ATSAUCĒ IETVERT:
5. oktobra ārkārtas sēde. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.10.1995., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37212
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
5. oktobra ārkārtas sēde
Kopsavilkums
Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektu:
— “Par kredītiestādēm”. (r.s. dok.nr.918; nr.2042) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.
Saeima 2. lasījumā kā steidzamus pieņēma
likumprojektus:
— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (r.s. dok.nr.901; nr.1024; nr.1024a) Balsojums: 60 par, 1 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. (r.s. dok.nr.821; nr.1025) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (r.s. dok.nr.962; nr.1065) Balsojums: 67 par, 0 pret, 0 atturas.
Saeimas ziņu dienests
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 63 deputāti reģistrējušies.
Saeimas 1995. gada 5. oktobra ārkārtas sēdes darba kārtību paziņoju par atklātu.
Vai jums ir izsniegta darba kārtība? Ir. Tātad atļaujiet nenolasīt, bet sākt izskatīt darba kārtību,.
Pirmais — likumprojekts “Par kredītiestādēm”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.
Godātie kolēģi, mums tomēr ir vajadzīgs klusums vai katrā ziņā tāds troksnis, kurā var dzirdēt referentu. Lūdzu, sāksim!
O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tātad jūsu izskatīšanai tiek nodots likums “Par kredītiestādēm” izskatīšanai trešajā lasījumā. Es atgādinu, ka atbilstoši jau mūsu otrajā lasījumā izskatītajai koncepcijai šī likumprojekta pieņemšanas gadījumā tiek atcelti trīs pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtie likumprojekti. Es jūs tiešām nekavēšu ar tik garu ievada ziņojumu, kā es to darīju pie otrā lasījuma, tomēr, pirms es izskatu precīzi pa pantiem, es gribētu pateikt, ka te ir veikts vēl ļoti liels darbs, jo ir iestrādātas divas jaunas nodaļas, kas būtībā ir pārceltas no Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtajiem Kabineta noteikumiem par kredītiestāžu likvidāciju un bankrotu, un arī ir 9. nodaļa — par atbildību par šī likuma neievērošanu. Diskusijās ir bijuši ļoti daudzi priekšlikumi, praktiski visur ir panākta saskaņa diskusijās ar valdības, Latvijas Bankas un Komercbanku asociācijas ieteiktajiem pārstāvjiem.
Ar to es pārietu pie izskatīšanas pa pantiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
O.Kehris. Ievaddaļā Saeimas Juridiskais birojs ierosināja likumprojektu nosaukt latviskāk un saukt vienkārši par kredītiestāžu likumu, un mēs to lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu tālāk!
O.Kehris. Tālāk ir redakcionāli, ka visā likumprojektā tekstā vārdu “komercbanka” aizstāt ar vārdu “banka”.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Tālāk arī ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums likuma preambulu iekļaut likumprojektā kā atsevišķu pantu. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk ir Saeimas juridiskā biroja precizējumi 1. pantā terminiem “kredītiestāde, kredītiestādes un kredītiestādes nodaļa”, ko mēs lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Terminā “banku operācijas” ir izveidota jauna redakcija, mūsu komisijas redakcija, ko lūdzam atbalstīt, redakcionāli uzlabota.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Pie termina “kredīts” bija saņemti divi — Juridiskā biroja un deputāta Tomiņa — priekšlikumi. Tomiņa priekšlikums ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā, un mēs lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Pie 3. lappuses man ir jums jālūdz paņemt... mums darbam ir nepieciešams gan dokuments nr. 2042, gan nr. 2042a un...
Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem šis dokuments ir? Un dokumentā nr. 2042a ir būtībā... šai lapaspusē, tas ir, 3. lapaspusē — 14., 30. un 31. — tehnisku iemeslu dēļ ir precīzākā redakcijā, tādēļ būtu jālūdz aizvietot šīs lapaspuses no dokumenta nr. 2042a, tikai šīs četras minētās lapaspuses, ar dokumentā nr. 2042. Un tādējādi šo trešo lapaspusi būtu jāizskata šajā redakcijā, un vienīgā šī atšķirība ir precizētais termins “pašu kapitāls”, ko mēs lūdzam atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.
O.Kehris. Tālāk — “subordinētais kapitāls”, arī lūdzam atbalstīt mūsu komisijas precizēto redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk ir papildinājumi, proti, pie skaidrojumiem, arī skaidrot, dot formulējumus divām jaunām definīcijām — “kontrole” un “būtiska ietekme”. Un abus šos priekšlikumus, kas izstrādāti Budžeta un nodokļu komisijā, lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Atgriežamies pie iepriekšējā teksta.
O.Kehris. Tieši tā. 4. lapaspusē terminā “uzticības operācijas trasts” Juridiskā biroja redakcija precīzāka, un lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Terminā “būtiska līdzdalība” arī ir mūsu komisijas redakcionāli labojumi, lūdzam tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Nākamais priekšlikums ir saistīts ar definīciju “saistītas personas”, un šeit lūdzam atbalstīt redakciju, būtībā definīciju “saistītas personas” aizstāt ar divām definīcijām, proti, ar definīcijām “savstarpēji saistītu klientu grupa” un “personas, kuras saistītas ar kredītiestādi”, un lūdzam tās atbalstīt šeit redzamajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk. Mēs lūdzam papildināt definīciju daļu ar jēdzieniem “kredītiestādes bankrots” un “kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots” un lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk mēs pārejam jau pie II nodaļas, un par 1. pantu ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums, un būtībā arī līdz ar to ir atbalstīts mūsu pašu komisijas iesniegtais priekšlikums, proti, izslēgt līdzšinējo likumprojekta 1. pantu un tā vietā iekļaut līdzšinējās preambulas normu. Tātad lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!
O.Kehris. Par 2. pantu ir saņemts deputāta Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija aicina atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu, kurā ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 3. pantā ir saņemts arī deputāta Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikums, un mēs lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, jo tajā ir iestrādāts arī deputāta Tomiņa priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk lūdzu!
O.Kehris. 4. pantā atbalstām labāku Juridiskā biroja redakciju, lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Līdzīgi 5. un 6. pantā atbalstām Juridiskā biroja redakcijas redakcionālus uzlabojumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 7. pantā mēs likumprojekta loģikas uzlabošanas dēļ iesakām pārvietot 7. un 8. pantu aiz 66. panta, un tādējādi šeit mēs arī aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 8. pantā ir redakcionāls precizējums no mūsu Budžeta komisijas. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Nākamais labojums skar 10. pantu — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt šo pantu, un komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tālāk.
O.Kehris. Nākamais skar 14. pantu...
Sēdes vadītājs. Jā, 14. pants...
O.Kehris. 14. pants... Un šeit ir saņemts deputāta Tomiņa priekšlikums, kā rezultātā komisijā tapa jauna redakcija, kurā ir ņemts vērā Tomiņa kunga priekšlikums. Lūdzam atbalstīt līdz ar to mūsu redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 15. pantā arī būtībā ir Budžeta komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Pēc 16. panta, proti, ir deputāta Bukovska priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, un komisija to ir atbalstījusi, un mēs lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.
O.Kehris. 18. pantā ir Budžeta komisijas redakcionāls... ir būtībā labāka redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 19. pantā saņemti deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kā rezultātā tapa Budžeta un finansu (nodokļu ) komisijas redakcija. Jā, tiesa... es drusku atvainojos... jā, ir saņemts deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā, tomēr Tomiņa kunga priekšlikums netika atbalstīts, bet, ja atminos, viņš solīja neuzturēt šo... vai ne. Lūdzu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. 19.pants, deputāta Tomiņa priekšlikums 19.pantam. Lūdzu, deputāts Tomiņš — Latvijas Zemnieku savienība.
Z.Tomiņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad, pirmkārt, attiecībā uz manu priekšlikumu ir jāmin, ka tas saskan arī ar Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, tātad ir nomainīts termins “tekošā” ar vārdiem “Latvijas Bankas noteiktā”, un tāpat arī ir svītrots otrais teikums. Man jāsaka, ka otrā lasījumā pieņemtā redakcija, ko ierosināts atstāt spēkā, ir diezgan neveiksmīgi izteikta. Un, respektīvi, tā skan: komercbankas, bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 5 miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc tekošā valūtas kursa. Nu, tad nomainot — pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, aizstājot vārdu “ekvivalents” ar latviskāku, mēs tātad panākam redakciju, ka minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir atbilstošs 5 miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas valūtas kursa. Šeit jāsaka, ka šāda definīcija tomēr ir pretēja likumam par akciju sabiedrību, 6.pantam, respektīvi, tur teikts, ka pamatkapitāla vērtību izsakām Latvijas Republikas naudas vienībās. Tāpēc es ierosinu savā redakcijā, ka komercbankas minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam 5 miljoniem ekiju, kas aprēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, tātad pamatkapitāls ir aprēķināts pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa ekvivalenti 5 miljoniem latu. Šajā gadījumā tātad tas korespondējas ar likumu par akciju sabiedrībām. Man jau gan jāsaka, ka tas varbūt nav pats būtiskākais, ja neņem vērā to, ka ļoti neveiksmīga redakcija pastāv joprojām pēc otrā lasījuma, pats būtiskākais ir, vai minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir samaksājams atbilstošā summā dibināšanas laikā, vai mainīsies saistībā ar Latvijas Bankas noteikto lata un ekija kursu, vai līdz ar to šis dibināšanas pamatkapitāls būs faktiski funkcija no Latvijas Bankas noteiktā lata un ekija kursa, un vienreiz iemaksāts dibināšanas pamatkapitāls jau nākošajā dienā var būt nepietiekams. Vēl jo vairāk neizpratni rada tas, kā tad ir, ka samaksāts un akcionāri ir iemaksājuši dibināšanas pamatkapitālu, un nākošā dienā, ja tas nav ar ievērojamu rezervi iemaksāts, tas vairs neatbilst noteiktam dibināšanas pamatkapitālam. Šis ir pats būtiskākais jautājums, kas šajā pantā ielikts, es zinu, ka domas ir dalījušās arī Budžeta komisijā, Komercbanku asociācijai ir savs viedoklis par to, un es labprāt uzklausītu šeit citus viedokļus, pierādot, ka tam ir jābūt peldošam kā funkcijai no attiecīgā kursa, un varbūt vai nu katru mēnesi bilancē dibināšanas pamatkapitālam papildus jāpiemaksā vai arī, ja ir iespēja, varbūt pat atņemt, ja lats paliek vērtīgāks attiecībā pret ekiju. Un tāpēc es labprāt dzirdētu citu speciālistu izteikumus, un mums ir būtībā jāizšķiras, vai nu tas tātad paliek, tas ir, dibināšanas pamatkapitāla iemaksa ir vienreizējs akts, vai tas ir ikmēneša... saistīts ar ikmēneša valūtas kursa izmaiņām. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jūs kā deputāts runāsiet tagad? Esiet tik laipns tad, nav rakstiska iesnieguma...
O.Kehris. Kolēģi, Ministru kabinets ir pilnvarojis par šī likumprojekta atsevišķām nodaļām, jo sākotnēji šeit bija trīs likumprojekti, pilnvarojis runāt trīs personas — Edmundu Krastiņu, Ilmāru Rimšēvicu, un Eiženu Cepurnieku. Diemžēl visi viņi mūsu ārkārtas sēdē noteikti nav šeit klāt, bet tieši par šo pantu Ministru kabinets ir pilnvarojis Ilmāru Rimšēvicu ,un es lūgtu tādēļ uzklausīt viņu.
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, būtu labi, ja jūs iesniegtu sarakstus, kurš par kuru pantu ir pilnvarots. Lūdzu, Rimšēvica kungs, jums vārds!
I.Rimšēvics. Cienījamie deputāti! Attiecībā uz komercbanku pamatkapitālu šis pants ir iekļauts, balstoties uz Eiropas normatīvajām direktīvām, kuras prasa, lai Komercbanku minimālais dibināšanas pamatkapitāls saskaņā ar ar Māstrihtas līgumu ir 5 miljoni ekiju. Atbildot uz konkrēto deputāta Tomiņa jautājumu, teikšu, ka tas ir vienreizējs akts. Tātad tiek iemaksāts 5 miljonu ekvivalents latos, kurš pēc tam vairs netiek koriģēts. Komercbankas pašas kapitāls tiek koriģēts jau ar viņas zaudējumu un peļņas aprēķinu. Tāpēc šis pants manuprāt vispār nav pats galvenais, pats būtiskākais pants, bet mēs noteikti gribētu, lai 5 miljonu ekiju pamatkapitāls šeit paliek, jo tā ir vispārpieņemta norma un netiek diskutēta. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība, otrreiz. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Paldies Rimšēvica kungam arī par precizējumu, un, cik es sapratu, tad manā redakcijā tieši šis noslēgums, pēdējie vārdi, arī to apliecina. Tātad minimālajam dibināšanas pamatkapitālam jābūt ekvivalentam, un tātad tā iemaksas dienā. Tātad tas ir šeit vienreizējs akts. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Un tagad lūdzu referentu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Par šo jautājumu tiešām komisijas sēdē mēs diskutējām, tik tiešām tas nav ļoti, teiksim, principiāls, bet tajā pašā laikā tad, kad mēs darba grupā un arī komisijā vērtējām, mēs atzinām, ka tomēr esošā redakcija, kuru arī šeit pamatoja Rimšēvica kungs, ir tomēr labāka un precīzāka. Un tādēļ komisija izšķīrās par lēmumu neatbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu. Un līdz ar to komisija lūdz šo priekšlikumu neatbalstīt, saglabājot pantu tādā redakcijā, kā tas ir nobalsots otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms balsosim par deputāta Tomiņa 19.panta redakciju, pēc tam — par komisijas redakciju. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa ierosināto 19.panta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 23, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par Budžeta un finansu komisijas 19.panta redakciju ar tiem labojumiem, kurus viņa ir izdarījusi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 3. 19.pants ir pieņemts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 20.pantā ir vairāki priekšlikumi, un kā pirmo mums vajadzētu izskatīt deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu, par ko jau bija diskusija arī pirmajā lasījumā. Proti, deputāts Kalniņš ierosina, ka krājaizdevu sabiedrības minimālajam dibināšanas kapitālam ir jābūt ekvivalentam ar 10 tūkstošiem ekiju. Turpretī mūsu tekstā ir paredzēts, ka krājsabiedrības minimālajam dibināšanas kapitālam ir jābūt ekvivalentam ar 50 tūkstošiem ekiju. Komisijas sēdē mēs izdiskutējām šo jautājumu, un tas ļoti lielā mērā ir ņemts vērā. Ja jūs paskatītos un paņemtu 34.lappusi, tur pārejas noteikumos ir paredzēts, ka krājaizdevu sabiedrībām pakāpeniski, proti, līdz 2000.gadam, jāsasniedz šie 50 tūkstoši ekiju. Tas nozīmē, ka krājaizdevu sabiedrībām jāievēro, ka krājaizdevu sabiedrību dibināšanas minimālais kapitāls ir no šā likuma spēkā stāšanās brīža līdz šī gada beigām ne mazāks par 5000 latiem. Līdz ar to līdz šī gada beigām varētu tikt dibinātas krājaizdevu sabiedrības tā, kā to ierosināja deputāts Kalniņš. Pēc tam gada laikā šim kapitālam būtu jau jāpieaug līdz 10 tūkstošiem, attiecīgi tālāk līdz 20 un 30 tūkstošiem. Līdz ar to mūsu priekšlikums ir tomēr noraidīt deputāta Kalniņa priekšlikumu. Viņš piedalījās komisijas sēdē un teica, ka daļēji tas ir ņemts vērā, bet ka viņš līdz sēdes dienai vēl pārdomās, vai viņam ir jāuztur arī savs balsojums.
Sēdes vadītājs. Uzsākam debates par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 20.pantam. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nevienam nav šaubu, ka viena no lielākajām vajadzībām mūsu mazajiem uzņēmējiem un lauciniekiem, un amatniekiem ir kredīts, pieejams kredīts par zemām likmēm. Un tā trūkumu lielā mērā varētu aizpildīt krājaizdevu sabiedrības, ja tādas pastāvētu un tiešām labi darbotos. Bet ir vairāki objektīvi iemesli, kāpēc viņas nedarbojas. Viens no tiem ir tas, ka ir grūtības sagādāt minimālo dibināšanas kapitālu, un, kā deputāts Kehra kungs teica, pārejas noteikumos ir paredzēts, ka pirmajā gadā, runājot par nākamo, 1996.gadu, tas būtu tikai 5 tūkstoši latu. Tā ir manuprāt pieņemama un reāla summa, tā ir tā, kur ir tas vecais skaitlis, kāds līdz šim ir bijis. Bet tad jau nākošajā gadā šī summa tiek ievērojami pacelta, kamēr viņa sasniedz gandrīz vai pēc šīsdienas apstākļiem nesasniedzamos 30 tūkstošus latu. Un, ja mēs padomājam, kas tad ir krājaizdevu sabiedrību biedri, mums jāatzīst, ka krājaizdevu sabiedrības pašas par sevi nav nekas cits kā kooperatīvi un ka tipiskie biedri būs vienas darbavietas darbinieki, varbūt viena pagasta iedzīvotāji vai varbūt vienas draudzes dalībnieki. Un tādēļ tādu lielu skaitli dibināšanas kapitālam meklēt no tādas mazas grupiņas ir nereāli. Un šeit es gribētu pieminēt, ka nav īstenībā laba iemesla, kādēļ vajadzētu paģērēt tādu augstu skaitli. Drošība nenāks no dibināšanas kapitāla, tā nāks no pārraudzības, no tā, ka šī mazā grupa pazīst savus vadītājus, tie ir ievēlēti darbinieki, pēc iespējas ar labāku pieredzi un izglītību. Bet viņi zina, kas tie ir, un arī tie, kas vada kredītsabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības, arī pazīst tos, kuri naudu nogulda un kuri naudu aizņemas. Tātad viņi nedos aizdevumu tādiem, kuriem ir slikta slava attiecībā uz aizdevumu atmaksāšanu.
Un tad vēl ir jāmin pārraudzība. Ir regulāra pārraudzība, ir arī zināmi stingri standarti, kuri jāietur, zināmas proporcijas visādiem rādītājiem tā, lai sabiedrība viegli nenonāk grūtībās. Un tad vēl pēdējais ir arī apdrošināšana. “Jumta organizācijā” apdrošina aizdevumus, tātad tur ir vairākpakāpju drošība, kura nenāk būtībā no dibināšanas kapitāla. Un tāpēc es domāju, ka vajadzētu nopietni pārdomāt, vai vajag nākošajā gadā, pēc gada, jau sākt celt uz 10 tūkstošiem, tad 20 un tad uz 30 tūkstošiem latu, ir ļoti iespējams, ka nākošajā gadā nemaz tik daudz krājaizdevu sabiedrību nenodibināsies. Līdz šim tām ir bijušas grūtības iesākt savu darbību. Un, ja kaut kas nemainīsies nākošajā gadā pēkšņi, tad arī varbūt maz vēl redzēsim no krājaizdevu sabiedrību attīstības nākamajā gadā. Tādēļ es pa daļai gribu teikt paldies, ka ir ievērota tā problēma pirmajā gadā. Bet, ja nebūs daudz krājaizdevu sabiedrību dibināšanas pirmajā gadā, tad tiešām mēs sastapsimies ar nopietnu problēmu. Tādēļ es vēlos uzturēt balsojumu par savu priekšlikumu tā, lai minimālā dibināšanas pamatkapitāla summa būtu reāla un pieejama.
Un noslēgumā es vēl gribu pieminēt, ka nekādā ziņā krājaizdevu sabiedrības nav nopietnas konkurentes bankām. Krājaizdevu sabiedrības vienkārši neapkalpo to pašu sektoru. Krājaizdevu sabiedrības apkalpo savu kooperatīvu dalībniekus un nekonkurē ar lielajiem uzņēmumiem, ar tādām summām un ar tādiem aizņēmumiem, un ar tādiem riskiem, ar kādiem, kā saka, operē kredītu nodaļas komercbankās. Tādēļ es vēlos balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rimšēvica kungs!
I.Rimšēvics. (Latvijas Bankas prezidenta vietnieks). Visumā piekrītot visam teiktajam, es gribu atbildēt tikai vienu, proti, ka pašreizējā krājaizdevu sabiedrību prakse liecina, ka no piecām līdz šim dibinātajām krājaizdevu sabiedrībām ir izdzīvojusi tikai viena. Un galvenais iemesls viņu neizdzīvošanai ir viņu mazais statūtu kapitāls. Uzsākot savu darbību, krājaizdevu sabiedrības iegulda līdzekļus reklāmā, kompjūteros un mēbelēs, tā arī neuzsākušas savu darbību. Tāpēc, domājot par to, ka tiešām Latvijā ir nepieciešamas krājaizdevu sabiedrības, tika izveidots šis pārejas grafiks, kura laikā krājaizdevu sabiedrībām būtu iespējams akumulēt šos līdzekļus, lai viņas tiešām savu darbību varētu izvērst. Jo beigu beigās nav nozīmes sadibināt krājaizdevu sabiedrības, kam nav līdzekļu, ar kuriem tālāk nākotnē saimniekot. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Referents vēlas runāt? Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Rimšēvica kungs jau pateica lielā mērā tos argumentus, uz kuriem balstījās arī komisija, uzskatot, ka, ja ilgstošā laikā krājaizdevu sabiedrība saglabās tikai līdz 10 tūkstošiem ekiju, ap 5 tūkstošiem latu, tas tomēr nozīmētu, ka tas būtu tikai pagasta ietvaros. Protams, krājaizdevu sabiedrība vislabāk operētu pagasta ietvaros, bet, ja sākumā, dibināšanas posmā, tas varētu būt, ka pieci vai desmit dibinātāji saliek kopā pa 500 vai 1000 latiem, taču viņiem nav mērķa tomēr pieaudzēt šo kapitālu pārredzamā laikā līdz daudzmaz lielākam skaitlim, kas ir pierādījies arī citās valstīs, proti, lai līdz gadsimta beigām tas sasniegtu 30 tūkstošus latu, darot to pakāpeniski, tad mēs tomēr nestimulēsim šo krājaizdevu sabiedrību normālu izveidi, jo tik tiešām tie piemēri, kuri tika izklāstīti komisijā, ja tie ir tikai šie 5 tūkstoši, tad visa naudiņa aiziet šai reklāmai, informatīvajai bāzei. Un varbūt tas arī ir viens no iemesliem tam, ka dibinātāji domā, ka ar šo naudu pietiks, lai uzsāktu darbību. Bet pēc tam šīs krājaizdevu sabiedrības tomēr bankrotē. Tādējādi mēs, daļēji ņemot vērā šo Kalniņa kunga priekšlikumu par pirmajiem gadiem, ko viņš arī minēja, tomēr aicinām atbalstīt būtībā šo komisiju koncepciju. Tas nozīmētu šo deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikuma noraidīšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Es atvainojos! (No zāles deputāts Z.Tomiņš: “Es neuzturu savu!”)
O.Kehris. Ziniet, es sāku precizēt. Mums pēc tam laikam te būtu tikai pagaidām jārunā par Kalniņa kunga priekšlikumu, jo šeit ir arī citi priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš neuztur savu balsojumu. Līdz ar to situācija ir skaidrāka.
O.Kehris. Jā, tas atvieglo situāciju.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu attiecībā uz 20.panta pirmo teikumu. Balsojam! Rezultātu! Par — 23, pret — 12, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu!
O.Kehris. Par komisijas redakciju šim pantam.
Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?
O.Kehris. Tas iznāk — par komisijas redakciju šim pantam, ņemot vērā, ka ir arī Juridiskā biroja un mūsu komisijas...
Sēdes vadītājs. Nu protams! Protams! Mums taču viss tas ir priekšā uzrakstīts.
O. Kehris. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies arī jums, ka jūs tā sekoja mums līdzi. Un mēs jums. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — nav, atturas — 7. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Paldies par atsaucību uz zvanu!
Sedes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju 20.pantam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 11. Ir pieņemta redakcija.
O.Kehris. Paldies! Pie 21.panta būtībā ir diva veida priekšlikumi — pārnest pantu aiz 18.panta šeit izklāstītajā uzlabotajā redakcijā. un arī papildināt pantu tādā redakcijā, ka ārvalstu bankai, kura atver nodaļu jeb filiāli Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz 1 miljons ekiju, jāuztur šāds ieguldījuma līmenis visu savu darbības laiku. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 22.pantā ir redakcionāli komisijas priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 23.pantā vispirms komisija ir atbalstījusi savus redakcionālos labojumus svītrot šeit atsevišķus vārdus. Pēc tam ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc būtības ir ietverts deputāta Bukovska priekšlikumā par atsevišķām šī panta punktu redakcijām. Komisija ir atbalstījusi šo Bukovska kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Deputāts Endziņš! Nē, es kļūdījos! Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Pie 24.panta. Tas ir būtībā — pēc. Mūsu komisija iesaka likumprojektu aiz 24.panta papildināt ar jaunu pantu, un lūdzam šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 25.pants. Komisija lūdz atbalstīt savu redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 26.pantā... Par 26.pantu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja un arī mūsu komisijas priekšlikums. Abi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 30.pants. Deputāts Bukovskis ir ierosinājis izslēgt šo pantu, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!
O.Kehris. Pēc 30.panta ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, kas šeit ir izklāstīta, un lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk piektā nodaļa — “Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības”. Šeit ir saņemti trīs priekšlikumi, no kuriem būtībā tātad priekšlikums svītrot šo pantu sakrīt vai daļēji sakrīt ar Bukovska kunga priekšlikumu, kurš tādējādi būtu ņemts vērā. Bet deputāts Tomiņš ir ierosinājis citu redakciju šim pantam, kura nav ņemta vērā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Deputāts Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Tātad, visumā skatoties uz otrajā lasījumā pieņemto redakciju, varētu tik tiešām atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu svītrot 31.panta tekstu. Tajā pašā laikā jāsaka, ka viņš tiešām ir neprecīzs. Un galvenie iebildumi bija pret to, ka šajā redakcijā — tātad 31.pants — lai nodrošinātu stabilu darbību, kredītiestādēm jāievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas norādījumi pirmkārt, par pašu kapitāla minimālo lielumu; 2) par kapitāla pietiekamību; 3) par likviditāti, un tā tālāk. Galvenie iebildumi bija tādi, ka nav uzskaitītas visas iespējamās prasības, kuras Latvijas Bankai būtu nepieciešams izvirzīt un pieņemt un kuras kredītiestādēm ir jāievēro, lai nodrošinātu stabilu darbību. Tāpēc es varu teikt, ka Bukovska priekšlikums ir tikpat labi iestrādāts gan komisijas priekšlikumā, gan arī manējā. Jo Bukovska kungs savā priekšlikumā raksta, ka viņš ierosina izslēgt pantu vai to izteikt konkrēti. Un to es esmu arī savā priekšlikumā izdarījis, novēršot to neprecizitāti tagad. Un jauna šī panta daļa varētu sākties tātad ar to, ka kredītiestādēm pastāvīgi jāievēro šī likuma prasības un Latvijas Bankas norādījumi, tajā skaitā, attiecībā uz šādiem ekonomiskajiem normatīviem. Un tālāk seko otrā lasījuma uzskaitījums. Tātad mana priekšlikuma redakcija neizslēdz to, ka var būt arī papildus noteikti kādi citi normatīvie noteikumi vai prasības. Un, kā mēs skatāmies, tad 47.1. pantā, kas ir jauns un tālāk sekos, arī ir pateikts, ka Latvijas Banka var izdot papildus arī noteiktas prasības.
Tajā pašā laikā es uzskatu, ka tomēr šajā likuma pantā būtu jāuzskaita galvenās prasības, pamata prasības, neizslēdzot iespēju, ka varētu būt arī citas prasības, tā tik tiešām padarot ar likumu saistošas un kredītiestādēm izpildāmas puses šīs prasības. Tajā skaitā par likviditāti, riska darījumu koncentrāciju, ieguldījumu ierobežojumiem, ārzemju valūtu atklāto pozīciju un tā tālāk. Cita pieeja ir, kura mums varētu būt, ir likumu saīsināt būtiski līdz dažiem pantiem, kuros noteikt, ka kredītiestādēm jāievēro Latvijas Republikas likumi un Latvijas Bankas norādījumi. Tātad šo universālo formulu lietojot, izmantojot Latvijas Bankas norādījumus, nenosakot neko tas tiks regulēts. Tātad mans priekšlikums tomēr ir leģimitēt viņus likuma līmenī, vismaz šīs pamatprasības. Un attiecībā uz pārējo tiešām dot tiesības Latvijas Bankai pieņemt norādījumus arī par pārējām viņas darbībām, veicot uzraudzību, noteikt nepieciešamās prasības. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Kā deputāts? Debates beidzam. Referent, lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šis jautājums ir diskutēts komisijā. Es tiešām gribu pasvītrot, ka viņš nav, teiksim, ļoti principiāls un Tomiņa kunga redakcija ir pieņemama. Bet tad, kad tomēr mēs komisijā vaicājām komercbanku uzraudzības speciālistiem, vai viņi piekrīt, ka mēs pieņemam arī šo redakciju, viņi uzsvēra, ka labāka un precīzāka tomēr būtu tā redakcija, kurā būtībā tomēr tiktu svītrots šis pants, jo nevar teikt, ka viss ir pārdomāts deputāta Tomiņa priekšlikumā. Tāpēc es paskaidroju šo komisijas rīcību. Mūsu metodika bija censties visur, kur vien var, atrast kompromisu un iet uz to, bet, ja tomēr tā redakcija ir labāka, tad jāpaliek pie tās, lai likums būtu pēc iespējas skaidrāks un precīzāks. Tādējādi tomēr man ir jāaizstāv komisijas viedoklis un līdz ar to būtu jāaicina neatbalstīt šo deputāta Tomiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Vispirms mēs balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu, pēc tam — par komisijas priekšlikumu. Bet, kā jau deputāts Tomiņš atzīmēja, šeit ir unikāls gadījums. Jebkurā balsojumā tiks atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums, jo deputāts Bukovskis lūdza izslēgt pantu vai izteikt konkrēti. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 31.panta sākuma daļu izteikt šādi: ... tālāk teksts. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret— 17, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.
Tagad balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu svītrot 31.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — nav, atturas — 12. Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Es vēlreiz atkārtoju — nav kvoruma.Nav kvoruma balsojumam. Lūdzu, vēlreiz balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu svītrot 31.panta tekstu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 16. Pieņemts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Tālāk!
O.Kehris. 32.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas tiek pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 33.pantā ir mūsu komisijas labāka redakcija, mūsuprāt. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Aiz 33.panta mūsu komisija iesaka papildināt ar jaunu pantu, kas šeit ir izklāstīts... Es atvainojos. Sēdes vadītājs.
Sēdes vadītājs. Jāņem cits dokuments.
O.Kehris. Jāpāriet uz dokumentu 2042., un šis priekšlikums tieši ir par kredītiestāžu paškapitāla aprēķinu, subordinētā kapitāla daļu, tas ir izteikts šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk 34.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 35.pantā... Jā, 35.pantā nav atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums. Budžeta komisija iesaka svītrot tekstu pēc vārda “norma”, un līdz ar to arī ir ņemts vērā Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, un arī šeit nav atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums, ko gan viņš sapratis, solīja neuzturēt.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Sākam apspriest šī panta priekšlikumus.
Z.Tomiņš (LZS). Godātie deputāti! Man būtu tāds lūgums — pie mana priekšlikuma pašās beigās pievienot vienu vārdiņu “norma” jeb “normu”, jo tas ir, laikam drukājot, pazudis. Līdz ar to viss 35.pants skanētu šādi: “Kredītiestādes rezerves tās kontā Latvijas Bankā un skaidrā naudā kasē latos vai ārzemju valūtā, pārrēķinātas latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktam kursam, nedrīkst būt mazākas par Latvijas Bankas padomes apstiprināto normu.” Līdz ar to tātad manam priekšlikumam atbilst arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikums — svītrot tālāko tekstu aiz vārda “normu”, kā arī deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums — svītrot panta pēdējo teikumu, jo manā šī 35.panta ieteiktajā redakcijā šāda priekšlikuma nav.
Tālāk par to būtisko starpību starp otrajā lasījumā pieņemto redakciju un manu. Pirmkārt priekšlikums ir saistīts ar monetārās politikas jautājumiem. Par to es nedaudz vēlāk. Bet es gribētu teikt, ka tas parāda arī citu aspektu. Un konkrētāk, kā tiek izprasti likumi. Ja mēs redzam, ka pašreiz spēkā ir arī šī 35.panta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, pašreiz ir spēkā kā Ministru kabineta noteikumi nr.212 “Komercbanku noteikumi”. Un diemžēl, kaut arī tā ir rakstīts par kredītiestādes piesaistīto līdzekļu kopapjomu, mēs zinām, ka šī pašreiz spēkā esošā norma tik un tā netiek pildīta, jo obligāto rezervju normu pašlaik aprēķina no bankas piesaistīto līdzekļu kopapjoma, izņemot saistības pret iekšzemes kredītiestādēm, otrais, saistības pret Latvijas Republikas valsts budžetu, un, trešais, ārpus Latvijas Republikas atvērto komercbanku filiāļu piesaistītos līdzekļus. Mēs redzam, ka šeit ir atkāpes no pašreiz spēkā esošām normām, to politiku, kāda pašreiz tiek komercbankām noteikta. Bet, svītrojot šo daļu par kredītiestādes piesaistīto līdzekļu kopapjomu, šis jautājums tiek atrisināts. Taču netiek atrisināts cits jautājums. Pašreiz ir spēkā, tāpat kā otrajā lasījumā viennozīmīgi pateikts, ka kredītiestādes rezerves veido šīs obligātās rezerves, arī skaidra nauda kredītiestādes kasē. Es saprotu viennozīmīgi — tātad mēs piesaistām, mūsu bankas piesaista kredītlīdzekļus, noguldījumus un tā tālāk, piesaista Latvijas valūtā, piesaista pārējās valūtās. Un loģiski būtu, ka arī rezerves tiek ietvertas obligātajās rezervēs gan valūtā, gan arī latos, jo tātad šeit ir viennozīmīgi pateikts — skaidrā naudā kredītiestādes kasē. Diemžēl man jāsaka, ka Latvijas Banka ir noteikusi, ka kases atlikums pārējās valūtās obligāto rezervju normas izpildes aprēķinā netiek ņemts vērā. Līdz ar to vajadzēja vai nu līdz šim ievērot spēkā esošās prasības, vai nu tiešām mainīt arī te vismaz uz trešo lasījumu šo redakciju. Ja ir domāts, ka tikai uzskatīt kā obligāto normas nodrošinājumu, atlikumu kasē Latvijas Republikas valūtā. Un tāpēc es savā priekšlikumā, lai skaidrāk varētu tikt saprasts, papildinu ar šādu frāzi — kasē latos vai ārzemju valūtā pārrēķināts latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktam kursam. Bet tajā pašā laikā, izskatot šo jautājumu Budžeta komisijā, bija arī iebildumi no Latvijas Bankas puses. Nu un, protams, ja skatāmies no monetārās politikas aspekta, protams, prasība turēt obligātās rezerves 8 procentu apmērā arī par piesaistīto valūtu, un nevis valūtā, bet latos, ir viens no lata stabilitātes, es gribētu teikt, pieprasījuma vai pat, pareizāk, — vērtības noteikšanas faktoriem. Jo, kā zināms, naudas vērtība ir atkarīga arī no naudas apgrozības ātruma un apgrozībā esošā naudas daudzuma attiecībā pret tirgū esošo preču daudzumu. Un šāda prasība rada attiecīgu M2X jeb plašās naudas samazinājumu apritē. Bet, pēc manām domām, šeit tāda ekonomiska pamatojuma šai rezervju konvertēšanai latos piespiedu kārtā, ja tās nākošajā dienā nepieciešamas, teiksim, citā valūtā, nav. Bet, protams, tas iet kā faktors, ietekmē monetāro politiku. Tas, ka ir nepieciešamas arī uz valūtu obligātās rezerves, protams, ka tas ir varbūt vairāk saistīts ar tādu lietu kā kredītu restrukcija, ierobežojums, ko realizē centrālā banka, samazinot kredītu tālākas piešķiršanas iespējas aizņēmējam, jeb, kā mēs te runājam vienkāršā valodā, — multiplicēšana. Tātad tas ir nepieciešams. Tas nav noliedzams, ka arī uz pasīvos piesaistītiem līdzekļu noguldījumiem valūtā ir nepieciešamas obligātās rezerves. Un tāpēc es uzskatu, ka mans priekšlikums ir tieši saistībā ar pašreiz spēkā esošo redakciju, un pateicu skaidri un gaiši, ka skaidrā naudā kredītiestāžu kasēs nesadalot, ka valūta šeit, šajos aprēķinos nav jāņem vērā. Ja tas netiks darīts arī turpmāk, tad šī mana priekšlikuma pieņemšana varētu radīt, protams, izmaiņas monetārajā politikā. Bet Latvijas Bankai ir ļoti daudz iespēju kompensēt, kaut vai palielināt obligāto rezerves normu no 8 uz 10 vai 12 procentiem, kā tas bija agrāk. Un tāpēc es uzskatu par neiespējamu uzturēt savu priekšlikumu spēkā, un nekādi draudi latam nedraud, ja, protams, kāds to nevēlas. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas uzturēt spēkā deputāta Tomiņa priekšlikumu? Neviens nevēlas? Nevēlas.
Tālāk deputāts Bukovskis. Viņš bija zālē, bet viņa nav. Jūs varbūt atkārtojiet, ko jūs teicāt, ka viņš neuztur savu priekšlikumu?
O.Kehris. Tā viņš solīja, bet dažkārt...
Sēdes vadītājs. Mēs abi te komentēt nevaram īpaši. Vai kāds uztur deputāta Bukovska priekšlikumu? Neviens neuztur. Līdz ar to mums vispār pie šī panta nav ko darīt. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Es gribētu pateikties deputātam Tomiņam par šo garo skaidrojumu un arī par šiem pēdējiem vārdiem, ka tas mums tiešām atvieglo, jo tas sarežģī citās vietās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, uz priekšu!
O.Kehris. 36., 37. nav priekšlikumu. 38.ir deputāta Bukovska priekšlikums — pantu izslēgt, ko komisija nav atbalstījusi, un lūdzam arī to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai kāds uztur deputāta Bukovska priekšlikumu? Neuztur. Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. 39.pantā ir atbalstīti mūsu komisijas redakcionāli labojumi, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 40.pantā Bukovska kunga priekšlikums vārdus “15 procentu” nomainīt ar vārdiem “25 procentu”, ko komisija lūdz neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai kāds uztur deputāta Bukovska priekšlikumu? Neuztur. Tālāk!
O.Kehris. 45.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, un lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
O.Kehris. Pēc 47.panta Budžeta komisija lūdz papildināt ar jaunu pantu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 48.pantā ir atbalstīta mūsu komisijā izstrādātā jauna redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
O.Kehris. 49.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un arī ir pie šī paša panta atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums izslēgt šā panta otro daļu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Nākamais — 51.pantā, kur ir atbalstīti deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 52.pantā ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un deputāta Tomiņa priekšlikums ir iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk — 53.pantā ir atbalstīta deputāta Tomiņa labāka redakcija šim pantam.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 55.pantā, kolēģi, ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tikai šeit ir viena tehniska lietiņa, šajā Budžeta komisijas priekšlikumā būtu jāsvītro pēdējais vārds “vietnieks”. Līdz ar to šis Budžeta komisijas priekšlikums, proti, ir, ka no likumprojekta 55.panta 2.punkta svītrot vārdu “viņa pirmais”, vārdu sakot, “vietnieks” paliek tā kā šeit ir paredzēts tekstā. Lūgums būtu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 56.pantā ir atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, līdzīgi ir 57.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 58.pantā ir atbalstīti deputātes Počas priekšlikumi, tātad pants viņas redakcijā, un komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 59.pantā ir priekšlikums vārdu “struktūrvienības” aizstāt ar vārdu “institūcijas”. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 61.panta trešajā daļā deputātes Počas priekšlikums, kurš tika pamatīgi izdiskutēts, un komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāte Poča piekrīt. Vai citi deputāti arī piekrīt, iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk!
O.Kehris. 62.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kura rezultātā ir tapusi komisijas redakcija un lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 63.pantā nav atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums, un ir atbalstīti Budžeta komisijas redakcionālie labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 67.pantā ir atbalstīti Juridiskā biroja redakcionāli priekšlikumi. Lūdzam to darīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 69.pantā ir komisijas jauna redakcija, kuru lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un pēc 69. panta ir deputātes Počas priekšlikums papildināt ar jaunu pantu, ko komisijas lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 70.pantā — šeit ir... komisija pēc lielām diskusijām ir atbalstījusi deputāta Tomiņa priekšlikumu. Šeit balsis komisijā... šī ir viena no vietām, kur komisijā balsis būtiski dalījās, un šeit valdība diezgan kategoriski uztur savu redakciju. Tādēļ šeit būtu vispirms lūgums dot vārdu Rimšēvica kungam, jo pirmajā brīdī liekas varbūt diezgan vilinoši atbalstīt šo jauno redakciju, proti, ka ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Latvijas Republikas likumiem, un tāpēc varbūt arī komisijas atbalstīja, bet, tikko iedziļinās un sāk domāt, kādas no tā var izrietēt sekas, jo diemžēl mūsu likumdošana vēl nav visos jautājumos sakārtota un saskaņota, bet banku darbībai būtu noteikti jāatbilst precīzi starptautiskiem grāmatvedības standartiem, lai mūsu bankas būtu pietiekoši saprotamas, pietiekoši “caurspīdīgas” iespējamiem ārvalstu ieguldītājiem un arī mūsu uzraudzības dienestiem. Tāpēc šeit tātad laikam ir vienīgā vieta likumprojektā, kur nav panākta šī... Tāpēc vārds Rimšēviča kungam.
Sēdes vadītājs. Godātais referent, jums ir divas iespējas — runāt kā referentam un kā deputātam, bet visu komentēt kopā nevajadzētu. Ministru kabineta pārstāvis, lūdzu, Rimšēviča kungs.
I.Rimšēvičs (Ministru kabineta pārstāvis). Cienījamie deputāti! Šis pants pirmajā acu uzmetienā izskatās diezgan nevainīgs, jo ir papildināts tikai ar četriem vārdiem “un Latvijas Republikas likumiem”. Diemžēl šodien mēs ejam ceļu, kad grāmatvedības standarti tiek ieviesti pakāpeniski, un banku grāmatvedībā šie standarti ir vitāli svarīgi. Taču atsevišķos Latvijas likumos pastāv pretrunas ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un, ja mēs atstājam šajā pantā to, ka Latvijas Bankas norādījumiem, kuri ir izstrādāti saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem, vēl ir jāatbilst Latvijas Republikas likumiem, tad mēs šeit iebūvējam jau fundamentālu konfliktu starp uzņēmējiem, konkrēti, bankām un valsti, kad valstij atkal būs jākonfliktē ar bankām un bankām ar nodokļu inspekciju par to, vai ir tāda peļņa vai savādāka peļņa, jo bieži, kā mēs zinām, ir situācijas, kad bankai ir it kā peļņa, taču tai tikpat labi tuvākajos trijos mēnešos varētu būt arī zaudējumi, kuru kompensācijai jāveido uzkrājumi, kas samazina šo peļņu, kas pilnībā... Un šī pieeja pilnībā atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, bet atsevišķos brīžos neatbilst Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc man šeit ir grūti komentēt, kā deputātiem rīkoties, it kā sakot, ka Latvijas Republikas likumi varētu tikt pārkāpti, taču šobrīd es vienkārši mēģinu skaidrot situāciju, ka starptautiskie grāmatvedības standarti banku grāmatvedībā manuprāt ir pāri stāvoši. Paldies!
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Tik tiešām manā priekšlikumā nekas jau īpašs nav, kā Rimšēviča kungs teica, diezgan nevainīgs, jo pievienots tikai pie šīs frāzes, ka kredītiestādes kārto grāmatvedību saskaņā ar likumu par grāmatvedību un Latvijas Bankas norādījumiem, kuriem jāatbilst starptautiskiem grāmatvedības standartiem, pievienots, ka jāatbilst arī Latvijas Republikas likumiem. Sākumā Budžeta komisijā tiešām izvērsās diskusijas, vai to rakstīt, jo tas pats par sevi saprotams, bet tad tik tiešām iedziļinājāmies rūpīgāk un izrādās, ka rakstīt, ka jāatbilst... ka kredītiestādes grāmatvedībai būtu jāatbilst arī Latvijas Republikas likumiem. Tas tiešām pēkšņi parādījās kā ļoti bīstams elements, un tātad, kā te minēja, atsevišķos likumos esot pretrunas starp Latvijas Republikas likumiem un starptautiskiem grāmatvedības principiem, es saku, nevis likumiem, bet principiem, un šajā gadījumā tie, kas oponē, ka nevajadzētu pierakstīt klāt Latvijas Republikas likumus, līdz ar to cer, ka tātad prioritāri jebkurā gadījumā būs starptautiskie grāmatvedības principi. Es piekrītu, ka no tādiem principiem jāvadās un mums jāiet uz tādu likumdošanu, un tad, ja pārējā likumdošana neatbilst, tad mums paralēli šim likumam vajadzēja uzreiz būt likumam par grāmatvedību, kurš arī vēl ir kādā lasījumā mums šodien darba kārtībā. Tātad tur iestrādāt, kur tad neatbilst, bet katrā gadījumā es uzskatu, ka Latvijas Republikas likumi, ja jau tādi tie ir un pat pieņemti Saeimas laikā, tie ir jāpilda un tie ir prioritāri. Un tā no ļoti nevainīgas lietas iznāca ļoti plaša un asa diskusija, kurā Budžeta komisija tomēr nolēma atbalstīt šo priekšlikumu, kas izteikts manā redakcijā, un argumentēja ar to, ka tas varbūt liks, tātad vai nu no ieinteresētām pusēm, resoriem sakārtot beidzot mūsu likumdošanu, kas saistās ar uzņēmējdarbību, ar grāmatvedību, ar uzņēmumu gada pārskatiem un tā tālāk atbilstoši starptautiskiem grāmatvedības principiem. Tas būs kā sava veida katalizators. Un tāpēc es tiešām aicinātu balsot par šo redakciju un balsot pozitīvi par manu priekšlikumu. Un es vēl gribu pateikt, ka šeit nepiedalās Bukovska kungs, bet Bukovska kungam bija pie šī panta priekšlikumi, un bija priekšlikums svītrot Latvijas Bankas norādījumus, šo frāzi, un tikai tāpēc, ka komisija ar balsu vairākumu atbalstīja manu priekšlikumu, Bukovska kungs šo savu priekšlikumu ir noņēmis. Un tagad mēs varam nonākt pie tā, ka, neesot klāt Bukovska kungam, arī viņa priekšlikums netiek balsots, ja noraida manu priekšlikumu, bet, protams, tā ir jūsu pašu izšķiršanās. Un pozitīva balsojuma rezultātā es ceru, ka tūlīt pat Latvijas Banka var arī griezties Budžeta un finansu komisijā un norādīt, kur tad neatbilst mūsu Latvijas Republikas likumdošana starptautiskajiem grāmatvedības principiem un cik principi ir saistoši attiecībā pret mūsu likumdošanu. Es domāju, to var pateikt mūsu juristi, kas ir Saeimā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates pabeigtas. Referent, lūdzu! Bet tagad kā referents, lūdzu.
O.Kehris. Jā, protams. Godātie kolēģi, deputāts Tomiņš jau arī paskaidroja, kāda situācija bija komisijā, kad bija asas šīs diskusijas, jo, protams, ka diskusiju dalībnieki, no vienas puses, uzskatīja, ka būtu labi, un uzņēmēji, Latvijas Banka būtu ieinteresēta, ka likumdošana tiktu sakārtota, citi turpretī argumentēja, ka Latvijas Bankai un uzņēmējiem tomēr nav tik lielas iespējas ietekmēt tieši šo likumdošanu un ka likumdošanai būtu pašai jābūt sakārtotai, un tas ir Saeimas un likumdevēju uzdevums. Tādējādi lūdzu šeit izšķirties, pēc būtības balsojot, arī jums, bet komisijā ar balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tiešām tur acīmredzot debates ir bijušas lielas, bet mums ir tikai viens balsojums, un šeit ir deputāta Tomiņa priekšlikums — 70.pantu izteikt šādā redakcijā. Lūdzu, balsosim par to. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 20, atturas — 10. Ir pieņemts priekšlikums. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 74.pantā ir atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. 76.pantā nav atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, sākam debates par jūsu priekšlikumu.
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti, atvainojiet, ka es tik daudz aizkavēju jūsu uzmanību, varbūt, ja iepriekšējais balsojums būtu negatīvs, varbūt nebūtu arī runājis, jo es saprastu, ka tas nav vajadzīgs nevienam. Tātad man ir priekšlikums attiecībā uz 76. pantu, kur ir runa par gada pārskata rādītāju novērtēšanu un to principiem. Tātad 3. apakšpunkts, ka jāievēro šādi nosacījumi. Tagad spēkā esošajā redakcijā ir, ka tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances un gada pārskatu sagatavošanas dienu. Manā priekšlikumā redakcija ir nedaudz savādāka, es ierosinu pēc būtības precizēt šo B apakšpunkta definējumu, sadalot to divās daļās. Tātad par zaudējumiem, kas ir radušies, un, otrkārt, zaudējumi, kas vēl paredzami, jeb, precīzāk, nodrošinājums zaudējumiem, kas vēl stāv priekšā. Es nepretendēju šeit uz autortiesībām par šo savu redakciju, jo vislabāk tas ir pateikts Civillikuma 1771. pantā, nodaļā “Zaudējumu veidi”, kur, es citēju, ir teikts: “ Zaudējums var būt tāds, kas vai nu cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā.” Pirmajā gadījumā tas dod tiesības uz atlīdzību, otrajā gadījumā — uz nodrošinājumu. Likumdošanā Latvijas Bankas prasībās un praksē tas tā arī tiek darīts, respektīvi, bilancē par paredzamajiem zaudējumiem no izsniegtajiem kredītiem tiek uzrādīti vai nu speciālie, vai vispārīgie uzkrājumi nedrošiem parādiem. Tas ir tātad nodrošinājums zaudējumiem, nevis zaudējumi. Jeb, kā to otrajā lasījumā lasām, ka visi iespējamie zaudējumi.
Ja mēs atceramies, tad arī diezgan liela ažiotāža radās par to “Cooper & Lybrand” auditorfirmas pārpublicējumu attiecībā uz banku “Baltija”, situāciju, kur tādi debitori, kuri uzskatīja, ka viņi atdos savus parādus, tika klasificēti kā ... jeb viņu šīs saistības klasificētas kā zaudētas, tajā pašā laikā zinām, ka daudzi no viņiem joprojām ir dzīvotspējīgi uzņēmumi, un tātad arī praksē mēs nevis par tiem zaudējumiem, kas stāv priekšā, nevis norakstām zaudējumus, bet radām nodrošinājumu jeb kā es minēju — uzkrājam nedrošiem jeb vispārīgiem kredītiem.
Un es gribētu pateikt, ka līdz ar to šis mans priekšlikums nav pretrunā, nekādā veidā nav pretrunā ar pašreiz spēkā esošo redakciju. Tikai tas precizē, un es varu pateikt, ka šos manus priekšlikumus pēc būtības atbalsta arī Komercbanku asociācija.
Un tāpēc es lūdzu atbalstīt arī šo manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šajā gadījumā mēs tiešām to arī diezgan pamatīgi izdiskutējām komisijā, tas tika noraidīts pilnīgi, jo tikai deputāts Tomiņš uzturēja to. Komisijā tas tika noraidīts un galvenokārt tādēļ, ka tas rada neskaidru un pretrunīgu tekstu, kuru mums, visiem komisijas locekļiem, izņemot deputātu Tomiņu, esošie banku eksperti komisijā tik tiešām pierādīja. Tāpēs es aicinātu šeit noraidīt deputāta Tomiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa 76. panta B apakšpunkta redakciju. Balsojam! Deputāt Bukovski, būtu labi, ja jūs piesprādzētos, jo mēs izskatām jūsu priekšlikumus nemitīgi. (No zāles deputāts Bukovskis: “Paldies!”) Lūdzu rezultātu! 30 — par, pret — 20, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.
O.Kehris. Nākamais pants, par kuru iesniegti priekšlikumi, ir 80. pants, kur ir atbalstīti deputāta Tomiņa redakcionālie priekšlikumi.
84. pantā ir atbalstīti deputāta Bukovska precizējumi, 86. pantā ir atbalstīti Saeimas Juridiskā biroja precizējumi, arī 87. pantā atbalstīti Saeimas Juridiskā biroja precizējumi, un tālāk pēc 89. panta tiek piedāvāti trīs jauni panti šeit izklāstītajā redakcijā, kas ir izdiskutēti, komisija lūdz tos atbalstīt, un saistīti, kā jūs šeit redzat, ar ārvalstu banku nodaļu filiāļu atvēršanu mūsu valstī. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?
O.Kehris. 90. pantā atbalstīts deputāta Tomiņa... būtībā... jā, redakcionāls priekšlikums. Pēc 90. panta ir priekšlikumi izveidot jaunu pantu, ko iesniedz deputāte Poča, komisijā tas tika precizēts un mēs aicinām atbalstīt mūsu komisijas redakcijā, kurā ir iestrādāti arī deputātes Počas priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 91. pantā tātad ir priekšlikums svītrot šīs nodaļas nosaukumā vārdu “kontrole”, ko lūdzam atbalstīt un kas atbilst šī panta būtībai.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk šeit ir iesniegti ... nu arī būtībā šie paši redakcionālie labojumi, lūdz svītrot vārdu “kontroli”, bet nav atbalstīti deputāta Liepiņa un deputāta Tomiņa priekšlikumi. Deputāta Liepiņa priekšlikums bija svītrot šo pantu, Tomiņa priekšlikums — vārda “sekmēt” vietā lietot “nodrošināt”.
Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tomēr ir diezgan būtiski, vai šeit būs vārds “sekmēt” vai “nodrošināt”. Tātad 91. pants... “lai sekmētu Latvijas Bankas sistēmu drošumu, stabilitāti un attīstību, Latvijas Banka veic kredīta iestāžu uzraudzību un kontroli”. Tāpēc es ierosinu vārda “sekmēt “ vietā lietot “nodrošināt”, jo mana pārliecība ir, ka šis likums pēc būtības ir arī jauns likums daļēji par Latvijas Banku, kurā Latvijas Bankai, kā mēs redzam, tiek dotas lielas tiesības veikt kredītiestāžu uzraudzību. Tajā skaitā par to dibināšanu, darbību un pat likvidāciju, ko mēs skatīsimies tālāk šajā likumprojektā. Bet tajā pašā laikā mēs vairāmies likumā noteikt arī Latvijas Bankas funkcionālo atbildību. Tā likumprojektā jau izslēdzām 31. pantu, kurā bija šis vārds “nodrošināt”, tātad tas ir, es citēju: “lai nodrošinātu stabilu darbību, kredīta iestādēm jāievēro,” un tālāk sekoja šīs te ekonomiskās normas. Ja ieskatāmies, piemēram, Vācijas likumā par “Bundesbank”, kurš, kā zināms, ņemts par pamatu, izstrādājot likumu par Latvijas Banku, tad tajā tiešām ir vārds “sekmēt”, bet atšķirībā no šī 91. panta būtības tur ir teikts, ka sekmēt tautsaimniecības attīstību un valdības ekonomiskās politikas realizāciju.
Tātad, ja mēs runājam šeit par tautsaimniecību, tad es pilnīgi piekrītu, ka Latvijas Bankai tas ir jāsekmē. Bet tajā pašā laikā šeit 91. pantā ir runāts par banku sistēmas stabilitāti, un tas tiešām, es saprotu, ir Latvijas Bankas pārziņā. Analogas tēzes ir arī Ekonomikas ministrijas izstrādātajā likumprojektā par Latvijas tautsaimniecības attīstības koordināciju, kuru Ekonomikas ministrija iesniegusi Saeimas Budžeta un finansu komisijai, tātad tas ir... tātad Latvijas Banka sekmē tautsaimniecības attīstību. Šajā ziņā arī Lietuvas Seims ir bijis izlēmīgāks, 1994. gada 21. decembrī pieņemot komercbanku likumu, šā vārda “sekmēt” vietā ir tomēr lietojis “nodrošināt”, un, ja jūs apskatītos Igaunijas likumus, tad arī analogi ir tas pats. Protams, ka jums balsojumā ir jāizšķiras, ko tad mēs no Latvijas Bankas vēlamies. Tātad te neiet runa par tautsaimniecības sekmēšanu un tā tālāk, šeit ir tā, ko Latvijas Banka ... vai nu sekmē, vai nodrošina Latvijas Bankas... Latvijas banku sistēmas stabilitāti un attīstību. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Liepiņš savu priekšlikumu neuztur, debates par Zigurda Tomiņa priekšlikumu ir pabeigtas. Lūdzu referentu un labosim, es atvainojos, un balsosim!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Es paskaidrošu diskusiju būtību, kas notika komisijā. Komisija, pēc būtības neiebilstot pret to loģiku, ko izklāstīja šeit deputāts Tomiņš, tomēr uzskatīja, ka šis priekšlikums nav šeit, teiksim, domāts. Jo Vācijas un Latvijas likumdošana, un, šeit minot likumu par Vācijas ekonomikas attīstību, ka likumdošanas sistēmas ir nedaudz vai varbūt pat stipri atšķirīgas, un šis jau ir kredītiestāžu likums, bet tās lietas, par kurām runāja Tomiņa kungs, ir centrālās bankas likuma lietas, un, ja būs, par to visu laiku tur tika diskutēts, teiksim, likuma par tautsaimniecības atttīstību vai likuma par tautsaimniecības regulēšanu, dažādās valstīs tas dažādi tiek skaidrots, tāpēc tomēr pamatīgi to izdiskutējot, jo tikpat labi šeit bija tiešām, ka deputāts Tomiņš jau noņēmis šo savu priekšlikumu, vairāk arī tiešām par labu, teiksim, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijai, jo, ja personiski, tad protams manuprāt varētu to arī svītrot, varētu tas palikt, bet izdiskutējot Budžeta komisijas viedoklis bija, ka tomēr neatbalstīt šajā redakcijā Zigurda Tomiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu — 91. pantā vārda “sekmētu” vietā lietot “nodrošinātu”. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 16, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.
O.Kehris. 92. pantā atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, 94. pantā ...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Tātad 93. pants. Esam nonākuši līdz 94. pantam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Tā ir ārkārtas sēde, un deputāti ir kuplā skaitā. Reģistrācija! Reģistrējamies! Godātie deputāti, reģistrācija! Lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Ārkārtas sēdes pirmās daļas noslēgumā nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs, Raimonds Jonītis...
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs atradās zālē, bet nereģistrējās. Tālāk lūdzu!
I.Folkmane. Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss...
Sēdes vadītājs. Tāpat...
I.Folkmane. Ir zālē... Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Velta Puriņa, Pauls Putniņš...
Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš ir zālē.
I.Folkmane. Gunārs Resnais... arī ir zālē, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Straume...
Sēdes vadītājs. Ir zālē.
I.Folkmane. Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Virsis, Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.
(P ā r t r a u k u m s )
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Lūdzu, turpinām! 94. pants.
O.Kehris. 94.pantā Finansu komisija ierosina svītrot šo pantu. Mūsuprāt tādā gadījumā atkristu arī nepieciešamība pēc Tomiņa kunga priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš piekrīt. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, Aivars Endziņš. Vienu mirklīti! Aivars Endziņš. Atklājam debates.
A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Ja mēs svītrojam šo pantu, tad vai nu man loģika ir apgrūtināta, vai kā, es nesaprotu. Ja mēs izsvītrojam ārā “parastā uzraudzības kārtība” un nākamais pants ir “pastiprinātā uzraudzības kārtība”, tad kāpēc uzreiz ir “pastiprināta”, vai citas nekādas kārtības nav? Es nesaprotu šeit to loģiku, tomēr es piedāvātu, ka tas pants paliek. Jo savādāk te zūd loģika. Kāpēc pēkšņi parādās “pastiprināta”?
Sēdes vadītājs. Vēl debatēs grib piedalīties deputāts Vilis Krištopans — “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
V.Krištopans (LC). Man ļoti sīka piezīme. Tā parastā uzraudzība jau ir tas viss pārējais, kas notiek šajā likumā. Un tad tas nākošais tad arī būtu tā pastiprinātā uzraudzība. Nekādu pretrunu te nav.
Sēdes vadītājs. Debates līdz ar to beidzam. Referents vēl var īsi komentēt.
O.Kehris. Jā, kolēģi, tik tiešām visā likumā jau visas parastās uzraudzības normas ir ietvertas. Tās ir visā likuma tekstā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 95.ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. 96.pantā ir atbalstīts deputāta Krištopana priekšlikums — izslēgt šo pantu. Tādā ziņā arī būtībā zaudētu lomu deputāta Bukovska priekšlikums. (No zāles deputāts Endziņš: “Vai tad mēs nebalsosim?”)
Sēdes vadītājs. Jūs tik tēlaini runājāt par to loģiku, ka es sapratu, ka jums deputāts Krištopans paskaidroja, bet, ja jūs vēlaties, lai mēs balsojam, tad es ļoti atvainojos. Mums tiešām ir jāatgriežas, un tad mums vēl jāturpina skaidrojums šeit, es atvainojos, 94.pants. Deputāts Endziņš lūdz Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu — svītrot šo pantu un balsot. Tā kā mēs atsākām debates par šo lietu, tad, lūdzu Ojārs Kehris — referents.
O.Kehris. Es varu tikai paturpināt to, ko jau iesāku. Šajā likumprojektā ir noteiktas normas, kas ir paredzētas parastajai uzraudzībai. Un vai vajag minēt atsevišķā — 94.pantā, kur jau pirms šā panta ir minētas konkrētas normas, kas tiek īstenotas parastajā uzraudzībā pret jebkuru Latvijas Republikas kredītiestādi. Te šis pants ir pārcelts no tā saucamā banku aģentūras likuma, bet tad, kad darba grupa un pēc tam komisija ar to iepazinās, izrādījās, ka tam būtībā nav nekādas slodzes, jo tajā tiek uzskaitīts tas, kas jau tāpat tiek darīts. Un mūsuprāt tāpēc pastiprinātā uzraudzība tiešām ir pastiprināta, bet tā parastā ir tā, kura ir atainota šajā likumā. Tāpēc es aicinu tomēr, ja ir nepieciešams, tad nobalsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — svītrot šo pantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — svītrot likumprojekta 94.pantu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 3, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts. Pants svītrots.
O.Kehris. Tātad mēs jau runājām par 95.pantu, kur atbalstījām Budžeta komisijas priekšlikumu. 96.pantu, 97.pantā arī ir atbalstīts Budžeta komisijas priekšlikums un nav atbalstīts šis pants...
Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Vienu mirklīti! Tātad par 96.pantu deputātiem nav iebildumu?
O.Kehris. Labi, es, godātie kolēģi, esmu saņēmis no dažiem kolēģiem deputātiem lūgumu — iet vēl ātrāk, es saprotu, ka vajag lēnāk.
Sēdes vadītājs. Ir viedokļi pa vidu...
O.Kehris. Es labprāt arī lēnāk, bet...
Sēdes vadītājs. Tagad 97.pants.
O.Kehris. 97.pantā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcionāli, nu ne tikai redakcionāli. Proti, “Latvijas Bankas pilnvarnieki, kas darbojas saskaņā ar šo likumu konkrētajiem pantiem”, un nav atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Tomiņš! Sākam debates par 97.pantu.
Z.Tomiņš (LZS). Es vēlētos runāt nevis par deputāta Bukovska priekšlikumu, bet par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Un attiecībā par to, ka papildināt 97.pantu ar šo redakciju un saistībā ar likuma 113. un 115. līdz 118.pantam. Es uzskatu, ja atskatāmies uz 93.pantu, kur teikts, ka Latvijas Banka uzraudzības procesā nosaka uzraudzības kārtību. 97.pantā teikts, ka, lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtību prasību izpildē, Latvijas Banka ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku. Tātad no tā izriet, ka šis Latvijas Bankas pilnvarnieks realizē Latvijas Bankas uzdotos pienākumus, tiesības, kā Civillikumā teikts, saskaņā ar pilnvarojumu līgumiem. Jeb precizāk, citēju: “Ar pilnvarojuma līgumu vienas puses pilnvarnieks uzņemas pildīt otrai pusei — pilnvaras devējam — zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.” Tas ir ļoti nopietns, būtisks iestrādāts princips, ka Latvijas Banka atbild par sava pilnvarnieka darbību. Attiecīgi, protams, ar pilnvarojuma apjomu un saskaņā ar pilnvarojuma līgumu, kas, protams, ja arī nav ierakstāms, tad tādam ir jābūt.
Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šis papildinājums pat sašaurina tās tiesības, vai arī tad korekti vajadzēja teikt, ka atsauce uz šiem trīs vai četriem, pieciem pantiem un arī ar Latvijas Bankas norādījumiem. Tātad tas būtu korekti. Pretējā gadījumā šis papildinājums tikai sašaurina pilnvarnieka tiesības. Un domāju, ka šis papildinājums var radīt juridiskas problēmas. Duālas problēmas. Viens ir tas pilnvarojums, ko viņš ir veicis Latvijas Bankas uzdevumā, otrs ir tas, ko mēs administratīvā kārtā ar šo likumu uzdodam pilnvarniekam. Bez atsauces, ka viņš pilda šīs tiesības kā Latvijas Bankas pilnvarnieks. To mēs redzam 116.panta pirmajā teikumā, kur ir teikts, ka maksājumus kreditoriem un kredītiestādēm var veikt vienīgi saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem un ar pilnvarnieka atļauju. Tātad es pieņemu, ja nav atsauces uz Latvijas Bankas pilnvarnieka šo funkciju realizēšanu, tad tas var notikt arī bez Latvijas Bankas atļaujas un pilnvarojuma. Līdz ar to atbildība par šāda pilnvarnieka lēmumiem jau var vairs arī negulties uz Latvijas Banku, jo to mēs esam šeit pateikuši, nevis dodot šīs pilnvaras caur Latvijas Banku, bet esam tiešā veidā un administratīvā kārtībā šīs pilnvaras devuši šim pašam pilnvarniekam. Un tad ir jautājums, kas atbildēs par... Vienreiz te Amerika kungs stāstīja anekdoti par to zirģeli, ja tas zirģelis nenonāks pie finiša, jeb šis pilnvarnieks darbosies neveiksmīgi. Tātad būs atsauce uz to, ka pilnvaras ir devusi nevis Latvijas Banka, bet mēs — ar šo likumu un tieši ar 116.pantu. Man bija iebildes arī par 114.pantu. Tāpēc es negaidīju, ka tas šajā redakcijā vispār ir pazudis, jo tur arī tas neattiecās nemaz uz pilnvarnieku. Tāpēc, protams, mans balsojums arī būs izšķirīgs, ja, teiksim, komisijas vadītājs varēs dot skaidrojumu, vai 116.pantā minētais pilnvarnieks ir tas pats Latvijas Bankas pilnvarnieks. Un, ja tā, tad es redzu, ka tur praktiski ir tikai nepieciešama redakcionāla korekcija, un tad tas jautājums varētu tikt noņemts.
Bet tajā pašā laikā uzskatu, ka, ja jau tajos pantos visas tās funkcijas ir uzskaitītas, kāpēc mums šajā pantā vēl ir jāatsaucas uz tiem pašiem pantiem, kuros jau tas ir pateikts. Turklāt, radot duālu situāciju. Paldies par uzmanību. Tātad es uzturu priekšlikumu, ka noraidīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par šā panta papildināšanu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Un tad balsosim.
O.Kehris. Godātais Tomiņa kungs! Godātie kolēģi! Mēs tiešām šo esam trīskārt diskutējuši komisijā, un mēs balstāmies uz pieņēmumu, ka ir svarīgi likumā noteikt, uz kāda pamata pilnvarnieks darbojas. Šeit tāpēc ir noteikts, ka Latvijas Bankas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma konkrētajiem pantiem. Ja Latvijas Banka slēdz pilnvarnieka līgumu, kaut kā precizējot šo pantu ietvaros, tādā gadījumā to, protams, likuma ietvaros regulēs konkrētais pilnvarnieka līgums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu — papildināt 97. pantu šādā redakcijā... tālāk seko teksts. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 6, atturas — 7. Ir pieņemts. Jā, nu bet... drusciņ nelāgi sanāca. Vispirms jau vajadzēja deputāta Bukovska priekšlikumu balsot, bet... (No zāles deputāts Endziņš: “Tas jau saistībā ar iepriekšējo pantu — tas atkrīt.”)
O.Kehris. Es domāju, ka arī Bukovska kunga... Viņš neuzturēja savu arī jau komisijā, es domāju, ka to var izskaidrot arī ar viņa klātneesamību pašlaik, ka viņš ir pilnībā apmierināts ar to redakciju, kāda šeit ir.
Sēdes vadītājs. Es atļaušos nekomentēt tālāk.
O.Kehris. Tālāk ir šis papildinājums pēc 97.panta, ko jau Tomiņa kungs norādīja, ka šeit ir šis pants, ka Latvijas Banka ir atbildīga par zaudējumiem, kuri radušies Latvijas Bankas pilnvarnieka vainas dēļ. Lūgums ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
O.Kehris. Tālāk ir 98.pantā deputāta Tomiņa priekšlikums — izslēgt šo pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!
O.Kehris. 99.pantā komisijas priekšlikums — pārvietot 99.pantu aiz 48., lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk pēc 100.panta ir priekšlikums — izveidot jaunu pantu, ka ārvalstu kredītu iestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt pārbaudi šo valstu banku nodaļās, filiālēs Latvijā, iepriekš par to brīdinot Latvijas Banku. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.
O.Kehris. 101.panta otrajā daļā ir redakcionāli Tomiņa kunga priekšlikumi, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
O.Kehris. Deputāta Bukovska priekšlikums trešajā daļā arī ir redakcionāls un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 102.pantā — papildināt ar jaunu pantu. Mēs iesakām Budžeta un finansu komisijai un lūdzam to Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
O.Kehris. 103.pantā ir priekšlikums — pārvietot šo 103.pantu uz nodaļu “Par atbildību”, konkrēti, aiz 139.panta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk mēs esam jau 9.nodaļā “Kredītiestāžu saistību izpildes ierobežojumi”. Šeit Budžeta komisija iesniegusi priekšlikumu svītrot vārdus “un ilgstoši”. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 109.pantā ir precīzāka redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 114.pantā ir atbalstīts Bukovska kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 115.pantā ir Tomiņa kunga un Bukovska kunga priekšlikumi, kuri ir... Bukovska priekšlikums ir iestrādāts un Tomiņa kunga priekšlikums ir daļēji iestrādāts 115.pantā Budžeta komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!
O.Kehris. 117.pantā nav atbalstīts Bukovska kunga priekšlikums — izslēgt šo pantu, bet ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt to precīzākā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 18.pantā lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 119.pantā ir redakcionāli... būtībā tie nav redakcionāli, bet mēs atbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu 119.pantam.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Līdz ar to mēs esam nonākuši līdz jaunai nodaļai “Kredītiestāžu likvidācija un bankrots”, kura ir pārcelta no mūsu jau atbalstītā likuma “Par kredītiestāžu likvidāciju un bankrotu”, un šeit mēs lūdzam atbalstīt šo pantu iekļaušanu šeit izklāstītajā redakcijā, proti, 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127.pantu, šeit mums būtu atkal jāpāriet uz dokumentu nr.2042a, un atbalstīt attiecīgi 128.panta iekļaušanu, 129.panta iekļaušanu, 130., 131., 132., 133., 134.panta iekļaušanu, arī 135.panta, 136.panta iekļaušanu...
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par šiem pantiem, kurus nosauca, un šī redakcija jums ir iesniegta, jums iebildumu nebija? Nebija. Pieņemti.
O.Kehris. Vēl 31.lapaspusē ir finansu ministres Sāmītes kundzes priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. 136.pantam.
O.Kehris. 136. un 137.pantam, ko komisija ir lūgusi atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!
O.Kehris. Līdzīgi komisija ir atbalstījusi devītās nodaļas atbildību, kura ir pilnībā saskaņota ar Saeimas Juridisko biroju, iekļaušanu šajā likumprojektā, un lūdz atbalstīt 138., 139., 140., 141., 142.panta iekļaušanu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
O.Kehris. Un līdz ar to mēs būtu pie Pārejas noteikumiem. Pie Pārejas noteikumu pirmā noteikuma tika saņemti Tomiņa kunga un Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir iestrādāti Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā un kas paredz to, ko es jau minēju ievadziņojumā, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par bankām”, jo šeit ir ietvertas visas šīs normas, kuras nebija noteikumos “Par komercbanku noteikumiem”, tāpat spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.212., 213. un 211.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. Tālāk otrajā Pārejas noteikumu pantā ir atbalstīts mūsu komisijas priekšlikums — izslēgt šo pantu, jo tas ir zaudējis aktualitāti.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav.
O.Kehris. Izslēgt arī 3.pantu. Tālāk ir atbalstīts, ka pēc 4.panta papildināt redakciju, kur ir paredzēts šī kapitāla pieaugums gan krājaizdevu sabiedrībām, gan bankām, par ko jau mēs runājām iepriekš...
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret šo papildinājumu? Nav.
O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts arī deputāta Tomiņa priekšlikums Pārejas noteikumos.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.
O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts pie piektā, būtībā precizējums no Budžeta komisijas. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un arī sestajā ir precizējums. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un ir 7. un 8. noteikumi, ko iesniegusi finansu ministre Sāmīte, ko komisija pēc diskusijām arī ir nolēmusi atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un, kolēģi, pats pēdējais priekšlikums, kurš diemžēl nav atbalstīts, kur deputāts Tomiņš jau lika priekšā, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Mēs tomēr, no vienas puses, ļoti atbalstot pēc iespējas ātrāku šā likumprojekta stāšanos spēkā, tomēr neatbalstījām šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka likumprojektā, kuru mēs tikko izskatījām, ir 142 panti. Tajā ir dažas diezgan jaunas nodaļas, tomēr tam būtu jāstājas spēkā likumā paredzētajā kārtībā, nenosakot ko īpaši, lai tomēr nebūtu pārmetumu, ka šis likumprojekts nav vēl iepazīts, nav vēl publicēts, tātad nav vēl iepazīts, bet jau ir stājies spēkā. Tāpēc nevis ar izsludināšanas dienu, bet mēs kā komisija aicinājām nerakstīt neko. Tas nozīmē, ka tas stājas spēkā parastajā kārtībā.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Tieši šādu priekšlikumu iesniedzu un uzskatu, ka šis likums ir bijis nepieciešams un šādā uzlabotā veidā, un tas ir uzlabots, kā mēs redzam, salīdzinot ar to, kādi ir Ministru kabineta noteikumi nr.212. Tas ir uzlabots par saviem 50 procentiem un ar daudzām būtiskām lietām. Tur ir nopietni pastrādāts, un tam vajadzētu pēc iespējas ātrāk arī stāties spēkā. Ja nepieņem šo manu priekšlikumu, tad varam rēķināties ar to, ka šis likumprojekts kā likums stāsies spēkā ne ātrāk kā 21 dienu pēc šodienas, no šodienas skaitot, un ne vēlāk kā 35 dienas. Es uzskatu, ka tas tomēr ir nedaudz par ilgu, jo šis likums ir ļoti aktuāls. Ja tiek pieņemts mans priekšlikums šajā redakcijā, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu, tad mēs saskaņā ar Satversmi tas stāsies spēkā un tiks izsludināts ne agrāk kā septītā dienā un ne vēlāk kā 21 dienu pēc tā pieņemšanas. Līdz ar to tātad es paredzu, ka Valsts prezidents nopietni pārbaudīs, un es nedomāju, ka jau septītā dienā, no šodienas skaitot, tas tiks izsludināts. Es uzskatu, ka ar kādām divām nedēļām mēs varam rēķināties, un tas ir pietiekošs laiks, jo šis likumprojekts ir nopietns, un es domāju, ka baņķieri un attiecīgas valsts institūcijas ir nopietni iedziļinājušās šī likumprojekta tapšanas laikā. Tāpēc es tomēr ierosinātu lūgt jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo, kā mēs dzirdējām, arī Kehra kungs teica, ka tas ir gan ļoti vajadzīgs, gan arī varbūt ir sarežģīts. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jūs vēlaties runāt? Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šeit, protams, Saeimai ir jāizšķiras. Es personīgi arī ļoti gribētu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, lai likums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. Protams, šeit Saeimai ir jāizšķiras, vai mēs nevarētu saņemt, un komisija šeit lielā mērā vadījās no Juridiskā biroja speciālistu ieteikumiem, ka tomēr tik sarežģītu likumu, kas ir diezgan apjomīgs, vai Saeimai ir mērķtiecīgi tomēr pieņemt, ka pēc tam mums nav jāsaņem pārmetumi, ka nav varējuši iepazīties, bet tas jau ir spēkā. Bet, protams, šeit Saeima, es domāju, tiešām var izšķirties.
Sēdes vadītājs. Ņaujiet tad mums izšķirties. Lūdzu balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu — likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 10, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Par kredītiestādēm” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Aija Poča — komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!
A.Poča (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” tika nobalsots izskatīšanai steidzamības kārtā. Tāpēc šeit ir sagatavoti priekšlikumi otrajam lasījumam. Dokuments ir 1024a. Pa pantiem. Par 1.pantu priekšlikumi komisijā starp pirmo un otro lasījumu netika iesniegti.
Sēdes vadītājs. Mēs izskatām tikai tos pantus, kur ir iesniegti.
A.Poča. Bet arī pirmais bija..., nē, tas ir, pēc pirmā lasījumā nobalsotās redakcijas par 1.pantu priekšlikumu nebija. (No zāles: “Par 8. pantu, nē, ceturto…”)
Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna...
A.Poča. Tātad priekšlikumi ir iesniegti par 8.pantu, kur ir deputātes Počas priekšlikums papildināt... Es atvainojos, par 4.pantu, tas ir 8.punkts likumprojektā, papildināt 4.panta 7.punktu ar šādu tekstu: piemērojot 22.panta trešajā daļā noteikto kārtību. Respektīvi, šajā pantā bija noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks var atcelt savus rīkojumus, un ir sagatavots grozījums 22.pantā, un komisija to atbalstīja, un tāpēc arī šeit ir atbalstīts šis priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!
A.Poča. Nākamais priekšlikums ir 9.pantā, precizēta redakcija, lai saskaņotu likumprojekta terminoloģiju, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!
A.Poča. Nākamais priekšlikums ir 12.pantā. Arī precizēta redakcija, deputātes Počas priekšlikums par panta precizētu redakciju, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 15.pantā deputātes Počas priekšlikums par panta precizētu redakciju, komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 21.pantā ir deputāta Karnupa priekšlikums, tas paredz precizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim aizliegts izpaust par nodokļu maksātājiem kādu informāciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Par 22.pantu ir deputātes Počas priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Un šī priekšlikuma būtība ir izveidot Valsts ieņēmumu dienestā īpašu komisiju, kas izvērtētu strīdīgus gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienesta rajonu nodaļu priekšnieki ir pieņēmuši vienu lēmumu, bet Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam vajadzētu šo lēmumu, teiksim, atsaukt vai pārskatīt, un viņš varētu ar šo institūciju konsultēties. Tā savā veidā būtu zināma kasācijas institūcija, lai nebūtu tik daudz gadījumu, kad uzņēmējiem vai arī ieņēmumu dienestam būtu jāgriežas tiesā un, lai šeit tiešām būtu pārstāvētas visas intereses, ir ierosināts šajā komisijā iekļaut divus cilvēkus no centrālā aparāta, divus no rajonu nodaļām un divus no uzņēmēju vidus. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Nākamais priekšlikums ir par 24.pantu, deputāta Karnupa priekšlikums nomainīt likumprojektā paredzētos 80 procentus, ko varētu saņemt Valsts ieņēmumu dienests par konfiscētajām precēm un citām precēm pēc to realizācijas, un iekasēt šo naudu attiecīgi budžetā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un, ja ir atļauts, es komentēšu, kādu iemeslu dēļ.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Poča. Pirmkārt, šobrīd esošā kārtība paredz, ka visas institūcijas, kas piedalās šo preču konfiskācijā, pēc realizācijas ir tiesīgas saņemt 80 procentus un ieskaitīt savos speciālajos budžetos materiāli tehniskām vajadzībām, un izmantot arī citos veidos. Bez tam es gribētu teikt, un šoreiz es runāšu kā deputāte, ja atļauts...
Sēdes vadītājs. Tad sākam debates. Jā, lūdzu, un pēc tam Karnupa kungs.
A.Poča. Es pilnīgi piekrītu, ka šobrīd šī sistēma, kas ir izveidojusies par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku stimulēšanu, varbūt ne sevišķi veicina normālu darbu, un konceptuāli varbūt varētu pat pārskatīt šo sistēmu, ka stimulēšanai tiek izmantotas tās naudas summas, kas iegūtas par konfiscētu preču realizāciju vai par aprēķinātām soda naudām un citām lietām. Bet diemžēl, ja mēs šo sistēmu konceptuāli pārskatām, tad mums konceptuāli jāpārskata arī citi saistītie šobrīd spēkā esošie likumi par visu šo citu institūciju darbību un materiālo stimulēšanu. Un šobrīd, kamēr šis jautājums konceptuāli nav izdiskutēts, lai neradītu pretrunas, teiksim, šo institūciju starpā — robežsargu vai arī iekšlietu orgānu, piemērot joprojām šo kārtību, šos 80 procentus. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.
V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt man jāatgādina, ka šis priekšlikums nav mans personīgais priekšlikums, tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pieņemtais lēmums un iesniegtais priekšlikums. Es šos priekšlikumus parakstīju kā priekšsēdētāja biedrs, tā kā šeit es runāju kā komisijas loceklis un aizstāvu komisijas viedokli. Mūsu komisija neredzēja iemeslu, kāpēc par to, kas ir viņu darbs, saņemt vairākas prēmijas, lai izdarītu savu pamatdarbu. Mūsu komisija ir vienmēr bijusi pret šo nostādni, pret šāda veida likumdošanu, kas nosaka, ka cilvēks saņem pamatalgu par ierašanos darbā, un tad, ja viņš faktiski izdara to darbu, tad mēs maksājam viņam prēmijas. Un tāpēc komisija ierosināja, ja mēs izlasām jauno redakciju, svītrot to daļu no iepriekšējās redakcijas, kur teikts, kā izmantot 20 procentus no budžeta un speciālos valsts un pašvaldības ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu un kontroles revīziju darba rezultātā. Respektīvi, ja viņi iztaisa revīziju un atrod kādu, kas ir pārkāpis likumu un tāpēc viņam vajag papildus maksāt, tad par šo papildu maksājumu Valsts ieņēmumu dienests vēl iekasē 20 procentus. Mūsu viedoklis bija tāds, ka, ja viņi veic šo pārbaudi un revīziju, kas ir viņu pamatdarbs, tāpēc viņi tika pieņemti darbā, tad viss papildu maksājums, kas iznāk jeb izriet no pārbaudes, iet valsts budžetā, tas ir viņu darbs, viņiem cita darba nav. Cita lieta ir jautājums par konfiscēto preču realizāciju un naudas sodiem. Šeit mēs varējām piekrist, ka daļa no šīs naudas varētu palikt Valsts ieņēmumu dienestā, bet ne 80 procenti… bet ne 80 procenti! Valsts ieņēmumu dienests strādā, lai valsts kasē būtu nauda, nevis, lai Valsts ieņēmumu dienesta kasē būtu nauda. Vismaz tā es saprotu mūsu likumdošanu. Un tāpēc mēs ierosinājām jaunu redakciju šī panta otrajā daļā, izsvītrot prēmiju maksāšanu par viņu pamatdarbu un samazināt procentus par konfiscēto preču realizāciju no 80 procentiem uz 20 procentiem, kas ir normāli, un tāpēc es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS). Es gribētu pievienoties Karnupa kunga teiktajam, protams, ir problemātiski tas, ka šī koncepcija ir ielikta citos likumos un dažiem dienestiem ir šie 80 procenti, bet problēma ir ļoti būtiska, jo tad, kad mēs izdarījām izmaiņas speciālā budžetā, izrādījās, ka šie dienesti, kas faktiski tieši ir atbildīgi par nodokļu iekasēšanu, jo sliktāks stāvoklis, jo dzīvo labāk. Jo iet mazāk iekasēšana, jo vairāk ir pārkāpumu. Jo vairāk ir soda naudas. Ne velti mēs jau speciālajos budžeta labojumos par pusotru miljonu palielinājām ieņēmumu dienesta speciālo budžetu. Neapšaubāmi stimulācija varētu būt, un ir jāmeklē šīs metodes, bet tad, kad tik fantastiski slikti pildās budžets, atvēlēt tik lielu daļu naudas par to, ka tiek veikts tiešais darbs, manuprāt, nav īsti pareizi. Jo, ja tik slikti iet iekasēšana, šeit stimulācija varētu būt pavisam cita. Tātad, ja ir kaut kāds ieņēmumu plāns un prognoze, no pārpildījuma varētu progresīvā kaut kādā likmē notikt atskaitījumi papildus budžetiem. Tāpēc šī stimulācija, varbūt arī šī shēma, kas izveidota, ir arī viena no tām, kas neļauj budžetu pildīt normāli. Jo arī no otras puses, faktiski pašreiz ieņēmumu dienesta pārbaudēs bieži vien tiek pārbaudīti vieni un tie paši uzņēmumi, kas strādā, un, protams, katrā gadījumā ir nepieciešams atrast dažādus pārkāpumus. Šobrīd šis modernākais pārkāpums, par ko tiek veikti uzrēķini, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem, kur toreiz, kad bija diskusija, mēs ierakstījām… nu zeķu krāsa nav ierakstīta gan pircēja, gan pārdevēja, bet pieci parametri ir ierakstīti. Un, kā nav viena no šiem parametriem, tā šie rēķini netiek skaitīti. Taisa zemniekiem, kooperatīvajām sabiedrībām uzrēķinus par tūkstošiem latu, jo neatbilst viens ieraksts, bet toreiz, kad notika šī diskusija, mans priekšlikums bija — līdz 50 latiem. Mazajiem pirkumiem vienkāršot šo shēmu. Un šis ir ļoti liels, būtisks un tāds graujošs mazajam un vidējam biznesam. Jo diemžēl tie, kas ir uzņēmēji, pamēģiniet veikalā dabūt šobrīd likumam atbilstošu šo izziņu. Šobrīd ir visādas reklāmas, un valdība varbūt kaut ko informē, bet nekur netiek informēts, kādam ir jābūt šim rēķinam. Un tad rēķina, ja šis uzņēmējs zina, kam ir jābūt, tad, atklāti sakot, tu nonāc muļķa lomā, kad tu veikalā sāc stāstīt, kādu tev čeku vajag, ka tev vajag to numuru, ka tev vajag to numuru. Manu numuru, pircēja, pārdevēja utt. Un tas ir neapšaubāmi, lai veicinātu ieņēmumus, lieliem rēķiniem ir obligāta prasība, bet mazajiem rēķiniem, ja tomēr šobrīd vairs nav kā iepriekš, tika veidoti lieli uzkrājumi. Noliktavās stāvēja kaut kādi milzīgi produkcijas daudzumi. Šobrīd tomēr viss tiek pirkts pārsvarā uz īsu laiku.
Otra problēma, kas ir saistīta ar šo stimulēšanu, ir vēl būtiskāka. Faktiski vietējās ražošanas graušana. Kādā veidā? Šobrīd nav precīzi reglamentēta konfiscēto preču realizācijas kārtība, un kā tas ietekmē vietējo tirgu? Es jums minēšu vienu piemēru. Vienā dienā Rīgas tirgū tiek ievesta šī konfiscētā prece — cīsiņi — 7 tonnas. Tā kā šeit ir stimulācija, tikai realizējot saņemt šo naudu, cena tiek noteikta 70 santīmi. It kā pircējiem labi, rindas kā vecajos laikos. Bet visi zemnieki, visi gaļas kombināti, kas todien ir atveduši, krauj iekšā savu produkciju un brauc mājās. Tāda ir realitāte. Un tad uzņēmēji saka: “Draugi mīļie, varbūt nemaz nekonfiscējiet, jo jūs jau mūs ar šo konfiscēto graujat vēl vairāk. Mēs jau ar tiem kontrabandistiem vēl kaut kā spējam konkurēt, bet ar jūsu dempingu mēs vispār nespējam konkurēt.” Tā kā šeit ir šis otrs faktors. Un neapšaubāmi, izvēle ir grūta, jo šī shēma jau ir pieņemta arī citos likumos. Bet es domāju, ka ir nopietni jāsāk pārdomāt. Tomēr būtu labāk, ja paliktu šie 20 un 80 procenti. 20 procenti ieņēmumu dienestam, kas nav nemaz tik maz. Jāsāk strādāt pie šīs nopietnās shēmas, lai stimulētu naudas ieplūšanu valsts budžetā, nevis sadalīšanu pa speciālajiem budžetiem, kuri, izrādās, pildās labi, bet centrālais budžets ir tik tukšs, ka tur nu vairs galus nevar savilkt, un ir jāslēdz slimnīcas utt. Tāpēc es ieteiktu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu, un faktiski es skatītu konceptuāli jautājumu arī par pārējo šo institūciju stimulēšanu.
Es piekrītu, tām institūcijām, kam tas nav tiešais pienākums. Piemēram, Zemessardzei, kam varbūt tas nav galvenais pienākums robežu kontrolēt. Es piekrītu, ka šiem dienestiem, jo faktiski tas ir viņu radīts, viņi iekasē, varētu būt daudz būtiskāka šī stimulācija. Otrs gadījums, piemēram, ka zemnieks uz robežas paņem šo cukura kravu, kas ir ļoti dārga. Viņš jau par savu riskēšanu ar dzīvību nesaņem ne santīma. Jo viņam jau nepienākas. 20 procenti ieiet kaut kādos fondos, un tas cilvēks, kas varbūt riskē ļoti nopietni, ņemot šo kravu, nedabū ne santīma. Tā kā šeit patlaban nav ne mazākās kārtības, un es ierosinu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu un nopietni domāt, kā šo lietu sakārtot. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Referent, lūdzu īsi! Jo nāk 17.00 un sēdes vadītājs piedāvās... Tālāk lūdzu!
A.Poča. Kā es jau arī sākotnēji teicu par šo jautājumu, ka konceptuāli, tad tiešām daudz kas būtu pārskatāms. Un daudz kur var piekrist Bērziņa kungam. Un es arī saprotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas nostāju un viedokli. Bet vēsturiski šī stimulēšanas sistēma izveidojās pēc ilgas diskusijas par to, lai ieinteresētu Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus godīgi strādāt un veicinātu viņu algas, un tātad ar šo algu nodrošināšanu ir jāatrod šī stimulēšanas sistēma, un kā tā veidojas. Vēl vairāk. Šī sistēma attīstījās, un šīs pašas Saeimas laikā, pavisam nesen, pavasarī, mēs pieņēmām grozījumus valsts robežu likumā, kuri paredzēja, ka robežsargiem, ja viņi piedalās mantu konfiskācijā, ir tiesības saņemt pēc konfiskācijas šos 80 procentus. Līdzīgi ir iestrādātas arī... (Zālē liels troksnis.)
Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Kolēģi, es negribētu saukt uzvārdus. Lūdzu, klusāk!
A.Poča. Līdzīgi arī pavisam nesen tika izdarīti šie grozījumi likumā “Par policiju” , kur arī paredzēti šie 80 procenti. Un jūs zināt, šobrīd šīs institūcijas vairāk vai mazāk sastrādājas, lai nodrošinātu normālu muitas darbu, cīnītos
Turpinājums nākamajos numuros