Valsts makā vairāk krājas eksporta latu

Par ārējās tirdzniecības apjomu izmaiņām

Arī turpmāk, palielinoties eksporta apjomam, starpība starp importu un eksportu šogad varētu samazināties. Savukārt patēriņa preču imports, kas ir saistīts ar mūsu pirktspēju, diezin vai šogad ievērojami pieaugs, varētu mainīties vienīgi tā struktūra, iepazīstinot ar ārējās tirdzniecības apjomu izmaiņām aizvadītajā gadā, 19.februārī preses konferencē prognozēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure.

Ārējās tirdzniecības statistika ir viens no rādītājiem, kas liecina par situāciju mūsu valsts ekonomikā un tās attīstību, un tikko apkopotie CSP dati rāda, ka pērn ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis -par 12,2 procentiem palielinājies gan preču eksports, gan imports. Optimistiski vērtējams fakts, ka samazinās starpība starp eksporta un importa kopvērtību -tātad uzlabojas tirdzniecības bilance. 1998.gadā imports pārsniedza eksportu par 76 procentiem, 1999.gadā -par 71 procentu, bet pērn -par 70,9 procentiem. Pozitīva bilance Latvijas ārējā tirdzniecībā saglabājās tādās preču grupās kā koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi un dažādas rūpniecības preces, starp kurām liels īpatsvars ir mēbelēm.

Pēc CSP datiem, pērn eksports, salīdzinot ar 1999.gadu, palielinājās par 123 miljoniem latu. Vislielākais īpatsvars Latvijas eksportā pagājušajā gadā bija koksnei un tās izstrādājumiem (37,4 procenti), tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem (14 procentu), metāliem un to izstrādājumiem (13,4 procenti) un ķīmijas rūpniecības produkcijai (6,4 procenti).

Kā pozitīvu faktu A.Žīgure atzīmēja to, ka eksporta pieaugums vērojams gandrīz visās nozīmīgākajās preču grupās. Kā parasti, visvairāk palielinājās koksnes un tās izstrādājumu eksports (par 12,6 procentiem), metālu un to izstrādājumu eksports (par 30,7 procentiem), mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports (par 25,1 procentu), ķīmijas rūpniecības produkcijas eksports (par 18,2 procentiem) un dažādu rūpniecības preču, tai skaitā mēbeļu, eksports (par 11,1 procentu).

Savukārt imports pagājušajā gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, pieauga par 210 miljoniem latu. Te svarīgu vietu ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (20,7 procenti no importa kopapjoma), minerālie produkti (12,9 procenti), ķīmijas rūpniecības produkcija (10,6 procenti), kā arī metāli un to izstrādājumi (8,4 procenti). Pēc A.Žīgures domām, tas liecina, ka attīstās iekšējā ražošana, un tas varētu pozitīvi ietekmēt vispārējo situāciju ekonomikā, kā arī uzlabot nodarbinātības rādītājus.

Pērn nedaudz samazinājās pārtikas rūpniecības produktu imports (par 0,4 procentiem), kā arī tauku un eļļas imports (par 9,4 procentiem).

Kā zināms, Latvija uztur tirdzniecības sakarus ar divām lielām valstu grupām - Eiropas Savienības (ES) un NVS valstīm. Pērn eksporta apjoms uz ES valstīm, salīdzinot ar 1999.gadu, palielinājās par 15,9 procentiem un sasniedza 64,6 procentus no Latvijas eksporta kopapjoma. Aizvadītajā gadā no Latvijas uz ES visvairāk tika izvesta koksne un tās izstrādājumi, trikotāžas un tekstila apģērbi, metāli un to izstrādājumi, kā arī mēbeles. Turpretī eksporta apjoms uz NVS valstīm turpināja samazināties. Pērn no Latvijas uz šīm valstīm izveda tikai 8,7 procentus no eksporta preču kopapjoma.

Importa apjoms no ES valstīm pagājušajā gadā palielinājās par 7,9 procentiem. Visvairāk Latvija no ES pērn ieveda mašīnas, mehānismus, elektriskās iekārtas, automašīnas, papīru, medikamentus, tekstilizstrādājumus un citas preces. Tirdzniecības bilance ar ES aizvadītajā gadā turpināja uzlaboties. 1999.gadā imports pārsniedza eksportu par 309,5 miljoniem latu, turpretī 2000.gadā -par 283,1 miljonu latu. No NVS Latvija pērn ieveda 16,9 procentus no importēto preču kopapjoma.

Runājot par eksportu uz Krieviju, kas ir lielākā Latvijas tirdzniecības partnere NVS valstīs, A.Žīgure atzīmēja, ka pagājušajā gadā tā apjoms, salīdzinot ar 1999.gadu, samazinājās un bija tikai 4,2 procenti, bet importa apjoms palielinājās un sasniedza 11,6 procentus. Pēc CSP datiem, tirdzniecības bilance ar Krieviju turpināja pasliktināties -pērn negatīvais saldo bija 177 miljoni latu. Tomēr pagājušajā gadā pamazām pieauga zivju konservu eksports uz Krieviju. Uz kaimiņvalsti Latvija eksportēja arī medikamentus, elektriskās mašīnas un iekārtas, kā arī darbgaldus, bet importēja dabasgāzi, elektroenerģiju, degvielu, dzelzi, zāģmateriālus un organiskos ķīmiskos savienojumus.

Kā svarīgākos Latvijas tirdzniecības partnerus eksporta darījumos A.Žīgure minēja Lielbritāniju, Vāciju, Zviedriju, Lietuvu un Dāniju, kas pirmajā piecniekā nomainījusi Krieviju, bet importa darījumos -Vāciju, Krieviju, Somiju, Lietuvu un Zviedriju.

Pievēršoties atsevišķām eksportpreču grupām, par kurām mūsu valstī tiek izrādīta visai liela interese, CSP priekšniece norādīja, ka Latvijas galvenā eksportprece ir koksne un tās izstrādājumi. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, koksnes un tās izstrādājumu eksports palielinājās par 12,6 procentiem. Galvenie Latvijas tirdzniecības partneri šajā jomā ir Zviedrija, Somija, Vācija, Lielbritānija un Nīderlande.

Pagājušajā gadā gaļas un gaļas subproduktu imports, salīdzinot ar 1999.gadu, pieauga par 4,1 miljonu latu jeb par 7,3 tūkstošiem tonnu. Saldētas liellopu gaļas imports palielinājās par 1,2 miljoniem latu. Liellopu gaļu Latvija ieveda galvenokārt no Lietuvas (82 procentus) un no ES valstīm (12 procentus no importētās liellopu gaļas kopapjoma).

Pērn tika importēti 4,8 tūkstoši tonnu saldētas cūkgaļas, pārsvarā no Igaunijas - 2,7 tūkstoši tonnu jeb 56 procenti no kopējā ievestās cūkgaļas apjoma. Savukārt no ES valstīm aizvadītajā gadā ieveda 27,7 procentus no importētās cūkgaļas kopapjoma.

Aizvadītajā gadā mūsu valstī tika ievesti 17,3 tūkstoši tonnu saldētu mājputnu 4,9 miljonu latu vērtībā jeb par vienu miljonu latu vairāk nekā 1999. gadā. Šī produkcija pārsvarā importēta no Amerikas Savienotajām Valstīm (10,2 tūkstoši tonnu jeb 59 procenti no kopapjoma), savukārt no ES valstīm tika ievesti 29,9 procenti no importētās mājputnu gaļas kopapjoma.

A.Žīgure atzīmēja arī piena produktu importa pieaugumu. Tas palielinājies par 1,9 miljoniem latu. Kopumā importēti 13,9 tūkstoši tonnu piena produktu -pārsvarā no Lietuvas (4,4 tūkstoši tonnu), Igaunijas (3,4 tūkstoši tonnu) un Vācijas (1,7 tūkstoši tonnu). Par 0,4 miljoniem latu palielinājies sviesta imports. Tas ievests galvenokārt no Lietuvas, Lielbritānijas un Igaunijas. Tāpat pieaudzis arī siera un biezpiena imports -ievesti divi tūkstoši tonnu šīs produkcijas (galvenokārt no Lietuvas un Polijas).

Vienlaikus palielinājies arī piena produktu eksports. Pērn, salīdzinot ar 1999.gadu, tas pieaudzis par 0,9 miljoniem latu. Pārsvarā tie izvesti uz Igauniju, Krieviju un Uzbekistānu. Par 0,1 miljonu latu palielinājies arī sviesta eksports -kopumā izvesti 2,6 tūkstoši tonnu šīs produkcijas. Sviests tika eksportēts galvenokārt uz Nīderlandi, Vāciju, Krieviju un Uzbekistānu. Tajā pašā laikā par 0,2 miljoniem latu samazinājies siera un biezpiena eksports. Šie produkti tika eksportēti pārsvarā uz Nīderlandi, Vāciju un Igauniju.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore

Svarīgākie Latvijas eksporta partneri