STATISTIKA

Latvijas soļi 1995. gadā

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts aprēķināts kā visu ekonomiskās darbības veidu vai institucionālo sektoru pievienotās bruto vērtības (bāzes cenās) un produktu nodokļu (atskaitot subsīdijas) summa. Pievienotā bruto vērtība iegūta, atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides vērtības starppatēriņu. Starppatēriņu veido ražošanā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība. Produktu nodokļi, ko pieskaita pievienotajai bruto vērtībai, ir nodokļi, ko maksā produkcijas realizācijas brīdī — apgrozījuma, muitas un akcīzes nodoklis.

Iekšzemes kopprodukta aprēķiniem tiek izmantota operatīvā statistikas informācija par ražošanas attīstību tautsaimniecības nozarēs. Tomēr, aprēķinot pievienotās vērtības apjoma izmaiņas, tiek ņemta vērā arī tā daļa, kas nav uztverta operatīvajos pārskatos. Tāpēc starp produkcijas ražošanas tempiem un pievienotās vērtības pieaugumu nav tiešas atbilstības.

Iekšzemes kopprodukts pa ceturkšņiem

Tūkst.Ls Procentos (salīdzināmās cenās) pret

faktiskajās cenās 1993.g. vidējās cenās iepriekšējo periodu 1990.g. vidējo

1990 62440 2952865 102,6 100,0

1991 143325 2645397 89,6 89,6

1992 1004555 1723244 65,1 58,4

1993 1467012 1467012 85,1 49,7

1994 1914076 1475472 100,6 50,0

1993 I-III 328319 344765 91,9 46,7

IV-VI 357922 378789 109,9 51,3

VII-IX 363677 371611 98,1 50,3

X-XII 417094 371847 100,1 50,4

1994 I-III 387290 339292 91,2 46,0

IV-VI 473409 373054 110,0 50,5

VII-IX 484477 379359 101,7 51,4

X-XII 568900 383767 101,2 52,0

1995 I-III 489856 342868 89,3 46,4

IV-VI 597802 364504 106,3 49,4

Nodarbinātība un bezdarbs

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dienē armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie bezdarbniekiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.).

Tautas saimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitā ietilpst valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās, uzņēmējsabiedrībās (ieskaitot lauksaimnieciskās statūtsabiedrības) un privātuzņēmumos (arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošo skaitā ietilpst darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par nodarbinātību” par bezdarbnieku atzīstamas darba spējīgs nestrādājošs LR pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, darbspējas vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. Starpību starp nestrādājošo un bezdarbnieku skaitu veido reģistrētie nestrādājošie, kuri nav ieguvuši bezdarbnieka statusu vai kuri gaida lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu.

Bez reģistrētā bezdarba valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvē, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā un radies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējā skaita sadalījums pa uzņēmējdarbības formām

(tūkst.)

Visi nodarbinātie tai skaitā

valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās uzņēmējsabiedrībās no tām lauksaimnieciskajās statūtsabiedrībās privātuzņēmumos (ieskaitot zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības, personiskās palīgsaimniecības un individuālo darbu)

1990 1409 1139 241 152 29

1991 1397 1083 275 144 39

1992 1345 758 388 168 199

1993 1245 558 445 101 242

1994 1205 402 525 58 278

1995 I-III 1193 394 514 50 285

IV-VI 1191 377 524 45 290

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrētā bezdarba līmenis republikas pilsētās un rajonos

1995.gada augusta beigās

Bezdarbnieku skaits no tiem Bezdarba līmenis1,%

saņem bezdarbnieka pabalstu ilgstošie bezdarbnieki

Pavisam 77637 38433 38245 6,1

Republikas pilsētās:

Rīga 11003 5604 2783 2,2

Daugavpils 5945 1870 2836 8,1

Jelgava 2319 751 722 5,6

Jūrmala 1023 406 407 3,9

Liepāja 4567 1592 2428 8,1

Rēzekne 3389 1213 2027 12,1

Ventspils 463 357 121 1,7

Rajonos:

Aizkraukles 1827 1277 1064 9,6

Alūksnes 1095 647 632 10,3

Balvu 2948 1193 1938 22,2

Bauskas 959 713 167 4,1

Cēsu 1236 844 427 4,7

Daugavpils 2205 1205 1158 14,2

Dobeles 1566 846 768 7,8

Gulbenes 957 578 542 7,6

Jelgavas 836 430 257 6,0

Jēkabpils 4379 1996 2835 16,5

Krāslavas 4196 2184 2898 23,8

Kuldīgas 920 644 449 5,9

Liepājas 1962 976 971 11,0

Limbažu 933 683 420 5,3

Ludzas 2510 1158 1390 14,4

Madonas 3033 1634 1849 12,8

Ogres 791 610 240 3,0

Preiļu 4841 1841 3517 23,7

Rēzeknes 4477 2364 2623 25,9

Rīgas 2226 1254 718 3,7

Saldus2 358 397 43 2,1

Talsu 1160 668 687 5,3

Tukuma 815 610 363 3,6

Valkas 710 582 105 4,3

Valmieras 1701 1103 798 5,8

Ventspils 287 203 62 4,6

1Bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.

2Bezdarbnieka pabalstu augusta beigās saņēmuši bezdarbnieki, kas jau zaudējuši bezdarbnieka statusu un neietilpst bezdarbnieku skaitā, jo bezdarbnieka pabalstu bezdarbnieki saņem par iepriekšējo bezdarba periodu.

Brīvo darba vietu skaits tautsaimniecībā

(perioda beigās)

Pavisam no tām

valsts sektorā privātajā sektorā pārējos sektoros1

Pavisam

1994 XII 2038 1179 374 485

1995 I 2174 1253 417 504

II 2044 1167 407 470

III 2027 1087 408 532

IV 2379 1464 398 517

V 2742 1585 571 586

VI 3234 1891 685 658

VII 3132 22442 888 —

VIII 3266 22082 1058 —

Procentos no kopskaita

1994 XII 100 57,8 18,4 23,8

1995 I 100 57,6 19,2 23,2

II 100 57,1 19,9 23,0

III 100 53,6 20,1 26,3

IV 100 61,6 16,7 21,7

V 100 57,8 20,8 21,4

VI 100 58,5 21,2 20,3

VII 100 71,6 28,4 —

VIII 100 67,6 32,4 —

Visvairāk brīvu darba vietu 1995.gada 1.septembrī bija Rīgā — 2163 darba vietas, Daugavpilī — 126, Jelgavā — 92, kā arī Ogres un Rīgas (61), Madonas (58), Jēkabpils (57), Saldus (56), Cēsu (49) un Alūksnes (47) rajonā.

1Šajā grupā ietverti visi tie uzņēmumi, kas nevar precīzi noteikt sava uzņēmuma piederību vienai vai otrai īpašuma formai, kā arī pārējie sabiedriskā sektora uzņēmumi.

2Sabiedriskajā sektorā.

 

Iedzīvotāju ieņēmumi

Ģimeņu (mājsaimniecību) budžeta pētījumi Latvijā praktiski ir vienīgais informācijas avots par ienākumu un patēriņa diferenciāciju ģimenēs ar dažādu to materiālās labklājības līmeni. Regulāri tiek aptaujātas 1300 ģimenes (mājsaimniecības).

Ģimeņu (mājsaimniecību) naudas ieņēmumi ir naudas summa, ko iedzīvotāji saņēmuši kā darba samaksu, pensijas, pabalstus, stipendijas, ieņēmumus no preču pārdošanas u.c. ieņēmumus pirms nodokļu nomaksas. Tajos ietilpst arī dotēto (pilnīgi vai daļēji) pakalpojumu un citu materiālo labumu vērtība, kuri saņemti darba vietās, no valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām u.c. organizācijām. Naudas ieņēmumos neieskaita naturālos ienākumus, kas iegūti no piemājas saimniecības u.c. naturālos (neapmaksātos) ienākumus, bezmaksas izglītības, veselības aizsardzības u.c. bezmaksas pakalpojumu vērtību.

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās strādājošo mēneša vidējo darba samaksu nosaka, dalot aprēķināto darba samaksas fondu (ieskaitot atlīdzību par darba rezultātiem un darbinieku vienreizējās stimulēšanas izmaksas) ar vidējo darbinieku skaitu periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā).

Aprēķinātā jeb bruto darba samaksa — samaksa, kura sastāv no neto samaksas un nodokļiem (sociālā un ienākuma), kurus maksā strādājošie.

Neto darba samaksa — samaksa, kura nesatur nodokļus.

 

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi

vidēji mēnesī

 

(latos)

1995

I-III IV-VI

Naudas ieņēmumi vidēji uz vienu ģimenes locekli (ģimeņu budžeta pētījumu dati):

bruto 46,70 49,61

neto 42,03 44,46

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējā darba samaksa — pavisam:

bruto 82,35 89,50

neto 68,12 73,76

tai skaitā valsts un pašvaldību uzņēmumos, organizācijās, iestādēs un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu:

bruto 90,24 98,35

neto 74,10 80,41

Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo pensionāru pensiju vidējais lielums 30,46 30,65

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 59,58 63,69

Viena iedzīvotāja krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība (pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem) 43,75 46,42

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 1995.gada augustā mēneša vidējā darba samaksa bija Ls 99,61, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — Ls 116,97, budžeta iestādēs — Ls 76,65.

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 1995.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājās par 0,8%, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — par 3,7%, bet budžeta iestādēs samazinājās par 4,4%.

1995.gada augustā salīdzinājumā ar 1994.gada augustu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pieauga par 26%. Tajā pat laikā patēriņa cenas pieauga par 23%.

Līdz 1995.gada 7.septembrim valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu darbiniekiem nav izmaksāta darba samaksa kopsummā par 5,1 milj. latu, no tās rūpniecībā — 3,7 milj., zvejniecībā — 0,5 milj. un būvniecībā — 0,3 milj. latu.

Pēc Valsts statistikas komitejas kārtējās un operatīvās informācijas datiem, kas atspoguļoti Valsts statistikas komitejas kārtējā biļetena 8. laidienā.

Turpmāk vēl