LATS POLITISKO PARTIJU SVĀRSTOS:

Plusi un mīnusi. Argumenti un komentāri

Balstoties uz politisko partiju vadītāju 6. Saeimas priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu viedokļiem

Argumenti, kas pamato devalvā-cijas nepieciešamību vai neizbēgamību un lata šķietami nepareizo kursu pašlaik.

I.

1. Devalvācija veicinātu eksportu.

2. Lata kursu noteiks stāvoklis tautsaimniecībā.

3. Lata kurss neatbilst pašreizējiem apstākļiem.

II.

1. Stabils lats sekmētu ražošanu un eksportu (pašlaik tāds nav) .

2. Lats ir superstabils dolāra un citu pasaules lielo valūtu svārstību gadī-jumos. Tas iespaido eksporta un importa attiecību.

III.

Lata kurss un pirktspēja nav viens un tas pats. Pirktspēja pēdējos trīs gados ir nemitīgi kritusies.

IV.

Stabils lata kurss + lata pirktspējas krišanās = bremzēta ražošana un inves-tīciju piesaiste.

V.

1.Lata kurss tiek mākslīgi uzturēts (par augstu), un devalvāciju noteiks tirgus.

2. Lata kursu izveidojis Repše .

3. Izsīkst lata segums, tātad deval-vācija neizbēgama

VI.

Tikai valstī ar plaukstošu eko-nomiku, attīstītu tautsaimniecību iespē-jama stabila valūta.

Latvijas Bankas komentārs

 Viens no populārākajiem atsevišķu politisko partiju argumentiem par labu lata devalvācijai — devalvējot latu palielinātos eksports. Lata devalvācija palielinātu pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm ārzemēs, ja kvalitātes un darba ražīguma ziņā mūsu rūpniecības un lauksaimniecības produkcija būtu konkurētspējīga pasaules tirgū. Šī mērķa sasniegšanai būtu nepieciešama sekmīgāka privatizācija, samazināts monopolu īpatsvars, neatlaidīga ražotāju cīņa par zemāku produkcijas pašizmaksu. Tikai tādā gadījumā varētu teikt: jā, — lata devalvācija, iespējams, dotu reālu labumu eksportētājiem.

Stabilais lats tiešām sekmē ražošanu un līdz ar to vienlaicīgi arī eksportu, jo ir viens no pamatnoteikumiem sekmīgai uzņēmējdarbībai. Pastāvot stabilam lata kursam ir iespējams plānot un prognozēt ražošanas finansiālos rezultātus un tirdzniecības sakaru attīstību.

Lata kurss pret lielākajām valūtām nebūt nav “superstabils” (tāds tas ir tikai pret valūtu grozu SDR, kurā ietilpst Lielbritānijas mārciņa, ASV dolārs, Vācijas marka, Francijas franks un Japānas jena). Tagadējais lata kurss nav tieši atkarīgs tikai no kādas atsevišķas valūtas kursa izmaiņām pasaules tirgū. Piemēram, pret ASV dolāru lata vērtība pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz kritusies, bet pret Japānas jenu pieaugusi. Kopumā šī gada deviņos mēnešos, pastāvot lielām svārstībām minēto piecu valūtu starpā (piemēram, starpība starp maksimālo un minimālo ASV dolāra vērtību attiecībā pret jenu ir 24.5%), lata kurss pret ASV dolāru pieauga par 2.8%, bet pret Vācijas marku samazinājās par 5.9 procentiem. Tātad importa un eksporta izdevīgums mainās atkarībā no katra atsevišķā ražotāja norēķinos izmantojamās valūtas, savukārt importa un eksporta attiecību stabils (pret nozīmīgām valūtām) lata kurss ietekmē labvēlīgi.

Ar lata kursu saistīta ne lata pirktspēja kā tāda, bet lata pirktspējas paritāte attiecībā pret citām valūtām. Ir pierādīts ar aprēķiniem, ka sākotnēji visu pārejas tipa valstu valūtas bija novērtētas par zemu, tāpēc šobrīd notiek neizbēgams process — cenu izlīdzināšanās ar pasaules tirgus cenām (ko rāda arī lata reālā kursa aprēķini) un ar to saistīta revalvācija. Savā būtībā tas ir objektīvs process, diskutējams vienīgi ir jautājums kādā veidā to realizēt — ātri, ar vienu piegājienu, vai lēni un pakāpeniski.

Latvijas Bankas naudas politika kalpo saimniecībai, nodrošinot nacionālās valūtas stabilitāti. Bieži uzsver, ka stabils lata kurss kopā ar lata pirktspējas krišanos bremzē investīcijas. Tieši pretēji — stabils lata kurss kopā ar politisko un fiskālo stabilitāti ir nosacījums investīciju piesaistīšanai.

Apgalvojums, ka lata kursu izveidojis Repše, šķiet absurds. Lata kurss ir atkarīgs no pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām naudas tirgū, tātad tas mākslīgi uzturēts netiek. Pretējā gadījumā oficiālais kurss būtiski atšķirtos no tirgus kursa. Taču normālā situācijā valūtu tirgus kursi turas Latvijas Bankas noteikto pirkšanas un pārdošanas kursu robežās. Protams, dažādu iemeslu dēļ tirgū iespējamas svārstības — teiksim, mēnešiem (!) ir neskaidrs centrālās bankas vadītāju liktenis. Tad, piemēram, ASV dolāra kurss pret latu pieauga un kļuva lielāks par Latvijas Bankas noteikto, komercbankām bija izdevīgāk pirkt ASV dolārus no Latvijas Bankas nekā tirgū, rezultātā palielinājās ASV dolāru daudzums apgrozībā un tā kurss kritās.

Ja kursu censtos uzturēt mākslīgi, būtu nepieciešams pastāvīgi veikt intervences valūtu tirgū, nepārtraukti zaudējot centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves. Pastāvot reālam kursam, — kā pašlaik — intervences nepieciešamas ārkārtējos apstākļos, pēc tam rezerves pakāpeniski atgriežas iepriekšējā līmenī.

Nav pamata apgalvojumam, ka stabila valūta var būt tikai valstīs ar augsti attīstītu ekonomiku, jo arī šo valstu valūta pārdzīvo gan kursa krituma, gan pieauguma periodus (piemēram, 1995. gadā — ASV dolārs un jena). Turklāt bez stabilas valūtas nav iespējams sasniegt ekonomikas uzplaukumu. Pārejas periodā uz tirgus ekonomiku, kad notiek sarežģītas strukturālās pārmaiņas ekonomikā, it īpaši valstīs ar “atvērtu” ekonomiku valūtas stabilitāte ir viens no galvenajiem attīstības nosacījumiem.

Lata kursu, kā jau iepriekš minēts, nosaka situācija valūtas tirgū, bet centrālās bankas naudas politiku un tā stabilitāti galvenokārt balsta centrālās bankas neatkarība. Uz lata kursa atbilstību pašreizējai situācijai norāda tā stabilitāte, kā arī eksporta un importa pieaugums.

Argumenti PRET lata devalvāciju.

I.

1. Izejvielas kļūtu dārgākas.

2. Līdz ar to kļūtu dārgāka apkure, transports.

3. Ārzemju tehnoloģija kļūtu dārgāka.

4. Sāktos tendence uzkrājumus veidot ārzemju valūtās, izspiežot latu no aprites.

5. Paaugstinātos kredītlikmes, tādē-jādi kavējot ražošanu.

II.

Nekontrolēta inflācija.

III.

Pazemināts dzīves līmenis, neuz-labojot rūpniecību.

Ieteikumi turpmākā lata kursa no-teikšanai

I.

Devalvācija nedrīkst būt voluntārs lēmums. Pirms to dara, jāievēro daudzi ekonomiski rādītāji kopumā.

II.

Devalvācijas gadījumā jāveic sociāli pasākumi, lai aizsargātu uzņēmējus, kas ņem kredītus dolāros.

III.

Latam jābūt ciešāk saistītam ar galveno norēķinu valūtu — dolāru.

IV.

Naudai jābūt stabilai, bet naudas politikai jākalpo ekonomikas akūto problēmu risināšanai.

V.

Lata kurss nav reāls, tas pakāpeniski jāievirza normas ietvaros.

VI.

Lata vērtībai jābūt slīdošai.

 Šiem argumentiem pilnībā var piekrist. Pašreizējā situācijā lata devalvācijas rezultātā mēs patiesi iegūtu vairāk negatīvu, nekā pozitīvu rezultātu. Pirmkārt, tā novestu pie izejvielu, materiālu un energoresursu sadārdzināšanās. Gandrīz visas ražošanā nepieciešamās izejvielas tiek importētas. Pieaugot produkcijas pašizmaksai, attiecīgi pieaugtu arī cenas, kas nekādā veidā nevar veicināt eksporta palielināšanos. Automātiski cenas pieaugtu arī visu veidu pakalpojumiem iekšzemē, kas galarezultātā izpaustos inflācijas pieaugumā (tātad celtos arī kredītlikmes). Esošās iekārtas uzņēmumos ir fiziski nolietojušās un neatbilst mūsdienu prasībām un tehnoloģiskajam līmenim, tādēļ, lai celtu ražojumu kvalitāti un konkurētspēju, būtu nepieciešams pirkt jaunas. Devalvējot latu, uzņēmējiem tās iegādāties būtu vēl grūtāk.Runājot par iespējamo lata devalvāciju, jāņem vērā arī fakts, ka sākot ar 1997.gadu ievērojami pieaugs ārējā parāda apkalpošanas (resp., atmaksāšanas) izmaksas. Ņemot vērā pašreizējo situāciju valsts budžetā un kritiski novērtējot iespējas tuvākajos gados palielināt budžeta ienākuma daļu, lata devalvācija var saspringto situāciju budžetā saasināt vēl vairāk.Devalvācijas gadījumā vēl vairāk samazinātos uzticība latam kā maksāšanas un uzkrāšanas līdzeklim un ar to nacionālā valūta tiktu izspiesta no naudas apgrozības. Palielinātos tā sauktā dolarizācija valstī.

Lata devalvācijas ietekmi uz cenām atklātā ekonomikā, vienkāršoti var izteikt ar sekojošas shēmas palīdzību: devalvācijas rezultātā sākotnēji nedaudz pieaugtu Latvijā ražoto preču konkurētspēja ārējā tirgū. Ņemot vērā ka, lielākā daļa izejvielu un energoresursu tiek importēta, pēc noteikta laika pieaugtu to cenas (ražojumu pašizmaksa) iekšzemē un tā rezultātā savukārt kristos preču konkurētspēja ārējā tirgū. Aplis būtu noslēdzies, un situācija atkal būtu analoga tai, kāda bija pirms devalvācijas. No tā izriet secinājums, ka lata devalvācijas rezultātā pieaugtu inflācija, kas prasītu atkārtotu devalvāciju.

Visvairāk devalvācijas rezultātā ciestu tieši maznodrošinātie iedzīvotāji: atkarībā no tā, kādā mērā tiktu devalvēts lats, par tik arī samazinātos iedzīvotāju latu ietaupījumu vērtība. Tādējādi tas pazeminātu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Latvijas Banka jau vairākkārt ir paudusi savu negatīvo nostāju attiecībā uz iespējamo lata devalvāciju. Protams, lata stabilitāte nav nesatricināma un arī Latvijas Banka nebūt neuzskata, ka lata kursu nekas nevar ietekmēt un tas ir negrozāms. Tomēr pašreizējā situācija nedod iemeslu uzskatīt, ka būtu nepieciešama valūtas kursa politikas maiņa.

Devalvācijas gadījumā neapšaubāmi ciestu arī tie uzņēmēji, kuri kredītus ņēmuši dolāros.

Kas attiecas uz ieteikumiem veikt sociāla rakstura pasākumus, lai aizsargātu uzņēmējus, tad pirmkārt, ņemot vērā esošo situāciju mūsu valsts budžetā grūti iedomāties šādu pasākumu iespējamību un lietderīgumu. Otrkārt, šāda jautājuma nostādne šķiet pilnīgi nepamatota, jo valstij drīzāk būtu jāveic pasākumi maznodrošināto iedzīvotāju aizsardzībai, jo kā jau teikts tieši viņi visvairāk ciestu devalvācijas rezultātā. Kā liecina pasaules prakse, tad nacionālās valūtas devalvācijas gadījumā valsts finansiālo iespēju robežās tiek veidotas sociāla rakstura palīdzības programmas, lai kompensētu radītos zaudējumus tieši maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Šeit jājautā, kāpēc tieši ar dolāru? Daudzās valstīs nacionālā valūta ir piesaistīta Vācijas markai, tāpēc ka šobrīd Vācijas marka ir stiprāka. Turklāt dati rāda, ka Latvijas uzņēmēji norēķinos ar ārvalstīm izmanto kā ASV dolāru, tā Vācijas marku, Zviedrijas kronu u.c. valūtas.

Neapšaubāmi ka valūtu grozs, kurā ir sabalansētas pasaules lielākās valūtas, ir stabilāks nekā jebkura no šīm valūtam atsevišķi. Tāpēc, lai lats nebūtu atkarīgs no atsevišķu valūtu svarstībam (pēdējā pusotra gada notikumi pasaules valūtu tirgū liecina, ka tās var būt ievērojamas), 1994. gada februārī LB piesaistīja to pie SDR.

Kā noskaidrojām, naudai tiešām jābūt stabilai: tas dod pamatu uzņēmējdarbībai, ļauj prognozēt tās rezultātus. Tātad naudas politika var kalpot un kalpo ekonomikai kopumā, taču nav iespējams naudas politiku piemērot kāda uzņēmējdarbības veida vai uzņēmēju akūto problēmu risināšanai.

Ir arī priekšlikumi lata kursu ievirzīt normas ietvaros. Diemžēl neviens nav norādījis, kas tā būtu par normu, un nav pamatojis to ar konkrētiem aprēķiniem.

Arī apgalvojumam, ka izsīkst lata segums un lata devalvācija ir neizbēgama, nav pamata, jo lata segums nav izsīcis pat banku krīzes laikā, un tā šā gada svārstības pret naudas bāzi 70 — 90 procentu robežās liecina par to, ka lata segums ir pietiekams.

Būtu arī jāiebilst viedoklim, ka lata kursam pašlaik jābūt peldošam. Brīvi peldošs valūtas kurss galvenokārt ir tikai lielajās valstīs ar stabilu ekonomiku, un kuras nav īpaši atkarīgas no citām valstīm. Lielākā daļa nelielu valstu kurās valūtas kurss sasniedzis zināmu stabilitāti un kurām ir ciešas ekonomiskās saites ar ārējo pasauli ir atteikušās no brīvi peldošā valūtas kursa un "noenkurojušas" savu nacionālo valūtu pie kāda no valūtu groziem vai pie atsevišķas pasaulē plaši lietotas valūtas.

1995. gada 10. oktobrī Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs