LIKUMI

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Korupcijas novēršanas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī;

2) nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā;

3) nepieļaut, ka valsts amatpersona ņem kukuļus un izmanto ieņemamo amatu savtīgos nolūkos.

 

2. pants. Korupcijas jēdziens

Korupcija ir valsts amatpersonas pārkāpumi, kas izpaužas kā:

1) tās atrašanās nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī;

2) pilnvaru realizēšana interešu konflikta situācijā;

3) kukuļņemšana vai ieņemamā amata izmantošana savtīgos nolūkos.

 

3. pants. Nelikumīgs ietekmējams (korumpēts) stāvoklis un interešu konflikta situācija

(1) Nelikumīgs ietekmējams (korumpēts) stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj šajā likumā noteiktos darba tiesisko attiecību, uzņēmējdarbības vai ienākumu gūšanas ierobežojumus.

(2) Interešu konflikta situācija ir tāda situācija, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses.

 

4. pants. Likuma subjekti

Šis likums attiecas uz valsts amatpersonām, kā arī — šajā likumā noteiktajos gadījumos — uz to radiniekiem un uz bijušajām valsts amatpersonām.

 

5. pants. Valsts amatpersonas jēdziens

Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāti;

3) Ministru prezidents, ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri;

4) tiesneši, prokurori un policijas darbinieki;

5) Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks;

6) civildienesta ierēdņi un civildienesta ierēdņu kandidāti, kuri ir tiesīgi pieņemt lēmumus vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem;

7) Saeimas ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas, kā arī Ministru kabineta ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem;

8) valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) direktori (vadītāji) un viņu vietnieki;

9) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju deputāti un pašvaldību revīzijas komisiju locekļi;

10) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem;

11) Valsts kontroles amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus;

12) valsts un pašvaldību izveidoto koleģiālo lēmējinstitūciju locekļi, ja attiecīgā lēmējinstitūcija ir tiesīga pieņemt lēmumus vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem un attiecīgajā likumā vai lēmumā paredzēts, ka uz šiem lēmējinstitūciju locekļiem attiecas šā likuma noteikumi;

13) citi valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) strādājošie, kuri ir tiesīgi pieņemt lēmumus vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

 

II nodaļa. Vispārīgie ierobežojumi

6. pants. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz:

1) saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām, kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(2) Radinieki šā likuma izpratnē ir laulātais, brāļi, māsas, vecāki un bērni.

(3) Materiālās intereses šā likuma izpratnē ir jebkāda veida ienākumi, ko gūst attiecīgā valsts amatpersona, kā arī tai piederošās mantas vērtības palielināšanās.

(4) Lēmums šā likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām un ko savas kompetences ietvaros pieņem valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras locekle ir attiecīgā amatpersona.

 

7. pants. Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu

Realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersonai aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, lai tās pieņemtu lēmumu attiecībā uz:

1) šo amatpersonu radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām, kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

 

8. pants. Uzraudzības, kontroles, izziņas, izmeklēšanas un sodīšanas funkciju ierobežošana

(1) Valsts amatpersona, kurai saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir pienākums veikt uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu, uzlikt sodu vai izšķirt strīdu, nav tiesīga to veikt attiecībā uz:

1) saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām, kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(2) Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta situācija, valsts amatpersonas pienākums ir nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai likumā noteiktajā kārtībā.

 

9. pants. Aizliegums būt par pārstāvi

Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

3) attiecībās ar tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām, kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

 

10. pants. Aizliegums izmantot dienesta informāciju

Valsts amatpersonai ir aizliegts izmantot savās vai citu personu materiālajās interesēs informāciju, kas saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem atzīta par publiski nepieejamu.

 

11. pants. Līgumu slēgšanas ierobežojumi

Valsts amatpersona nedrīkst sagatavot vai arī valsts institūcijas vārdā slēgt līgumus, kuros šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli ieinteresēti, izņemot gadījumus, kad līgums noslēgts publiskas izsoles vai konkursa rezultātā un šī amatpersona šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi par savu ieinteresētību.

 

12. pants. Algota darba pildīšanas ierobežojumi

Valsts amatpersona drīkst saņemt darba samaksu tikai par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Papildus šai darba samaksai valsts amatpersona drīkst saņemt darba samaksu tikai par mācībspēka darbu valsts vai pašvaldību izglītības un zinātnes iestādēs. Citās izglītības un zinātnes iestādēs darba samaksu par mācībspēka darbu valsts amatpersona drīkst saņemt, ja tā nepārsniedz konkrētajā izglītības vai zinātnes iestādē visiem mācībspēkiem noteikto vienoto darba samaksas likmi (tarifu).

 

13. pants. Aizliegums pieņemt dāvanas vai citus materiālus labumus

(1) Pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas vai citus materiālus labumus, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Valsts amatpersonai arī kā privātpersonai aizliegts pieņemt dāvanas no fiziskās vai juridiskās personas, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona viena gada laikposmā pirms dāvanas saņemšanas ir pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu vai arī kurai uzlikusi sodu.Šis noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad valsts amatpersona gatavojas pieņemt lēmumu, veikt uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu vai arī uzlikt sodu. Šādos gadījumos dāvana ir jānoraida un jāatdod dāvinātājam. Dāvanas piedāvājuma gadījumos, kā arī tad, kad nav iespējams dāvanu atdot dāvinātājam, attiecīgajai valsts amatpersonai ir jārīkojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas un dāvanas īpašos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos. Šīs dāvanas ir valsts īpašums, un attiecīgajai valsts amatpersonai ir pienākums tās nodot valstij. Ja dāvana ir individuāli lietojams priekšmets un ja dāvanas saņēmējs to ir izpircis, tā var palikt viņa lietošanā. Dāvanu izmantošanas un izpirkšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

 

14.pants. Aizliegums saņemt papildu atalgojumu

(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, ir jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.

(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu ir jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:

1) naudas vai citu finansu līdzekļu vai arī kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana attiecīgās valsts amatpersonas īpašumā;

2) kustamās vai nekustamās mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;

3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai bez maksas vai par pazeminātu maksu.

 

15. pants. Reklamēšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas darba vai amata pienākumos.

(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas jebkāda subjektīva pozitīva vai negatīva vērtējuma paušana par konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), apdrošināšanas sabiedrību vai banku atklātās sapulcēs, kā arī šāda vērtējuma publicēšana masu informācijas līdzekļos, ja šī amatpersona par reklamēšanu ir saņēmusi atlīdzību.

 

16. pants. Ierobežojumi, kas valsts amatpersonām jāievēro pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas

(1) Personai, kura ir ieņēmusi kādu no šā likuma 5.pantā minētajiem amatiem, vienu gadu pēc tam, kad tā beigusi pildīt amata pienākumus, ir aizliegts saņemt darba samaksu vai jebkāda cita veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla, dāvanas vai citus materiālus labumus, aizdevumus un kredītus no fiziskajām vai juridiskajām personām, attiecībā uz kurām tā, būdama valsts amatpersona, ir pieņēmusi lēmumu vai arī kā koleģiālas lēmējinstitūcijas locekle ir piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

(2) Persona, kura ir ieņēmusi kādu no šā likuma 5.pantā minētajiem amatiem, vienu gadu pēc tam, kad tā beigusi pildīt amata pienākumus, nedrīkst iegādāties kapitāla daļas no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām vai arī kļūt par to pārvaldes vai revīzijas institūciju locekli, ja tā kā valsts amatpersona ir pieņēmusi lēmumu vai kā koleģiālas lēmējinstitūcijas locekle ir piedalījusies tāda lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), apdrošināšanas sabiedrību vai banku.

 

17. pants. Pienākums pārtraukt nelikumīgu ietekmējamu (korumpētu) stāvokli

Valsts amatpersonai 24 stundu laikā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par tās iecelšanu vai apstiprināšanu amatā vai arī likumā noteiktajā kārtībā publicēta oficiāla informācija par tās ievēlēšanu amatā, ir pienākums ziņot augstākai valsts amatpersonai par savu atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī, tas ir, tādā stāvoklī, kas ir pretrunā ar šā likuma II un III nodaļas noteikumiem, kā arī pienākums mēneša laikā pārtraukt atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī.

 

18. pants. Pienākums ziņot par interešu konflikta situāciju

Ja, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersona nokļūst interešu konflikta situācijā, tai nekavējoties jāpārtrauc interešu konflikta situācija un par to rakstveidā jāziņo augstākai valsts amatpersonai, kuras pakļautībā ir šī amatpersona.

 

III nodaļa. Čpašie noteikumi

attiecībā uz atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām

19. pants. Papildnoteikumi attiecībā uz Saeimas deputātiem

(1) Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu drīkst savienot arī ar Ministru prezidenta, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amata pildīšanu.

(2) Šā likuma 6.pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

 

20.pants. Papildnoteikumi attiecībā uz Ministru prezidentu, ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem

(1) Ministru prezidenta, ministra, valsts ministra un parlamentārā sekretāra amata pildīšanu drīkst savienot arī ar Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

(2) Ministru prezidents, ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri un viņu radinieki nedrīkst būt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), apdrošināšanas sabiedrību vai banku pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kā arī saņemt no minētajām institūcijām jebkāda veida ienākumus, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apdrošināšanas sabiedrība vai banka saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(3) Ministru prezidentam, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un viņu radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), apdrošināšanas sabiedrībās vai bankās, kuras saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(4) Personām, kuras pildījušas Ministru prezidenta, ministra vai valsts ministra pienākumus, ir jāievēro šā panta otrās un trešās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.

 

21.pants. Papildnoteikumi attiecībā uz pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, deputātiem, revīzijas komisiju locekļiem un pašvaldību izpilddirektoriem

(1) Pašvaldību domju (padomju) deputāti, pašvaldību revīzijas komisiju locekļi un izpilddirektori, kā arī viņu radinieki nedrīkst būt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), apdrošināšanas sabiedrību vai banku pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kā arī saņemt no minētajām institūcijām atalgojumu vai jebkāda cita veida ienākumus, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apdrošināšanas sabiedrība vai banka saņem pašvaldības pasūtījumus, pašvaldības finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām valsts amatpersonām un to radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), apdrošināšanas sabiedrībās un bankās, kuras saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, pašvaldības finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(3) Uz pašvaldību domju un padomju deputātiem, kā arī šo pašvaldību revīzijas komisiju locekļiem neattiecas šā likuma 12.panta noteikumi.

(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi jāievēro arī vienu gadu pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

 

IV nodaļa. Valsts amatpersonu deklarācijas

22. pants. Valsts amatpersonu deklarāciju veidi

(1) Lai varētu kontrolēt, kā valsts amatpersonas un to radinieki ievēro šā likuma noteikumus, attiecīgajām amatpersonām ir pienākums šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādas deklarācijas:

1) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

2) ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju;

3) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) valsts amatpersonas deklarāciju izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm.

(2) Valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu saraksti, kurām saskaņā ar šā likuma 5. panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī desmit dienu laikā jāpaziņo par notikušajiem grozījumiem šajos sarakstos.

 

23. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā

(1) Valsts amatpersonai, stājoties amatā, deklarācija jāiesniedz mēneša laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par šīs personas iecelšanu amatā vai likumā noteiktajā kārtībā ir publicēta oficiāla informācija par tās ievēlēšanu amatā.

(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, stājoties amatā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā norādāmi:

1) nekustamie īpašumi, kas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrēti uz deklarācijas iesniedzēja vārda;

2) autotransporta līdzekļi, traktori, kuģi, kuteri, jahtas, lidmašīnas un helikopteri, kā arī citi valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi, kas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēti uz deklarācijas iesniedzēja vārda;

3) nekustamie īpašumi un šā panta otrās daļas 2. punktā norādītie kustamie īpašumi, kurus deklarācijas iesniedzējs iznomā citām personām vai nomā no citām personām;

4) visi ienākumu avoti (arī saņemtās dividendes) un visi ienākumi (to apmēri), kādus deklarācijas iesniedzējs saņēmis pēdējā gada laikā;

5) kādu citu algotu darbu deklarācijas iesniedzējs strādā;

6) deklarācijas iesniedzēja saņemtie kredīti un citas parādsaistības un to apmēri;

7) visi dāvinātāji, no kuriem pēdējā gada laikā deklarācijas iesniedzējs ir saņēmis dāvanas, ja to vērtība pārsniedz 50 latus;

8) deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi un to apmēri;

9) deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), apdrošināšanas sabiedrībās un bankās;

10) deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi un viņam piederošie vērtspapīri;

11) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), apdrošināšanas sabiedrības un bankas, kur deklarācijas iesniedzējs ieņem amatus pārvaldes un revīzijas institūcijās;

12) deklarācijas iesniedzēja radinieku vārdi, uzvārdi, radniecības pakāpe un dzīvesvieta.

(3) Deklarācijā sniedzamas ziņas par Latvijā un citās valstīs deklarācijas iesniedzējam piederošo kustamo mantu un nekustamajiem īpašumiem un kapitāla daļām, saņemtajiem ienākumiem, kredītiem un aizdevumiem, nomāto kustamo mantu un nekustamo īpašumu, kā arī algoto darbu un ieņemamiem amatiem.

(4) Ja valsts amatpersona, kas ir iesniegusi šajā pantā paredzēto deklarāciju, tiek pārcelta vai ievēlēta citā valsts amatā, tā deklarāciju atkārtoti neiesniedz.

 

24. pants. Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācija

(1) Valsts amatpersona ik gadu tādos pašos termiņos, kādos tiek iesniegta vispārējā ienākumu deklarācija, iesniedz ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju.

(2) Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda šā likuma 23. panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

 

25. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus

(1) Valsts amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, jāiesniedz, ja pārskata periods, uz kuru attiecas šā likuma 23.pantā paredzētā deklarācija, ir garāks par trim mēnešiem. Šis noteikums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kurām ir pienākums iesniegt šā likuma 26. pantā minēto deklarāciju.

(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, jānorāda šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas pēdējā dienā.

 

26. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas

(1) Saeimas deputāti, Ministru prezidents, ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri un pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, valsts amatpersonas deklarāciju iesniedz arī pēc tam, kad beiguši pildīt šos pienākumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā deklarācija par pirmo gadu, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanas, iesniedzama ne vēlāk kā 15.mēnesī, par otro gadu — ne vēlāk kā 27. mēnesī, bet par trešo gadu — ne vēlāk kā 39.mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

 

27. pants. Valsts amatpersonu radinieku deklarācijas

(1) Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā pēc tam, kad ir saņēmis no valsts amatpersonas šā likuma 23., 24. un 25. panta kārtībā iesniegtās deklarācijas, rakstveidā informē visus attiecīgās amatpersonas radiniekus par viņu pienākumu iesniegt deklarācijas. Minētajām personām vienlaikus tiek nosūtītas arī deklarāciju veidlapas un to aizpildīšanas instrukcija.

(2) Valsts amatpersonas radiniekiem ir pienākums ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta paziņojuma saņemšanas aizpildīt deklarācijas un iesniegt tās Valsts ieņēmumu dienestam.

(3) Valsts amatpersonu radinieku deklarācijās jānorāda šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

(4) Par to, lai uz valsts amatpersonu radiniekiem attiecinātie ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi tiktu ievēroti un šā panta noteikumi izpildīti, atbild attiecīgais valsts amatpersonas radinieks.

 

28.pants. Valsts amatpersonas deklarācija izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm

(1) Valsts ieņēmumu dienestam pēc iekšlietu ministra, ģenerālprokurora vai viņu pilnvarotu amatpersonu ierosinājuma jāpieprasa valsts amatpersonas deklarācija no šā likuma 5.pantā minētajām amatpersonām gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas, un tā iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam desmit dienu laikā no pieprasījuma dienas.

 

29. pants. Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība

(1) Jebkuras valsts amatpersonas deklarācijas ir publiski pieejamas.

(2) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu informācijas līdzekļu žurnālistu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas, izņemot šā panta trešajā daļā minēto. Turklāt Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas tiek publicētas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto personu dzīvesvietas adresi.

 

V nodaļa. Šā likuma izpildes kontrole

30.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi šā likuma izpildes kontrolē

Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums kontrolēt šā likuma noteikumu izpildi. Šai nolūkā Valsts ieņēmumu dienests pārbauda:

1) vai visas valsts amatpersonas un to radinieki likumā noteiktajā termiņā ir iesnieguši deklarācijas;

2) vai visas valsts amatpersonas un to radinieki ir pilnībā aizpildījuši deklarācijas;

3) šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā — vai valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijās ietvertās ziņas ir pilnīgas un atbilst patiesībai un vai valsts amatpersonas un to radinieki nav pārkāpuši šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

 

31.pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi

Valsts ieņēmumu dienestam, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi, ir tiesības izprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām un bankām.

 

32.pants. Ar interešu konfliktu saistīto ierobežojumu ievērošanas kontroles kārtība

(1) Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai visās Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, republikas pilsētu domju deputātu un viņu radinieku deklarācijās ietvertās ziņas atbilst patiesībai un vai šīs valsts amatpersonas un to radinieki nav pārkāpuši šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

(2) Attiecībā uz pārējām valsts amatpersonām un to radiniekiem pārbaude tiek veikta ik gadu, pārbaudot ne mazāk kā piecus procentus no katras amatpersonu kategorijas pēc Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās metodikas.

 

33.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākums uzlikt administratīvos sodus un nodot materiālus izziņas iestādei

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka ir pārkāpti šā likuma noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, tā pienākums ir saukt vainīgo personu pie administratīvās atbildības.

(2) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka valsts amatpersona ir pārkāpusi šā likuma noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta kriminālatbildība, tā pienākums ir izdarīt izziņu pašam vai nodot to citai izziņas iestādei pēc piekritības.

 

34.pants. Nobeiguma noteikums

Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus.

 

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1995.gada 30.novembrim apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei.

2. Lai saskaņotu spēkā esošos likumdošanas aktus ar Korupcijas novēršanas likumu, Ministru kabinetam līdz 1995.gada 30.novembrim iesniegt Saeimai grozījumus spēkā esošajos likumos.

3. Likuma 22. — 29.panta noteikumi piemērojami, sākot ar 1996.gada 1.janvāri.

4. Visas šā likuma 5.pantā minētās valsts amatpersonas, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatā vai arī stājušās darba attiecībās līdz 1995.gada 31.decembrim, šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā iesniedz ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju.

5. Visas šā likuma 5.pantā minētās valsts amatpersonas līdz 1995.gada 31.decembrim izbeidz atrašanos šā likuma 6. — 16., 20. un 21.pantā paredzētajā nelikumīgajā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī, kā arī atrašanos interešu konflikta situācijā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.

Rīgā 1995.gada 11.oktobrī Valsts prezidents G.Ulmanis