Cilvēces idejas par brīvību, cilvēktiesībām un suverēnu vienlīdzību

Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava runa ANO Ģenerālajā Asamblejā Ņujorkā 1995.gada 5.oktobrī

Prezidenta kungs!

Ģenerālsekretār!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Prezidenta kungs! Atļaujiet man apsveikt Jūs ar ievēlēšanu. Novēlu, lai Ģenerālās Asamblejas sesija mums visiem būtu produktīva un sekmīga. Es vēlos arī pateikties Viņa ekselencei Amara Esija kungam, 49.sesijas prezidentam, par viņa prasmīgo vadību un izteikt atzinību ģenerālsekretāram par viņa panākumiem Apvienoto Nāciju pārstrukturēšanā tās zelta gadadienas priekšvakarā.

Šī gadadiena ir notikums, kas jāatceras un jāsvin. Tas ir arī laiks pārdomām un novērtējumam.

Baltijas valstis piedalās Apvienoto Nāciju darbā kopš 1991.gada. Neskatoties uz to, Latvija garajos okupācijas gados uztvēra Apvienotās Nācijas kā unikālu, globālu starptautisku organizāciju, kas iemieso cilvēces idejas par brīvību, cilvēktiesībām, suverēnu vienlīdzību un cieņu pret starptautiskām tiesībām.

Es negribu sākt nopelt un kritizēt Apvienotās Nācijas, jo tā nav organizācija, kas eksistē pati par sevi. Šīs organizācijas efektivitāte ir drīzāk tās dalībvalstu politiskās gribas izpausmē un apņēmībā atrast kopīgu valodu. Kritizējot Apvienotās Nācijas, mēs nedrīkstam aizmirst to, cik daudz no šīs kritikas jāvērš pret mums pašiem.

Starptautiskais miers un drošība

Prezidenta kungs! Jācer, ka līdz ar aukstā kara beigām ir likvidēts “spēku līdzsvars” politikā. Tomēr situācija pasaulē šodien izraisa vēsturiskas analoģijas — par kolektīvo drošību, agresoriem un viņu nomierināšanu.

Latviešu tautas paaudze, kas vēl ir dzīva šodien, atceras šādas nomierināšanas rezultātus 1939.gadā. Bieži apgalvo, ka pašreizējiem līderiem jācenšas neatkārtot pagātnes kļūdas. Uzskatu, ka viņiem tas ir izdevies, apgāž nesenā īpašu starptautisko tribunālu izveidošana attiecībā uz bijušās Dienvidslāvijas teritoriju un Ruandu un neatliekamā nepieciešamība izveidot starptautisku krimināltiesu.

Konfliktu novēršanas mehānismi, ieskaitot preventīvo diplomātiju un preventīvo dislokāciju, kā arī citi uzticību veidojoši pasākumi iegūst arvien lielāku nozīmi. Politiska dialoga veidošana starp partijām un ātra starptautiskās sabiedrības rīcība ir drošs ceļš, kā novērst iespējamos konfliktus.

Apvienoto Nāciju kā konfliktu risināšanas centra statusu varētu paaugstināt, atbalstot Apvienoto Nāciju universalitāti.

Mēs atbalstām ģenerālsekretāra paziņojumu par globāla bruņošanās kontroles un atbruņošanās procesa nepieciešamību, un ir ļoti svarīgi, lai visas valstis iesaistītos atbruņošanās procesa īstenošanā, kā arī paziņotu par šo nodomu.

Latvija atbalstīja bezierunu un neierobežotu Kodolieroču neizplatīšanas līguma pagarināšanu. Mēs ceram, ka nākošajā gadā tiks sperts vēl viens vēsturisks solis, noslēdzot vispusīgu kodolieroču izmēģināšanas aizlieguma līgumu.

Prezidenta kungs! Pēdējos gados dramatiski palielinājies miera uzturēšanas operāciju skaits un sarežģītība, kā arī katras operācijas atšķirīgais raksturs un pieredze, un tas prasa jaunus risinājumus miera uzturēšanā. Humānā palīdzība, cilvēktiesības, ekonomiskie un politiskie jautājumi tagad kļuvuši par miera uzturēšanas neatņemamu sastāvdaļu. Pieredze rāda, ka nepieciešams nodalīt miera uzturēšanu no piespiešanas. Somālijā, kā arī bijušās Dienvidslāvijas teritorijā miera uzturētājus uztvēra kā ienaidniekus. Šādos gadījumos vispiemērotākais risinājums būtu tāds, ka Apvienotās Nācijas piešķirtu skaidri definētas pilnvaras starptautiskajām organizācijām vai valstu grupām, kas vēlas un spēj nodibināt mieru.

Atzīstot, ka katras valsts pienākums ir dot savu ieguldījumu starptautiskā miera un drošības uzturēšanā, Latvija ir gatava piedalīties Dānijas bataljona ietvaros, lai bijušās Dienvidslāvijas teritorijā iestātos miers. Lai varētu piedalīties miera uzturēšanas operācijās, Baltijas valstis ir izveidojušas Baltijas bataljonu (BALTBAT), kur pašlaik notiek intensīvas mācības, lai sagatavotos miera uzturēšanas misijai nākotnē. Es gribu izmantot šo izdevību un pateikties visām valstīm, kas atbalstīja Baltijas bataljona izveidošanu un apmācīšanu, bet īpaši ASV, Ziemeļvalstīm, Lielbritānijai un Vācijai.

Apvienoto Nāciju, Drošības padomes un ANO finansēšanas sistēmas reforma

Prezidenta kungs! Latvija stingri atbalsta centienus nostiprināt un reformēt Apvienoto Nāciju sistēmu, lai tā labāk kalpotu pasaules tautām. Tā atzīst, ka vēl ir pāragri, lai skaidri saskatītu, kā veidosies pasaule pēc aukstā kara beigām, kam jābūt galīgajam determinējošam faktoram, kas noteiks nepieciešamo reformu raksturu.

Šajos apstākļos Apvienoto Nāciju sistēmas reformas jāaplūko kā ilgstošs, nepārtraukts process, kam vienmēr jāaizsargā Apvienoto Nāciju stabilitāte. Tajā pašā laikā vienmēr pastāv iespēja to reformu attīstībai, kuras var veikt, neuzņemoties saistības, ka jaunās fundamentālās sistēmas struktūras un procedūras būs nemainīgas.

Ievērojot šos vispārīgos apsvērumus, es tagad gribētu pievērsties Drošības padomes reformām un Apvienoto Nāciju finansēšanas sistēmas problēmām.

Drošības padomes darbība jāturpina tā, lai tā kļūtu uzskatāmāka un atklātāka, tajā pašā laikā saglabājot tās efektivitāti. Tās paplašināšanai jāpastiprina mazo valstu loma globālu lēmumu pieņemšanā, respektējot taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu un jaunās ģeopolitiskās realitātes, kas izveidojušās pēc aukstā kara ēras.

Tā kā ir vispārēja vienošanās par nepieciešamību nedaudz palielināt Drošības padomi, Ģenerālā Asambleja varētu nekavējoties pieņemt šo lēmumu, ja tas nepiespiestu dalībvalstis uzņemties ilgstošas saistības divos pretrunīgos jautājumos — par Drošības padomes sastāvu un veto uzlikšanu. Latvija ir nolēmusi iesniegt priekšlikumus šajā sakarā attiecīgajai Ģenerālās Asamblejas darba grupai.

Prezidenta kungs! Pašreizējā Apvienoto Nāciju darbības finansēšanas sistēma ir lielā mērā atkarīga no uzliktajām un brīvprātīgajām dalībvalstu iemaksām. Vēl nepieredzētas grūtības nesen pieaugušo starptautisko aktivitāšu finansēšanā ir atklājušas pašreizējās sistēmas trūkumus, kas liek starptautiskajām aktivitātēm sacensties finansējuma ieguvē ar tām nacionālajām aktivitātēm, ko atbalsta daudzi balsstiesīgie pārstāvji.

Ziņojumā, kas nesen tika sagatavots pēc neatkarīgās iedzīvotāju un dzīves kvalitātes izpētes komisijas pasūtījuma, par jauniem finansēšanas mehānismiem starptautiski saskaņotām programmām ir izteikta virkne ierosinājumu šādu mehānismu izpētei un attiecīgas informācijas savākšanai. Latvija atbalstītu Ģenerālās Asamblejas 50.sesijas lēmumu apkopot būtisku informāciju un attiecīgi izpētīt jaunus finansēšanas mehānismus.

Jauni finansēšanas mehānismi ir nākotnes jautājums. Taču tiem nevajadzētu pilnībā nomainīt esošo sistēmu, ko tomēr nepieciešams uzlabot. Valdībām ir tālejošas intereses nostiprināt Apvienotās Nācijas ar reformu palīdzību, kas mainītu pašreizējo, ļoti neobjektīvi noteikto, iemaksu lielumu kārtējā budžetā. Pēc reformas dalībmaksas lielums jānosaka objektīvi pēc principa, kas nosaka, ka dalībvalstīm ar vienādu vidējo ienākumu uz vienu iedzīvotāju uzliktais iemaksas lielums galvenos vilcienos būtu tāds pats, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Pašreizējā neobjektīvi noteiktā iemaksu likme ir viens no iemesliem, kas izraisījis pašreizējo Apvienoto Nāciju finansu krīzi ar to, ka valstis, kurām ir uzliktas pārāk augstas iemaksas, ir atbildīgas par samērā lielu summu iemaksu, ieskaitot parādus par iepriekšējiem gadiem.

Šo novērojumu ilustrē gadījums ar tām 15 dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, kurām tika noteikta pārāk augsta iemaksa ar Ģenerālās Asamblejas lēmumu, ko pieņēma balsojot 1992.gadā. Otrs lēmums, ko pieņēma 1994.gadā, situāciju nedaudz uzlaboja, jo tika ierosināts pakāpeniski samazināt pārmērīgi lielo maksu, kas tomēr 1997.gadā būs divreiz lielāka nekā tad, ja maksu noteiktu pēc principa, kura pamatā ir maksātspēja. Neskatoties uz to, ka Latvija atzīst un cenšas izpildīt savas saistības, kuru pamatā ir suverēnas vienlīdzības princips, lai samaksātu visu un laikā, tā tomēr uzskata, ka suverēnas vienlīdzības principa otra sastāvdaļa — visu dalībvalstu vienādas tiesības — nav ievērota, nosakot pašreiz uzlikto maksu. Tā rezultātā Latvijai uzliktā pārmērīgi lielā dalībmaksa ir par iemeslu tam, ka, neraugoties uz lielajām pūlēm, atrodoties grūtos finansiālos apstākļos un risinot daudzas neatliekamas sociālas, ekonomiskas un humānas problēmas, Latvijai ir uzkrājies parāds, kas tagad apdraud Hartas 19.panta piemērošanu, sākot ar 1996.gada janvāri. Tas piespiedīs Latviju lūgt palīdzību Ģenerālajai Asamblejai.

Ekonomiskā un sociālā sfēra

Prezidenta kungs! Apspriežot Apvienoto Nāciju darbu ekonomiskajā un sociālajā sfērā, ir lietderīgi to darīt, raugoties no indivīda viedokļa. Vai ir drošības sajūta? Vai pietiek pārtikas? Vai ir atbilstoši dzīves apstākļi un iespējas attīstīt savu potenciālu?

Šodien pasaulē ir milzīgas atšķirības starp dažādu valstu attīstības līmeņiem. Apvienotās Nācijas ir daudz paveikušas, lai izskaustu nabadzību un slimības un sniegtu humānu palīdzību. Šo darbu varētu tālāk uzlabot, labāk koordinējot palīdzības aģentūru darbu un programmas un izskaužot lieko.

Palīdzība jāsniedz tur, kur tā ir vajadzīga. Apvienotajām Nācijām ir svarīga loma, lai noteiktu, kāda palīdzība ir nepieciešama.

Apvienoto Nāciju dalībvalstis jau agrāk ir tikušās pasaules valstu forumos, lai izvirzītu problēmas, kas saistītas ar cilvēces attīstību. Vispasaules konferencēs Riodežaneiro, Vīnē, Kairā, Kopenhāgenā un pavisam nesen Pekinā ir izstrādāti darbības platformas projekti. Šādi lieli forumi dažreiz tiek kritiski vērtēti kā dārgi un mazrezultatīvi. No šādas kritikas varētu izvairīties, ja dalībvalstis varētu pilnībā izpildīt savas saistības. Taču to bieži ierobežo reālais finansiālais stāvoklis katrā valstī.

Palīdzība jāsniedz tur, kur tā ir vajadzīga. Apvienotajām Nācijām ir svarīga loma, lai noteiktu, kāda palīdzība ir nepieciešama.

Apvienoto Nāciju dalībvalstis jau agrāk ir tikušās pasaules valstu forumos, lai izvirzītu problēmas, kas saistītas ar cilvēces attīstību. Vispasaules konferencēs Riodežaneiro, Vīnē, Kairā, Kopenhāgenā un pavisam nesen Pekinā ir izstrādāti darbības platformas projekti. Šādi lieli forumi dažreiz tiek kritiski vērtēti kā dārgi un mazrezultatīvi. No šādas kritikas varētu izvairīties, ja dalībvalstis varētu pilnībā izpildīt savas saistības. Taču to bieži ierobežo reālais finansiālais stāvoklis katrā valstī.

Neraugoties uz to, Latvijā ir izpildīts 1993.gadā notikušās pasaules cilvēktiesību konferences ieteikums un izveidots Valsts cilvēktiesību birojs, kas šogad sāka darbu. Latvijas cilvēktiesību birojs ir neatkarīga institūcija cilvēktiesību aizsardzībai un atbalstīšanai.

Starptautiskā sabiedrība ir vienisprātis, ka cilvēktiesības ir neaizskaramas un tās ir demokrātiskas sabiedrības stūrakmens. Mēs domājam turpināt pildīt Vīnes deklarācijas un darbības programmas ieteikumus un mudināt citas valstis darīt to pašu. Turklāt mēs uzskatām, ka jāatrisina jautājums par atbilstošu finansējumu augstākā pilnvarotā pārstāvja darbībai cilvēktiesību jautājumos.

Vide, tāpat kā cilvēktiesības, ir joma, kas prasa Latvijas uzmanību pašreizējā laika posmā, kad jānovērš Latvijas okupācijas sekas. Šajā sakarā Latvija ir uzņēmusies organizēt starptautisku konferenci par atbruņošanos un tās saistību ar vidi un attīstību.

Latvijas attīstībā, sevišķi sociālajā sektorā, daudz palīdzējis darbs, ko veikusi 1992.gadā Rīgā nodibinātā Apvienoto Nāciju attīstības programmas pārstāvniecība. Latvijas valdība pilnībā atbalsta un veicina šīs organizācijas darbu un ir gatava celt sadarbības līmeni.

Latvija atzīst Apvienoto Nāciju ekonomiskā un sociālā darba prioritāti un saprot, ka katras dalībvalsts pienākums ir dot savu ieguldījumu šajā darbā. Mēs augstu vērtējam un atbalstām pūliņus, kas veikti, lai reformētu Ekonomisko un sociālo padomi, un tās darba turpināšanai un veicināšanai esam izvirzījuši savu kandidatūru dalībai šajā padomē laikā no 1997.gada līdz 1999.gadam.

Prezidenta kungs!

Domājot par Apvienoto Nāciju nākotni tās 50.gadadienā, atļaujiet man citēt Henriju Kabotu Lodžu, jaunāko (Mr. Henry Cabot Lodge, Jr.), bijušo ASV pārstāvi Apvienotajās Nācijās: “Šī organizācija ir radīta, lai neļautu jums nokļūt ellē. Tā nav radīta, lai aizvestu jūs uz debesīm.” Atcerēsimies šos vārdus, raugoties Apvienoto Nāciju nākotnē. Izdarīsim nepieciešamās izmaiņas mūsu organizācijā. Vēl vairāk, sasprindzināsim savu politisko gribu tā, lai mēs varētu būt pārliecināti, ka cilvēce vienmēr paliks stingri noenkurojusies starp debesīm un elli — uz planētas Zemes.

Paldies, prezidenta kungs!