Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Repatriācijas likums

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latviešu tauta. Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latviešu tauta arvien ir bijusi pakļauta citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu latviešu tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta latviešu tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un līvus, kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un līvu izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

 

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai līvs un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

 

3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir viņa laulātajam, vecākiem un bērniem.

(2) Nepilngadīgo personu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atļauts repatriēt, ja saņemta šīs personas rakstveida piekrišana.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties, ja saņemta vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas pilsētas vai pagasta aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

 

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

 

 

II nodaļa

Valsts un pašvaldību institūciju funkcijas

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

1) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus repatriācijas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus;

2) izstrādā ar repatriāciju saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus;

3) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību;

4) izveido Repatriācijas fondu;

5) lemj par Repatriācijas fonda līdzekļu izlietošanu;

6) izstrādā repatriācijas programmu;

7) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

8) apstiprina ikgadējās kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.

 

6.pants. Repatriācijas centra izveidošana un tā funkcijas

(1) Praktiskai repatriācijas veikšanai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta (turpmāk — Pilsonības un imigrācijas departaments) sastāvā izveido Repatriācijas centru.

(2) Repatriācijas centrs strādā saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu.

(3) Repatriācijas centru finansē no valsts budžeta.

(4) Repatriācijas centrs veic šādas funkcijas:

1) izveido repatriantu datu bāzi;

2) nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, par tiesībām uz pensijām un pabalstiem un citiem jautājumiem;

3) pieņem repatriācijas dokumentus, lemj par atļaujas izsniegšanu iebraukšanai Latvijā un repatrianta statusa piešķiršanu un izsniedz dokumentus, kas apliecina repatrianta statusu;

4) izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

5) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus.

 

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Repatriācijas fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi;

3) citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi.

(3) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Repatriācijas centrs. Repatriācijas fonda līdzekļi izlietojami saskaņā ar šā likuma 20.panta noteikumiem.

 

8.pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldības nodrošina repatriantus ar dzīvojamo platību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām ikgadējām kvotām.

(2) Pašvaldības, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumus, var sniegt repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā:

1) izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus;

2) piešķirot lietošanā zemi ģimenes māju celšanai;

3) pārdodot dzīvokļus jaunuzceltajās vai kapitāli izremontētajās valsts un pašvaldību mājās, kā arī paredzot pircēja kreditēšanu.

(3) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda un izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām repatriantu nodrošināšanai ar dzīvojamo platību.

 

 

III nodaļa

Repatriācijas kārtība

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Personas, kuras vēlas repatriēties un kuras iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsoņi, saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” iesniedz minētajā likumā noteiktos dokumentus Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās attiecīgajā valstī, bet tās nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram.

(2) Repatriācijas centrs lemj par repatrianta statusa, kā arī par sociālās un materiālās palīdzības piešķiršanu.

(3) Personas, kuras repatriējas no karadarbības rajona, dokumentus var iesniegt tieši Repatriācijas centram.

(4) Desmit dienu laikā no iebraukšanas brīža repatriantam un viņa ģimenes locekļiem jāgriežas Pilsonības un imigrācijas departamentā, lai nokārtotu Latvijas pilsonību apliecinoša dokumenta vai uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

 

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem.

 

11.pants. Repatriācijas centra lēmuma pārskatīšana

(1) Persona, kas saņēmusi Repatriācijas centra lēmumu, ir tiesīga triju mēnešu laikā iesniegt lūgumu Pilsonības un imigrācijas departamenta direktoram pārskatīt to.

(2) Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora pieņemto lēmumu var atcelt iekšlietu ministrs.

 

12.pants. Uzturēšanās atļaujas anulēšana

(1) Ja repatriants par sevi sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu repatrianta statusa iegūšanai, Pilsonības un imigrācijas departaments anulē uzturēšanās atļauju un šā departamenta direktors var izdot izbraukšanas rīkojumu, ar kuru liek izbraukt no Latvijas repatriantam un viņa ģimenes locekļiem, kas iebraukuši kopā ar viņu.

(2) Izbraukšanas rīkojumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

Pilsonības un imigrācijas departaments:

1) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņus repatriantus, kuri atzīstami par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likumu;

2) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un likumā paredzētajā kārtībā izsniedz bez maksas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas repatriantiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, un viņu ģimenes locekļiem.

 

 

IV nodaļa

Repatrianta tiesības

14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 6.panta ceturtās daļas un 8.panta noteikumiem.

 

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(1) Repatriants ir tiesīgs iegūt savā īpašumā dzīvokli vai māju un citu kustamo un nekustamo mantu, kā arī iegūt dzīvojamās telpas īres tiesības valsts vai pašvaldības mājā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatriācijas fonds var piešķirt aizdevumu dzīvokļa iegādei vai ģimenes mājas celšanai.

 

16. pants. Sociālās garantijas repatriantam pensionāram

Repatriantam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

 

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

 

18.pants. Robežas šķērsošana

(1) Pamatojoties uz Pilsonības un imigrācijas departamenta izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem izsniedz bezmaksas vīzu iebraukšanai Latvijā.

(2) Repatriants, kas nav saņēmis uzturēšanās atļauju, ja nepieciešams, vienu reizi bez maksas var saņemt atgriešanās garantiju.

 

 

V nodaļa

Materiālā palīdzība

 

 

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

 

20. pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19. pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, Repatriācijas fonds izmaksā:

1) pabalstu ceļa izdevumu segšanai, kas saistīti ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants ir griezies nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu;

3) pabalstu īpašos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Pabalstu aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību izstrādā Ministru kabinets.

 

 

VI nodaļa

Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem fondiem

un sabiedriskajām organizācijām

21.pants. Fondu un sabiedrisko organizāciju uzņēmumu atbrīvošana no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas

Repatriāciju veicinoša fonda vai sabiedriskās organizācijas uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā, ja tas pārskaita minētajam fondam vai organizācijai summas, kas ir lielākas par aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām.

 

22. pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide ziedotājiem

Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kas ziedojis repatriāciju veicinošam fondam vai sabiedriskajai organizācijai, ir tiesības saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

 

VII nodaļa

Izceļošanas kārtība un noteikumi

23. pants. Izceļotājs

Izceļotājs ir persona, kas izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

 

24. pants. Izceļošanas kārtība

Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi.

 

25.pants. Izceļotāju tiesības

Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības:

1) izvest no Latvijas viņiem piederošo mantu, izņemot to, kuras izvešana no Latvijas ir aizliegta vai ierobežota saskaņā ar likumu;

2) pārdot viņiem piederošo nekustamo īpašumu vai citādi rīkoties ar to, kā arī izvest iegūtos naudas līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā;

3) pārskaitīt Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus uz izbraukšanas valsts banku iestādēm;

4) atstāt Latvijas teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus, kā arī īstenot attiecībā uz tiem pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības.

 

26. pants. Tiesības uz īpašumu

(1) Kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis.

(2) Ja lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis, tas atsavināms likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajā kārtībā.

(3) Izceļotājiem — dzīvokļu, dzīvokļu celtniecības, vasarnīcu, garāžu celtniecības kooperatīva, dārzu un dārzkopības sabiedrības vai cita veida kooperatīva biedriem, kuri pilnībā nomaksājuši savu paju iemaksu par dzīvokli, vasarnīcu, dārza māju, garāžu, citām telpām vai būvēm, kas nodotas viņu lietošanā, ir tiesības uz šo īpašumu.

 

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem par atbrīvoto dzīvokli

Izceļotājiem, kuri atbrīvo no pašvaldībām īrēto dzīvokli, izmaksā kompensāciju saskaņā ar likumu “Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus”.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1. novembrim:

1) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo 1996.gada budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu un apstiprina 1996.gada kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

2) apstiprina Repatriācijas fonda nolikumu.

2. Repatriācijas centrs līdz 1995.gada 20. oktobrim izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

3. Šā likuma 8.pants stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.

Rīgā 1995.gada 10.oktobrī Valsts prezidents G.Ulmanis