Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”

Izdarīt likumā “Par zemes komisijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 31.nr.; 1991, 27./28.nr.; 1992, 2., 6.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28., 34.nr.; 1994, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Zemes reformas darbu koordinēšanai un tiesiskai nodrošināšanai Saeima izveido Latvijas Republikas Centrālo zemes komisiju (turpmāk — Centrālā zemes komisija) un rajonu padomes — attiecīgā rajona zemes komisiju. Zemes īpašuma formēšanas jautājumu izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai pilsētu domes izveido attiecīgās pilsētas zemes komisiju un pagastu padomes — attiecīgā pagasta zemes komisiju.”

2. 2.pantā:

izteikt 2.1.punktu šādā redakcijā:

“2.1. Pagasta zemes komisijā ietilpst:

pagasta padomes iecelts zemes komisijas priekšsēdētājs, kuru amatā apstiprina Centrālā zemes komisija, vai pagasta padomes ieteiktā un Centrālās zemes komisijas apstiprinātā pilnvarotā persona;

pagasta padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks;

Valsts zemes dienesta pārstāvis;

zemes ierīkotājs, kurš pastāvīgi strādā pagasta teritorijā.

Ar padomdevēja tiesībām pagasta zemes komisijas sēdēs var piedalīties arī pieaicinātie speciālisti. Ja ir liels darba apjoms, pagasta padome var izveidot pieaicināto speciālistu darba grupu.”;

izteikt 2.2.5. punktu šādā redakcijā:

“2.2.5. dod atzinumu par zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesībām un pieņem lēmumu par zemes īpašuma kompensāciju, bet pēc zemes robežu ierādīšanas (iemērīšanas) un zemes robežu ierādīšanas akta un zemes robežu plāna izgatavošanas pieņem lēmumu:

— par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;

— par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un samaksas apmēra noteikšanu.”

3. 2.1 pantā:

izteikt 2.1 1.punktu šādā redakcijā:

“2.1 1. Pilsētas zemes komisijā ietilpst:

pilsētas domes iecelts zemes komisijas priekšsēdētājs, kuru amatā apstiprina Centrālā zemes komisija, vai pilsētas domes ieteiktā un Centrālās zemes komisijas apstiprinātā pilnvarotā persona;

pilsētas domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks;

Valsts zemes dienesta pārstāvis;

zemes ierīkotājs, kurš pastāvīgi strādā pilsētas teritorijā;

pilsētas galvenais arhitekts (arhitekts).

To pilsētu domes, kurām nav sava galvenā arhitekta (arhitekta), var attiecīgās funkcijas deleģēt rajona galvenajam arhitektam. Ar padomdevēja tiesībām pilsētas zemes komisijas sēdēs var piedalīties arī pieaicinātie speciālisti. Ja ir liels darba apjoms, pilsētas dome var izveidot pieaicināto speciālistu darba grupu (grupas).”;

papildināt 2.1 2.2. punktu ar šādu tekstu:

“kā arī dod atzinumu par zemes īpašuma vai zemes lietošanas tiesībām un pieņem lēmumu par zemes īpašuma kompensāciju, bet pēc zemes robežu iemērīšanas un zemes robežu iemērīšanas akta un zemes robežu plāna izgatavošanas pieņem lēmumu:

— par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;

— par zemes iegūšanu īpašumā par maksu un maksas apmēra apstiprināšanu.”

4. Izteikt 3.panta 3.2.3. punktu šādā redakcijā:

“3.2.3. izskata ar zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām saistītos strīdus, kurus nav izšķīrušas pagastu un attiecīgā rajona pilsētu zemes komisijas, un viena mēneša laikā pieņem lēmumu par šiem strīdiem.”

5. 4.pantā:

izteikt 4.2.8. punktu šādā redakcijā:

“4.2.8. izskata ar zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām saistītos strīdus, kurus nav izšķīrušas republikas pilsētu un rajonu zemes komisijas, un viena mēneša laikā pieņem lēmumu par šiem strīdiem, un, ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus Saeimai.

Centrālās zemes komisijas pieņemtos lēmumus par strīdiem, kas saistīti ar zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām, var pārsūdzēt tiesā.”;

papildināt pantu ar 4.2.10. un 4.2.11. punktu šādā redakcijā:

“4.2.10. pieņem lēmumus par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu gadījumos, kas paredzēti likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” 16.pantā;

4.2.11. pieņem lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu gadījumos, kas paredzēti likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 21.panta ceturtajā daļā.”;

izteikt 4.3.punktu šādā redakcijā:

“4.3. Ja pagasta vai pilsētas zemes komisija nepilda savus pienākumus vai pieņem lēmumus, kas ir pretrunā ar zemes reformas un citiem zemes likumdošanas aktiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, Centrālajai zemes komisijai ir tiesības ierosināt, lai pagasta padome (pilsētas dome) izskata jautājumu par pagasta (pilsētas) zemes komisijas priekšsēdētāja atbilstību amatam. Ja pagasta padome (pilsētas dome) atkārtoti pieļauj iepriekš minētos pārkāpumus vai nepilda tiesas spriedumus, Centrālajai zemes komisijai ir tiesības iesniegt Ministru kabinetam ierosinājumu par attiecīgās padomes (domes) atlaišanu.”

6. Izteikt 5.panta 5.4. punktu šādā redakcijā:

“5.4. Zemes komisija ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no zemes komisijas locekļiem, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Lēmums tiek pieņemts ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir zemes komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka balss.”

7. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6. Pagasta vai pilsētas zemes komisijas lēmumu par zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei) vai attiecīgajai rajona zemes komisijai, kā arī Centrālajai zemes komisijai. Pagasta padomes (pilsētas domes), kā arī Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Pagasta (pilsētas) zemes komisijas lēmumu par zemes īpašuma tiesībām, samaksas (maksas) un kompensācijas apmēru viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei). Pagasta padomes (pilsētas domes) lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Pagasta (pilsētas) zemes komisijas pieņemtais lēmums vai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pārsūdzības kārtībā pieņemtais lēmums par zemes īpašuma robežām, zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (maksu), samaksas (maksas) apmēra noteikšanu un par zemes īpašuma kompensāciju ir pamatdokuments zemes īpašuma reģistrācijai Kadastra reģistrā un tā nostiprināšanai zemesgrāmatās, kā arī zemes kompensācijas sertifikātu konta atvēršanai.

Zemes komisijas lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (maksu) un samaksas (maksas) apmēra noteikšanu un par zemes īpašuma kompensāciju stājas spēkā pēc viena mēneša, ja attiecīgā pašvaldība šajā laikā to nav atcēlusi.”

8. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Par katru komisijas sēdi rakstāms protokols, kuru paraksta visi klātesošie komisijas locekļi un pieaicinātie speciālisti; katram komisijas loceklim un pieaicinātajam speciālistam ir tiesības pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli.”

9. Papildināt 10.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Pagasta, pilsētas un rajona zemes komisiju lēmumus paraksta attiecīgās zemes komisijas priekšsēdētājs.”

Pārejas noteikums

Pagastu padomēm un pilsētu domēm, kurās zemes komisijas funkcijas pilda Centrālās zemes komisijas ieceltā pilnvarotā persona (personas), triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās brīža izveidot šajā likumā noteiktajā kārtībā pagastu (pilsētu) zemes komisijas ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Līdz šo komisiju izveidošanai lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā par samaksu (maksu) un zemes kompensāciju, pamatojoties uz pilnvaroto personu sagatavotajiem materiāliem, pieņem attiecīgo pagastu padomes un pilsētu domes.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 11.oktobrī