijas izdevumu kodiem uz to asignējumu rēķina, no kuriem šīs vērtības iegādātas.

35. Materiālās vērtības, kas pieņemtas atbildīgā glabāšanā, parāda zembilances kontos līguma vai iegādes cenās.

36. Ražošanas atlikumus mācību darbnīcās un lauku palīgsaimniecībās novērtē komisijas pēc to iespējamās izmantošanas cenām, bet no materiālu un pārtikas produktu realizācijas iegūtās summas paliek iestāžu rīcībā.

37. Visu veidu materiālo vērtību norakstīšanas kārtību valsts budžeta iestādēs nosaka FM Valsts kases departamenta apstiprinātā “ Instrukcija par visu veidu materiālo vērtību norakstīšanas kārtību valsts budžeta iestādēs”.

 

VII. Ražošanas un citas izmaksas

38. Bilances postenī “Ražošanas (mācību) darbnīcu izmaksas” parāda ražošanas izstrādājumu un iespieddarbu izmaksas un nepabeigtās produkcijas ražošanas faktisko pašizmaksu.

39. Bilances postenī “Lauku (mācību) palīgsaimniecību izmaksas” parāda lauku palīgsaimniecību un mācību izmēģinājumu saimniecību izmaksas nākamā gada ražai (ziemāju sējumi, rudens arumi, papuves sagatavošana u.c. faktisko izdevumu apjomā.

40. Bilances postenī “Zinātniskās pētniecības līgumdarbu izmaksas” parāda faktiskos izdevumus par neizpildītiem zinātniski pētnieciskās līgumdarbiem (tēmām), ieskaitot pieskaitāmās izmaksas.

41. Bilances postenī “Eksperimentālo iekārtu izgatavošanas izmaksas”parāda faktiskos izdevumus dažādu eksperimentālo iekārtu izgatavošanai(ierīces, mašīnu un aparātu paraugi, izmēģinājumu stendi u.c.) zinātnisko darbu izpildei, kurus finansē no valsts budžeta.

 

VIII. Naudas līdzekļi un norēķini

42. Bilancē uzrādītie naudas līdzekļu atlikumi jāsaskaņo ar attiecīgajiem FM Valsts Kases departamenta norēķinu centriem un bankas iestādēm.

Visas nesaskaņas šajā jautājumā jānovērš pirms bilances sastādīšanas. Nenoregulētu summu atstāšana šajos norēķinos iestāžu bilancēs tiek uzskatīta kā bilances nepareiza sastādīšana.Pārējos naudas līdzekļus parāda bilancē to nominālā vērtībā.

43. Norēķinus ar debitoriem un kreditoriem katra puse uzrāda izvērstā veidā savā bilancē tādās summās, kādas atspoguļotas tās grāmatvedības dokumentos.

Lai novērstu esošās nesaskaņas, ieinteresētajai pusei noteiktajos termiņos jānodod materiāli par nesaskaņām attiecīgo iestāžu izlemšanai.

44. Pretenzijas par naudas sodiem, kavējuma naudām un līgumsodiem,par kurām pārsūdzības termiņi ir jau notecējuši, kā arī tai daļā, kuru maksātājs ir atzinis, ka tiesa, saimnieciskā tiesa vai augstākā iestāde (attiecībā pret parādnieku) ir piesprieduši, tiek uzskaitīti saņēmēja un attiecīgi maksātāja bilancē posteņos “Norēķini ar pārējiem debitoriem” vai ”Norēķini ar pārējiem kreditoriem”.

45. Bilances postenī “Norēķini par iztrūkumiem” uzrāda naudas līdzekļu un materiālo vērtību iztrūkumu un piesavināšanās summas, kā arī zaudējumu summas no šo vērtību bojāšanās, kas attiecinātas uz vainīgo personu rēķina, kā arī citas summas, kuras noteiktā kārtībā jāietur.

Parādus par vērtību iztrūkumiem un piesavināšanos, kuru piedziņu tiesa noraidījusi, kā arī pārējos parādus, kurus iestāde atzinusi par bezcerīgiem, noraksta ar augstākas institūcijas vadītāja atļauju.

46. Piespriestās parādu summas, par kurām no tiesas saņemti izpilddokumenti līdz ar tiesas apstiprinātu aktu, ka atbildētājs ir maksātnespējīgs un nav iespējams vērst piedziņu pret viņa mantu, noraksta ar iestādes vadītāja atļauju.

47. Parāda norakstīšana sakarā ar parādnieka maksātnespēju nav parāda pilnīga anulēšana. Lai nodrošinātu piedziņas iespēju gadījumā, ja mainās parādnieku mantiskais stāvoklis, šis parāds jāparāda zembilances kontā piecu gadu laikā no tā norakstīšanas momenta.

48. Parādus, kas skaitās ministriju un resoru bilancēs, kā arī pašvaldību izpildu institūciju un to struktūrvienību bilancēs un, kas atzīti par bezcerīgiem, noraksta ar šo iestāžu vadītāju atļauju.

49. Bilancēs esošās kreditoru un deponentu parādu summas, kurām iestājies noilgums, jāiemaksā tā budžeta (valsts vai pašvaldību) ieņēmumos, no kura finansē šo iestādi, līdz nākošā mēneša 10.datumam.

50. Debitoru parādu summas, kurām iestājies noilgums, noraksta iestādes finansēšanas samazināšanai ar iestādes vadītāja atļauju, paziņojot par to 10 dienu laikā augstākai institūcijai.

Amatpersonas, kuras vainīgas prasības noilgumā, saucamas pie disciplinārās atbildības.

 

IX. Bilances posteņu inventarizācija

51. Iestādēm jāizdara pamatlīdzekļu, materiālo vērtību, naudas līdzekļu, norēķinu un citu bilances posteņu inventarizācija.

52. Inventarizācijas galvenie uzdevumi ir:

— konstatēt pamatlīdzekļu, materiālo vērtību, naudas līdzekļu, stingrās uzskaites veidlapu faktisko esamību, salīdzinot to faktisko skaitu ar grāmatvedības uzskaites datiem, kā arī kontrolēt materiālo vērtību un naudas līdzekļu saglabāšanu,

— atklāt liekās neizmantojamās materiālās vērtības,

— kontrolēt, kā tiek ievēroti materiālo vērtību un naudas līdzekļu glabāšanas noteikumi un apstākļi,

— pārbaudīt bilancē uzskaitīto materiālo vērtību realitāti, naudas līdzekļus kasē, iestāžu budžeta kontos, debitoru kreditoru parādus un citus bilances posteņus.

53. Iestādēm jāinventarizē:

a) ēkas, izbūves un pārvadu ierīces, zemes īpašumi ne retāk kā reizi trijos gados;

b) muzeju vērtības, bibliotēku fondi — termiņos, ko noteikušas attiecīgās ministrijas un resori;

c) citi pamatlīdzekļi, mazvērtīgie un ātri nolietojamie priekšmeti ministrijās un resoros, pašvaldību izpildu institūcijās, to struktūrvienībās ne retāk kā vienu reizi divos gados, pārējās iestādēs — ne retāk kā reizi gadā. Pamatlīdzekļus inventarizē ne agrāk par 1.septembri.

d) inventāra rakstura investīciju darbus un kapitālos remontus — ne retāk kā reizi gadā, bet ne agrāk par 1.decembri;

e) pamatganāmpulka jaunlopus, nobarošanā esošos dzīvniekus, putnus, kažokzvērus un bišu saimes — ne retāk kā reizi cetruksnī;

f) gatavo produkciju, izejvielas un materiālus, kurināmo, lopbarību, pakaišus un pārējos materiālus — ne retāk kā reizi gadā, bet ne agrāk par 1.oktobri;

g) degvielu, spirtu un pārtikas produktus — ne retāk kā reizi ceturksnī;

h) nepabeigto ražošanu un pašizstrādātos pusfabrikātus ražošanas (mācību) darbnīcās, lauku palīgsaimniecībās un mācību izmēģinājumu saimniecībās, nepabeigtos zinātniskās pētniecības darbus, kurus izstrādā saskaņā ar noslēgtiem līgumiem, — ne agrāk par pārskata gada 1.oktobri, un bez tam vēl periodiski tajos termiņos, kādus nosaka attiecīgās ministrijas, resori un pašvaldību izpildu institūcijas;

i) naudas līdzekļus, naudas dokumentus un stingrās uzskaites veidlapas — ne retāk kā reizi mēnesī;

j) valsts un speciālā budžeta kontus — līdz ar kontu izrakstu saņemšanu;

k) norēķinus par maksājumiem budžetā — ne retāk kā reizi ceturksnī;

l) iestādes norēķinus ar augstāko instanci — ne retāk kā reizi ceturksnī;

m) norēķinus ar debitoriem un kreditoriem — ne retāk kā reizi ceturksnī,bet deponentiem — ne retāk kā reizi mēnesī;

n) norēķinus par īpašiem mērķiem iezīmētiem avotiem — pēc uzdevuma izpildes, bet ne vēlāk kā pārskata gada 25.decembrī;

o) norēķinus par asignējumiem, kas saņemti no citiem budžetiem, — ne retāk kā reizi ceturksnī.

54. Visas vērtības inventarizē noteiktajos termiņos, ieskaitot arī tās vērtības, kuras gada laikā tika iepriekš pārbaudītas ārpusplāna kārtībā.

55. Gada laikā izdarāmo inventarizāciju skaitu, kā arī to veikšanas termiņus ministrijas un resori vajadzības gadījumā var izmainīt, saskaņojot ar Finansu ministriju.

56. Nolikuma 53.p. noteiktajos termiņos jāinventarizē arī materiālās vērtības, kas nepieder iestādei, bet atrodas tās uzskaitē (nomā, atbildīgā glabāšanā u.tml.), vai arī kaut kādu iemeslu dēļ nav uzskaitītas.

57. Inventarizācija obligāti jāizdara :

— ja mainās materiāli atbildīgās personas — uz lietu pieņemšanas un nodošanas dienu;

— ja konstatēti zādzības, laupīšanas, piesavināšanās un ļaunprātības fakti,kā arī vērtību bojāšanās — nekavējoties pēc šādu faktu konstatēšanas;

— pēc ugunsgrēka vai dabas katastrofas — pēc ugunsgrēka vai dabas katastrofas likvidācijas;

— pēc iestāžu vai to struktūru iedalījumu, kā arī ēku un izbūvju nodošanas citai ministrijai,resoram — uz noteikto nodošanas datumu.

Inventarizāciju var neizdarīt, ja iestādes vai to struktūrdaļas, kā arī ēkas un izbūves tiek nodotas vienas ministrijas, resora ietvaros.

58. Iestādes vadītājs atbild par pareizu un savlaicīgu inventarizāciju.

59. Inventarizācijas darba organizēšanai ar iestādes vadītāja rīkojumu izveido komisiju un nosaka tās personālo sastāvu, inventarizācijas uzsākšanas un pabeigšanas termiņus, kārtību.

Inventarizācijas komisiju vada iestādes vadītāja iecelts darbinieks (izņemot iestādes grāmatvedības dienesta vadītāju).

Iestādēs, kurās sakarā ar darba lielo apjomu, inventarizāciju nevar nodrošināt viena komisija, izveido vietējās komisijas, kuras vada attiecīgo struktūrdaļu vadītāji. Vietējo komisiju darbu organizē un kontrolē centrālā inventarizācijas komisija. Nav ieteicams pie vienām un tām pašām materiāli atbildīgām personām norīkot inventarizācijā vairākas reizes pēc kārtas vienus un tos pašus komisijas locekļus.

60. Inventarizāciju iestādēs, kuras apkalpo centralizētās grāmatvedības,organizē ar tās iestādes vadītāja rīkojumu, pie kuras izveidota centralizētā grāmatvedība (apstiprina centrālo inventarizācijas komisiju, inventarizācijas kalendāro plānu, centralizētās grāmatvedības darbinieku sadalījumu pa iestādēm, kurās tie piedalītos vietējo inventarizācijas komisiju darbībā).

Pamatojoties uz šo rīkojumu, to iestāžu vadītāji, kurus apkalpo centralizētā grāmatvedība, nozīmē vietējās inventarizācijas komisijas.

61. Centrālā inventarizācijas komisija inventarizē materiālās vērtības un naudas līdzekļus, kas pieder centralizētajai grāmatvedībai un iestādei, pie kuras tā izveidota, kā arī līdzekļus norēķinos un stingrās uzskaites veidlapas un vada vietējo inventarizācijas komisiju darbu, vajadzības gadījumā ( ja tiek konstatēti nopietni pārkāpumi inventarizācijas gaitā u.c.) izdara iestādes vadītāja uzdevumā atkārtotās pilnīgās inventarizācijas, izskata paskaidrojumus, kas saņemti no personām, kuras pieļāvušas vērtību iztrūkumu vai bojāšanos, un dod norādījumus par konstatēto iztrūkumu un zaudējumu, kas cēlušies no vērtību bojāšanās, noregulēšanas kārtību. Vietējās inventarizācijas komisijas uzņem materiālo vērtību faktiskos atlikumus, salīdzina norādīto vērtību atlikumus ar grāmatvedības uzskaites datiem un sastāda savus slēdzienus par konstatētiem iztrūkumiem un pārpalikumiem, iesniedz priekšlikumus materiālo vērtību pieņemšanas,glabāšanas un izsniegšanas jautājumos.

Sarakstos uzrādītos grāmatvedības uzskaites datus apstiprina ar grāmatvedības darbinieka parakstu. Inventarizācijas materiālus izskata un apstiprina personas, kuras iecēlušas inventarizācijas komisijas.

62. Inventarizācijas komisija atbild par:

— inventarizācijas savlaicīgu paveikšanu atbilstoši iestādes vadītāja rīkojumam;

— pārbaudāmo pamatlīdzekļu, materiālo vērtību, naudas līdzekļu un norēķinu faktisko atlikumu datu pilnīgu un precīzu ierakstīšanu inventarizācijas– (salīdzināšanas) sarakstos [turpmāk — sarakstos];

—inventarizācijas materiālu pareizu un savlaicīgu noformēšanu atbilstoši noteiktajai kārtībai.

Inventarizācijas komisiju locekļi atbild likumā noteiktā kārtībā par apzināti nepareizu datu ierakstīšanu sarakstos, lai noslēptu materiālo vērtību iztrūkumus un pārpalikumus.

Aizliegts izdarīt vērtību inventarizāciju gadījumos, ja attiecīgā inventarizācijas grupa nav pilnā sastāvā.

63. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu apstrādei par materiālo vērtību saņemšanu un izlietošanu, izdarītiem attiecīgajiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros (kartītēs, grāmatās) un aprēķinātiem atlikumiem.

Materiālās vērtības noliktavās un citās uzglabāšanas vietās jāizšķiro un jāsaliek pēc nosaukumiem, šķirnēm, lielumiem u.tml. Vērtībām jāpieliek etiķetes ar sīkām ziņām, kas raksturo šīs vērtības, norādot to kvalitāti, daudzumu, svaru un mēru.

64. Personas, kas atbildīgas par vērtību saglabāšanu, ar parakstiem apliecina, kavisi vērtību saņemšanas un izsniegšanas dokumenti iereģistrēti un nodoti grāmatvedībā un, ka pie viņām nav nekādu neiegrāmatotu vai izdevumos norakstītu vērtību.

65. Inventarizācija, izņemot pārtikas produktu un naudas līdzekļu inventarizāciju, jāizdara uz mēneša pirmo datumu. Ja inventarizācija kādā vērtību uzglabāšanas vietā nevar pabeigt vienā dienā, to var iesākt pirms vai pabeigt pēc pirmā datuma.

Ja inventarizāciju noliktavās vai citās slēgtās telpās nepabeidz vienā dienā, telpas, inventarizācijas komisijai aizejot, jāaizzīmogo. Zīmogs inventarizācijas laikā glabājas pie inventarizācijas komisijas priekšsēdētāja.

Inventarizācijas komisijas darba pārtraukuma laikā (pusdienas pārtraukumā, nakts laikā, citu iemeslu dēļ) sarakstiem jāglabājas slēgtā telpā.

66. Pamatlīdzekļus, materiālās vērtības, naudas līdzekļus inventarizē pēc to atrašanās vietām un atbildīgajām personām, kuru glabāšanā šīs vērtības atrodas. Tādā pašā kārtībā inventarizē arī nepabeigto kapitālo celtniecību, nepabeigto kapitālremontu un nepabeigto ražošanu.

Atlikumus dabā komisijas locekļi pārbauda, obligāti piedaloties materiāli atbildīgajām personām.

Inventarizējot vērtības, tās obligāti jāsaskaita, jānosver, jāizmēra un tml., atbilstoši noteiktajām mēra vienībām. Kaudzēs sabērto materiālu svaru (vai apjomu) atļauts noteikt, pamatojoties uz tehniskiem aprēķiniem, par ko sarakstos jāizdara attiecīgā atzīme.

Inventarizējamo vērtību un objektu (priekšmetu) nosaukumus un to daudzumu uzrāda sarakstos pēc subkontiem un uzskaitē pieņemtās nomenklatūras un mēra vienībām.

Par vērtībām, kas nepieder iestādei, bet atrodas tās rīcībā, sastāda atsevišķus sarakstus, izdalot tajos nomātās vērtības, atbildīgajā glabāšanā pieņemtās vērtības u.tml.

67. Inventarizējot pamatlīdzekļus un citas materiālās vērtības, jāatklāj visas liekās, iestādes neizmantojamās vērtības, kas jārealizē noteiktā kārtībā.

68. Inventarizācijas datus par katru vērtību veidu ieraksta sarakstos, kurus sastāda ne mazāk kā divos eksemplāros (no kuriem viens paliek materiāli atbildīgās personas rīcībā) pēc vērtību atrašanās vietām un personām, kuras atbild par to saglabāšanu.

Sarakstus paraksta inventarizācijas komisijas priekšsēdētājs un visi komisijas locekļi, bet materiāli atbildīgās personas uzraksta uz katra saraksta šāda satura apliecinājumu:

“Visas vērtības, kas minētas šajā inventarizācijas sarakstā no Nr. līdz Nr. komisija pārbaudīja manā klātbūtnē un ierakstīja sarakstā, un līdz ar to man pret inventarizācijas komisiju pretenziju nav. Sarakstā minētās vērtības atrodas manā atbildīgā glabāšanā”.

Saraksti jāsastāda skaidri un saprotami, izpildot tos ar datortehniku vai roku.

69. Katrā saraksta lappusē jāuzrāda atbilstošās kontrolsummas (materiālo vērtību kārtas numuru skaits vai visu vērtību kopsumma naturālos rādītājos, neatkarīgi no tā, kādās mēra vienībās vērtības uzrādītas).

Sarakstus paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli atbildīgās personas.

Ja vērtību faktisko stāvokli pārbauda mainoties materiāli atbildīgām personām, tad persona, kas pieņem vērtības, parakstās sarakstā par to saņemšanu, bet persona, kas nodod, par to nodošanu.

Ja sarakstos ieraksti tiek laboti, ir jābūt redzamam to sākotnējam saturam.Kļūdu labošana izdarāma visos saraksta eksemplāros, svītrojot nepareizos ierakstus, uzrakstot pareizos, kā arī uzrādot, kas labojis, kad un kāpēc. Labojumi jāparaksta visiem inventarizācijas komisijas locekļiem un materiāli atbildīgām personām.

Inventarizācijas sarakstos nav pieļaujams atstāt neaizpildītas rindas, sarakstu pēdējās lappusēs neaizpildītās rindas jāpārsvītro.

 

X. Pamatlīdzekļu inventarizācija

70. Pirms pamatlīdzekļu inventarizācijas uzsākšanas pārliecinās:

— vai ir iekārtotas pamatlīdzekļu inventāra uzskaites kartītes, grāmatas, saraksti u.c. līdzīga rakstura grāmatvedības reģistri, vai tajos ir nepieciešamie ieraksti;

— vai ir pamatlīdzekļu tehniskās pases un cita dokumentācija;

— vai ir dokumenti par pamatlīdzekļiem, kurus iestāde iznomājusi vai saņēmusi nomā, glabāšanā un lietošanā uz laiku. Ja dokumentu nav, tad jānodrošina to saņemšana un noformēšana.

Ja tiek konstatētas nesaskaņas un neprecizitātes grāmatvedības uzskaitē vai tehniskajā dokumentācijā, tad šajos dokumentos jāizdara attiecīgi labojumi un precizējumi.

71. Inventarizējot pamatlīdzekļus, komisija obligāti veic objektu apskati dabā un pārbauda, vai tie atbilst tehniskajai dokumentācijai, ieraksta aprakstā šo objektu pilnu nosaukumu un to inventāros numurus. Ja tehniskās dokumentācijas nav, tad to atzīmē ailē “Piezīmes”.

Mašīnas, iekārtu un citus objektus pārbauda pēc to rūpnīcas numuriem un ieraksta sarakstā individuāli, norādot inventāro numuru.

Vienāda nosaukuma veļu, gultas piederumus, apģērbu, apavus, kuri ir tuvi pēc lieluma, materiāla kvalitātes un cenas, ieraksta sarakstā summāri, norādot šo priekšmetu daudzumu un to inventāros numurus.

72. Ja konstatēts, ka pamatlīdzekļu , t.sk. ēku un būvju, rekonstrukcijas vai paplašināšanas rezultātā ir būtiski pieaugusi to vērtība, kā arī ja pamatlīdzekļu, t.sk. būvju un celtņu, daļējas likvidācijas rezultātā ir būtiski samazinājusies to vērtība un tas nav atspoguļots grāmatvedības reģistros, pēc attiecīgajiem dokumentiem, kā arī izmantojot ekspertu slēdzienu, jānosaka objektu vērtības palielināšanās vai samazināšanās un tas jāatspoguļo inventarizācijas sarakstos.

Pamatlīdzekļus ieraksta inventarizācijas sarakstos ar pilnu nosaukumu (atbilstoši tehniskajai dokumentācijai un šo objektu pamatuzdevumiem).

73. Atsevišķi saraksti jāsastāda inventarizējot dārzus, mežu stādījumus,dīķus, ūdens rezervuārus, irigācijas un meliorācijas izbūves. Stādījumus ieraksta pēc kultūras, šķirnēm, norādot iestādīšanas gadu, platību, koku vai krūmu daudzumu pēc kategorijām un to bilances vērtības. Irigācijas un meliorācijas izbūves ieraksta sarakstā pēc izbūvju veidiem un šķirām, norādot to apmērus, izbūves gadu, bilances vērtību un citus datus, kas raksturo to uzdevumu un stāvokli.

74. Darba, produktīvos un šķirnes lopus ieraksta atsevišķos sarakstos, norādot inventāro numuru (iededzināto zīmi), dzīvnieka vārdu, vecumu, sugu un bilances vērtību.

75. Pamatlīdzekļu objektiem (priekšmetiem) piešķirtos inventāra numurus nedrīkst mainīt. Numurus var izmainīt tikai tajā gadījumā, ja objekti kļūdaini iekļauti ne tajā pamatlīdzekļu grupā, kurā tos vajadzētu ieskaitīt pēc to tehniskā un ražošanas uzdevumu, ja konstatēta nepareiza numerācija.

76. Pamatlīdzekļu objekti (priekšmeti), kuri inventarizācijas momentā atradīsies ārpus iestādes (transporta līdzekļi, kas atrodas ilgstošos braucienos, mašīnas un iekārta, kas jānodod kapitālā remontā u.tml.), jāinventarizē līdz to pagaidu prombūtnei ārpus iestādes.

77. Konstatējot objektus (prieksmetus), kas nav uzskaitīti, kā arī objektus (priekšmetus), pa kuriem uzskaitē trūkst raksturojošu datu, iztrūkstošās ziņas un tehniskie rādītāji par šiem objektiem (priekšmetiem) jāieraksta komisijai.

No jauna konstatētie un kopš pēdējās inventarizācijas momenta neuzskaitītie objekti jānovērtē pēc zemākās tirgus vērtības, noformējot ar atbilstošiem aktiem.

78. Par pamatlīdzekļiem, kas nav derīgi tālākai ekspluatācijai vai atjaunošanai, jāsastāda atsevišķs saraksts, norādot laiku, kad šie objekti nodoti ekspluatācijā, kā arī iemeslus, kuru dēļ tie kļuvuši nederīgo (fiziskā novecošanās, bojāšanās, morālā novecošanās, kad ekonomisku apsvērumu dēļ tālāka izmantošana nav iespējama u.tml.). Tos noraksta šī Nolikuma 25.p. paredzētā kārtībā.

 

XI. Materiālu, pārtikas produktu

un citu materiālu krājumu inventarizācija

79. Materiālus, pārtikas produktus, kurināmo, lauku (mācību) palīgsaimniecību un ražošanas (mācību) darbnīcu produkciju un citus materiālu krājumus inventarizē tādā secībā, kādā tie izvietoti attiecīgajā glabāšanas vietā atsevišķi pa materiāli atbildīgajām personām.

Inventarizējot materiālu krājumus, tos ieraksta sarakstā par katru atsevišķu nosaukumu, uzrādot nomenklatūras numuru, veidu, grupu, šķirni un daudzumu (skaitu, svaru vai mēru).

Par inventarizācijā konstatētām nederīgām vai bojātām materiālajām vērtībām jāsastāda papildus akti, kuros jānorāda bojāšanās iemesls, raksturs un pakāpe, kā arī vainīgās personas, kuras pieļāvušas vērtību bojāšanos.

80. Par ceļā esošajām materiālajām vērtībām jāsastāda atsevišķs akts, kurā par katru atsevišķu sūtījumu jāuzrāda: nosaukums un daudzums (saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem), nosūtīšanas datums, kā arī nosūtīšanas dokumenti un to numuri.

81. Materiālās vērtības, kas ienāk inventarizācijas laikā, materiāli atbildīgās personas pieņem inventarizācijas komisijas klātbūtnē. Šīs materiālās vērtības ieraksta atsevišķā sarakstā ar nosaukumu “Inventarizācijas laikā pieņemtās materiālās vērtības”. Sarakstā uzrāda kad un no kā tās pieņemtas, saņemšanas dokumenta datumu un numuru, nosaukumu, daudzumu, cenu un summu. Vienlaicīgi saņemšanas dokumentā ar inventarizācijas komisijas priekšsēdētāja parakstu izdara atzīmi “Pēc inventarizācijas”, ar norādi uz sarakstu, kurā šīs vērtības uzskaitītas, datumu un numuru, ieraksta kārtas numuru.

Ja inventarizācija ir ilgstoša, inventarizācijas procesā var tikt izsniegtas preču un materiālās vērtības inventarizācijas komisijas locekļu klātbūtnē ar iestādes vadītāja un galvenā grāmatveža rakstveida atļauju. Šīs vērtības tiek ierakstītas atsevišķā inventarizācijas sarakstā “Inventarizācijas laikā izsniegtās materiālās vērtības”. Šo dokumentu aizpilda analoģiski dokumentiem par inventarizācijas laikā pieņemtajām materiālajām vērtībām. Izdevumu dokumentos tiek izdarīta atzīme ar inventarizācijas komisijas priekšsēdētāja parakstu.

 

XII. Jaunlopu un nobarošanā esošo

dzīvnieku inventarizācija

82. Jaunlopus un nobarošanā esošos dzīvniekus iekļauj sarakstos individuāli, norādot inventāros numurus, dzīvnieku vārdus, dzimumu, spalvas krāsu, šķirni (sugu) u.tml.

Dzīvniekus nobarošanā, kurus uzskaita grupveida kārtībā, ieraksta sarakstā pēc vecuma un dzimuma grupām, norādot to skaitu un dzīvsvaru par katru grupu.

 

XIII. Mazvērtīgo un ātri nolietojamo

priekšmetu inventarizācija

83. Mazvērtīgos un ātri nolietojamos priekšmetus inventarizē to atrašanās vietās un pēc materiāli atbildīgām personām.

Sarakstā mazvērtīgos un ātri nolietojamos priekšmetus ieraksta atbilstoši nosaukumiem saskaņā ar grāmatvedības datiem un mēra vienībām.

Par mazvērtīgajiem un ātri nolietojamiem priekšmetiem, kurus uzskaita operatīvā kārtā, sarakstus nesastāda, bet šo materiāli atbildīgās personas rīcībā esošo priekšmetu faktisko skaitu pārbauda, salīdzinot ar operatīvās uzskaites sarakstu. Konstatēto iztrūkumu noformē ar aktu.

84. Par mazvērtīgajiem un ātri nolietojamiem priekšmetiem, kas kļuvuši nederīgi, sastāda aktus, norādot nederīguma iemeslus. Sarakstos jāizdara piezīmes par nederīgumu.

 

XIV. Nepabeigto zinātniskās pētniecības

līgumdarbu inventarizācija

85. Zinātniskās pētniecības iestādēs un mācību iestādēs inventarizē nepabeigtos līgumdarbus, kurus veic saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Inventarizāciju izdara pēc tēmām (līgumiem), pie kam inventarizācijas komisija nosaka katras tēmas izpildītās daļas tāmes (līguma) vērtību, bet grāmatvedība — faktiskās izmaksas.

 

XV. Nepabeigtās ražošanas inventarizācija

ražošanas (mācību) darbnīcās

86. Ražošanas (mācību) darbnīcās uz nepabeigto ražošanu attiecina iestrādātos darbus (detaļas, mezglus,agregātus u.c.) un izstrādājumus, kuru apstrāde un montāža vēl nav pabeigta, nepilnīgi nokomplektētos un noliktavās vēl nenodotos izstrādājumus.

87. Pirms inventarizācijas sākuma noliktavā jānodod visi ražošanai nevajadzīgie materiāli, iepirktās detaļas un pusfabrikāti, kā arī visas detaļas,mezgli un agregāti, kuru apstrāde šajā etapā pabeigta.

Darbnīcā esošā nepabeigtā ražošana un pusfabrikāti jāsaved tādā kārtībā,kas nodrošina to daudzuma ērtu un pareizu saskaitīšanu.

88. Izstrādātos nepabeigtās ražošanas atlikumus (detaļas, mezglus u.tml.) pārbauda saskaitot, nosverot, izmērot.

Sarakstus sastāda par katru darbnīcu atsevišķi, uzrādot iestādāto darbu nosaukumu, to stadiju vai gatavības pakāpi, daudzumu vai apjomu.

Materiālus un pirktos pusfabrikātus, kas atrodas pie darba vietām un vēl nav apstrādāti, neietver nepabeigtās ražošanas inventarizācijas sarakstos,bet invetarizē atsevišķi un ieraksta atsevišķos sarakstos. Inventarizācijā konstatēto detaļu brāķi noformē, satādot aktu par brāķi.

 

XVI. Nepabeigtās ražošanas inventarizācija

lauku (mācību) palīgsaimniecībās

89. Lauku (mācību) palīgsaimniecībās pie iestādēm uz nepabeigto ražošanu attiecina izmaksas ziemāju sējai, rudens arumam, papuvju, lecekšu un siltumnīcu sagatavošanai, kā arī izdevumus dārziem un ogulājiem.

Inventarizāciju izdara par katru nepabeigto darbu veidu, pie kam inventarizācijas komisija pārbauda naturālos rādītājus un faktiskās izmaksas.Faktiskās izmaksas nosaka izlases veidā, pamatojoties uz pirmdokumentiem un uzskaites reģistriem (norādījumiem, sēklu un materiālu pieprasījumiem, ceļa zīmēm u.c.).

 

XVII. Naudas līdzekļu

un stingrās uzskaites veidlapu inventarizācija

90. Naudas līdzekļu inventarizācijas gaitā pārbauda skaidras naudas atlikumus kasē, bezskaidras naudas atlikumus kontos, kā arī naudas un naudas norēķinu dokumentus.

Inventarizējot kasi, pārskaita visas naudas zīmes atsevišķi pa valūtu nosaukumiem un atspoguļo inventarizācijas sarakstos, uzrādot naudas zīmju skaitu pa nomināliem un to kopējo summu.

Naudas dokumentus un stingrās uzskaites veidlapas (pastmarkas, kredītkartes, degvielas kredītkartes, darba grāmatiņu un līgumdarba grāmatiņu veidlapas u. tml.) pārbauda pēc veidiem, numuriem, sērijām. Inventarizācijas sarakstā uzrāda to nosaukumus, daudzumus, nominālvērtību.

Kasē aizgliets glabāt neiegrāmatotu skaidro naudu un citas vērtības. Saskaitot naudas līdzekļu faktisko atlikumu kasē, nekādus dokumentus vai kvītējumus kases skaidrās naudas atlikumā neieskaita.

91. Kases inventarizāciju noformē ar atsevišķu aktu. Aktā jāuzrāda:

komisijas, kas izdara inventarizāciju, sastāvu, inventarizētās skaidrās naudas un citu vērtību atrašanās vietu, atlikumu dabā un atlikumu pēc grāmatvedības uzskaites datiem inventarizācijas dienā.

Ja tiek konstatēts skaidrās naudas vai vērtību iztrūkums vai pārpalikums kasē, aktā uzrāda iztrūkuma vai pārpalikuma summu un tās rašanās iemeslus.

Skaidrā nauda, kas nav attaisnota ar kases ieņēmumu orderiem, skaitās kā kases pārpalikums un triju dienu laikā jāiemaksā attiecīgā budžeta ieņēmumos.

 

XVIII. Norēķinu inventarizācija

92. Inventarizējot budžeta un speciālā budžeta kontus, norēķinus ar budžetu, ar avansieriem, iestāžu darbiniekiem, ar deponentiem un pārējiem debitoriem un kreditoriem, pēc dokumentiem un ierakstiem uzskaites reģistros jākonstatē šo summu pamatotība. Komisijai jāpārbauda, kad šajos kontos radušies parādi, vai tie ir reāli un, ja iestājies prasības noilgums, kuras personas vainojamas.

Pirms debitoru un kreditoru inventarizācijas jāpārbauda to analītiskā uzskaite, jāsazinās ar pašiem debitoriem un kreditoriem. Debitoriem izsūtamas pozitīvā apstiprinājuma pieprasījumi ar šādu tekstu:

“Mūsu analītiskās uzskaites kontos uz 1995.g.” ” Jūsu parāda summa ir . Lūdzam apstiprināt, vai šī summa sakrīt ar Jūsu skaitļiem uz 1995.g. “ ” , parakstot un atsūtot šo pieprasījumu mūsu iestādei. Gadījumā, ja Jūs atrodat kādu starpību, lūdzam aprakstīt to zemāk uzrādītajā vietā.

Iestādes vadītājs.

Galvenais grāmatvedis.

 

Augšminētā summa ir pareiza.

Augšminētā summa nav pareiza sekojošu iemeslu dēļ

Pareizā summa ir

Iestādes vadītājs.

Galvenais grāmatvedis. “

Uz šādu pieprasījumu jāatbild 14 dienu laikā. Tādējādi norēķinu kontos ar debitoriem un kreditoriem jāpaliek vienīgi saskaņotām summām. Ja līdz pārskata perioda beigām nav izdevies novērst radušās nesaskaņas vai nenoskaidrotās starpības, katra puse savā bilancē norēķinus ar debitoriem un kreditoriem parāda uz attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības ierakstu pārbaudi pamatotās summās.

93. Inventarizācijas komisijai dokumentālās pārbaudes veidā jānosaka:

— vai saskan norēķini ar FM Valsts kases departamenta norēķinu centriem, bankām un augstākām instancēm,

— vai veikti pasākumi debitoru parādu piedzīšanai noteiktā kārtībā,

— vai ir norēķinu personu parādi, parādi par iztrūkumiem un piesavināšanos un kas darīts, lai piedzītu šos parādus,

— vai ir kreditoru un deponentu parādu summas, kurām iestājies prasības noilgums. Minētās summas jāiemaksā budžeta ieņēmumos šī Nolikuma 48.p. norādītā kārtībā.

— vai ir reāli darba algas parādi iestādes darbiniekiem un pārskaitītie ieturējumi.

94. Norēķinu inventarizācijas rezultātus noformē ar aktu. Aktā jāmin inventarizēto subkontu nosaukumi, jāuzrāda par kādu summu konstatēti nesaskaņoti debitoru un kreditoru parādi, bezcerīgie parādi, kā arī kreditoru un debitoru parādi, kuriem iestājies prasības noilgums. Par šiem parādu veidiem aktam pievieno izziņu, kurā uzrāda debitoru un kreditoru pilnu nosaukumu un adresi, parāda summu, no kura laika un, pamatojoties uz kādiem dokumentiem, skaitās parāds.

Par debitoru parādu summām, kurām iestājies prasības noilgums, izziņā jāuzrāda personas, kuras vainīgas šo termiņu nokavēšanā.

Čpaši jāpārbauda un jāatspoguļo izziņā debitoru parādu summas, kas norakstītas no bilances saskaņā ar šī Nolikuma 44.p. sakarā ar atbildētāju maksātnespēju un neiespējamību vērst piedziņu uz to mantu, pārbaudot:

1) vai parādu norakstīšana ir pamatota,

2) vai norakstītos parādus pareizi uzskaita zembilances kontā,

3) vai tiek sekots iespējai piedzīt parādu gadījumā, ja mainīsies parādnieku mantiskais stāvoklis.

 

XIX. Nepabeigtās kapitālās celtniecības

un nepabeigto kapitālo remontu inventarizācija

95. Nepabeigtās kapitālās celtniecības un nepabeigto kapitālo remontu darbus un to apjomu nosaka inventarizējot tos dabā. Sastādītajos aktos jāuzrāda objekta nosaukumus, izpildīto darbu apraksts un apjoms par katru objektu un darba veidu, kā arī tāmes un faktiskā vērtība.

96. Inventarizācijas komisijai jāpārbauda:

— vai nepabeigtās kapitālās celtniecības sastāvā neskaitās iekārta, kas jau nodota montāžā, bet vēl nav sākta montēt. Konstatējot šādu iekārtu, jāizdara attiecīgie labojumi uzskaitē un pārskatos;

— kādā stāvoklī atrodas iekonservētie objekti, kuru celtniecība uz laiku pārtraukta. Par šiem objektiem jānoskaidro konservācijas iemesli un pamatojumi.

Par pabeigtajiem objektiem, bet kuri dažādu iemeslu dēļ nav nodoti ekspluatācijā, jāsastāda atsevišķi akti.

Par objektiem, kuru celtniecība pārtraukta, kā arī par neīstenotās celtniecības projektēšanas un pētniecības darbiem, kuri jānoraksta no bilances, norādot celtniecības pārtraukšanas iemeslus, un minot datus par izpildīto darbu raksturu un tāmes izmaksām, sastāda atsevišķus aktus.

97. Par ēku, izbūvju, mašīnu, iekārtas, enerģētisko ierīču un citu objektu nepabeigto kapitālo remontu sastāda atsevišķu aktu, kurā uzrāda:

remontējamā objekta nosaukumu, izpildīto darbu aprakstu, izpildes procentu, tāmes un faktisko vērtību.

 

XX. Zembilances posteņu inventarizācija

98. Zembilances posteņus inventarizē analoģiskā kārtībā, kāda noteikta bilances posteņu inventarizācijai.

 

XXI. Inventarizācijas rezultātu pārbaude un noformēšana

99. Pēc inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija noformē noteiktā kārtībā inventarizācijas sarakstus, pievieno tiem dokumentus,kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā, kā arī pievieno paskaidrojumus un iesniedz iestādes vadītājam. Iestādes vadītājs iesniegtos materiālus nodod grāmatvedībai inventarizācijas rezultātu pārbaudei, tās rezultātu konstatēšanai un atspoguļošanai uzskaitē. Daudzuma un vērtības rādītāji pēc grāmatvedības uzskaites datiem jāieraksta pretim attiecīgajiem inventarizācijas apraksta datiem un, tos salīdzinot, tiek konstatētas nesaskaņas starp inventarizācijas un uzskaites datiem.

Par vērtībām, kas pieder citām organizācijām, inventarizācijas rezultātus, pievienojot saraksta norakstu, paziņo šo vērtību īpašniekiem.

Katra inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē izdara atzīmi par cenu un gala rezultātu pārbaudi, apliecinot ar to personu parakstiem, kas šo pārbaudi izdarījušas.

100. Kļūdas, ko grāmatvedība konstatējusi sarakstos, jāizlabo un jāatrunā, parakstoties visiem komisijas locekļiem un attiecīgajām materiāli atbildīgajām personām.

101. Par visiem iztrūkumiem un pārpalikumiem, kā arī zaudējumiem, kas cēlušies no pamatlīdzekļu un citu vērtību bojāšanās, kā arī sakarā ar debitoru parādu piedzīšanas prasības noilgumu, inventarizācijas komisijai jāsaņem no attiecīgajiem darbiniekiem paskaidrojumi.

Pamatojoties uz iesniegtajiem paskaidrojumiem un materiāliem, inventarizācijas komisija nosaka konstatēto vērtību iztrūkumus, zudumus ( no bojāšanās, morālās novecošanās u.tml.) un atbilstoši tam iesniedz priekšlikumus par kārtību, kā noregulējamas starpības starp inventarizācijas un grāmatvedības uzskaites datiem.

102. Inventarizācijas komisija pārbauda, vai grāmatvedība pareizi noteikusi inventarizācijas rezultātus un fiksē savus slēdzienus un priekšlikumus protokolā. Protokolā jāieraksta sīkas ziņas par iztrūkumu, zaudējumu un pārpalikumu iemesliem un vaininiekiem, kā arī jānorāda, kādi pasākumi veikti attiecībā pret vainīgajām personām.

Inventarizācijas komisijas protokolus apstiprina iestādes vadītājs, bet centralizētajā grāmatvedībā centrālās inventarizācijas komisijas protokolus apstiprina tās iestādes vadītājs, pie kuras izveidota centralizētā grāmatvedība, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc inventarizācijas pabeigšanas.

103. Inventarizācijas rezultāti jāatspoguļo tā mēneša grāmatvedības uzskaitē, kurā inventarizācija tika pabeigta.

 

XXII. Inventarizācijas starpību noregulēšanas kārtība

104. Inventarizācijā konstatētās starpības starp faktiskajiem atlikumiem un grāmatvedības uzskaites datiem regulē šāda kārtība:

— vērtību pārpalikumi jāiegrāmato, pēc tam noskaidrojot pārpalikuma rašanās iemeslus un vainīgās personas,

— vērtību iztrūkumus noteikto dabiskā zuduma normu robežās noraksta, pamatojoties uz iestādes vadītāja rīkojumu, uz finansēšanas samazināšanu. Dabiskā zuduma normas pielieto tikai tad, ja faktiski tiek konstatēts iztrūkums. Aizliegts norakstīt materiālās vērtības dabiskā zuduma normu robežās pirms iztrūkuma fakta konstatēšanas. Ja nav apstiprināto dabīgā zuduma normu, visi iztrūkumi skaitās kā iztrūkumi virs normas,

— pārpalikumus un iztrūkumus, kas radušies šķirņu sajaukšanās dēļ, drīkst savstarpēji ieskaitīt tikai izņēmuma kārtā par vienu un to pašu pārbaudes periodu vienai un tai pašai pārbaudāmai personai attiecībā uz viena un tā paša nosaukuma materiālajām vērtībām un vienādos daudzumos. Tajā gadījumā, ja savstarpēji ieskaitot iztrūkumus un pārpalikumus, kas radušies šķirņu sajaukšanās dēļ, iztrūkuma vērtība ir lielāka par pārpalikuma vērtību, starpība jāattiecina uz vainīgo personu rēķina,

— materiālo vērtību iztrūkumus virs dabiskā zuduma normām, kā arī zaudējumus, kas cēlušies no piesavināšanās, iztrūkumiem vai zudumiem, piedzen no tām pēc esošajām zemākajām tirgus cenām.

Ja tiek konstatēti iztrūkumi un zudumi, kas radušies ļaunprātību rezultātā, attiecīgie materiāli 5 dienu laikā pēc iztrūkumu un zudumu konstatēšanas jānodod tiesību aizsardzības iestādēm, bet par konstatēto iztrūkumu un zaudējumu summu jāiesniedz civilprasība.

105. Materiālo vērtību iztrūkumus virs dabiskā zuduma normām, zaudējumus no vērtību bojāšanās, no stihiskajām nelaimēm, kā arī zaudējumus no nenoskaidrotiem piesavināšanās gadījumiem, kad konkrētie vainīgie nav konstatēti, noraksta no bilances finansēšanas samazināšanai tikai pēc rūpīgas pārbaudes un sekojošā kārtībā:

— pēc ministriju un resoru, pašvaldību izpildu institūciju struktūrvienību tāmēm, neatkarīgi no materiālo vērtību iztrūkuma vai bojāšanās summas katrā atsevišķā gadījumā — attiecīgi ar ministriju, resoru vadītāju, pašvaldību izpildu institūciju, to struktūrvienību vadītāju atļauju,

— pēc budžeta iestāžu tāmēm par katru materiālo vērtību iztrūkumu vai bojāšanās gadījumu vērtībā līdz Ls 500,— (ieskaitot) ar iestādes vadītāja atļauju, par summu virs Ls 500,— katrā materiālo vērtību iztrūkuma vai bojāšanās gadījumā — ar ministriju, resoru, pašvaldību institūciju vai augstākas iestādes vadītāja atļauju.

Minēto kārtību nepielieto tajos gadījumos, kad ar LR Ministru Kabineta lēmumiem noteikta cita kārtība materiālo vērtību iztrūkumu un zaudējumu norakstīšanai.

Dokumentos, kurus iestādes iesniedz par noformētu iztrūkumu norakstīšanu virs dabīgā zuduma normām un zaudējumu norakstīšanu sakarā ar materiālo vērtību bojāšanos, jānorāda pasākumi, kas veikti, lai novērstu šādus zaudējumus.

106. Izmaksas par pārtrauktajiem celtniecības darbiem, kā arī nerealizētās celtniecības projektēšanas un pētniecības darbu izmaksas, noraksta no iestādes bilances noteiktā kārtībā.

VKD valsts budžeta uzskaites un pārskatu daļas vadītāja L.Akermane