Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts

Latvijas Policijas akadēmijas rektora

docenta Dr.iur. Zenona Indrikova izstrādāts

un 1995.gada 17.jūlijā iesniegts

Iekšlietu ministrijā profesionālai apspriešanai

Policijas likums

Par likumprojektu

Šīs vēstules pielikumā piedāvātajam likumprojektam par pamatu ņemts 1991.gada 4.jūnija likums “Par policiju”, iekļaujot tajā jaunas vai precizējot esošās normas par policiju, policijas darbinieku pienākumiem un tiesībām. Būtiskāk pārstrādātas nodaļas par policijas iestādēm un to kompetenci, dienestu valsts policijā, policijas darbinieku tiesisko aizsardzību un darbības garantijām. Lai būtu pārskatāmākas piedāvātās izmaiņas un papildinājumi, visas izmaiņas likuma “Par policiju” tekstā iestrādātas pustreknā salikumā.

Šis likumprojekts paredz 1996.—1997.gadā pamatā pārkārtot dienestu policijā kā speciālo civildienestu, kura darbību reglamentē nevis likums “Par Valsts civildienestu”, bet šis likums. Līdz ar to speciālā civildienesta ierēdņus pieņem dienestā, aizvieto vakantos amatus, atvaļina no dienesta attiecīgās valsts policijas iestādes (Policijas departaments, Drošības policija).

Likumprojekts paredz šādas būtiskākās izmaiņas policijas iestāžu iekārtā:

1. Policijas kopumu veido Kārtības policija, Kriminālpolicija un Drošības policija, kā arī pašvaldību policija. Kārtības policija un Kriminālpolicija organizatoriski tiek apvienota Vispārējā valsts policijā, kuras darbību vada Policijas departaments kā pilntiesīga juridiska persona, kura atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Vispārējās valsts policijas sastāvā kā Kārtības policijas dienesti tiek iekļauti Valsts apsardzes dienests un Policijas mobilā vienība (tagadējais Mobilais policijas pulks), jo nevar pastāvēt kaut kādas policijas iestādes ārpus Vispārējās valsts policijas priekšnieka pakļautības. Paralēli (nošķirti) darbojas Drošības policija kā Valsts policijas sastāvdaļa ar pilntiesīgām juridiskās personas tiesībām, kura arī atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Vispārējās valsts policijas priekšnieks atbild par visu valsts policijas iestāžu sadarbību ar likumiem noteikto kopējo mērķu sasniegšanai, tas nozīmē, ka, veicot kopējās operācijas, tās vada Vispārējās valsts policijas priekšnieks. Pašvaldību policija atrodas Vispārējās valsts policijas pārraudzībā. Ievērojot valsts un pašvaldību finansiālo stāvokli, būtu rūpīgi jāizvērtē pašvaldību policijas pastāvēšanas lietderība Latvijā. Vismaz es personīgi biju pārliecināts, ka tādu policiju nedrīkstēja legalizēt 1991.gadā; četru gadu laikā šī pārliecība tikai nostiprinājās.

2. Likumprojekts attiecas uz Drošības policiju tiktāl, cik jānodrošina policijas darbības vispārējās funkcijas (vispārējie pienākumi, tiesības, attiecības ar Vispārējo valsts policiju, dienestu policijā, policijas darbinieku tiesisko aizsardzību un darbības garantijām). Pārējos jautājumos tās darbību reglamentē Valsts drošības iestāžu likums.

3. Paredz iespēju pakāpeniski likvidēt liekos posmus Valsts policijas iestāžu sistēmā, nepakļaujot tās vidējo posmu pastāvošajam valsts administratīvi teritoriālajam dalījumam. Šī sistēma būtu: Policijas departaments — teritoriālās policijas pārvaldes un nodaļas — policijas iecirkņi. Sistēmas pamatā būtu Kārtības policijas galvenais dienests: policijas virskārtībnieki pagastos un policijas uzraugi pilsētās. Līdzekļu ekonomijas dēļ pakāpeniski (nevis sasteidzot) jāveido teritoriālās vispārējās policijas pārvaldes (kā tagad Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī), policijas interešu dēļ tajās iekļaujot policijas iecirkņus arī no citiem rajoniem. Vienlaicīgi būtu jāvienkāršo policijas vidējā posma iestāžu nosaukumi: piemēram, Liepājas policija, Rīgas policija, Ventspils policija, nevis Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde utt. Vidējā posma policijas iestādes jāveido tādas, lai tajās varētu izveidot darba spējīgus Kārtības policijas un Kriminālpolicijas dienestus.

4. Likumprojekts paredz atgriezties pie Latvijas Republikas 20. un 30. gadu policijas iestāžu amatpersonu nosaukumiem, tai skaitā pamatā atteikties no policijas priekšnieka vietnieka amata nosaukuma, bet lietot agrāko — palīgs (attiecīgā darba virzienā), jo aizvietot priekšnieku viņš var tikai tā prombūtnē. Vienlaicīgi jādod lielākas tiesības policijas iecirkņiem kā pilntiesīgām policijas iestādēm, kuras patstāvīgi risina galvenos policijas uzdevumus noteiktā teritorijā; tiem nav sazarotu dienestu, bet tikai tie, kuri nepieciešami galveno uzdevumu risināšanai (virskārtībnieki pagastos, uzraugi — pilsētās, dežūrdaļa ar patruļdienestu, ceļu policija, nepilngadīgo inspekcija, izziņas dienests, kriminālpolicijas inspektors ar uzraugiem vai krimināluzraugs).

5. Paredzēts 1996.gadā likvidēt Policijas departamenta apvienību “Apsardze” kā institūciju, kurai nav raksturīgas policijas funkcijas, jo tā veic privāto un valsts uzņēmumu apsardzi uz līgumu pamata ar šiem uzņēmumiem, kalpo to šauro interešu aizsardzībai. Lai saglabātu valsts īpašumu, kurš atrodas apvienības un tās nodaļu rīcībā, apvienība “Apsardze” jāpārveido par valsts apsardzes uzņēmumu.

6. Policijas un citu valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un sabiedrības sadarbības veicināšanai, kā arī kvalificētu lēmumu pieņemšanai Iekšlietu ministrijas, valdības un parlamenta līmeņos paredzēts izveidot Vispārējās valsts policijas padomi. Ar laiku tai būtu jākļūst par galveno ekspertu institūciju policijas darbības finansēšanas un materiāli tehniskās nodrošināšanas normatīvu noteikšanai.

7. Policijas darbību uzlabot nebūs iespējams bez profesionāli sagatavota personāla, tāpēc tiek piedāvāts ar 1996.gadu Policijas departamentā sakoncentrēt pilnīgi visu personālsastāva komplektēšanu, nozīmēšanu amatos un atbrīvošanu no tiem, atvaļināšanu no dienesta, vienlaicīgi pārtraucot policijas personāla komplektēšanu, iepriekš nenodrošinot tā profesionālo sagatavošanu neatkarīgi no amata, uz kuru kandidāts pretendē. Kamēr pretendents nav ieguvis profesionālo sagatavošanu Latvijas Policijas akadēmijā, Policijas departamenta Mācību centrā vai citā mācību iestādē pēc Policijas departamenta norīkojuma, pretendents darbam policijā nevar kļūt par policijas ierēdni, bet ir tikai kandidāts un tam ir kadeta amata pakāpe.

8. Policijas darba profesionalitātes nostiprināšanai, pārejas uz speciālo civildienesta ierēdņa statusu nodrošināšanai tiek piedāvāts atteikties no speciālajām militarizētajām dienesta pakāpēm un pāriet uz amata pakāpēm, kuras liecina par darbinieka spējām ieņemt attiecīgos amatus, bet nevis par kaut kādu izdienu dienesta pakāpē, kura pati par sevi dod tiesības saņemt nākošo, nepaaugstinot profesionālo izglītības līmeni. Amata pakāpju skaitu ieteikts (salīdzinot ar speciālajām dienesta pakāpēm) samazināt un tās pakļaut amatiem policijā, kuru skaitu, savukārt, arī ieteikts būtiski samazināt un unificēt.

9. Policijas darba prakse no 1991. līdz 1995.gadam parādīja, ka ar likumu jānostiprina policijas darbinieku tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas. Izmaiņas 1991.gada likumā “Par policiju” parādīja, cik vājas ir šīs garantijas un cik viegli tās var sagraut. Uzsākot dienestu policijā, jaunajam darbiniekam jāzina, kas viņu sagaida ikdienā un nākotnē, kādas privilēģijas viņam būs salīdzinājumā ar valsts civildienestu, ar strādājošajiem tautsaimniecībā. Tas ir policijas darba kvalitātes garants, vairogs pret policijas korumpētību, pret dienesta disciplīnas graušanu no ārienes un iekšienes.

10. pārejas noteikumos mēģināts risināt sāpīgos jautājumus no policijas darba profesionāļu un patriotu viedokļa, pārejot no militarizētas policijas uz speciālo valsts civildienestu.

Saprotu, ka likumprojekta normas vēl nav galīgi noslīpētas, daudzas ir strīdīgas, bet manā skatījumā tās pašlaik (1995.gada jūlija vidū), nododot likumprojektu apspriešanai, ir pieņemamas par pamatu tālākam darbam pie tā.

Latvijas Policijas akadēmijas rektors Z.Indrikovs

 

Policijas likumprojekts

Šis likums nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, dienesta pildīšanas pamatprincipus, finansēšanas, metariāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli.

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Policija

Policija ir valsts izpildvaras un pašvaldību speciāla civildienesta apbruņota militarizēta institūcija, kura darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

2. pants. Policijas uzdevumi

(1) Policijas uzdevumi ir:

garantēt personu un sabiedrības drošību;

novērst noziegumus un citus likumpārkāpumus;

atklāt noziegumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziegumus vai bezvēsts pazudušas ;

likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;

savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.

(2) Aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti Latvijas Republikas likumos. Nevienam nav tiesību iejaukties policijas rīcībā, kad tā pilda savus pienākumus, izņemot iestādes un amatpersonas, kuras tieši tam pilnvarojis likums.

3. pants. Policijas darbības tiesiskais pamats

(1) Policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme , starptautiskie līgumi, šis likums, citi likumi un uz to pamata izdoti normatīvie akti.

(2) Lietu izskatīšanas principus un kārtību policijas iestādēs (apakšvienībās) nosaka šis likums, kā arī administratīvi procesuālie, kriminālprocesuālie un civilprocesuālie likumi.

4. pants. Policijas darba organizācijas un darbības principi

(1) Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, vispārējās cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.

(2) Policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to izcelsmes , pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas , attieksmes pret reliģiju, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

(3) Policijas darbībā tiek ievērots ar likumu noteikto pilnvaru (kompetences) norobežošanas un vienvadības princips. Policijas darbinieka statuss nav izmantojams citādi kā vienīgi likumisko pienākumu veikšanai. Viņa darbība drīkst būt vērsta vienīgi uz to uzdevumu sasniegšanu vai to pienākumu pildīšanu, kas noteikti šajā likumā un ietilpst darbinieka kompetencē.

(4) Personu tiesību un brīvību un valsts interešu vienlīdzīgas aizsardzības nolūkā dienests policijā nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām, un personas uz dienesta laiku policijā pārtrauc savu piederību pie tām.

(5) Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma policijas darbiniekiem jānosauc savs vārds, uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība.

(6) Policija dod iespēju aizturētajām un apcietinātajām personām realizēt tiesības uz juridisko palīdzību un, ja šīs personas vēlas, nekavējoties paziņo viņu atrašanās vietu ģimenei, darbavietas vai mācību iestādes administrācijai.

(7) Policija nodrošina aizturēto un apcietināto personu veselības aizsardzību, veic neatliekamus pasākumus medicīniskās palīdzības sniegšanai un šo personu īpašuma aizsardzībai.

5. pants. Atklātums policijas darbībā

(1) Policija dienesta interesēs par savu darbību informē valsts iestādes un pašvaldības, masu informācijas līdzekļus, kā arī iedzīvotājus.

(2) Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras ir valsts vai cits ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, kuras satur komercnoslēpumu vai patentu noslēpumu. Aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez tiesas vai prokurora atļaujas, kā arī materiālus, kuri pārkāpj nevainības prezumpciju.

(3) Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras aizskar cilvēku personisko dzīvi, kā arī fizisko un juridisko personu godu un cieņu, ja šī darbība nenotiek tiesiskās kārtības nostiprināšanas un izmeklēšanas interesēs.

(4) Policijai ir jāatsauc ziņas, ko tā izplatījusi par personām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, ja tās neatbilst patiesībai. Atsaukums mēneša laikā jāizplata tādā pašā veidā, kādā tika izplatītas nepatiesās ziņas.

6. pants. Policijas sadarbība ar valsts iestādēm un pašvaldībām, uzņēmumiem un organizācijām

(1) Valsts iestādes un pašvaldības, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas sniedz palīdzību policijai tās pienākumu izpildē.

(2) Policija sadarbojas ar uzņēmumiem, kuri pilda apsardzes funkcijas, ar uzņēmumu, iestāžu un organizāciju civilās drošības dienestiem (ugunsdzēsības, satiksmes drošības un citiem, kā arī ar veselības un sociālās aizsardzības) un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē.

7. pants. Latvijas Republikas policijas profesionālie sakari

Policija sadarbojas ar ārvalstu policiju un starptautiskajām policijas organizācijām, slēdzot attiecīgus līgumus un vienošanās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

 

II nodaļa

Policijas darbinieka pienākumi

8. pants. Policijas darbinieka vispārējie pienākumi

Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.

9. pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:

1) nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, tiesās , sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās sabiedriskajās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību;

2) reģistrēt informāciju par noziegumiem un citiem likumpārkāpumiem un par personām, kas tos izdarījušas, kā arī par notikumiem, kuri apdraud sabiedrības drošību, un nekavējoties reaģēt uz tiem, kā arī ziņot kompetentām amatpersonām par uzzinātajiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskajām nelaimēm un citiem), kuri apdraud personu, sabiedrības vai valsts drošību;

3) sniegt medicīnisko un citu neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, kā arī sniegt palīdzību nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības;

4) saskaņā ar likuma prasībām izdarīt izziņu, nodrošināt noteiktā kārtībā kriminālistikas speciālistu piedalīšanos izmeklēšanā, veikt nepieciešamos operatīvās darbības, zinātniski tehniskus pētījumus un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziegumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu pilsoņu personību un identificētu līķus;

5) izpildīt tiesas nolēmumus, prokurora lēmumus un norādījumus, kas saistīti ar operatīvās un izmeklēšanas darbību veikšanu;

6) novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc piekritības ;

7) savu pilnvaru ietvaros atklāt noziegumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai;

8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas savas kompetences ietvaros un izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus;

9) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu apsargāt atsevišķus objektus ; kontrolēt apsardzes un detektīvdarbības funkciju izpildīšanai izveidoto uzņēmumu darbību;

10) veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai amatpersonas pārziņā; nodrošināt atrasto un policijai nodoto dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz tā nodošanai īpašniekam;

11) regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli;

12) kontrolēt noteikumu ievērošanu to objektu atvēršanā un funkcionēšanā, par kuru darbību noteikta policijas uzraudzība, kā arī ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu likumā minēto materiālu, priekšmetu un vielu iegādes, glabāšanas, nēsāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu;

13) kontrolēt, kā personas ievēro pasu sistēmas noteikumus, kā tiek ievēroti noteikumi par ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku iebraukšanu, uzturēšanos un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā;

14) gādāt par tiesnešu un tiesas darbinieku, viņu ģimenes locekļu , liecinieku, cietušo, citu personu un to ģimenes locekļu drošību, kā arī par viņu mantas apsardzību, ja apdraudēta šo personu dzīvība, veselība vai manta sakarā ar palīdzību, ko tās sniegušas tiesībaizsardzības iestādēm nozieguma atklāšanā un novēršanā;

15) izpildīt tiesu (tiesnešu) un prokuroru norādījumus, kas saistīti ar tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas darbību veikšanu un tiesājamā (apsūdzētā) meklēšanu, apsargāšanu un konvojēšanu , lēmumus par to personu piespiedu atvešanu, kuras izvairās no ierašanās tiesā vai pie prokurora pēc izsaukuma, kā arī izpildīt tiesu un prokuroru lēmumus par apcietinājumu.

10. pants. Policijas darbinieka papildpienākumi

Policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt:

1) deputātiem, kā arī valsts iestāžu amatpersonām, ja tiek traucēta to likumīgā darbība;

2) veselības aizsardzības un veterināruzraudzības iestādēm — karantīnas pasākumu veikšanā epidēmiju un epizootiju gadījumos;

3) ārstniecības iestādēm — to personu piespiedu atvešanā apsekošanai vai ārstēšanai, kuras slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju vai veneriskajām slimībām, ir sociāli bīstami psihiski slimas, kā arī to personu atvešanā, par kurām ir pietiekams pamats secināt, ka tās ir inficētas ar imūndeficīta vīrusu (AIDS), ja tās izvairās no ierašanās ārstniecības iestādē;

4) cietumu iestādēm — likumpārkāpumu novēršanā un izdarīto noziegumu atklāšanā šajās iestādēs;

5) ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem — profilakses pasākumu veikšanā un ugunsgrēku dzēšanā, kā arī glābšanas darbos;

6) karaspēka daļām un iestādēm — nozaudēto un izlaupīto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu iedzīvotājiem bīstamu vielu, izstrādājumu un priekšmetu meklēšanā;

7) transporta kontroles dienestiem — transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā;

8) dabas aizsardzības un muitas iestādēm, valsts ieņēmumu, pilsonības, imigrācijas un naturalizācijas dienestiem — to likumīgajā darbībā;

9) robežkontroles iestādēm (apakšvienībām) — pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles un robežpārejas punktu režīma nodrošināšanā;

10) tiesu izpildītājiem — likumā “Par tiesu varu” noteikto pienākumu izpildē.

 

III nodaļa

Policijas darbinieka tiesības

11. pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

(1) Policijas darbiniekiem, pildot viņiem uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;

3) izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu;

4) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības ;

5) aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim;

6) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma vai atrašanās piespiedu ārstēšanas iestādē;

7) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu;

8) aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstājējiem, vai bērnu iestādēm;

9) nogādāt medicīnas iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, toksisko vai narkotisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, — nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

10) aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, toksisko vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt tādas personas medicīnas vai policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai;

11) aizturēt personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīmredzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, un uzturēt tās policijas iestādē līdz nodošanai ārstnieciskajai iestādei vai nogādāšanai mājoklī;

12) nogādāt policijas iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību un, ja tām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, turēt tās policijas iestādē līdz notikušā apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim stundām;

13) veikt to personu uzskaiti, kuras izdarījušas noziegumus un administratīvos pārkāpumus vai kuru meklēšana ir izsludināta, veikt uzskaiti par tiem priekšmetiem un faktiem, kuri nepieciešami policijas uzdevumu pildīšanai, kā arī izmantot šo uzskaišu materiālus ;

14) reģistrēt, iegūt pirkstu nospiedumus, citus personu identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, fotografēt un filmēt personas, kuras apcietinātas, apsūdzētas nozieguma izdarīšanā, administratīvi arestētas, kā arī personas, kuras izdarījušas citus likumpārkāpumus, ja tās apzināti pretojas personības noskaidrošanai;

15) uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses;

16) jebkurā laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība, kā arī, lai aizturētu personu uz tiesneša (tiesas) lēmuma pamata ; jebkurā diennakts laikā iekļūt iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un personām piederošās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, aizturama persona uz tiesneša (tiesas) lēmuma pamata , kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība. Ikreiz, kad policijas darbinieki šajā punktā paredzētajos gadījumos ir iekļuvuši personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai, lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram. Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citām personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām piederošajās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos un ar tiesas (tiesneša) lēmumu;

17) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskās vai narkotiskās vielas, vai nosūtīt tās apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpumu faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma, lai aizturētu personas, kas izdarījušas noziegumu vai izbēgušas no apcietinājuma, apvidos, kuros iespējama šo personu atrašanās;

19) izdarīt lidaparātu pasažieru rokas bagāžas un citas bagāžas pārbaudi, bet, ja nepieciešams, arī pasažieru apskati, izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un citu likumos vai starptautiskos līgumos norādīto personu un viņu bagāžas pārbaudi un apskati;

20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai likuma prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību vai kuru izplūdes gāzes atmosfērā pārsniedz pieļaujamās normas; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, toksisko vai narkotisko vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām;

21) ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu;

22) savlaicīgi noziegumu novēršanai un atklāšanai veikt operatīvās darbības pasākumus likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

23) ekonomisko likumpārkāpumu novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek pārkāpti likumdošanas akti, kuri regulē finansu, saimniecisko vai uzņēmējdarbību : pārbaudīt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju mantas iegādes un uzglabāšanas likumību un drošumu ražošanas, transportēšanas, uzglabāšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt uzņēmumus, iestādes un organizācijas un kopā ar īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotām personām, bet, ja tās izvairās, — kopā ar valsts iestāžu vai pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā arī transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pavadītājiem dokumetus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavās, ražošanas un citās telpās, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, ja ir pārkāpts likums; pieprasīt un izņemt nepieciešamos dokumentus par materiālo vērtību, naudas līdzekļu, kredīta un finansu operācijām, kā arī izdarīt kontrolpirkumus, ņemt izejvielu, pusfabrikātu un produkcijas paraugus; līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu; veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot pakalpojumus; pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ražošanas, finansiālās un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos; apturēt tirdzniecības uzņēmumu darbību līdz atklāto likumpārkāpumu novēršanai vai, ja nepakļaujas likumīgajām policijas darbinieka prasībām ;

24) izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;

25) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdot uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām atļaujas šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču), munīcijas un sprāgstvielu iegādei, glabāšanai un pārvadāšanai, bet personām — šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču) un tiem domātās munīcijas iegādei, nēsāšanai un glabāšanai, kā arī anulēt šīs atļaujas; apsekot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu glabāšanas vietas, kā arī objektus un vietas, kurās tie tiek lietoti ; atsavināt uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un personām šaujamieročus un munīciju to lietošanas un glabāšanas noteikumu neievērošanas gadījumos, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos; izdot atļaujas sporta, medību un citu ieroču remontuzņēmumu, pirotehnisko uzņēmumu, šautuvju un šaušanas stendu, azartspēļu namu izveidošanai un uzturēšanai, šo spēļu organizēšanai, detektīvdarbībai un apsardzes darbībai, ieroču un sprāgstvielu izgatavošanai un realizācijai un anulēt šīs atļaujas, ja netiek ievēroti šādu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības noteikumi;

26) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai personām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

27) dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām piederošos vietējo sakaru līdzekļus;

28) bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi;

29) izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību nozieguma atklāšanā un noziegumu izdarījušo personu aizturēšanā;

30) likumdošanas aktos noteiktā kārtībā iesaistīt atsevišķas Zemessardzes apakšvienības sabiedriskās drošības garantēšanā; dot rīkojumus zemessargiem, kuri iesaistīti sabiedriskās drošības garantēšanā un likumpārkāpumu apkarošanā.

(2) Kārtību, kādā policijas darbinieki izmanto šajā pantā noteiktās tiesības, nosaka iekšlietu ministrs, ja likumi vai Ministru kabinets nav noteikuši citādi.

12.pants. Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

(1) Policijas darbiniekam ir tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos cīņas paņēmienus, lai pārtrauktu likumpārkāpumu, aizturētu likumpārkāpējus, pārtrauktu pretdarbību policijas darbinieka likumīgām prasībām, ja nevardarbīgi līdzekļi nenodrošina policijas pienākumu izpildīšanu.

(2) Policijas darbiniekam ir tiesības lietos speciālos līdzekļus , kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu citām personām vai sev ;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu vardarbīgi ieņemtus objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;

5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas un aizturēšanas laikā savaldītu aizturētās un apcietinātās personas un notiesātos, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem, vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību;

7) apturētu transporta līdzekli, kura vadītājs neizpildīja policijas darbinieka prasību apstāties.

(3) Nepieciešamās aizstāvēšanās un galējās nepieciešamības situācijās policijas darbinieks, ja viņa rīcībā nav speciālo līdzekļu, drīkst izmantot jebkurus gadījuma priekšmetus (līdzekļus).

(4) Personas noskaidrošanai, kura izdara noziegumu, atļauts lietot speciālas krāsojošas vielas. Šīs vielas telpās drīkst izmantot tikai ar īpašnieka (lietotāja) atļauju.

(5) Speciālo līdzekļu veidu un fiziska spēka lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

(6) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, policijas darbinieka pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem policijas darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

(7) Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un policijas darbinieka dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos.

(8) Policijai šajā likumā atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

13.pants. Policijas darbinieka tiesības pielietot ieroci

(1) Policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot ieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas vai sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm , iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;

4) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī un mēģina bēgt , vai mēģina bēgt vai izbēgusi no ieslodzījuma , vai mēģina vardarbīgi atbrīvot personu no ieslodzījuma , kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) apturēt transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

(2) Policijas darbiniekam ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(3) Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

(4) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

notiek bēgšana no ieslodzījuma , pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, vai notiek ieslodzīto bēgšana no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā.

(5) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai policijas darbinieka dzīvību.

(6) Policijas darbiniekam ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, kuras policijas darbinieks var saprast kā vardarbības mēģinājumu, mēģina tuvoties policijas darbiniekam tuvāk par viņa norādīto attālumu, policijas darbiniekam ir tiesības pielietot šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

(7) Visos ieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos policijas darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību, kā arī nekavējoties jāiesniedz dienesta ziņojums policijas iestādei savā darba vietā, kā arī policijas iestādei ieroča pielietošanas vietā . Par katru ieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai policijas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.

(8) Ieroču un munīcijas veidus, kuri var būt policijas apbruņojumā, nosaka Ministru kabinets. Aizliegts ņemt bruņojumā tādus ieročus un munīciju, kuri veido nevajadzīgi bīstamus ievainojumus vai ir neatļauta riska avots.

(9) Policijas darbiniekiem ir jāapgūst speciāls sagatavošanas kurss, kā arī periodiska pārbaude gatavībai darboties apstākļos, kuri saistīti ar fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu un līdzekļu un ieroču pielietošanu.

 

IV nodaļa

Policijas iestādes, to kompetence un atbildības nošķiršana

14.pants. Policijas iestādes

(1) Policijas iestāžu kopumu veido Kārtības policija, Kriminālpolicija, Drošības policija, kā arī pašvaldību policija.

(2) Kārtības policija, Kriminālpolicija un Drošības policija pārstāv Latvijas valsti, darbojas visā tās teritorijā un ir Iekšlietu ministrijas sistēmā.

(3) Kārtības policija un Kriminālpolicija veido vispārējo valsts policiju.

(4) Drošības policija kā valsts policijas sastāvdaļa darbojas nošķirti no vispārējās valsts policijas saskaņā ar šo likumu un valsts drošības iestāžu likumu.

(5) Pašvaldību policija ir pilsētas (pagasta) pašvaldības institūcija, darbojas tikai attiecīgās pašvaldības teritorijā un atrodas vispārējās valsts policijas priekšnieka pārraudzībā.

(6) Policijas iestādēm (apakšvienībām) ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās policijas iestādes (apakšvienības) nosaukumu.

15.pants. Vispārējā valsts policija

(1) Vispārējās valsts policijas iestāžu sistēmu veido Iekšlietu ministrijas Policijas departaments, teritoriālās policijas pārvaldes un nodaļas un policijas iecirkņi pilsētās, rajonos, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta objektos.

(2) Policijas departamentam, policijas pārvaldēm un nodaļām ir savi karogi.

(3) Policijas departamenta priekšnieks ir arī Latvijas valsts policijas priekšnieks. Valsts policijas priekšnieks ir atbildīgs par vispārējās un Drošības policijas darbības koordināciju.

(4) Valsts policijas organizatorisko sistēmu un policijas dienestus nosaka Ministru kabinets .

16.pants. Kārtības policija

(1) Kārtības policija satāv no Policijas departamenta Kārtības policijas dienestiem (pārvaldēm) un nodaļām, bet vispārējās valsts policijas teritoriālo pārvalžu un nodaļu, policijas iecirkņu pamatsastāvu veido Kārtības policijas dienestu darbinieki. Policijas virskārtībnieki pagastos un policijas uzraugi pilsētās ir kārtības policijas galvenais dienests.

(2) Kārtības policijas funkcijās ietilpst noziegumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana, kā arī sabiedriskās drošības garantēšana.

(3) Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts noziegums, Kārtības policijas dienesti veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, bet, ja noziegums jau izdarīts, — tā atklāšanai, nozieguma pēdu fiksēšanai un citu neatliekamu darbību veikšanai saskaņā ar kriminālprocesuālo likumu. Ja ar saviem spēkiem un līdzekļiem šādu noziegumu novērst vai atklāt nav iespējams, to nekavējoties dara zināmu Kriminālpolicijai.

17.pants. Kriminālpolicija

(1) Kriminālpolicija sastāv no Policijas departamenta Kriminālpolicijas un tās birojiem (pārvaldēm) un nodaļām , Rīgas kriminālpolicijas un teritoriālajām Kriminālpolicijas nodaļām, kā arī policijas iecirkņu Kriminālpolicijas inspektoriem un uzraugiem .

(2) Kriminālpolicijas funkcijās ietilpst smagu un bīstamu noziegumu novēršana un atklāšana, to personu meklēšana, kuras slēpjas no izmeklēšanas un tiesas, izvairās no soda izciešanas vai pazudušas bez vēsts.

(3) Kriminālpolicija pilda savus pienākumus, sadarbojoties ar Kārtības policiju, Drošības policiju un pašvaldību policiju, ir tiesīga iepazīties ar visiem materiāliem, kuri ir Kārtības policijas un pašvaldību policijas iestādēs, un pārņem no Kārtības policijas savā lietvedībā jebkuru lietu par noziegumiem un personām, kuras tos izdarījušas. Ja tiek organizēta noziegumu atklāšana un veikti pasākumi to personu aizturēšanai, kuras izdarījušas noziegumus, Kārtības policijas un pašvaldību policijas darbiniekiem jāievēro Kriminālpolicijas amatpersonu norādījumi.

18.pants. Pašvaldību policija

(1) Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju, ja to rīcībā ilgākam laika periodam ir brīvi līdzekļi pēc vietējo sociāli ekonomisko, kultūras un izglītības funkciju finansējuma nodrošināšanas .

(2) Pašvaldību policijas pienākumos ietilpst:

1) likumpārkāpumu profilakse;

2) palīdzības sniegšana sociālajā rehabilitācijā personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām vai kuras ārstējas no alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas;

3) par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldības apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;

5) vispārējās valsts policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

(3) Ja pašvaldība neveido savu policiju, šā panta 1.-4. punktos minētos pienākumus izpilda Kārtības policija.

(4) Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir vispārējās valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai vispārējās valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos vispārējās valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

(5) Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, virs inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī virs kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki.

(6) Pašvaldības policijai tās pienākumu izpildei savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 11.panta 1.-6., 8.-12., 15., 17., 21., 24. un 26.-28. punktā minētās tiesības, kā arī tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus , asaras izraisošas vielas, stekus, sasiešanas līdzekļus un dienesta suņus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta Kārtības policijas darbiniekiem.

(7) Pašvaldību policijai dienesta pienākumu pildīšanai netiek izsniegti dienesta ieroči.

(8) Pašvaldību policijas paraugnolikumu apstiprina Ministru kabinets .

19.pants. Policijas departamenta un tam pakļauto apakšvienību kompetence

(1) Policijas departaments:

1) izvērtē sabiedriskās drošības un noziedzības stāvokli valstī, noziedzīgo apdraudējumu bīstamības pakāpi, nosaka iespējamos šo apdraudējumu novēršanas un apkarošanas līdzekļus un metodes atbilstoši likumu prasībām;

2) nosaka policijas darba organizācijas un darbības prioritāros virzienus;

3) pilnveido policijas darba tiesisko reglamentāciju;

4) vada vispārējās valsts policijas darbu, saskaņo tās darbību ar citām valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, pārstāv un aizstāv policijas darbinieku profesionālās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās;

5) kontrolē vispārējās valsts un pašvaldību policijas iestāžu darbību un šo iestāžu pamatpienākumu izpildi;

6) realizē vienotu organizatorisko, personāla un zinātniski tehnisko politiku vispārējās valsts policijas darbības sfērā, komplektē personālu un veic tā uzskaiti, organizē policijas darbinieku profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu;

7) koordinē un kontrolē Kārtības policijas un Kriminālpolicijas darbību; sniedz nepieciešamo palīdzību policijas iestādēm;

8) izstrādā noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas programmas;

9) vada policijas spēku un līdzekļu izmantošanu valsts un reģionālos masu pasākumos;

10) organizē policijas darbu sevišķi smagu noziegumu novēršanā un atklāšanā, bīstamu noziedznieku meklēšanā;

11) veido valsts informācijas fondus, operatīvo un kriminālistisko uzskaiti;

12) nodrošina valsts varas institūcijas ar savlaicīgu un objektīvu informāciju par sabiedriskās drošības un noziedzības stāvokli valstī;

13) nosaka vienotus lietvedības noteikumus, kā arī materiāltehniskās apgādes kārtību;

14) sadarbojas ar ārvalstu policijas un starptautiskajām policijas organizācijām noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas jautājumos;

15) piedalās ceļu satiksmes drošības standartu izstrādāšanā un saskaņošanā.

(2) Vispārējās valsts policijas pārvaldes un nodaļas:

1) vada policijas darbu attiecīgajā valsts reģionā , republikas pilsētā, rajonā, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta darbības zonā;

2) koordinē policijas dienestu un iecirkņu darbību noziegumu novēršanā un atklāšanā, kā arī sabiedriskās drošības garantēšanā;

3) vada smagu un bīstamu noziegumu atklāšanu un novēršanu, noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanu;

4) savas darbības zonā koordinē vispārējās valsts policijas un pašvaldību policijas darbu, kā arī policijas sadarbību ar pašvaldībām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem;

5) izraugās kandidātus mācībām Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs.

(3) Policijas iecirknis ir vispārējās valsts policijas sistēmas pamatvienība, kuras darbinieki izpilda visus šā likuma 8., 9. un 10. pantos minētos pienākumus, izņemot tos, kas tieši ietilpst Policijas departamenta, pārvalžu un nodaļu kompetencē.

(4) Instrukcijas un nolikumus par policijas pilnvaru nošķiršanu vispārējās valsts policijas iestādēs izdod iekšlietu ministrs.

(5) Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai Policijas departamentā , pārvaldēs un nodaļās var izveidot ieslodzījuma vietas, bet policijas iecirkņos — ieslodzījuma kameras. Kārtību, kādā šais vietās un kamerās tiek uzturēti ieslodzītie, nosaka atsevišķs likums.

20.pants. Latvijas Policijas akadēmija

(1) Latvijas Policijas akadēmija ir valsts akadēmiskās un profesionālās izglītības un zinātnes militarizēta iestāde, kuras pamatuzdevums ir gatavot speciālā valsts civildienesta ierēdņus un ierēdņus Iekšlietu ministrijas un citu tiesību sargājošo institūciju sistēmā esošajām iestādēm, nodrošināt studiju un pētniecības nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas un profesionālās iemaņas, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju tiesību zinātnes un valsts pārvaldes darbības jomās, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, lai nodrošinātu šo iestāžu darbinieku garīgo, radošo, fizisko un profesionālo spēju attīstību un pilnveidi.

(2) Akadēmija darbojas saskaņā ar likumdošanas aktiem un savu izglītības likumā noteiktā kārtībā apstiprinātu Satversmi.

(3) Valsts pasūtījumu akadēmijai nosaka Ministru kabinets, uz kura pamata Finansu ministrija valsts vārdā noslēdz ar akadēmiju līgumu par studiju finansēšanu.

(4) Latvijas Policijas akadēmijas studenti un doktoranti — policijas darbinieki — studiju laikā atrodas policijas dienestā, un uz viņiem attiecas visas policijas darbinieku sociālās garantijas. Šīs garantijas attiecas arī uz citiem akdēmijas studentiem, kuri saskaņā ar valsts pasūtījumu tiek gatavoti speciālo valsts civildienesta ierēdņu vai valsts civildienesta ierēdņu amatiem.

(5) Latvijas Policijas akadēmijas pirmā studiju posma kadeti ir policijas darbinieka amata kandidāti, kuri studiju laikā atrodas pilnā valsts apgādībā, saņem Ministru kabineta noteikto augstskolu studentu stipendiju, viņiem tiek noteikts kazarmu režīms, un tie iziet policijas darbiniekam nepieciešamo militārās sagatavošanas kursu.

(6) Latvijas Policijas akadēmijas studentiem (policijas darbiniekiem un kadetiem) un akadēmiskajam un audzināšanas personālam — policijas darbiniekiem, mācību prakses vai stažēšanās laikā ir to policijas amatpersonu pienākumi un tiesības, kuri noteikti amatiem, kuros prakses vai stažēšanās laikā viņi ir nozīmēti.

(7) Latvijas Policijas akadēmijas akadēmiskajam un audzināšanas personālam — policijas darbiniekiem — amatu pakāpes ir par vienu amata pakāpi augstākas kā pārējiem policijas darbiniekiem, izņemot šā likuma 29. pantā norādītās Latvijas Policijas akadēmijas amatpersonas. Latvijas Policijas akadēmijas policijas darbinieku amatu pakāpes un to piešķiršanas kārtību, izņemot noteiktās šajā likumā, nosaka akadēmijas Satversme.

21.pants. Vispārējās valsts policijas padome

(1) Policijas un citu valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un sabiedrības sadarbības veicināšanai, kā arī kvalificētu lēmumu pieņemšanai, kas skar policijas darbību, Ministru kabinets no Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Finansu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atbildīgajiem darbiniekiem, Pašvaldību savienības un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem izveido Vispārējās valsts policijas padomi.

(2) Padomē pēc amata ietilpst valsts policijas priekšnieks, tā vietnieks, Kriminālpolicijas, Kārtības policijas un Drošības policijas priekšnieki, kā arī Latvijas Policijas akadēmijas rektors. Padomes darbu vada iekšlietu ministrs kā padomes priekšsēdis. Priekšsēža biedrs ir tieslietu ministrs.

(3) Nolikumu par Vispārējās valsts policijas padomi apstiprina Ministru kabinets.

 

V nodaļa

Dienests Valsts policijā

22.pants. Policijas darbinieks

(1) Policijas darbinieks ir speciāls valsts civildienesta ierēdnis , kas ieņem noteiktu amatu policijas iestādē (apakšvienībā) un kam ir amata pakāpe. Personām, kuras ieņem valsts civildienesta ierēdņa amatus policijas iestādēs (apakšvienībās), bet kurām nav amata pakāpes, nav policijas darbinieka tiesību, uz tām attiecas likuma “Par valsts civildienestu” prasības pilnā apjomā .

(2) Pildot dienesta pienākumus, policijas darbinieks savas kompetences ietvaros pārstāv valsts varu. Savu pilnvaru apstiprināšanai policijas darbiniekam tiek izsniegta dienesta apliecība, bet Kriminālpolicijas darbiniekiem — arī noteikta parauga žetons. Kārtības policijas un pašvaldību policijas darbinieki dienesta pienākumus pilda Ministru kabineta noteikta parauga formas tērpos.

(3) Policijas darbiniekam ir tiesības pēc attiecīgas profesionālās sagatavošanas pastāvīgi glabāt un nēsāt ieroci, kas viņam izsniegts vai reģistrēts lietošanai dienesta vajadzībām, kā arī speciālos līdzekļus, ko apstiprina dienesta apliecība. Policijas darbiniekam atrodoties civiltērpā, ierocis jānēsā slēptā veidā. Policijas darbinieka rīcībā esošo ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(4) Policijas darbinieki uzlikto pienākumu izpildīšanai izmanto ar šo likumu noteiktās tiesības savas kompetences ietvaros un saskaņā ar ieņemamo amatu.

23.pants. Policijas personālsastāvs

(1) Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 20 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem ( šīs prasības neattiecas uz Latvijas Policijas akadēmijas kadetiem, kurus studiju uzsākšanai akadēmijā atļauts pieņemt vecumā līdz 27 gadiem ), kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība, kuri pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības un civilierēdņa amata pretendentam izvirzāmās citas obligātās prasības , fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus.

(2) Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziegumiem. Policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī.

(3) Policijas darbinieka pienākums ir nelokāmi pildīt likuma prasības, ievērot profesionālās ētikas normas, respektēt un aizstāvēt cilvēka cieņu, atbalstīt un aizstāvēt vispārējās cilvēka tiesības attiecībā uz visām personām, rūpēties par cilvēkiem un būt gatavam jebkurā brīdī sniegt viņiem palīdzību, darboties noteikti un mērķtiecīgi, netaupot savus spēkus, lai izpildītu dienesta pienākumus. Šo prasību nepildīšana nav savienojama ar dienestu policijā.

(4) Policijas darbiniekiem ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas.

(5) Dienesta pienākumus pildot, policijas darbinieks pakļauts savam tiešajam priekšniekam un ir tiesīgs griezties pie viņa visos dienesta un personīgajos jautājumos. Ja ir nepieciešams griezties pie augstākiem priekšniekiem, tad ir jāprasa atļauja padotības kārtībā. Policijas darbinieks, kurš ar pavēli (rīkojumu) nozīmēts vadīt citu policijas darbinieku darbību, ir šo darbinieku priekšnieks, bet tie, kurus viņš vada — viņa padotie. Priekšniekam jābūt par paraugu padotajiem un attiecībās ar viņiem nav pieļaujama familiaritātē. Prasīgums darbā jāsavieno ar taisnīgumu un rūpēm par padotajiem, jārespektē katra padotā cieņa un gods. Amatā un amata pakāpē augstākam priekšniekam ir tiesības prasīt amatā un amata pakāpē zemākam ievērot disciplīnu un kārtību, uzvedības normas, bet nepieciešamos gadījumos — prasīt veikt iespējamos pasākumus likumpārkāpuma novēršanai un palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās nonākušiem cilvēkiem. Ja izpildot pavēli rodas apstākļi, kurus priekšnieks nebija paredzējis, un ja padotajam nav iespējas savlaicīgi saņemt jaunus norādījumus, tad viņam jārīkojas patstāvīgi, ievērojot likumdošanas aktus. Padotais šajā gadījumā atbild par savu rīcību un tās sekām un visīsākajā laikā ziņo pavēles (rīkojuma) devējam par savu darbību un tās iemesliem.

(6) Policijas darbiniekam aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos, nodarboties ar jebkuru uzņēmējdarbību, strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu, kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu. Pēc policijas iestādes priekšnieka pieprasījuma policijas darbiniekam jāsniedz rakstveidā ziņas par šādu blakusdarbu veidu un apjomu.

24.pants. Pieņemšana dienestā

(1) Policijas dienestā parasti ieskaita personas, uzņemot Latvijas Policijas akadēmijā.

(2) Personas, kuras pieņemtas policijas dienestā un nav ieguvušas profesionālo izglītību Latvijas Policijas akadēmijā, obligāti nosūta uz mācībām profesionālajai sagatavošanai .

(3) Policijas darbinieku profesionālo sagatavošanu , pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu var veikt uz līguma pamata arī citu valstu policijas mācību iestādēs.

(4) Personas, kuras iegūst izglītību vai ieguvušas diplomu par profesionālo vai akadēmisko izglītību Latvijas Policijas akadēmijā , netiek iesauktas obligātajā valsts dienestā un uz dienesta laiku policijā tiek ņemtas Iekšlietu ministrijas personāla uzskaitē.

(5) Policijas dienesta pildīšanas kārtību un noteikumus nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Līgums par dienestu policijā

(1) Stājoties darbā policijā, jānoslēdz līgums par dienestu policijā. Dienesta laiks policijā nevar būt mazāks par trim gadiem. Pēc līguma noslēgšanas policijas darbinieks nodod zvērestu.

(2) Ja policijas darbinieks, dienot policijā, iegūst otrā līmeņa profesionālo izglītību, tad viņam pēc šī līmeņa izglītības iegūšanas jānodien policijā vismaz divi gadi.

(3) Ja policijas darbinieks, dienot policijā, iegūst trešā līmeņa profesionālo izglītību, tad viņam pēc šī līmeņa izglītības iegūšanas jānodien policijā vismaz pieci gadi.

(4) Ja policijas darbinieks, dienot policijā, iegūst ceturtā līmeņa profesionālo izglītību, tad viņam pēc šī līmeņa izglītības iegūšanas jānodien policijā vismaz septiņi gadi.

(5) Ja netiek ievērotas šī panta 1.-4. daļu prasības, tad policijas darbiniekam par atlikušo nenodienētā laika daļu ir jāatlīdzina valstij tie izdevumi, kuri tika patērēti darbinieka profesionālajai un akadēmiskajai sagatavošanai.

(6) Pēc pušu vienošanās līgums par dienestu policijā var tikt pagarināts, ja nav apstākļu, kuri neļautu turpināt dienestu.

26.pants. Policijas darbinieka zvērests

(1) Policijas darbinieks, stājoties dienestā , dod zvērestu:

“Es, ........, stājoties policijas dienestā, zvēru būt godīgs un taisnīgs , uzticīgs Latvijas Republikai un kalpot Latvijas tautai un apņemos godīgi pildīt tās likumus, apzinoties savu atbildību tautas priekšā .”

(2) Policijas darbinieka zvērestu pieņem policijas iestādes vadītājs, kurš pieņem darbinieku dienestā. Policijas darbinieks svinīgos apstākļos nolasa zvēresta tekstu. To paraksta policijas darbinieks, kas svērestu nodod, un amatpersona, kas zvērestu pieņem. Pēc zvēresta pieņemšanas policijas darbiniekam tiek izsniegta dienesta apliecība, kuras paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Policijas darbinieks stājas pie dienesta pienākumu pildīšanas tikai pēc profesionālas kvalifikācijas iegūšanas.

27.pants. Valsts policijas iestāžu darbinieku amati

(1) Valsts policijas iestādēs ir šādi amati: kārtībnieks, virskārtībnieks, jaunākais referents, jaunākais eksperts, jaunākais inspektors, uzraugs, referents, eksperts, inspektors, vecākais referents, vecākais eksperts, virsinspektors, daļas priekšnieka palīgs, iecirkņa priekšnieks palīgs, daļas priekšnieks, sevišķi svarīgu lietu inspektors, iecirkņa priekšnieks, nodaļas priekšnieka palīgs, sevišķi svarīgu lietu virsinspektors, galvenais inspektors, mobilās vienības priekšnieka palīgs, nodaļas priekšnieks, biroja priekšnieka palīgs, pārvaldes priekšnieka palīgs, Drošības policijas priekšnieka padomnieks, Valsts policijas priekšnieka padomnieks, mobilās vienības priekšnieks, Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks, biroja priekšnieks, pārvaldes priekšnieks, Drošības policijas priekšnieka palīgs, Kriminālpolicijas priekšnieka palīgs, Kārtības policijas priekšnieka palīgs, Rīgas policijas priekšnieks, Drošības policijas priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas priekšnieks, Kārtības policijas priekšnieks, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Drošības policijas priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks.

(2) Amatus, kurus aizvieto policijas darbinieki Latvijas Policijas akadēmijā, nosaka šīs akadēmijas satversme.

28.pants. Kārtība, kādā Vispārējās valsts policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

(1) Valsts policijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra un vispārējās policijas padomes priekšlikuma no policijas darbinieku vidus, kuriem ir vismaz galvenā padomnieka amata pakāpe .

(2) Drošības policijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ieteikuma no policijas darbinieku vidus, kuriem ir vismaz galvenā padomnieka amata pakāpe.

(3) Valsts policijas priekšnieka vietnieku, Kārtības policijas priekšnieku un Kriminālpolicijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs pēc Valsts policijas priekšnieka un Vispārējās policijas padomes priekšlikuma no policijas darbinieku vidus, kuriem ir vismaz padomnieka amata pakāpe.

(4) Drošības policijas priekšnieka vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs pēc Drošības policijas priekšnieka ieteikuma. Pārējos drošības policijas darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Drošības policijas priekšnieks iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(5) Teritoriālo policijas pārvalžu un nodaļu priekšniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts policijas priekšnieks no policijas darbinieku vidus, kuriem ir vismaz galvenā inspektora amata pakāpe, bet policijas iecirkņu priekšniekus — no policijas darbinieku vidus, kuriem ir vismaz inspektora amata pakāpe. Pārējos policijas darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts policijas priekšnieks iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā no personu vidus, kurām ir atbilstoša profesionālā vai akadēmiskā izglītība.

(6) Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome tikai pēc tam, kad ir saņemta Valsts policijas priekšnieka piekrišana attiecīgās kandidatūras iecelšanai . Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc Valsts policijas priekšnieka rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā. Valsts policijas priekšniekam ir tiesības līdz dienai, kad dome (padome) atbrīvo pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas, nozīmējot attiecīgās amatpersonas pagaidu vietas izpildītāju . Pirms pašvaldības policijas darbinieku iecelšanas amatā Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā tiek pārbaudīta viņu atbilstība ieteicamajam amatam; amata kandidātiem jāapgūst profesionālās apmācības kurss un jānokārto attiecīgie kvalifikācijas eksāmeni.

29.pants. Policijas darbinieku amata pakāpes un to piešķiršanas kārtība

(1) Policijas darbiniekiem atkarībā no viņu ieņemamā amata, zināšanām un darba pieredzes tiek piešķirtas šādas amata pakāpes:

1) kadets;

2) kārtībnieks;

3) seržants;

4) inspektors;

5) galvenais inspektors;

6) padomnieks;

7) galvenais padomnieks;

8) galvenā kārtībnieka biedrs (variants — policijas prezidenta biedrs );

9) galvenais kārtībnieks (variants — policijas prezidents ).

(2) Kadeta amata pakāpi piešķir akadēmijas rektors, uzņemot studijām Latvijas Policijas akadēmijā, bet pieņemot dienestā un norīkojot profesionālajai sagatavošanai citā mācību iestādē — Valsts policijas priekšnieks vai Drošības policijas priekšnieks.

(3) Kārtībnieka amata pakāpi piešķir pēc Latvijas Policijas akadēmijas pirmā posma absolvēšanas, bet katru nākamo — pēc attiecīgā amata kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas un atbilstoši ieņemamajam amatam, bet ne atrāk kā pēc trim gadiem, pie kam jānodien vismaz viens gads amatā, kurš dod tiesības piešķirt kārtējo amata pakāpi, izņemot šī panta ceturtajā daļā norādītos gadījumus.

(4) Amata pakāpes piešķir:

kārtībnieka — absolvējot Latvijas Policijas akadēmijas pirmo studiju posmu — rektors, iegūstot otro profesionālo izglītības līmeni citā mācību iestādē — Valsts policijas priekšnieks vai Drošības policijas priekšnieks;

seržanta — absolvējot Latvijas Policijas akadēmijas otro studiju posmu — rektors, iegūstot trešo profesionālo izglītības līmeni citā mācību iestādē — Valsts policijas priekšnieks vai Drošības policijas priekšnieks;

inspektora — iegūstot ceturto profesionālo izglītības līmeni Latvijas Policijas akadēmijā — rektors, citā mācību iestādē — Valsts policijas priekšnieks vai Drošības policijas priekšnieks;

galvenā inspektora — iegūstot tiesību maģistra grādu Latvijas Policijas akadēmijā, ja, iegūstot šo akadēmisko grādu, ir jau bijusi piešķirta inspektora amata pakāpe, — rektors; pēc Latvijas Policijas akadēmijas kvalifikācijas komisijas ieteikuma — Valsts policijas priekšnieks vai Drošības policijas priekšnieks;

padomnieka, galvenā padomnieka — pēc Latvijas Policijas akadēmijas kvalifikācijas komisijas ieteikuma — Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs;

galvenā kārtībnieka biedra (policijas prezidenta biedra) — pēc Latvijas Policijas akadēmijas kvalifikācijas komisijas un senāta un Valsts policijas priekšnieka vai Drošības policijas priekšnieka ieteikumiem — Iekšlietu ministrs;

galvenā kārtībnieka (policijas prezidenta) — pēc Latvijas Policijas akadēmijas senāta un iekšlietu ministrijas valsts sekretāra ieteikumiem — Ministru kabinets.

(4) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža ir:

kadets — Latvijas Policijas akadēmijas pirmā posma studentiem;

kārtībnieks — kārtībniekiem, Latvijas Policijas akadēmijas otrā posma studentiem;

seržants — virskārtībniekiem, jaunākajiem referentiem, jaunākajiem ekspertiem, jaunākajiem inspektoriem, uzraugiem, Latvijas Policijas akadēmijas trešā posma studentiem;

inspektors — referentiem, ekspertiem, inspektoriem, vecākiem referentiem, vecākajiem ekspertiem, virsinspektoriem, daļu priekšnieku palīgiem, iecirkņu priekšnieku palīgiem (ja iecirknī ir līdz 50 darbiniekiem);

galvenais inspektors — iecirkņu priekšnieku palīgiem (ja iecirknī ir 50 vai vairāk darbinieku), daļu priekšniekiem, sevišķi svarīgu lietu inspektoriem, iecirkņu priekšniekiem (ja iecirknī ir līdz 50 darbiniekiem), nodaļu priekšnieku palīgiem, sevišķi svarīgu lietu virsinspektoriem, galvenajiem inspektoriem, mobilās vienības priekšnieka palīgiem;

padomnieks — iecirkņu priekšniekiem (ja iecirknī ir 50 vai vairāk darbinieku), nodaļu priekšniekiem, biroju priekšnieku palīgiem, pārvalžu priekšnieku palīgiem, Drošības policijas priekšnieka padomniekiem, Valsts policijas priekšnieka padomniekiem;

galvenais padomnieks — mobilās vienības priekšniekam, biroju priekšniekiem, pārvalžu priekšniekiem, Drošības policijas priekšnieka palīgiem, Kriminālpolicijas priekšnieka palīgiem, Kārtības policijas priekšnieka palīgiem, Rīgas kriminālpolicijas priekšniekam; Latvijas Policijas akadēmijas profesoriem, katedru vadītājiem, nodaļu un posmu priekšniekiem, prorektoriem;

galvenā kārtībnieka biedrs (policijas prezidenta biedrs) — Latvijas Policijas akadēmijas akadēmiskajam prorektoram, Rīgas policijas priekšniekam, Drošības policijas priekšnieka vietniekam, Kriminālpolicijas priekšniekam, Kārtības policijas priekšniekam, Valsts policijas priekšnieka vietniekam;

galvenais kārtībnieks (policijas prezidents) — Latvijas Policijas akadēmijas rektoram, Drošības policijas priekšniekam, Valsts policijas priekšniekam.

(5) Pašvaldību policijas darbiniekiem amata pakāpes nosaukums sakrīt ar ieņemamā amata nosaukumu, un amata pakāpes nosaukuma atšķirības zīmes ir citādas kā Valsts policijas darbiniekiem.

30.pants. Kvalifikācijas un atestācijas komisijas

(1) Kvalifikācijas komisijas izveido Latvijas Policijas akadēmijas senāts no akadēmiskā personāla un Policijas departamenta un akadēmiskā personāla un Drošības policijas darbinieku vidus uz paritātes principa pamata kandidātu profesionālās atbilstības amata pakāpei noteikšanai.

(2) Kvalifikācijas komisija izskata kandidāta amata pakāpei sagatavotību profesionālajai darbībai un:

1) pieņem amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu;

2) dod atzinumu par amata pakāpes piešķiršanu;

3) dod atzinumu par pazemināšanu amata pakāpē, ja Policijas iestādes priekšnieks uzskata, ka policijas darbinieks ir zaudējis kvalifikāciju un nespēj pildīt dienesta pienākumus atbilstoši esošajai amata pakāpei.

(3) Sūdzības par kvalifikācijas komisijas lēmumiem un atzinumiem izskata Latvijas Policijas akadēmijas senāts.

(4) Visi policijas darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši viņu ieņemamajam amatam un amata pakāpei.

(5) Atestācijas komisijas izveido Valsts policijas priekšnieks un Drošības policijas priekšnieks no attiecīgo policijas darba speciālistu vidus policijas darbinieku atbilstības ieņemamajam amatam un pretendentu augstākiem amatiem noteikšanai.

(6) Sūdzības par atestācijas komisiju slēdzieniem un atzinumiem izskata Policijas departamenta vai Drošības policijas atestācijas komisija.

(7) Sūdzības par Policijas departamenta atestācijas komisijas slēdzieniem un atzinumiem izskata Valsts policijas priekšnieks.

(8) Sūdzības par Drošības policijas atestācijas komisijas slēdzieniem un atzinumiem izskata Drošības policijas priekšnieks.

31.pants. Policijas darbinieka pārvietošana dienestā un atbrīvošana no dienesta.

(1) Policijas darbiniekus no vienas policijas iestādes vai apakšvienības uz otru pārvieto dienesta interesēs vai pēc pašu vēlēšanās. Pārvietošanu veic Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks. Likvidējot atsevišķas policijas iestādes vai amatus, šo iestāžu amatos esošie policijas darbinieki ieceļami līdzīgos amatos citās policijas iestādēs.

(2) Policijas darbinieks atrodas policijas dienestā līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai. Policijas darbinieki ar dienesta rangu galvenais inspektors un augstāku var atrasties policijas dienestā līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai , ņemot vērā šo darbinieku veselības stāvokli , fiziskās un profesionālās spējas.

(3) Sasniedzot 55 gadu vecumu un izdienu policijā vismaz 25 gadus, policijas darbinieks iegūst tiesības uz izdienas pensiju.

(4) Policijas darbinieku var atbrīvot no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma vai izdienas laika sasniegšanu, veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj pildīt dienesta pienākumus, sakarā ar slimību, kuras dēļ nevar pildīt dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas, apstākļiem, kuru dēļ atbilstoši šī likuma prasībām nedrīkst atrasties policijas dienestā , zvēresta laušanu, disciplinārsoda piemērošanu , notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu, piederību pie partijām vai politiskām organizācijām, ja viņš atsakās pārtraukt savu piederību pie tām, ja atestācijas komisija konstatē, ka viņa profesionālās iemaņas neatbilst dienestam policijā , štatu samazināšanu, sakarā ar ievēlēšanu par deputātu un sakarā ar līguma par dienestu policijā termiņa izbeigšanos vai laušanu .

(5) Dienests policijā izbeidzas arī sakarā ar darbinieka nāvi.

(6) Ja policijas darbinieks pieļāvis tādu pārkāpumu, par kuru var atbrīvot no dienesta, priekšnieks, kuram ir tiesības viņu nozīmēt amatā, var atstādināt darbinieku no amata vai pārvietot pagaidus citā amatā līdz jautājuma galīgai izlemšanai, bet, ja darbinieku sauc pie kriminālatbildības, — līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(7) Policijas darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atbrīvošanu no dienesta.

(8) Atzīmes par dienestu policijā izdarāmas policijas darbinieka dienesta gaitas aprakstā, kas glabājas Policijas departamentā vai Drošības policijā kopā ar materiāliem, kuri bija par pamatu pieņemšanai dienestā. Policijas darbinieka darba grāmatiņā jāieraksta ziņas par to laiku, ko viņš nodienējis policijā.

32.pants. Policijas darbinieka formas tērps

(1) Policijas darbiniekam bez maksas tiek izsniegts Ministru kabineta apstiprināts vienota parauga formas tērps.

(2) Policijas darbiniekam viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, bet Kriminālpolicijas darbiniekiem — arī speciālu žetonu. Pie policijas darbinieka formas tērpa redzamā vietā jābūt piestiprinātam uzrakstam ar viņa vārdu un uzvārdu, bet pie pašvaldības policijas darbinieka formas tērpa — arī attiecīgās teritorijas atšķirības zīmei un nosaukumam.

33.pants. Policijas darbinieka stimulēšana

(1) Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam piemērojami šādi apbalvojumi un dienesta atzinības veidi:

pateicības izteikšana;

apbalvošana ar vērtīgu balvu vai naudas prēmiju;

apmaksāta papildu atvaļinājuma piešķiršana līdz 10 dienām;

apbalvošana ar goda rakstu;

 

apbalvošana ar personisko ieroci .

(2) Darbiniekam, kuram ir spēkā esošs disciplinārsods, kā apbalvojumu var piemērot agrāk uzlikta disciplinārsoda pirmstermiņa noņemšanu.

(3) Latvijas Policijas akadēmijas studentiem kā atzinība var tikt noteikta paaugstināta stipendija.

(4) Par priekšzīmīgu dienesta pienākumu pildīšanu policijas darbinieks, kurš nodienējis policijā vairāk kā 25 gadus, var tikt apbalvots ar goda zīmi “Par izcilību”. Apbalvojumu piešķir Ministru kabinets.

(5) Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam var piešķirt arī citus atzinības apliecinājumus.

(6) Par dienesta pienākumu izpildē parādīto varonību un drosmi un citiem izciliem nopelniem policijas darbinieku var ieteikt valsts apbalvojuma piešķiršanai.

34.pants. Policijas darbinieka atbildība

(1) Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs likumos un dienesta reglamentos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja policijas darbinieks ir pārkāpis personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses, policijas iestādei ir jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

(3) Policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Neviens policijas darbinieks nedrīkst atsaukties uz augstākas personas rīkojumu vai tādiem izņēmuma apstākļiem kā karastāvoklis vai kara draudi, draudi nacionālajai drošībai, valsts iekšējā politiskā nestabilitāte vai uz ārkārtējiem apstākļiem, lai attaisnotu spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.

(4) Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo policijas darbinieku no atbildības.

(5) Policijas darbiniekam nav atļauts pieņemt no jebkurām personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām naudas balvas, dāvinājumus vai citus labumus saistībā ar dienestu policijā. Ārvalstu titulus, goda zīmes un ordeņus policijas darbinieks drīkst pieņemt tikai ar Valsts vai Drošības policijas priekšnieka, bet departamenta priekšnieks — ar iekšlietu ministra atļauju.

(6) Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesību aizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta.

(7) Par likumu apzinātu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu nepildīšanu, necienīgu rīcību, kas nav savienojama ar dienestu policijā , policijas darbinieks tiek saukts pie disciplinārās, administratīvās , materiālās vai kriminālās atbildības. Policijas darbinieka saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās, materiālās un kriminālās atbildības.

(8) Policijas darbiniekam var piemērot šādus disciplinārsodus:

piezīmi;

rājienu;

amatalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

 

pazemināšanu amata pakāpē ;

brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam;

pazemināšanu amatā;

atlaišanu no dienesta.

(9) Piezīme tiek izteikta mutiski, rājienu var izteikt gan mutiski, gan rakstiski (pavēlē). Pārējie disciplinārsodi uzliekami tikai ar priekšnieka pavēli.

(10) Latvijas Policijas akadēmijas studentiem — policijas darbiniekiem — var piemērot arī šādus disciplinārsodus:

ārpuskārtas norīkojumu līdz trim reizēm;

aizliegumu piešķirt atvaļinājumu ārpus akadēmijas teritorijas līdz vienam mēnesim;

izslēgšanu no akadēmijas.

Amatpersonas, kuras ir tiesīgas uzlikt šos disciplinārsodus Latvijas Policijas akadēmijas studentiem, nosaka akadēmijas rektors.

(11) Par vienu un to pašu pārkāpumu drīkst piemērot tikai vienu disciplinārsodu.

(12) Kriminālsodu policijas darbinieks izcieš saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, taču atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.

(13) Par administratīvo pārkāpumu policijas darbinieks tiek saukts pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Policijas darbiniekam kā administratīvo sodu nedrīkst piemērot administratīvo arestu. Tiesa (tiesnesis) vai cita institūcija, kura ir tiesiska uzlikt administratīvo sodu, var nepiemērot policijas darbiniekam administratīvo sodu un nodot materiālus par administratīvo pārkāpumu izskatīt attiecīgajam policijas priekšniekam disciplinārā kārtā.

(14) Gadījumos, kad policijas darbinieku atbrīvo no dienesta par zvēresta vai līguma laušanu, disciplīnas neievērošanu, notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu, viņam jāsamaksā kompensācija par saņemtajām materiālajām vērtībām, kuru lietošanas termiņš nav notecējis. Šais gadījumos policijas darbiniekam jāatlīdzina pilnā apmērā arī mācīšanās un uzturēšanās izdevumi Latvijas Policijas akadēmijā vai citā mācību iestādē proporcionāli nenostrādātajam laikam policijas vai citās valsts budžeta iestādēs.

(15) Sūdzības par policijas darbinieka rīcību izskata un izlemj tās policijas iestādes priekšnieks, kuram policijas darbinieks ir tieši pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš mēneša laikā var to pārsūdzēt augstākā policijas iestādē vai tiesā, ja ar likumu nav noteikts citādi .

(16) Apbalvojumu piešķiršanas, dienesta atzinības izteikšanas un disciplinārsodu piemērošanas kārtību policijas darbiniekam nosaka policijas disciplinārreglaments, kuru apstiprina Ministru kabinets .

35.pants. Policijas darbinieka palīgi

(1) Par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekiem.

(2) Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumus, viņu tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets .

 

VI nodaļa

Policijas darbinieka tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

36.pants. Policijas darbinieka tiesiskā aizsardzība

(1) Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma likumos noteiktajā kārtībā.

(3) Policijas darbinieks neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

(4) Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

37.pants. Policijas darbinieka vispārējās darbības garantijas

(1) Policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi. Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta policijas darbinieka rīcība nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības ietvaros vai attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība.

(3) Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

(4) Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu.

(5) Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

(6) Policijas darbinieks ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(7) Zaudējumi, kas nodarīti policijas darbinieka vai tuvu viņa radinieku mantai sakarā ar policijas darbinieka dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.

38.pants. Policijas darbinieka darba laiks

(1) Policijas darbiniekam noteikta 40 stundu darba nedēļa. Policijas iestādēs, kur dienesta apstākļu dēļ nav iespējams ievērot noteikto darba nedēļas ilgumu, var ieviest summētu darba laika uzskaiti, ievērojot prasību, ka uzskaites periodā tas nedrīkst pārsniegt noteikto darba stundu skaitu.

(2) Policijas darbinieka pienākums ir pildīt dienesta pienākumus virs nedēļas normālā darba laika, ja to prasa dienesta intereses un ja šādam darba laikam ir gadījuma raksturs.

39.pants. Policijas darbinieka darba samaksa

(1) Policijas darbinieks par dienestu policijā saņem darba samaksu, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par amata pakāpi, izdienu un citas piemaksas, kuru veidus un apmērus atbilstoši dienesta apstākļiem nosaka Ministru kabinets.

(2) Policijas darbiniekiem ar zinātnisko grādu tiek noteikta piemaksa pie amatalgas: zinātņu doktoram — 10 procenti, habilitētam zinātņu doktoram — 20 procenti.

(3) Policijas darbiniekam profesionālās sagatavošanas laikā policijas mācību iestādēs tiek saglabāta darba samaksa un apmaksāti citi mācību izdevumi Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(4) Zinātnisko izdevumu un žurnālu iegādei Latvijas Policijas akadēmijas akadēmiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta kompensācija 10 procentu apmērā pie ikmēneša amatalgas.

(5) Pensiju policijas darbiniekam piešķir saskaņā ar nolikumu par izdienas pensijām. Uz policijas ierēdni , kuram nav amata pakāpes, attiecas vispārējie likumdošanas akti par valsts pensijām.

40.pants. Piemaksa pie amata pakāpes

Noteikt šādus koeficientus ikmēneša piemaksai pie policijas darbinieka amata pakāpes atkarībā no Ministru kabineta noteiktās valsts budžeta iestāžu darbinieku minimālās amatalgas:

 

seržants — 0,5%

 

inspektors — 1,0;

 

galvenais inspektors — 1,5;

 

padomnieks — 2,0;

 

galvenais padomnieks — 2,5;

 

galvenā kārtībnieka biedrs (policijas prezidenta biedrs) — 3,0;

 

galvenais kārtībnieks (policijas prezidents) — 3,5.

41.pants. Policijas darbinieka atvaļinājumi

(1) Policijas darbiniekam piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — četras kalendāra nedēļas, neieskaitot svētku dienas . Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagaraina par trim dienām .

(2) Policijas darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, bet policijas darbinieki pēc 20 gadu nepārtrauktas dienēšanas policijā ikgadus saņem vienreizēju pabalstu mēneša darba samaksas apmērā atbilstoši ieņemamajam amatam. Vienreizējo pabalstu izmaksā, piešķirot kārtējo atvaļinājumu.

(3) Latvijas Policijas akadēmijas klātienes studentiem un doktorandiem — policijas darbiniekiem — tiek piešķirts vienu nedēļu ilgs Ziemassvētku un Jaungada un četras nedēļas ilgs apmaksāts vasaras brīvlaiks.

(4) Policijas darbiniekam, kas neklātienē sekmīgi studē Latvijas Policijas akadēmijā vai saskaņā ar Policijas departamentu noslēgto līgumu — citā mācību iestādē, piešķir apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz astoņām nedēļām mācību gadā un līdz divām nedēļām — valsts (kvalifikācijas) eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba (bakalaura, maģistra darba) aizstāvēšanai, saglabājot darba samaksu.

(5) Pēc smagas slimības vai, dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanai policijas darbiniekam Valsts vai Drošības policijas priekšnieks var piešķirt papildus apmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz sešiem kalendāra mēnešiem.

(6) Neatliekamu sociālo vai sadzīves jautājumu risināšanai, radniecības pienākumu pildīšanai, kā arī citu attaisnotu iemeslu dēļ policijas darbiniekam var tikt piešķirts īslaicīgs neapmaksāts atvaļinājums līdz piecām dienām. Čslaicīgs atvaļinājums netiek ieskaitīts kārtējā atvaļinājuma laikā.

(7) Policijas darbiniekam pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai, līdz bērns sasniedz gada vecumu, izmaksājot par šo laiku valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. Bērna kopšanai piešķirtā atvaļinājuma laiku ieskaita kopējā un nepārtrauktā izdienas stāžā.

42.pants. Policijas darbinieka nodrošināšana ar dzīvokli un telefonu

(1) Pašvaldības iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc vispārējās valsts policijas pārvalžu, nodaļu, iecirkņu priekšnieku, pagastu virskārtībnieku un iecirkņu uzraugu pilsētās stāšanās amatā, ja nepieciešams, nodrošina viņus ar dienesta dzīvokli apkalpojamajā teritorijā vai tās tuvumā. Viņu dzīvokļos ierīko dienesta telefonus. Ja nepieciešams, dienesta dzīvokli piešķir un dienesta telefonu ierīko arī citiem vispārējās valsts policijas darbiniekiem. Šajos gadījumos lēmumu par dienesta dzīvokļa piešķiršanu un dienesta telefona ierīkošanu pieņem pašvaldība vai Valsts policijas priekšnieks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Valsts policijas darbiniekam šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā dienesta dzīvokli nepiešķir, faktiskos izdevumus par dzīvojamās platības īri un komunālajiem pakalpojumiem viņam sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Policijas iestādēm ir tiesības pirkt dzīvokļus un atsevišķas mājas par valsts budžeta līdzekļiem policijas darbinieku vajadzībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ja policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimene tiek apgādāta ar dzīvokli saskaņā ar iepriekšējiem atvieglotajiem noteikumiem un ne vēlāk kā gada laikā no policijas darbinieka bojāejas dienas.

(5) Pagasta virskārtībniekus un kārtībniekus , kuri dzīvo apkalpojamā pagasta teritorijā , un ar viņiem kopā dzīvojošos ģimenes locekļus valsts nodrošina ar dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem bez maksas.

43.pants. Citu garantiju piešķiršana policijas darbiniekam

(1) Policijas iestādes priekšniekam jānodrošina iespēja policijas darbiniekam celt savu kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas trīs gadu laikā, saglabājot viņam darba samaksu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā. Kārtību, kādā kvalifikācija ceļama ārvalstīs, nosaka Latvijas Policijas akadēmija, kā arī sedz līdz ar to saistītos izdevumus.

(2) Policijas darbinieks par trešās un katras nākamās svešvalodas prasmi saņem piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša amatalgas, ja šo zināšanu nepieciešamību nosaka Policijas departaments vai Drošības policija un attiecīgās valodas prasmi atbilstošā apjomā apstiprina Latvijas Policijas akadēmija ar izsniegto apliecību.

(3) Policijas darbinieks, kuru dienesta uzdevumu izpildei komandē ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem dienas naudu, kā arī naudu ceļa un nakts mītnes izdevumu segšanai. Policijas darbiniekus, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts sūtīt komandējumos un pārcelt darbā uz citu apdzīvoto vietu bez viņu piekrišanas.

(4) Ja policijas darbinieka pārvietošana dienesta labā darbā uz citu apvidu ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, policijas darbiniekam izmaksā vienreizēju pārvietošanās pabalstu jaunās mēneša darba samaksas apmērā un 50 procentu apmērā no mēneša darba samaksas par katru ģimenes locekli, kas maina dzīvesvietu kopā ar viņu, atlīdzina ceļa izdevumus sakarā ar šo pārcelšanu, kā arī piešķir apmaksātu papildu atvaļinājumu līdz sešām dienām.

(5) Policijas darbiniekam, kurš nosūtīts vai atrodas dienesta komandējumā, ir tiesības ārpus kārtas iegādāties braukšanas dokumentus jebkura veida transportlīdzekļos, kā arī iekārtoties viesnīcā, uzrādot komandējuma un dienesta apliecību.

(6) Policijas darbiniekam formas apģērbā ir tiesības valsts teritorijā bez maksas izmantot pilsētas un piepilsētas valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļus (izņemot taksometrus), bet lauku apvidū — arī garāmbraucošos transportlīdzekļus. Dzelzceļa transporta policijas darbiniekam ir tiesības arī braukt bez maksas visos Latvijas valsts vilcienos valsts teritorijā, neaizņemot atsevišķu guļamvietu.

(7) Policijas darbiniekam, kurš dienesta vajadzībām izmanto personisko transporta līdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā .

(8) Policijas darbiniekiem tiek nodrošināta bezmaksas medicīniskā aprūpe.

(9) Kaitējumu, kas nodarīts policijas darbinieka veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzina pilnā apmērā, kā arī tam tiek izmaksāta kompensācija viena līdz piecu gadu vidējās darba samaksas apmērā, ņemot vērā darba spēju zuduma pakāpi. Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā piecu līdz desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā. Ja policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņa ģimenei papildus likumdošanas aktos noteiktajām kompensācijām tiek izmaksāts pabalsts desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

(10) Policijas darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešu darba samaksas apmērā. Gadījumā, kad abi bērna vecāki ir policijas darbinieki, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam.

(11) Policijas darbinieks saņem ģimenes piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba samaksas par nestrādājošo laulāto, ja tas nesaņem pensiju, bezdarbnieka pabalstu vai citus regulārus ienākumus.

(12) Policijas darbiniekam ir tiesības ārpus kārtas iekārtot valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādēs savus bērnus sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

(13) Pašvaldības var noteikt arī citus atvieglojumus un garantijas policijas darbiniekam.

(14) Policijas darbiniekam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar noteiktā vispārējā pensijas vecuma sasniegšanu vai invaliditāti, tiek saglabāti šajā likumā noteiktie atvieglojumi un garantijas.

 

VII nodaļa

Policijas darbības finansēšana un materiāltehniskā apgāde

44.pants. Valsts policijas finansēšana

(1) Valsts policiju finansē no:

1) valsts budžeta;

2) pašvaldību budžetiem;

3) Iekšlietu ministrijas speciālā budžeta.

(2) Iekšlietu ministrijas speciālais budžetas veidojas no:

1) līdzekļiem, kas iegūti likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām par objektu apsardzību;

2) no iekasētajiem naudas sodiem 80 procentu apmērā , kurus par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu uzlikušas Valsts policijas iestādes, kā arī 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, kurus likumā noteiktajā kārtībā aprakstījušas un izņēmušas Valsts policijas iestādes.

(3) Speciālā budžeta veidošanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets .

(4) No valsts budžeta finansējamo policijas darbinieku maksimālo skaitu nosaka Ministru kabinets.

45.pants. Valsts policijas materiāltehniskā apgāde, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

(1) Valsts policijas materiāltehnisko apgādi, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšanu veic valsts un pašvaldības .

(2) Ar formas tērpu, ieročiem, munīciju, kriminālistisko un operatīvo tehniku, sakaru un speciālajiem līdzekļiem policiju apgādā Iekšlietu ministrija.

(3) Policijas iestāžu materiāltehniskās apgādes kārtību un normas nosaka Ministru k abinets .

46.pants. Valsts policijas nodrošināšana ar dienesta telpām

(1) Dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta valsts iestādēs un uzņēmumos izveidotās Valsts policijas iestādes un apakšvienības ar telpām nodrošina attiecīgā valsts iestāde vai uzņēmums, bet pārējās Valsts policijas iestādes un apakšvienības ar telpām nodrošina Ministru kabinets .

(2) Policijas iestādēm (apakšvienībām) izdalītā zeme tiek atbrīvota no zemes nodokļa.

47. pants. Pašvaldību policijas finansēšana un materiāltehniskā apgāde

Pašvaldības policijas iestādes un apakšvienības tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, bet to materiāltehnisko apgādi veic pašvaldību iestādes un Iekšlietu ministrija par pašvaldību līdzekļiem.

 

VIII nodaļa

Policijas darbības kontrole un uzraudzība

48.pants. Policijas darbības kontrole

(1) Policijas darbību kontrolē iekšlietu ministrs.

(2) Iestādes un amatpersonas , kuras iekšlietu ministra uzdevumā kontrolē policijas darbu, neiejaucas tās operatīvajā un kriminālprocesuālajā darbībā un administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā.

(3) Valsts policijas priekšnieks vai Drošības policijas priekšnieks , viņu vietnieki, policijas dienestu priekšnieki ir tiesīgi atcelt pakļauto policijas iestāžu lēmumus operatīvajā, kriminālprocesuālajā un administratīvi procesuālajā darbībā, ja šie lēmumi neatbilst likumam.

49.pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu policijas darbībā

Uzraudzību pār likumu ievērošanu policijas darbībā veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori likumos noteiktajā kārtībā .

 

Pārejas noteikumi

1. Policijas iestāžu reorganizācija un policijas darbinieku pārvietošana uz speciālā civildienesta ierēdņa amatiem atbilstoši šī likuma prasībām jābeidz līdz 1997.gada 31.decembrim.

2. Pārejot speciālajā civildienestā, policijas darbiniekam jākārto profesionālais kvalifikācijas eksāmens latviešu valodā un vienā no svešvalodām, jānodod zvērests un jānoslēdz līgums par dienestu policijā. Tikai pēc šo prasību izpildīšanas policijas darbinieks iegūst šī likuma VI nodaļā paredzēto tiesisko aizsardzību un darbības garantijas.

3. Kvalifikācijas komisijas darba uzsākšanai Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā pēc Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra, Policijas departamenta, Drošības policijas un Latvijas Policijas akadēmijas senāta ieteikumiem piešķir amata pakāpes sešiem Policijas departamenta, sešiem Drošības policijas un deviņiem Latvijas Policijas akadēmijas komandējošā sastāva darbiniekiem.

Kvalifikācijas komisijām nav saistošas eksaminējamo esošās speciālās dienesta pakāpes, izdiena šajās pakāpēs, kā arī ieņemamie amati.

4. Policijas darbinieki, kuri saskaņā ar šī likuma prasībām gada laikā, skaitot no piedāvāšanas brīža, nevar nokārtot amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu, atbrīvojami no dienesta, izmaksājot viņiem kompensāciju triju mēnešu darba samaksas apmērā.

5. Noteikt, ka līdz 2002.gada 31.decembrim policijas dienestā var atrasties Latvijas Republikas pilsoņi, kuri nav vairāk kā par pieciem gadiem pārsnieguši šī likuma 31.panta otrajā daļā noteikto vecumu, ja atbilst dienestam policijā viņu veselības stāvoklis, fiziskās un profesionālās spējas.

6. Policijas darbinieki, kuri līdz 1997.gada 31.decembrim neiegūs Latvijas Republikas pilsonību, varēs turpināt dienestu policijā līdz 2002.gada 31.decembrim, saglabājot Latvijas Republikas 1991.gada 4.jūnija likumā “Par policiju” noteikto policijas darbinieka statusu, tiesības, speciālo dienesta pakāpi, atšķirības zīmes un formu.

Ja šie policijas darbinieki līdz 2002.gada 31.decembrim neiegūs Latvijas Republikas pilsonību un nekļūs par policijas speciālo civildienesta ierēdni, tad viņi ir atbrīvojami no dienesta sakarā ar apstākļiem, kuru dēļ atbilstoši Policijas likuma 31.panta ceturtās daļas prasībām nedrīkst atrasties policijas dienestā.

7. Šī likuma izpratnē policijas dienesta stāžā, kas dod tiesības uz izdienas un citām piemaksām, tiek ieskaitīts dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos milicijā un policijā, kā arī Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas dienesta, Valsts apsardzes dienesta, Policijas mobilā pulka ierindas un komandējošā sastāva amatos Latvijā.

8. Tiesības uz izdienas pensiju iegūst tikai tie policijas darbinieki, kuri atbilst šai likumā noteiktajām prasībām uz izdienas pensiju. Agrāk piešķirto izdienas pensiju izmaksa tiek pārtraukta, ja pensionārs nav sasniedzis 55 gadu vecumu un tam nav 25 gadu izdienas stāža ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs vai bruņoto spēku dienestā Latvijā. Šai stāžā tiek iekļauts obligātais militārais dienests neatkarīgi no dienesta vietas, kā arī dienests mācību iestādēs, ja pirms un pēc dienesta mācību iestādēs darbinieks ir strādājis vai dzīvojis Latvijā.

9. Ministru kabinetam līdz 1996.gada 31.decembrim uz Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta apvienības “Apsardze” bāzes izveidot valsts apsardzes uzņēmumu īpašuma un atsevišķu personu apsargāšanai, transportlīdzekļu un kravu pavadīšanai, kārtības un drošības uzturēšanai uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kurās netiek izmantots policijas darbinieku darbs .

10. Ministru kabinetam 1996.gadā jāizdod šai likumā paredzētie noteikumi.

11. Latvijas Republikas 1991.gada 4.jūnija likums “Par policiju” un uz tā pamata izdotie citi likumdošanas akti zaudē spēku pilnībā ar 1998.gada 1.janvāri, bet attiecībā uz šo pārejas noteikumu 2.punktā norādītajiem policijas darbiniekiem — ar 2003.gada 1.janvāri.