Izraēlas valsts vizītkarte Latvijā

Rīt, 12.oktobrī, Rīgā, Latvijas Dabas muzejā, atklās Izraēlas dabasskatu fotoizstādi “Ainavu atbalsis”, kas iekārtota, pateicoties Izraēlas vēstniecības iniciatīvai un atsaucībai. Gandrīz četri desmiti krāsainu lielformāta fotogrāfiju rādīs Izraēlas dabu visā tās daudzveidībā. Šī fotoizstāde pirms tam tika eksponēta Varšavā. Par izstādes parādīšanu rīdziniekiem īpaši rūpējās Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Tova Hercla un Izraēlas vēstniecības pirmais sekretārs A.Drors.

Latvijas Dabas muzeja direktors Vilis Krūmiņš “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja:

— Izraēla ir ļoti interesanta no dabas viedokļa. Valsts nelielajā teritorijā ir veseli pieci ģeogrāfiskie reģioni. Izraēla šajā ziņā ir unikāla — vienīgā valsts pasaulē ar tik koncentrētu dabas daudzveidību. Jāņem arī vērā, ka Izraēla ir samērā jauna valsts (dibināta 1949.gadā — J.Ū.). Taču tās pastāvēšanas laikā paveikts tiešām milzīgs darbs dzīvās un nedzīvās dabas apzināšanā un popularizēšanā. Šim mērķim gan Izraēlas valsts, gan tās iedzīvotāji nav taupījuši ne pūles, ne līdzekļus. Daudz uzmanības veltīts tam, lai ne vien saglabātu dabas ainavas, bet arī lai atjaunotu izzudušās dabas vērtības. Piemēram, Izraēlā atjaunotas vairākas jau gandrīz pilnīgi izmirušas putnu un dzīvnieku sugas. Atcerēsimies, ka līdzīgs process ar vairākiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem diemžēl noticis arī Latvijā. Izraēlā, piemēram, atjaunota liju, jau gandrīz pilnībā izmirušu putnu, populācija, tāpat vairākas valstī gandrīz izzudušas zīdītājdzīvnieku—pārnadžu sugas. Izstāde dod plašu ieskatu šajā progresīvajā procesā.

Sarunā ar Vili Krūmiņu izkristalizējās vēl vairākas atziņas. Vispirms jau ļoti pamācošs fakts — reti sastopamie dzīvnieki Izraēlā mīt ne tikai īpaša režīma rezervātos, bet arī citur visai plašās teritorijās. Tas liecina par iedzīvotāju augsto ekoloģisko kultūru: dzīvnieki tātad parastās Izraēlas valsts teritorijās neizjūt cilvēku kā draudu savai eksistencei. Tas ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai daudzas reto dzīvnieku sugas Izraēlā arī intensīvi vairotos.

Te vietā atzīmēt, ka Izraēlā — valstī ar četrreiz mazāku teritoriju un vairāk nekā divreiz lielāku iedzīvotāju skaitu, salīdzinot ar Latviju, ir vismaz astoņas reizes lielāks iedzīvotāju blīvums.

Izraēlas sasniegumus augstas iedzīvotāju ekoloģiskās kultūras nodrošināšanā Dabas muzeja direktors vispirms saista ar jaunās paaudzes mērķtiecīgu audzināšanu. Izraēlas skolēni lielu daļu sava brīvā laika pavada, apceļojot dzimto zemi. Turklāt ceļojumu laikā tiek cītīgi pētīta un iepazīta savas zemes daba. Arī vēsturiskā aspektā — senā Bībeles zeme ir bagāta ar senās civilizācijas objektiem. Te ir gan leģendārās Dāvida klintis, gan citas “Vecajā Derībā” minētās vietas.

“Mums ar Izraēlu ir daudzas radniecīgas problēmas dabas izzināšanas un aizsardzības jomā, taču mēs tās risinām daudz sliktāk,” saka Vilis Krūmiņš. “Izraēlā pašlaik ir daudz augstāka ekoloģiskā kultūra . Kaut arī mūsu tautā, īpaši latviešu folklorā, ir vērojama dziļa pietāte pret dabu, diemžēl mēs savas dabas bagātības iepazīstam un atjaunojam daudz lēnāk nekā Izraēlas sabiedrība.” Jāpiebilst, ka Izraēlas mierīgo attīstību valsts pastāvēšanas nepilnā pusgadsimtā atkal un atkal pārtraukuši valsts neatkarības pretinieku uzbrukumi un terora akti, nodarot kaitējumu arī valsts unikālajai dabai. Svarīga nozīme Izraēlas dabas aizsardzībā, tās bagātību apgūšanā un popularizēšanā līdzās valsts institūcijām ir arī dabas aizsardzības biedrībai. Pēc Viļa Krūmiņa domām, analoga struktūra Latvijā pēdējos gados izrāda daudz mazāku aktivitāti.

Izraēlas fotoizstāde “Ainavu atbalsis” būs aplūkojama trīs nedēļas. Izstāžu zālē skanēs klusināta Izraēlas komponistu mūzika, un izteiksmīgās, augsti profesionālās lielformāta fotogrāfijas apmeklētājiem vērsīs daudz tuvāku zemi, kurai daudzējādā ziņā ir līdzīgs liktenis ar Latviju. Izraēla tāpat kā Latvija spiesta sargāt savu neatkarību un attīstību no nedraudzīgas apkārtnes. “Mums šobrīd it kā nebūtu jābaidās no kādas lielas kaimiņvalsts,” saka Vilis Krūmiņš, “tomēr mēs jūtam, ka šī problēma vēl nebūt nav izzudusi. Mēs zinām, ka mums jāaizstāv sava suverenitāte. Jāaizstāv arī ar intelektuāliem līdzekļiem — ar savu kultūru, literatūru, mākslu, arī ekoloģisko kultūru.”

Rezumējot rīt atklājamās Izraēlas fotogrāfiju izstādes būtību, Vilis Krūmiņš min Monteskjē klasisko atziņu, ka dabas apstākļi un ģeogrāfiskā atrašanās vieta daudzējādā ziņā veido arī attiecīgās tautas raksturu. Izstāde “Ainavu atbalsis” latviešiem ļaus labāk iepazīt lepnās un čaklās Izraēlas tautas savdabīgo mentalitāti.

14.oktobrī fotoizstādes kontekstā Latvijas televīzija raidīs Izraēlas dabas savdabībai veltītu programmu. Panākta jau principiāla vienošanās par Latvijas fotoizstādi “Latvijas daba un ainavas” nākamgad Telavivā. Šie visi pasākumi ir veltīti Latvijas dabas muzeja 150 gadu jubilejai, ko atzīmēs 1996.gada decembrī. Zīmīgs fakts: viens no Latvijas dabas muzeja pamatlicējiem bija Rīgas dabas pētnieku biedrības īstenais loceklis Šveinfurts, kurš savā laikā pirmais apceļoja Nīlas augšteci, tātad Izraēlai visnotaļ tuvu reģionu.

Laikraksts “Latvijas vēstnesis” sveic Izraēlas vēstniecību Latvijā ar lieliskas ieceres realizēšanu un aicina savus lasītājus tuvākajās trijās nedēļās izmantot iespēju iepazīt Latvijai draudzīgās Izraēlas profesionāli augstvērtīgo fotoizstādi.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Te vietā atzīmēt, ka Izraēlā — valstī ar četrreiz mazāku teritoriju un vairāk nekā divreiz lielāku iedzīvotāju skaitu, salīdzinot ar Latviju, ir vismaz astoņas reizes lielāks iedzīvotāju blīvums.

Izraēlas sasniegumus augstas iedzīvotāju ekoloģiskās kultūras nodrošināšanā Dabas muzeja direktors vispirms saista ar jaunās paaudzes mērķtiecīgu audzināšanu. Izraēlas skolēni lielu daļu sava brīvā laika pavada, apceļojot dzimto zemi. Turklāt ceļojumu laikā tiek cītīgi pētīta un iepazīta savas zemes daba. Arī vēsturiskā aspektā — senā Bībeles zeme ir bagāta ar senās civilizācijas objektiem. Te ir gan leģendārās Dāvida klintis, gan citas “Vecajā Derībā” minētās vietas.

“Mums ar Izraēlu ir daudzas radniecīgas problēmas dabas izzināšanas un aizsardzības jomā, taču mēs tās risinām daudz sliktāk,” saka Vilis Krūmiņš. “Izraēlā pašlaik ir daudz augstāka ekoloģiskā kultūra . Kaut arī mūsu tautā, īpaši latviešu folklorā, ir vērojama dziļa pietāte pret dabu, diemžēl mēs savas dabas bagātības iepazīstam un atjaunojam daudz lēnāk nekā Izraēlas sabiedrība.” Jāpiebilst, ka Izraēlas mierīgo attīstību valsts pastāvēšanas nepilnā pusgadsimtā atkal un atkal pārtraukuši valsts neatkarības pretinieku uzbrukumi un terora akti, nodarot kaitējumu arī valsts unikālajai dabai. Svarīga nozīme Izraēlas dabas aizsardzībā, tās bagātību apgūšanā un popularizēšanā līdzās valsts institūcijām ir arī dabas aizsardzības biedrībai. Pēc Viļa Krūmiņa domām, analoga struktūra Latvijā pēdējos gados izrāda daudz mazāku aktivitāti.

Izraēlas fotoizstāde “Ainavu atbalsis” būs aplūkojama trīs nedēļas. Izstāžu zālē skanēs klusināta Izraēlas komponistu mūzika, un izteiksmīgās, augsti profesionālās lielformāta fotogrāfijas apmeklētājiem vērsīs daudz tuvāku zemi, kurai daudzējādā ziņā ir līdzīgs liktenis ar Latviju. Izraēla tāpat kā Latvija spiesta sargāt savu neatkarību un attīstību no nedraudzīgas apkārtnes. “Mums šobrīd it kā nebūtu jābaidās no kādas lielas kaimiņvalsts,” saka Vilis Krūmiņš, “tomēr mēs jūtam, ka šī problēma vēl nebūt nav izzudusi. Mēs zinām, ka mums jāaizstāv sava suverenitāte. Jāaizstāv arī ar intelektuāliem līdzekļiem — ar savu kultūru, literatūru, mākslu, arī ekoloģisko kultūru.”

Rezumējot rīt atklājamās Izraēlas fotogrāfiju izstādes būtību, Vilis Krūmiņš min Monteskjē klasisko atziņu, ka dabas apstākļi un ģeogrāfiskā atrašanās vieta daudzējādā ziņā veido arī attiecīgās tautas raksturu. Izstāde “Ainavu atbalsis” latviešiem ļaus labāk iepazīt lepnās un čaklās Izraēlas tautas savdabīgo mentalitāti.

14.oktobrī fotoizstādes kontekstā Latvijas televīzija raidīs Izraēlas dabas savdabībai veltītu programmu. Panākta jau principiāla vienošanās par Latvijas fotoizstādi “Latvijas daba un ainavas” nākamgad Telavivā. Šie visi pasākumi ir veltīti Latvijas dabas muzeja 150 gadu jubilejai, ko atzīmēs 1996.gada decembrī. Zīmīgs fakts: viens no Latvijas dabas muzeja pamatlicējiem bija Rīgas dabas pētnieku biedrības īstenais loceklis Šveinfurts, kurš savā laikā pirmais apceļoja Nīlas augšteci, tātad Izraēlai visnotaļ tuvu reģionu.

Laikraksts “Latvijas vēstnesis” sveic Izraēlas vēstniecību Latvijā ar lieliskas ieceres realizēšanu un aicina savus lasītājus tuvākajās trijās nedēļās izmantot iespēju iepazīt Latvijai draudzīgās Izraēlas profesionāli augstvērtīgo fotoizstādi.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors