Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Par dzīvokļa īpašumu

I nodaļa Dzīvokļa īpašuma jēdziens un sastāvs

1. pants. (1) Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.

(2) Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas.

2. pants. (1) Atsevišķais īpašums ir daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu (komunikāciju) daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas, ko īpašnieks ieguvis likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Atsevišķajam īpašumam būvnieciski jābūt nodalītam no pārējo dzīvokļu īpašnieku atsevišķā īpašuma.

(3) Uz atsevišķo īpašumu attiecas Civillikuma 927.panta noteikumi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā un citos likumos.

3. pants. (1) Pie dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašumā esošā daļa ir daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kā arī zemes gabals, ja tas nav citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā.

(2) Uz kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu attiecināmi Civillikuma 1067. — 1072. panta noteikumi.

4. pants. Dzīvokļa īpašuma statuss piemērojams arī daudzdzīvokļu mājā esošai funkcionāli nodalītai neapdzīvojamai telpai un mākslinieka darbnīcai, kas kā nošķirta telpa vai telpu komplekss ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un pieder atsevišķai fiziskajai vai juridiskajai personai.

5. pants. (1) Dzīvokļa īpašums ir tiesiski nedalāms.

(2) Vairākām personām (līdzmantiniekiem) mantojot dzīvokļa īpašumu, piemērojami Civillikuma 715. — 719. un 721. — 723.panta noteikumi.

(3) Ja dzīvokļa īpašums ir nonācis vairāku personu kopīpašumā (mantojot vai citā veidā), katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu. Strīdus izskata tiesa atbilstoši Civillikuma 1075. pantam, nepiespriežot kopīpašuma dalīšanu reālās daļās.

II nodaļa Dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība

6. pants. Dzīvokļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas likumīgi ieguvusi dzīvokļa īpašumu daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, un reģistrējusi šo īpašumu zemesgrāmatā.

7. pants. Dzīvokļa īpašnieks var savu īpašumu valdīt, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

8. pants. (1) Visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

(2) Šim nolūkam dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai slēdz savstarpēju līgumu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

9. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs atsavināt vai dāvināt savu dzīvokļa īpašumu, ievērojot likumos noteikto kārtību, kā arī ieķīlāt to bez citu tās pašas mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas.

(2) Kādam dzīvokļa īpašniekam atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesības gadījumos, kad viņi savu gribu iegādāties dzīvokļa īpašumu attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā ir iepriekš izteikuši sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā. Pirmpirkuma tiesības realizējamas sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja dzīvokļa īpašums ir nonācis vairāku personu kopīpašumā (mantojot vai citā veidā), katrs kopīpašnieks var savu domājamo daļu atsavināt kādam no pārējiem kopīpašniekiem vai — ar viņu piekrišanu — citai personai.

10. pants. Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs dzīvokļa īpašumu nodot lietošanā citai personai, noslēdzot attiecīgu līgumu.

11. pants. (1) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iemitināt savā dzīvoklī ģimenes locekļus un citas personas.

(2) Dzīvokļa kopīpašniekam, iemitinot tā lietošanā esošajā dzīvokļa īpašuma daļā ģimenes locekļus un citas personas, kā arī nododot to lietošanā uz līguma pamata, pārējo kopīpašnieku piekrišana nav nepieciešama, ja visi kopīpašnieki nav vienojušies par citu kārtību.

12. pants. Dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu līgumu.

13. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu, kā arī ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas.

(2) Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir arī raudzīties, lai to ievērotu personas, kas dzīvo kopā ar viņu.

14. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks nedrīkst bojāt viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas.

(2) Dzīvokļa īpašnieks nedrīkst dzīvokļu īpašnieku sabiedrības amatpersonām vai attiecīgiem speciālistiem liegt apsekot viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.

(3) Dzīvokļa īpašnieks bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas ir tiesīgs būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānot un pārbūvēt savu dzīvokli un tajā esošās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Ja tiek pārplānotas un pārbūvētas dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju, nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības piekrišana, kas noformējama sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā, un to dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuri nav dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki.

15. pants. Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.

16. pants. (1) Dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā par labu valstij, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiski:

1) bojā ēku, arī komunikācijas vai citus mājas elementus;

2) izmanto dzīvokli tādā veidā, kas rada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;

3) pārkāpj telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas, tādējādi padarot citiem tās pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem neiespējamu dzīvošanu vienā mājā.

(2) Šādu sankciju pret dzīvokļa īpašnieku var piemērot arī tad, ja šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus izdara personas, kas dzīvo kopā ar viņu, bet dzīvokļa īpašnieks neveic pasākumus, lai tos novērstu.

(3) Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku izveidotā sabiedrība, ja pārkāpējs jau iepriekš ir rakstveidā brīdināts un gada laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas pieļāvis jaunu pārkāpumu.

(4) Uz dzīvokļa īpašumu var vērst piedziņu sakarā ar maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja dzīvokļa īpašniekam nav citas mantas.

17. pants. (1) Par labu valstij atsavinātais dzīvoklis realizējams izsolē par naudu saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.

(2) Dzīvokļa bijušajam īpašniekam pēc viņa izlikšanas no dzīvokļa un dzīvokļa pārdošanas izmaksājama dzīvokļa īpašuma realizācijas vērtība, no kuras atskaitīti tiesas izdevumi, realizācijas izdevumi un, ja pieteikti prasījumi, — arī tie zaudējumi, kurus dzīvokļa īpašnieks ir radījis citiem tās pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai citām personām sakarā ar dzīvokļa izmantošanu.

III nodaļa Dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statuss

18. pants. (1) Par dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē atzīstams laulātais, abu laulāto bērni, kamēr viņi dzīvo nedalītā saimniecībā, kā arī personas, kuras dzīvokļa īpašnieks iemitinājis viņam piederošajā dzīvoklī un kuras viņam vai viņa laulātajam jāuztur uz likuma, līguma vai testamenta pamata.

(2) Laulātais un uz svainības attiecību pamata dzīvoklī iemitinātās personas pēc laulības šķiršanas vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu zaudē dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļa statusu. Šīm personām saglabājas dzīvokļa lietošanas tiesības, ja ir attiecīga vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku.

19. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvokļa īpašnieks iemitinājis viņam piederošajā dzīvoklī, ir tiesības tāpat kā īpašniekam lietot dzīvojamās un citas telpas, ja, viņus iemitinot, nav bijusi citāda vienošanās.

(2) Ģimenes locekļiem ir tiesības bez dzīvokļa īpašnieka piekrišanas iemitināt dzīvoklī savus nepilngadīgos bērnus, bet citu personu iemitināšanai nepieciešama dzīvokļa īpašnieka piekrišana.

(3) Ģimenes locekļiem, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īpašnieka vai viņa laulātā pienākums, dzīvokļa lietošanas tiesības saglabājas neatkarīgi no viņu prombūtnes ilguma.

(4) Ģimenes locekļiem, kuri iesaukti obligātajā valsts dienestā, uz šo laiku saglabājas dzīvokļa lietošanas tiesības.

20. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem un citām dzīvoklī iemitinātajām personām ir tādi paši pienākumi kā dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar šā likuma 13. panta pirmo daļu un 14.panta pirmo daļu.

(2) Jautājumus par dzīvokļa lietošanas kārtību un par līdzdalību izdevumu segšanā dzīvokļa īpašnieks un viņa ģimenes locekļi vai citas dzīvoklī iemitinātās personas kārto vienošanās ceļā. Strīdus šajos jautājumos izšķir tiesa.

21. pants. Dzīvokļa īpašnieks nedrīkst ģimenes locekli vai citu dzīvoklī iemitināto personu izlikt patvarīgi, turklāt ģimenes locekļus, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īpašnieka pienākums, var izlikt, tikai ierādot citu viņu veselības stāvoklim atbilstošu dzīvojamo platību.

22. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks var prasīt ģimenes locekļu dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja viņi:

1) nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus;

2) necienīgi izturas pret dzīvokļa īpašnieku:

a) rupji apvaino viņu vārdos vai darbos,

b) tīši nodara viņam mantisku zaudējumu,

c) apdraud viņa dzīvību,

d) atstāj viņu bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt;

3) ir ilgstošā prombūtnē un nav vienojušies ar dzīvokļa īpašnieku par dzīvokļa lietošanas tiesību saglabāšanu.

(2) Laulības šķiršana vai laulības atzīšana par neesošu dod tiesības dzīvokļa īpašniekam prasīt bijušā laulātā un uz svainības attiecību pamata iemitināto personu dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja vien dzīvoklis nav bijis laulāto kopīga manta (Civillikuma 89.panta otrā daļa).

23. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks var prasīt citu iemitināto personu (11.pants) dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja šīs personas:

1) nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus;

2) nepilda vienošanos, kas noslēgta ar dzīvokļa īpašnieku;

3) necienīgi izturas pret dzīvokļa īpašnieku.

(2) Ja dzīvokļa īpašnieks ir nodevis dzīvokļa īpašumu lietošanā un noslēdzis par to attiecīgu līgumu (10. pants), dzīvokļa lietošanas tiesības izbeidzot, piemērojami attiecīgā līguma un likuma noteikumi.

IV nodaļa Dzīvokļa īpašuma nodibināšana, izmainīšana un ierakstīšana zemesgrāmatā

24. pants. (1) Dzīvokļa īpašums rodas, sadalot daudzdzīvokļu māju dzīvokļa īpašumos (atsevišķais īpašums kopā ar kopīpašuma domājamo daļu) uz likuma, tiesas sprieduma, līguma vai testamenta pamata.

(2) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.

(3) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz mājas īpašniekam piederošās zemes, tajos ieskaitāma zemes gabala domājamā daļa tādā pašā apmērā kā mājas kopīpašuma domājamā daļa.

(4) Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

25. pants. (1) Pašvaldību bilancē vai valsts iestāžu un uzņēmumu bilancē esošās dzīvojamās mājas, izņemot šā panta otrajā daļā minētās mājas, ir atzīstamas attiecīgi par pašvaldības vai valsts īpašumu, ja Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas ar atsevišķu rīkojumu kādu māju nav pārņēmis no pašvaldības bilances valsts bilancē vai otrādi, un ierakstāmas zemesgrāmatā.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras pēc 1940. gada 21. jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku iesniegtie pieteikumi par to atdošanu, nav ierakstāmas zemesgrāmatā līdz šo pieteikumu izlemšanai.

(3) Dzīvojamo māju var ierakstīt zemesgrāmatā, pamatojoties uz mājas īpašnieka nostiprinājuma lūgumu, kā arī uz dzīvokļa īpašnieka lūgumu šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.

(4) Uz dzīvokļa īpašnieka lūguma pamata dzīvojamo māju var ierakstīt zemesgrāmatā, ja tā privatizēta likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā papildus dokumentiem, kuri norādīti likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”, iesniedzama attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izziņa. Tajā norādāms mājas stāvu skaits, tās kopējā platība, dzīvokļu kopējā platība un dzīvokļa īpašumu skaits.

26. pants. (1) Dzīvokļa īpašumi ierakstāmi zemesgrāmatā un ar tiem saistītās tiesības nostiprināmas kārtībā, kāda noteikta Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

1) zemesgrāmatas nodalījuma pirmajā daļā kā nekustamais īpašums norādāma daudzdzīvokļu māja ar atzīmi, ka tā sastāv no dzīvokļa īpašumiem. Šajā daļā atsevišķi norādāms arī katra dzīvokļa īpašuma numurs, dzīvokļa kopējā platība, kā arī dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa;

2) zemesgrāmatu nodalījuma otrā daļa iekārtojama katram dzīvokļa īpašumam, un tajā norādāms īpašniekam piederošā dzīvokļa numurs;

3) ja dzīvokļa īpašums tiek apgrūtināts ar lietu tiesībām, tiek nodibinātas ķīlas tiesības vai arī tiek nodrošināta šādu tiesību nodibināšana, šim dzīvokļa īpašumam iekārtojama attiecīgi atsevišķa zemesgrāmatas nodalījuma trešā vai ceturtā daļa, izdarot par to atzīmi otrajā daļā, piešķirot iekārtotajai daļai apzīmējumu (literu), kas atbilst dzīvokļa numuram, un norādot īpašnieka vārdu un uzvārdu (juridiskajām personām — nosaukumu).

(2) Nekustamā īpašuma lieta iekārtojama atsevišķi katram dzīvokļa īpašumam.

27. pants. (1) Mainoties atsevišķā īpašuma kopējai platībai, attiecīgi grozāmas arī katrā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas.

(2) Lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu grozīšanu pieņem attiecīgi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības rīcības institūcija vai dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtēšanas dienesta atzinumu.

(3) Katra dzīvokļa īpašuma sastāvā izdarītie grozījumi ierakstāmi zemesgrāmatā.

V nodaļa Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšana

28. pants. (1) Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ir fizisko un juridisko personu bezpeļņas sabiedrība ar mainīgu dalībnieku sastāvu un kapitālu.

(2) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanas, tās darbības, reorganizācijas un izbeigšanas kārtību nosaka šis likums un citi uzņēmējdarbību reglamentējoši likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, kā arī sabiedrības statūti.

(3) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ir juridiskā persona un reģistrējama Uzņēmumu reģistrā.

29. pants. (1) Vienas daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai drīkst dibināt tikai vienu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību.

(2) Viena dzīvokļu īpašnieku sabiedrība var pārvaldīt un apsaimniekot kopīpašumā esošās daļas vairākās daudzdzīvokļu mājās.

30. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtus pieņem sabiedrības dibināšanas sapulcē, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas no sabiedrības dibinātājiem.

(2) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus apstiprina Ministru kabinets.

31. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību var dibināt ne mazāk kā piecas personas.

(2) Par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem var būt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kas ir dzīvokļu īpašnieki mājā, kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.

(3) Dzīvokļa īpašnieku sabiedrības dalībniekus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā.

(4) Nav tiesību atteikt uzņemt par sabiedrības dalībnieku tās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku, kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.

(5) Ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ieguvusi īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, kura ir šīs sabiedrības pārvaldīšanā, tā nekļūst par sabiedrības dalībnieku.

32. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības dalībnieku kopsapulce vai — sabiedrības statūtos noteiktajos gadījumos — pilnvaroto sapulce. Sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izveido rīcības institūciju vai ieceļ pārvaldnieku.

(2) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents, kuru ievēlē sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

33. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieku kopsapulcē katram dalībniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja sabiedrības dalībniekam pieder vairāk nekā puse no mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem, sabiedrības dalībnieku kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procenti balsu no kopsapulcē klātesošo dalībnieku skaita.

(2) Dzīvokļa kopīpašnieku balsstiesības un balsošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti.

34. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības līdzekļi veidojas no sabiedrības dalībnieku regulārajiem un vienreizējiem maksājumiem, kuru apmērus un maksāšanas kārtību nosaka sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

(2) Sabiedrībai ir tiesības prasīt no dzīvokļu īpašniekiem, kas nav sabiedrības dalībnieki, mājas un zemes gabala uzturēšanai nepieciešamo izdevumu attiecīgās daļas samaksu.

(3) Mājas un zemes gabala uzlabošanai izlietotos līdzekļus (derīgos izdevumus) dzīvokļu īpašnieki, kuri nav sabiedrības dalībnieki, sedz uz savstarpējas vienošanās pamata.

(4) Dzīvokļa īpašnieks, kurš nav piedalījies derīgo izdevumu segšanā, nav tiesīgs attiecīgos uzlabojumus izmantot, ja statūtos nav noteikts citādi.

VI nodaļa Nobeiguma noteikumi

35. pants. Līdz dzīvokļa īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visi šā likuma 12.—15.panta noteikumi.

36. pants. Līdz dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanai vai savstarpēja līguma noslēgšanai jautājumus, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izlemj dzīvokļu īpašnieki, savstarpēji vienojoties.

37. pants. Šā likuma III nodaļas noteikumi piemērojami arī attiecībā uz dzīvojamām mājām, kas ir viena īpašnieka īpašumā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam apstiprināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus un telpu lietošanas noteikumus, kā arī izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas civilkodeksā un Latvijas dzīvokļu kodeksā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20./21.nr.) un Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas civilkodeksā un Latvijas dzīvokļu kodeksā” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20./21.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 28.septembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 12.oktobrī