Jauns impulss Latvijas un Zviedrijas tālākā attīstībā

Spilgtāko akcentu Latvijas starptautiskajos sakaros šajās dienās, neapšaubāmi, iezīmē plašais Zviedrijas aktivitāšu spektrs Latvijā. Vispirms tā, protams, ir plašā Zviedrijas rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu reprezentācijas izstāde, kas atklāta Rīgā , viesnīcā “Radisson SAS Daugava”. Izstādē piedalās 70 zviedru firmas, tai skaitā “Alfa Laval”, “Pripps”, “Scania”, “Spendrups”, SAS, “Statoil”, Stokholmas ekonomikas skola un vairāki citi Latvijā jau labi pazīstami uzņēmumi (apakšējos attēlos). Izstādē plaši pārstāvētas praktiski visas svarīgākās Zviedrijas rūpniecības nozares — metālapstrāde un komunikāciju industrija, vieglā un pārtikas rūpniecība. Tajā var iepazīties arī ar Zviedrijas sauszemes, jūras un gaisa transporta iespējām. Katru dienu izstādes ietvaros notiek vairāki semināri par Zviedrijas rūpniecību un ekonomiskās sadarbības iespējām ar kaimiņvalsti. Vakar, 10.oktobrī, tas bija seminārs par nerūsējošā tērauda ražošanas potencēm Zviedrijā, kā arī Zviedru grāmatvedību un vadības konsultācijām. Šodien, 11.oktobrī, notiek semināri par Zviedrijas mežsaimniecību, celulozes un papīra ražošanu, kā arī par zviedru ceļu būves tehniku. Rīt, izstādes noslēguma dienā, var piedalīties seminārā par zviedru sasniegumiem betona segumu atjaunošanā, kā arī Zviedrijā ražotajām līmēm un dažādiem hermētiskajiem materiāliem. Kā redzams, izstādes un tās ietvaros rīkoto semināru tematika ir ļoti aktuāla Latvijas pašreizējā ekonomiskajā situācijā un ir orientēta uz mūsu valstu ciešāku ekonomisko sadarbību.

Izstādes atklāšanas dienā, tiekoties ar žurnālistiem, Zviedrijas rūpniecības ministrs Stens Hekšers izteica cerību, ka izstāde “Swedish Expo” dos jaunu impulsu abu valstu ekonomiskajai sadarbībai, Ministrs atzīmēja, ka Zviedrijas valdība par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzskata palīdzēt Latvijai integrēties Eiropas struktūrās un kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Zviedrija nupat veikusi šo ceļu, ir ieguvusi arī solīdu pieredzi un gatava dalīties tajā ar kaimiņvalsti.

Zviedrija šobrīd ir viena no lielākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnerēm. Pērn Zviedrijas eksporta apjoms uz Latviju sasniedza 861 miljonu Zviedrijas kronu, bet imports no Latvijas — 1,768 miljonus kronu. Pēc ministra S.Hekšera domām, šis vēl ir visai zems līmenis, taču tā pieauguma temps ir straujš. Abu valstu ekonomiskās sadarbības attīstību būtiski sekmē ģeogrāfiski nelielais attālums. Stens Hekšers gan arī piebilda, ka pagaidām ļoti atšķirīga ir abu valstu savstarpējā eksporta preču struktūra — Zviedrija no Latvijas importē galvenokārt izejvielas, pusfabrikātus un degvielu, bet eksportē uz mūsu valsti mašīnas un citas sarežģītas iekārtas. Tātad tās ir preces ar visai atšķirīgu apstrādes pakāpi. Tas liecina par abu valstu pašreizējās sadarbības reālajām iespējām.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, cik mērķtiecīgi Zviedrija izraudzījusies savas izstādes rīkošanas laiku (banku krīze Latvijā, valdības maiņa), Zviedrijas rūpniecības ministrs Stens Hekšers uzsvēra, ka viņa valsts cer, ka kontakti ar Latviju būs ilgstoši, tāpēc zviedrus nebaida ne Latvijas pašreizējās finansiālās grūtības, ne valdības maiņa. Zviedrijas investīcijas veido apmēram 13 procentus no kopējā ārvalstu investīciju apjoma visās trijās Baltijas valstīs. Savukārt Zviedrijas tirdzniecība ar Latviju veido 10 procentus no visa mūsu ārējās tirdzniecības apjoma.

Uz otru “Latvijas vēstneša” jautājumu par Zviedrijas investīciju eventuālu papielināšanu Latvijā ministrs atbildēja: “Jūsu jautājums ir visai sarežģīts. Līdz šim Zviedrijas investīcijas Latvijā visumā nav bijušas lielas. Pieredze rāda, ka vispirms palielinās tirdzniecības apjoms, tad seko investīciju apjoma pieaugums. Taču jautājumam ir arī otrs aspekts: pašlaik Latvijas dzīvē vērojamas arī tādas iezīmes, kas no potenciālā investētāja viedokļa nešķiet pievilcīgas. Nopietns investētājs vēlas, lai valstī būtu stabila likumdošana un drošība, lai pieņemtie likumi vienmēr tiktu taisnīgi pielietoti. Tieši šo jautājumu loku mēs tagad aplūkojam kopā ar Latvijas vadošajām iestādēm. Zviedrija ir ieinteresēta sadarboties ar Latvijas valdību, bet ir svarīgi, lai arī jūs gribētu ko konkrētu darīt šīs sadarbības iespēju nodrošināšanai.

Plašāk abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas un savas valsts viedokli Zviedrijas rūpniecības ministrs izvērtēja savā runā izstādes atklāšanas ceremonijā. Stens Hekšers teica:

• Abu kaimiņvalstu ekonomiskā sadarbība ir īpaši nozīmīga. Mēs bieži vien runājam par pasaules mēroga perspektīvu un uzsveram, ka pat tālas valstis var kļūt tuvas. Tā, protams, ir patiesība. Taču tas neizslēdz faktu, ka tieši ģeogrāfisko apstākļu nosacīti kontakti ir pamats jo ciešai ekonomiskai sadarbībai. Minēšu konkrētu piemēru — Zviedrijas tirdzniecība ar pārējām Ziemeļvalstīm — Dāniju, Norvēģiju un Somiju — skar tikai nelielu tirgu — 15 miljonus cilvēku. Bet šajā tirgū apgrozījuma apjoms ir 13 miljardi dolāru gadā! Tai pašā laikā mūsu valsts eksports uz Vāciju, kur ir 80 miljoni iedzīvotāju, ir ievērojami mazāks — 9 miljardi dolāru. Var, protams, teikt, ka Latvijas un Zviedrijas tirdzniecībā ir zemi absolūtie skaitļi, bet pēdējos trīs gados savstarpējo preču plūsma pieaugusi gandrīz 20 reizes. Te nu mēs redzam, ka intensīvi kaimiņvalstu ekonomiskie sakari ir ļoti svarīgi to ekonomiskajā attīstībā. Tagad mums jāstrādā divreiz aktīvāk gan no Latvijas gan Zviedrijas puses, lai atjaunotu mūsu tradicionāli ciešās ekonomiskās saites. Tā ir mūsu kopīgā interese, gan politiskā, gan ekonomiskā.

Tādējādi mēs palielināsim Eiropas stabilitāti un Eiropas labklājību, radīsim ekonomisko uzplaukumu abās mūsu valstīs. Mēs nedrīkstam padoties grūtībām, jācenšas tās aktīvi un kostruktīvi risināt, Jaunās likumdošanas piemērošanā gan Latvijā, gan citās valstīs vēl ir daudz nepadarīta. Daļa šo problēmu saistīta ar nepietiekamu izglītības līmeni, bet ir arī citi cēloņi. Mēs cenšamies jums palīdzēt, piemēram, ar Zviedrijas ekonomiskās augstskolas starpniecību Rīgā, ko es nupat apmeklēju, kā arī citos veidos.

 Nesen mēs rīkojām tikšanos, lai apspriestu likumdošanas jautājumus, kas saistīti ar tirdzniecību. Tiek gatavoti arī daudzi citi pasākumi. Mēs strādājam, lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar savu pieredzi, ko guvām, iestājoties Eiropas Savienībā.

Tas ir konkrēts un labs darbs. Apmēram 70 Zviedrijas uzņēmumi šajās dienās piedalās izstādē “Swedish Expo”, lai iezīmētu savu klātbūtni Latvijas tirgū, kā arī lai palielinātu savu tirdzniecības apjomu. Izstādes dalībnieku saraksts ir tiešām iespaidīgs, un šie uzņēmumi pārstāv labāko, ko Zviedrija var rādīt attiecīgajās jomās.

Daudzi šie uzņēmumi jau pastāvīgi darbojas Latvijā, bet daudzi Latvijā ir pirmo reizi. Esmu apmeklējis šādus pasākumus dažādās valstīs un esmu ļoti priecīgs, redzot tieši šo izstādi. Aktivitātes līmenis no Zviedrijas uzņēmumu puses ir ļoti augsts.

Tā ir lielākā zviedru uzņēmumu “manifestācija”, kāda jebkad bijusi Baltijas valstīs. Gandrīz katru mēnesi Latvijā nodibinās jauni Zviedrijas uzņēmumi, tagad to skaits jau ir aptuveni 300.

Investīciju jomā gan Zviedrijas aktivitāte ir bijusi zemāka. Viens no iemesliem ir vēsturiskā pieredze, proti, ka vispirms ir tirdzniecība un tikai pēc tam nāk investīcijas. Bet man jāatgādina, ka ir arī citi iemesli. Mēs ļoti ceram uz Zviedrijas valdības un zviedru iestāžu sadarbību ar viņu kolēģiem Latvijā.

Zviedru investori vēlas, lai šeit būtu taisnīga likumdošana un lai tā arī tiktu ievērota. Zviedrijas izstāde droši vien sekmēs sadarbību un tirdzniecības sakarus.

Pēc Zviedrijas rūpniecības ministra lūguma izstādi atklāja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Jāatzīmē, ka jau 16. — 18. oktobrī Guntis Ulmanis ar kundzi uzturēsies Zviedrijā pēc Viņa majestātes Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava ielūguma.

***

Spilgts abu kaimiņvalstu draudzīgo attiecību apliecinājums ir arī vairāku autoritatīvu Zviedrijas delegāciju viesošanās Latvijā šajās dienās.

Vispirms jau tā ir Stokholmas delegācija mēra Mata Hulta vadībā. Delegācija piedalījās izstādes “Swedish Expo” atklāšanā un tikās ar Latvijas sabiedrības pārstāvjiem Stokholmas ekonomikas augstskolā Rīgā, kur Mats Hults sniedza pārskatu par lielo pilsētu pašvaldību darbības aktualitātēm.

Stokholmas delegācija vakar devās atpakaļ uz Zviedriju, bet Rīgā savukārt ieradās partnerpilsētas Norčepingas delegācija. Vakar viesi apmeklēja rekonstruēto Nacionālo operu un izstādi “Swedish Expo”, bet Latvijas Vēstures muzejā tika atklāta no Norčepingas atvestā izstāde “Izjūti pats!”. Vakar vakarā Rīgas Domā notika jauno zviedru komponistu mūzikas koncerts. Šodien, 11. oktobrī, Norčepingas delegācija tiek pieņemta Rīgas Dome.

***

Zīmīgs fakts, kas liecina par abu kaimiņvalstu pastāvīgiem un neatgriezeniskiem kontaktiem, bija šajās dienās izstādes “Swedish Expo” ietvaros notikušais seminārs “Stockholm Expo 97”, kurā zviedri pastāstīja par 1997. gada vasarā iecerēto plašo starptautisko izstādi Stokholmā. Tajā tiek gaidīta arī plaša mūsu valsts piedalīšanās.

Zviedru puse īpaši uzsvēra, ka 1997. gada izstādes pamatmērķis ir kaimiņvalstu plašāka iesaistīšana Zviedrijas ekonomiskajos kontaktos. Viens no 1997. gada izstādes vadmotīviem būs rūpes par Baltijas jūras ekoloģisko tīrību. Izstādes rīkotāji iecerējuši izstādē iegūtos līdzekļus veltīt Baltijas jūras ūdeņu attīrīšanai. Paredzēts, ka 1997. gada izstādes ietvaros organizētās starptautiskās konferences 3000 dalībnieki kopīgi ar kuģi atbrauks uz Rīgu, lai iepazītos ar mūsu notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm, kas būvētas sadarbībā ar Zviedriju. Zviedru puse arī paredz, ka starptautiskā “Ūdensbalva” 1997. gadā tiks pasniegta kādam zinātniekam, kurš savus pētījumus veltījis Baltijas jūras ūdeņu attīrīšanas problēmām.

1997. gada izstādes rīkotāji pārsteidza ar augsto gatavības pakāpi — jau skaidri zināmas izstādes atrašanās vietas (tās ir trīs dažādos Stokholmas rajonos, skaistās parku un ezeru zonās). Latvijai tiek piedāvāta arī visai savdabīga iespēja — izvietot savu ekspozīciju uz kuģa, kurš visu izstādes laiku būtu noenkurots Stokholmā. Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” topošās izstādes menedžers Hanss Kēleniuss teica, ka šim mērķim derētu jebkura tipa kuģis — pasažieru prāmis, kravas vai pat kara kuģis. Seminārā izskanēja arī doma, ka trīs Baltijas valstis Stokholmas lielajā izstādē varētu reprezentēties ar kopīgu ekspozīciju.

***

Runājot par zviedru sadarbības iecerēm ar Latviju, jāmin arī 1998. gads. Proti, 1988. gadā Eiropas Savienība Stokholmu izraudzījusies par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Pēc Hansa Kēleniusa vārdiem, stokholmieši šo notikumu nespējot iedomāties bez rīdzinieku līdzdalības — jo mūsu kopīgajā vēsturē taču bijis arī laiks, kad Rīga bija Zviedrijas lielākā pilsēta. Līdz ar to Latvijas galvaspilsētai būšot nodrošinātas visplašākās savas kultūras reprezentācijas iespējas Stokholmā.

Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors