Pie Ministru kabineta 26.septembra noteikumiem nr.294

(“LV”, nr.156, 11.10.1995.)

1.pielikums

Liftu elektromehānisko iekārtu mehāniķa

darba drošības instrukcija

Ievads

1. Šī instrukcija attiecas uz visu veidu liftu elektromehānisko iekārtu mehāniķiem (tālāk tekstā — “elektromehāniķis”) un liftu avārijas dienesta mehāniķiem un nosaka viņu pienākumus un tiesības, kā arī kārtību, kādā veicamas liftu apskates, tehniskās apkopes un remonts (neatkarīgi no kabīnes kustības ātruma).

2. Elektromehāniķis ir atbildīgs par lifta drošu darbību un atbilstīgi šīs instrukcijas prasībām veic liftu apskati, tehnisko apkopi un remontu.

3. Liftu apskates, tehniskās apkopes un remonta veikšanai norīkotajam elektromehāniķim jāzina Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu prasības.

4. Elektromehāniķim jāzina:

4.1. lifta vadības ierīču un drošības ierīču izvietojums kabīnē, stāvu laukumos un mašīntelpā (bloku telpā) un nozīme;

4.2. skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas un sarunu ierīču darbības uzdevums un to izmantošana;

4.3. apkalpojamo liftu, to atsevišķu mezglu, mehānismu un elektroiekārtu uzbūve un uzdevums;

4.4.apkalpojamo liftu elektroshēmas;

4.5. attiecīgie darba aizsardzības normatīvi;

4.6. ugunsdrošības prasības;

4.7. elektroiekārtu uzbūves noteikumi;

4.8. elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumi;

4.9. elektrodrošības III grupas speciālistu instrukcijā noteiktās prasības;

4.10. droši paņēmieni pasažieru evakuēšanai no kabīnes;

4.11. pirmās palīdzības sniegšanas paņēmieni negadījuma vietā;

4.12. lifta trošu pārbaudes un defektu noteikšanas prasības.

5. Bīstamu un kaitīgu ražošanas faktoru iedarbības novēršanai elektro mehāniķim jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī jāseko, lai tos izmantotu arī citi lifta apkalpes darbinieki.

6. Elektromehāniķim jābūt uzmanīgam un jāievēro, ka no viņa pareizas rīcības ir atkarīga paša un citu darbinieku drošība.

7. Patstāvīgā darbā norīkotā elektromehāniķa pienākumi ir:

7.1. veikt atsevišķu lifta mezglu un mehānismu apskati un drošības ierīču darbības pārbaudi;

7.2. veikt lifta remontu un nomainīt detaļas atsevišķiem mehānismiem un elektroiekārtām;

7.3. regulēt un eļļot mehānismus;

7.4. noteikt trošu derīgumu un prast nomainīt tās;

7.5. savlaicīgi sagatavot liftu tehniskajai pārbaudei atbilstīgi Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu IV nodaļā noteiktajām prasībām;

7.6. ievērot apkalpē esošo liftu tehnisko pārbaužu termiņus;

7.7. savlaicīgi pasūtīt rezerves daļas, smērvielas un slaukāmos materiālus;

7.8. ievērot ierakstus lifta pasē;

7.9. novērst lifta ekspluatācijā konstatētos bojājumus;

7.10. sekot, lai liftu operatori ievērotu darba drošības prasības (Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu VII nodaļa un 2.pielikums);

7.11. evakuēt pasažierus no bojāta lifta kabīnes;

7.12. izvietot pie vadības pults lifta lietošanas noteikumus;

7.13. dispečerizētiem liftiem pārbaudīt dispečerizācijas sistēmas darbību.

8. Liftu avārijas dienesta elektromehāniķa pienākumi ir:

8.1. evakuēt pasažierus no bojāta lifta kabīnes;

8.2. no izsaukumiem brīvajā laikā pastāvīgi atrasties liftu avārijas dienesta dispečeru punktā;

8.3. atrodoties objektā, sistemātiski uzturēt radiosakarus un telefon sakarus ar liftu avārijas dienesta dispečeru;

8.4. veikt citus liftu avārijas dienesta instrukcijā paredzētos pienākumus.

9. Elektromehāniķis ir tiesīgs atteikties veikt darbu vai pārtraukt to, ja lifta valdītājs vai licencēts liftu tehniskās apkopes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav nodrošinājuši normālu un drošu darba vidi atbilstīgi Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu VI nodaļā un šajā instrukcijā noteiktajām prasībām.

10. Lifta ekspluatāciju pēc remonta elektromehāniķis drīkst atsākt tikai pēc lifta tehniskās pārbaudes un izmēģināšanas, par veiktajiem darbiem izdarot ierakstu lifta apskates žurnālā.

 

Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori

11. Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori, kas var iedarboties uz cilvēku, kad tiek veikta lifta apskate, apkope un remonts, ir šādi:

11.1. elektriskā strāva;

11.2. nenožogotas lifta daļas, kas rotē un atrodas kustībā;

11.3. bojātas lifta drošības ierīces;

11.4. krītoši priekšmeti, instrumenti u.tml.;

11.5. slidena grīda darba vietā;

11.6. nepietiekams elektriskais apgaismojums;

11.7. bojāti instrumenti;

11.8. bojāts šahtas nožogojums.

 

 

Aizsardzība pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību

12. Aizsardzībai pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību paredzēti kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi.

13. Kolektīvie aizsardzības līdzekļi ir:

13.1. zemējums — aizsardzībai pret elektriskās strāvas iedarbību;

13.2. apgaismojums lifta darbības zonā — normālu darba apstākļu nodrošināšanai;

13.3. drošības ierīces;

13.4. to lifta daļu nožogojums, kuras rotē un atrodas kustībā, kā arī šahtas nožogojums.

14. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir speciālais apģērbs un apavi, kā arī aizsardzības līdzekļi pret elektrisko un mehānisko iedarbību.

15. Elektromehāniķis nedrīkst uzsākt darbu, ja nav nodrošināti normāli un droši darba apstākļi:

15.1. kolektīvie aizsardzības līdzekļi nav lietošanas kārtībā;

15.2. nav izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi;

15.3. nav izsniegti darba izpildei nepieciešamie instrumenti.

16. Par šīs instrukcijas 15.punktā minētajiem darba drošības pārkāpumiem elektromehāniķim jāziņo lifta valdītājam (licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)).

 

 

Elektromehāniķa rīcība, uzsākot darbu

Vispārīgās prasības

17. Elektromehāniķa pienākumi ir:

17.1. izskaidrot elektromehāniķa palīgiem (ja tādi ir norīkoti) darba apjomu un veikšanas kārtību;

17.2. sagatavot un pārbaudīt darbam nepieciešamos instrumentus, pārnēsājamo elektroapgaismojuma lampu, brīdinājuma uzrakstus un zīmes un individuālos aizsardzības līdzekļus;

17.3. iepazīties ar ierakstiem lifta tehniskās apkopes žurnālā, izdarīt tajā ierakstu par veikto remontu un ziņot par to liftu operatoram;

17.4. lifta valdītāja noteiktajā kārtībā saņemt mašīntelpas (bloku telpas) atslēgas;

17.5. pārliecināties, ka šahtas nožogojums ir kārtībā un šahtas durvis nevar atvērt stāvos, kur neatrodas kabīne. Ja minētie bojājumi tiek konstatēti, tie nekavējoties jānovērš. Lai novērstu durvju atvēršanos liftam ar automātiski atveramām durvīm, kad kabīne apstājas stāva laukumā, izslēgt automātiski atveramo durvju piedziņas mehānismu;

17.6. lifta pārbaudes vai remonta laikā pie visām ar roku veramajām šahtas durvīm piekarināt brīdinājumu “Lifts nestrādā”.

18. Šahtas, kabīnes un citu mezglu apskati, kuri neatrodas mašīntelpā (bloku telpā), atļauts uzsākt, ja:

18.1. ir izslēgts elektropievada galvenais slēdzis (tālāk tekstā — “galvenais slēdzis”) vai automātiskais slēdzis un piekarināts brīdinājums “Neieslēgt — strādā cilvēki”;

18.2. velkošā trose ar skrūvspīli ir piespiesta piedziņas skriemelim;

18.3. ir aizslēgtas mašīntelpas (bloku telpas) durvis.

19. Uzsākot darbu mašīntelpā (bloku telpā):

19.1. remontējamā lifta kabīni apstādināt starp stāviem;

19.2. ja vienā mašīntelpā (bloku telpā) atrodas divu vai vairāku liftu iekārtas, veicot viena lifta iekārtas remontu, pārējo liftu iekārtas izslēgt vai nožogot;

19.3. apskatot galveno slēdzi:

19.3.1. to izslēgt pirms apskates;

19.3.2. ar sprieguma rādītāju vai pārnēsājamo voltmetru pārbaudīt, vai uz atvienotajām strāvu vadošajām daļām nav sprieguma;

19.4. apskatot vai remontējot magnētisko staciju:

19.4.1. izslēgt aizsardzības automātu un galveno slēdzi;

19.4.2. pārbaudīt, vai visos drošinātājos nav sprieguma;

19.5. pirms magnētiskās stacijas nomaiņas:

19.5.1. izslēgt aizsardzības automātus un galveno slēdzi;

19.5.2. atvienot visus vadus, kas savieno galveno slēdzi ar magnētisko staciju;

19.5.3. uz atvienotā galvenā slēdža roktura piekarināt brīdinājumu “Neieslēgt — strādā cilvēki”;

19.6. pirms troses noņemšanas no dzenošā skriemeļa:

19.6.1. nolaist pretsvaru uz paliktņiem;

19.6.2. uzsēdināt kabīni uz uzķērājmehānisma;

19.6.3. nostiprināt kabīni ar trosēm pie mašīntelpas vai bloku telpas sijām;

19.7. pirms bremžu tehniskās apskates un remonta:

19.7.1. nolaist pretsvaru uz bufera;

19.7.2. izslēgt aizsardzības automātu un galveno slēdzi;

19.7.3. pārbaudīt, vai uz sadales plāksnes spailēm nav sprieguma;

19.8. pirms galaslēdžu pārbaudes nodrošināt lifta darbības augšējā un apakšējā stāva durvju uzraudzību, liftiem ar durvju automātisko vērējmehā nismu izslēgt tā piedziņu.

20. Uzsākot darbu uz kabīnes jumta šahtā:

20.1. pārbaudīt, vai pareizi darbojas šahtas durvju kontakti;

20.2. ja lifts ir ar veramām durvīm, pārbaudīt, vai pareizi darbojas vadības aparāta spiedpogas un spiedpoga “Stop”;

20.3. pārbaudīt, vai liftu operators izgājis no kabīnes;

20.4. pārbaudīt, vai nav bojāts kabīnes jumts vai lūka;

20.5. ja dabiskais apgaismojums nav pietiekams, ieslēgt pārnēsājamo elektroapgaismojuma lampu, kuras darba spriegums nav lielāks par 42V;

20.6. pārbaudīt, vai pareizi darbojas kabīnes un pretsvara uzķērājmehānisma un trosu atslābuma kontroles kontakti;

20.7. pārslēgt lifta elektroshēmu vadīšanai no kabīnes jumta (ja attiecī gajam liftam paredzēts šāds vadīšanas režīms) un pārliecināties, ka šajā vadīšanas režīmā nedarbojas lifta ārējā izsaukuma spiedpogas un kabīne kustas ar revīzijas darbu veikšanai paredzēto ātrumu. Ja uz kabīnes jumta nav vadības aparāta, elektromehāniķa palīgam vai liftu operatoram jāatrodas kabīnē.

21. Uzsākot īslaicīgu darbu šahtas bedrē:

21.1. apstādināt kabīni starp stāviem darbu veikšanai ērtā vietā;

21.2. pārliecināties, ka mašīntelpas (bloku telpas) durvis ir aizslēgtas un atslēgas ir pie elektromehāniķa;

21.3. turot atvērtā stāvoklī bīdāmās durvis, izslēgt šahtas bedrē esošo vadības ķēdes slēdzi un pārliecināties, ka lifts nedarbojas;

21.4. nofiksēt bīdāmās durvis atvērtā stāvoklī ar līsti, kuras garums nav mazāks par 600 mm;

21.5. ja lifts ir ar veramām durvīm, izslēgt vadības ķēdi, kad šahtas durvis ir atvērtas;

21.6. nodrošināt atvērto šahtas durvju apsardzību.

22. Uzsākot ilgstošu darbu šahtas bedrē un lifta darbības augšējā vai apakšējā stāva zonā:

22.1. apstādināt kabīni vajadzīgajā augstumā starp stāviem;

22.2. nodrošināt atvērto šahtas durvju apsardzību vai nožogošanu;

22.3. izslēgt lifta galveno slēdzi un aizsardzības automātu un piekarināt pie tiem brīdinājumu “Neieslēgt — strādā cilvēki”;

22.4. ar skrūvspīlēm piespiest kabīnes darba troses pie velkošā skriemeļa;

22.5. aizslēgt mašīntelpas (bloku telpas) durvis un uzglabāt atslēgu pie sevis.

23. Pirms lifta avārijas likvidēšanas darbu uzsākšanas:

23.1. ziņot liftu avārijas dienesta dispečeram par ierašanos darba vietā un saņemt apkalpojamo liftu atslēgas;

23.2. kopīgi ar liftu avārijas dienesta dispečeru pārbaudīt sakaru sistēmas darbību;

23.3. pēc liftu avārijas dienesta dispečera norīkojuma izbraukt uz vietu, kur sabojājies lifts, lai novērstu bojājumus un evakuētu pasažierus no bojātā lifta kabīnes;

23.4. pēc ierašanās bojātā lifta mašīntelpā iepazīties ar ierakstiem lifta apskates žurnālā.

 

 

Elektromehāniķa rīcība darba laikā

Vispārīgās prasības

24. Elektromehāniķa pienākumi ir:

24.1. evakuēt pasažierus no bojātā lifta kabīnes;

24.2. veikt arī šādus darbus:

24.2.1. nomainīt vadības ķēdes drošinātājus;

24.2.2. nomainīt signalizācijas spuldzes un bojātās spiedpogas lifta izsaukuma aparātā;

24.2.3. ieslēgt galvenās piedziņas un durvju piedziņas automātiskos slēdžus;

24.2.4. labot šahtas nožogojuma sietu;

24.2.5. nomainīt elektroapgaismojuma spuldzes kabīnē;

24.2.6. noņemt kabīni no uzķērājmehānisma;

24.2.7. pārvietot kabīni ārpus galaslēdža darbības zonas un ieslēgt galaslēdzi;

24.3. ja konstatēti bojājumi, elektromehāniķa pienākums izslēgt liftu, iepriekš pārliecinoties, vai kabīnē nav cilvēku, piekarināt brīdinājumu “Lifts nestrādā” un par bojājumiem ziņot liftu avārijas dienesta dežūrējošajam dispečeram vai lifta valdītājam;

24.4. nelaimes vai lifta avārijas gadījumos nekavējoties:

24.4.1. izslēgt liftu;

24.4.2. sniegt cietušajiem nepieciešamo pirmo palīdzību un izsaukt ātro medicīnisko palīdzību;

24.4.3. par notikušo ziņot liftu avārijas dienesta dežūrējošam dispečeram un lifta valdītājam;

24.4.4. veikt pasākumus, lai uz attiecīgu laiku saglabātu apstākļus, kas izraisījuši avāriju vai nelaimes gadījumu, ja tas neapdraud cietušo un citu personu dzīvību vai veselību.

25. Elektromehāniķa pienākums ir tehniskās apkopes un remontu veikt kopīgi ar savu palīgu vai liftu operatoru.

26. Ja lifta remonta veikšanai norīkots palīgpersonāls (metinātāji, galdnieki, krāsotāji un citi speciālisti), elektromehāniķim jāuzrauga darbi līdz remonta pabeigšanai. Pēc šo darbu pabeigšanas liftu iedarbināt drīkst tikai elektromehāniķis, iepriekš pārbaudot veikto darbu kvalitāti.

27. Aizliegts vienlaikus veikt darbus:

27.1. mašīntelpā (bloku telpā) un uz kabīnes jumta;

27.2. mašīntelpā (bloku telpā) un šahtas bedrē;

27.3. uz kabīnes jumta un šahtas bedrē.

28. Strādājot mašīntelpā (bloku telpā):

28.1. trošu tīrīšanu, apskati un eļļošanu drīkst izdarīt, ja lifts ir izslēgts. Trošu apskatei kabīne ik pēc brīža jāpārvieto tādā atstatumā, kas garantē pārbaudāmā troses posma virsmas pilnīgu pārredzamību. Kabīnes pārvietošana jāveic pēc tās personas norādījuma, kura izdara trosu tīrīšanu, apskati vai eļļošanu;

28.2. lai veiktu ātruma ierobežotāja, kā arī kabīnes un pretsvaru uzķērājmehānisma pārbaudi, ātruma ierobežotāja piedziņas trose no darba skrituļa uz pārbaudes skrituli un atpakaļ jāpārvieto ar āķiem vai ar speciālu trosīti ar rokturiem; pārbaude jāizdara pēc galvenā slēdža izslēgšanas;

28.3. lifta iekārtu pārvietošanai no mašīntelpas (bloku telpas) uz stāva laukumu un atpakaļ jāpielieto trīsis ar atbilstīgu celtspēju;

28.4. ugunsnedroši materiāli (smērvielas u.tml.) jāglabā slēgtā traukā, slaukāmie materiāli — šim nolūkam īpaši paredzētās metāla kastēs;

28.5. trīša noņemšana jāizdara tikai pēc kabīnes pretsvara nostādīšanas uz balsta un tās drošas nostiprināšanas.

29. Strādājot šahtā:

29.1. izpildot darbus lifta darbības augšējā stāva zonā, apstādināt kabīni tā, lai tās jumts būtu virs stāva laukuma ne vairāk kā 0,5 metru atstatumā;

29.2. netīrīt šahtu ar atklātu uguni;

29.3. neizdarīt elektriskās aparatūras apskati un neremontēt to, ja minētā aparatūra ir zem sprieguma;

29.4. izmantot pārnēsājamās elektroapgaismojuma lampas, kuru darba spriegums nepārsniedz 42V;

29.5. kāpšanai uz augšu un leju šahtā izmantot sastatnes un kāpnes;

29.6. visus darbus šahtā, izņemot darbus šahtas bedrē, veikt no kabīnes jumta;

29.7. veicot darbus šahtā un pārvietojoties uz kabīnes, atrasties pēc iespējas tuvāk kabīnes centram;

29.8. ar vienātruma liftu pārvietoties uz augšu (atrodoties uz kabīnes jumta) atļauts vienīgi, pārvietojoties no pirmā stāva uz otro stāvu (ja tas nav augšējais), lai izietu no šahtas uz stāva laukumu, bet ar divātrumu liftu — tikai ja uz kabīnes jumta uzstādīts vadības aparāts;

29.9. aizliegts apstādināt kabīni ar šahtas durvju slēdzeņu kontaktu palīdzību.

 

 

Elektromehāniķa rīcība bīstamās situācijās

30. Ja lifta darbības laikā konstatēti drošības, signalizācijas un apgaismošanas ierīču bojājumi vai citi bojājumi, kas apdraud lifta ekspluatācijas vai apkalpošanas drošību, lifta darbība uz laiku, kamēr bojājumi tiek novērsti, jāaptur.

31. Par katru bīstamu situāciju nekavējoties jāziņo lifta valdītājam un lifta darbība jāaptur.

32. Lifta darbību drīkst atsākt tikai pēc bojājumu novēršanas, par ko jāizdara attiecīgs ieraksts lifta apskates žurnālā.

33. Ja kabīne apstājusies starp stāviem un pasažieriem nav iespējams liftu iedarbināt no kabīnes, pasažieri jāevakuē.

 

 

Elektromehāniķa rīcība, darbu beidzot

34. Ieslēgt liftu pēc bojājumu novēršanas.

35. Izdarīt attiecīgus ierakstus lifta tehnisko apkopju žurnālā.

36. Pēc tehniskās apkopes pabeigšanas:

36.1. izdarīt attiecīgus ierakstus lifta tehnisko apkopju žurnālā par veiktajiem darbiem;

36.2. pārbaudīt, lai pēc darba uz kabīnes jumta un citās vietās netiktu atstāti ugunsnedroši materiāli (smērvielas, slaukāmie materiāli u.tml.), instrumenti, darba rīki un rezerves daļas;

36.3. nolikt sadzīves telpā individuālos aizsardzības līdzekļus.

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš

2. pielikums

Liftu operatora darba drošības instrukcija

 

 

Ievads

1. Šī instrukcija attiecas uz visu veidu liftu operatoriem un liftu operatoriem pavadoņiem (tālāk tekstā — “liftu operators”), nosaka viņu pienākumus, tiesības un darba veikšanas kārtību.

2. Liftu operators ir atbildīgs par lifta darbību atbilstīgi šīs instrukcijas prasībām.

3. Liftu operatoram jāzina:

3.1. lifta vadības ierīču un drošības ierīču izvietojums kabīnē, stāvu laukumos un mašīntelpā (bloku telpā) un nozīme;

3.2. skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas un sarunu ierīču darbības uzdevums un to izmantošana;

3.3. droši paņēmieni pasažieru evakuēšanai no kabīnes;

3.4. ugunsdrošības prasības;

3.5. elektroiekārtu ekspluatācijas drošības pamatprasības;

3.6. pirmās palīdzības sniegšanas paņēmieni negadījuma vietā.

4. Liftu operatora pienākumi ir:

4.1. veikt lifta apskati un drošības ierīču darbības pārbaudi;

4.2. izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus bīstamu un kaitīgu ražošanas faktoru iedarbības novēršanai;

4.3. būt uzmanīgam un ievērot, ka no viņa pareizas rīcības ir atkarīga paša un pasažieru drošība.

5. Liftu operators ir tiesīgs atteikties veikt darbu vai pārtraukt to, ja lifta valdītājs nav nodrošinājis normālu un drošu darba vidi atbilstīgi Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu VII nodaļā un šajā instrukcijā noteiktajām prasībām.

6. Lifta ekspluatāciju pēc remonta liftu operators drīkst atsākt tikai pēc iepazīšanās ar ierakstu lifta apskates žurnālā.

 

 

Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori

7. Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori, kas var iedarboties uz cilvēku, kad tiek veikta lifta apskate, ir:

7.1. elektriskā strāva;

7.2. nenožogotas lifta daļas, kas rotē un atrodas kustībā;

7.3. bojātas lifta drošības ierīces, kā arī lifta pārslodze;

7.4. lifta lietotāja piespiešana kabīnē ar kravu, kravas asās malas, gali un grātes;

7.5. slidena grīda kabīnē un stāvu laukumos;

7.6. nepietiekams elektriskais apgaismojums;

7.7. bojāts šahtas nožogojums.

 

 

Aizsardzība pret bīstamo un kaitīgo faktoru iedarbību

8. Aizsardzībai pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību paredzēti kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi.

9. Kolektīvie aizsardzības līdzekļi ir:

9.1. zemējums — aizsardzībai pret elektriskās strāvas iedarbību;

9.2. apgaismojums lifta darbības zonā — normālu darba apstākļu nodrošināšanai;

9.3. drošības ierīces;

9.4. to lifta daļu, kuras rotē un atrodas kustībā, nožogojums, kā arī šahtas nožogojums;

9.5. brīdinājuma uzraksti un zīmes.

10. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir speciālais apģērbs un apavi.

 

 

Liftu operatora rīcība, uzsākot darbu

11. Uzsākot darbu, liftu operators:

11.1. iepazīstas ar ierakstiem lifta apskates žurnālā;

11.2. veic apskati un pārbauda, vai lifts ir lietošanas kārtībā.

12. Lifta apskate jāveic saskaņā ar lifta valdītāja apstiprinātu grafiku un un šo instrukciju.

13. Lifta apskatē (šīs instrukcijas 13.4. — 13.6.apakšpunktā minētajos gadījumos — ja šie pienākumi nav uzticēti elektromehāniķim) jāpārbauda:

13.1. vai ir lietošanas kārtībā kabīne, mašīntelpa un pieeja tai, kā arī iekāpšanas (kravas iekraušanas) laukumi visos stāvos, ko apkalpo lifts;

13.2. vai ir pietiekams elektriskais apgaismojums;

13.3. vai ir lietošanas kārtībā kabīnes nožogojums;

13.4. vai kabīnes un šahtas durvju slēgmehānismi darbojas pareizi;

13.5. kabīnes kustīgās grīdas darbība;

13.6. durvju kontaktu darbība;

13.7. kabīnes apstāšanās precizitāte stāvos;

13.8. durvju piedziņas mehānisma darbība;

13.9. fotoreleja darbība;

13.10. spiedpogas “Stop” darbība;

13.11. gaismas signāla “Aizņemts” darbība;

13.12. skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas darbība;

13.13. kabīnes vadības aparāts un lifta izsaukuma aparāts;

13.14. vai ir izvietoti lifta lietošanas noteikumi, brīdinājuma uzraksti un zīmes.

14. Lifta darbību nedrīkst uzsākt, ja:

14.1. liftu operatoram nav nodrošināti normāli un droši darba apstākļi;

14.2. lifta apskatē un pārbaudē konstatēti bojājumi vai nepilnības;

14.3. nav lietošanas kārtībā kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

14.4. lifta metālkonstrukcijas ir zem sprieguma;

14.5. pasažieriem ir iespējams pieskarties strāvu vadošām daļām;

14.6. nedarbojas sarunu ierīce dispečerizētā liftā;

14.7. no lifta uz dispečera pulti nepienāk kontroles signāli;

14.8. nav izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi.

15. Ja lifta apskates gaitā konstatēti bojājumi, lifts jāizslēdz un pie visām šahtas durvīm jāpiekarina brīdinājums “Lifts nestrādā”.

16. Par šīs instrukcijas 14.punktā minētajām lifta darbības nepilnībām jāziņo lifta valdītājam.

17. Lifta ekspluatāciju pēc bojājumu novēršanas liftu operators drīkst atsākt tikai ar elektromehāniķa vai citas par lifta darbību atbildīgas personas atļauju — attiecīgu ierakstu lifta apskates žurnālā.

18. Liftu operatora uzdevumi darba laikā ir:

18.1. izmantot liftu atbilstīgi tā nozīmei;

18.2. neļaut liftu vadīt nepiederošām personām, kā arī neļaut tām atrasties mašīntelpā (bloku telpā) un liftu operatora telpā;

18.3. ja tiek apkalpoti kravas un slimnieku lifti, promejot tos izslēgt, bet, aizejot no lifta mašīntelpas (bloku telpas), — aizslēgt durvis;

18.4. nepārslogot lifta kabīni;

18.5. neiziet uz kabīnes jumta un neatrasties šahtas bedrē;

18.6. uzturēt tīrību kabīnē un liftu operatora telpā;

18.7. apkalpojot liftus, kuriem ir dispečera pults:

18.7.1. sekot dispečera pults signāliem;

18.7.2. pēc izsaukuma sniegt pasažieriem nepieciešamos paskaidrojumus un palīdzību;

18.7.3. sekot, vai sakaru sistēma darbojas pareizi;

18.8. apkalpojot pasažieru liftus (izņemot liftus, kuri uzstādīti dzīvojamās un administratīvās ēkās):

18.8.1. pastāvīgi atrasties stāvā, kur notiek pasažieru iekāpšana, ja nav nepieciešama viņu pavadīšana;

18.8.2. ja nepieciešams, pavadīt pasažierus;

18.8.3. sekot, lai pasažieri ievērotu liftu lietošanas noteikumus;

18.8.4. liftos, kuru kabīnes aprīkotas ar bīdāmām režģu durvīm, sekot, lai tajās esošie cilvēki neatbalstītos pret durvīm vai neturētos pie tām ar rokām;

18.8.5. aizvērt šahtas durvis;

18.9. apkalpojot slimnieku un kravas liftus, kuriem ir iekšējā vadība:

18.9.1. lifta darbības laikā pastāvīgi atrasties kabīnē, vadīt kabīni uz lifta izsaukuma stāvu vai kravas iekraušanas (izkraušanas) laukumu;

18.9.2. laikā, kad krava tiek iekrauta (izkrauta), atrasties kravas iekraušanas (izkraušanas) laukumā;

18.9.3. pārvadājot kravu, bez liftu operatora kabīnē atļauts atrasties tikai cilvēkam, kas pavada kravu;

18.10. apkalpojot kravas liftus, kuriem ir ārējā vadība:

18.10.1. pastāvīgi atrasties kravas iekraušanas (izkraušanas) laukumā, kur uzstādīts lifta vadības aparāts;

18.10.2. pārvadāt tikai kravu;

18.10.3. sekot, lai kravas sadalījums kabīnē būtu vienmērīgs un krava tiktu nostiprināta;

18.10.4. uzsākt kabīnes kustību tikai tad, ja ir saņemti skaņas vai gaismas signāli, kas apliecina lifta darbības sākumu;

18.11. apkalpojot liftus, kuriem ir sviru vadība:

18.11.1. kabīni apstādināt tā, lai starpība starp kabīnes grīdas līmeni un stāva laukuma grīdu nepārsniegtu 50mm, bet liftiem, kuru kabīnēs krava tiek iekrauta ar ratiņiem, — 15mm;

18.11.2. ja kabīne kustas, vadības sviru no viena stāvokļa otrā drīkst pārbīdīt tikai pēc kabīnes pilnīgas apstāšanās;

18.11.3. paziņot elektromehāniķim par lifta vadības sviras bojājumu, ja svira, to atbrīvojot, automātiski neatgriežas nulles (vidējā) stāvoklī.

19. Liftu operatora rīcība bīstamās situācijās:

19.1. nekavējoties pārtraukt lifta darbību, ja konstatēti šādi mehāniski vai citādi konstrukciju un drošības ierīču bojājumi:

19.1.1. kabīnes vadības aparāts nav lietošanas kārtībā:

19.1.2. kabīne uzsāk kustību ar atvērtām šahtas vai kabīnes durvīm;

19.1.3. kabīnes (ar automātisko durvju piedziņas mehānismu) durvis atveras, kabīnei atrodoties kustībā;

19.1.4. nospiežot lifta izsaukuma spiedpogu, noslogota kabīne uzsāk kustību;

19.1.5. kabīne uzsāk kustību bez komandas;

19.1.6. kabīne uzsāk kustību pretēji norādītajam virzienam;

19.1.7. kabīnei apstājoties, starpība starp tās grīdas līmeni un stāva laukuma grīdu pasažieru liftiem pārsniedz 50mm, bet pārējiem liftiem — 15mm;

19.1.8. tukša kabīne pēc lifta izsaukuma neapstājas attiecīgajā stāvā;

19.1.9. nospiežot spiedpogu “Stop”, kabīne neapstājas;

19.1.10. kabīne ar sviras vadību automātiski neapstājas lifta darbības gala stāvos;

19.1.11. lifta durvis ar automātisko piedziņas mehānismu pēc pasažiera iekāpšanas kabīnē neaizveras vai, nospiežot lifta izsaukuma spiedpogu, neatveras;

19.1.12. šahtas durvis var atvērt bez palīgierīcēm stāvā, kurā neatrodas kabīne;

19.1.13. kabīne uzsāk kustību ar atvērtām šahtas vai kabīnes durvīm;

19.1.14. kabīnes durvis ar automātisko piedziņas mehānismu atveras, kabīnei atrodoties kustībā;

19.1.15. nedarbojas sarunu ierīce dispečerizētā liftā;

19.1.16. no lifta uz dispečera pulti nepienāk kontroles signāli;

19.1.17. pasažieriem ir iespējams pieskarties strāvu vadošām daļām;

19.1.18. liftam darbojoties, dzirdams palielināts troksnis, asi triecieni, jūtama deguma smaka vai konstatēta uguns liesmas rašanās;

19.1.19. lifta metālkonstrukcijas ir zem sprieguma;

19.2. nekavējoties pārtraukt lifta darbību, ja izcēlies ugunsgrēks.

20. Lai pārtrauktu lifta darbību, nepieciešams:

20.1. izslēgt liftu;

20.2. par bojājumiem ziņot elektromehāniķim vai liftu avārijas dienestam;

20.3. pie galvenā iekāpšanas stāva šahtas durvīm piekarināt brīdinājumu “Lifts nestrādā”;

20.4. izdarīt ierakstu lifta apskates žurnālā.

21. Ja izcēlies ugunsgrēks, liftu operatora pienākums ir glābt cilvēkus un materiālās vērtības, izsaukt ugunsdzēsējus un dzēst ugunsgrēku.

22. Ja liftu operators dispečera pultī ilgāku laiku redz signālu “Pasažieris kabīnē” vai “Šahtas durvis atvērtas”, viņam jāpārbauda situācija un, ja nepieciešams, jāizsauc elektromehāniķis vai liftu avārijas dienests.

23. Ja kabīne apstājusies starp stāviem un pasažieriem nav iespējams liftu vadīt no kabīnes, liftu operators evakuē pasažierus.

24. Ja lifts ir bojāts un liftu operators atrodas kabīnē, viņš dod trauksmes signālu un gaida elektromehāniķi, necenšoties izkļūt no kabīnes.

25. Darbu beidzot, liftu operatora uzdevums ir:

25.1. izdarīt nepieciešamos ierakstus lifta apskates žurnālā;

25.2. nolikt vietā individuālos aizsardzības līdzekļus;

25.3. nodot nākamās maiņas liftu operatoram mašīntelpas (bloku telpas) un liftu operatora telpas atslēgas;

25.4. ja nākamās maiņas liftu operators nav ieradies, ziņot par to lifta valdītājam un rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem;

25.5. vienas maiņas darba režīmā:

25.5.1. pārliecināties, vai kabīne ir tukša;

25.5.2. izslēgt liftu;

25.5.3. gadījumos, kad šahtas durvīm nav automātiska slēgmehānisma, aizslēgt šahtas durvis;

25.5.4. aizslēgt mašīntelpu un saskaņā ar lifta valdītāja noteikto kārtību nolikt vietā atslēgas.

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš

3. pielikums

Lifta apskate

 

 

Vispārīgās prasības, veicot lifta apskati

1. Pārbaudīt, vai ir lietošanas kārtībā kabīne, šahta, mašīntelpa un pieeja tai, kā arī iekāpšanas (kravas iekraušanas) laukumi visos stāvos, ko apkalpo lifts.

2. Veikt nožogojumu apskati, lai pārliecinātos, vai nav bojāts šahtas un kabīnes nožogojums.

3. Pārbaudīt elektrisko apgaismojumu, lai pārliecinātos, ka:

3.1. ir apgaismoti stāvu laukumi šahtas durvju priekšā, šahta un kabīne;

3.2. lietošanas kārtībā ir lifta avārijas gadījumiem paredzētais apgaismojums.

4. Pārbaudīt šahtas un kabīnes durvju slēgmehānismu darbību, lai pārliecinātos, ka:

4.1. slēgmehānismi darbojas visos stāvos, ko apkalpo lifts;

4.2. šahtas durvis ir noslēgtas arī tad, kad kabīne atrodas augstāk vai zemāk par stāva laukuma grīdas līmeni. Pārbaudi veicot, kabīne jānovieto tā, lai tās grīdas līmenis būtu zemāk vai augstāk par stāva grīdas līmeni ne mazāk par 200 mm. Ja šādā situācijā durvis atvērt nav iespējams, slēgmehānisms darbojas pareizi.

5. Kabīnes durvju slēgmehānisma darbību pārbauda, nospiežot kādu no kabīnes vadības aparāta spiedpogām un, kad lifts uzsācis kustību, apturot to ar spiedpogas “Stop” palīdzību. Pēc kabīnes apstāšanās jāmēģina atvērt kabīnes durvis. Ja šādā situācijā durvis atvērt nav iespējams, slēgmehānisms darbojas pareizi.

 

 

Kabīnes kustīgās grīdas darbības pārbaude

6. Kabīnes kustīgās grīdas darbību pārbauda, mēģinot izsaukt noslogotu kabīni. Ja kabīni nevar izsaukt, kabīnes kustīgā grīda darbojas pareizi.

 

 

Šahtas un kabīnes durvju kontaktu darbības pārbaude

7. Šahtas un kabīnes durvju kontaktus pārbauda, lai pārliecinātos, ka lifts neuzsāk kustību, ja kabīnes durvis ir atvērtas un tiek dota komanda ar spiedpogas vai sviras palīdzību (liftiem, kuriem ir iekšējā vadība, pārbaudi veic no kabīnes). Pārbaudot kontaktus, lifta palaišana jāveic, atverot pārmaiņus katru no durvju vērtnēm.

8. Automātisko durvju kontaktu darbību pārbauda ar speciālu šablonu:

8.1. ievietojot 10 — 15 mm biezu šablonu starp šahtas durvju vērtnēm 1m augstumā no grīdas un nospiežot kabīnes vadības aparāta spiedpogu;

8.2. ja pēc durvju aizvēršanas kabīne kustību neuzsāk, šahtas durvju kontakti darbojas pareizi.

 

 

Kabīnes precīzas apstāšanās pārbaude

9. Kabīnes precīzu apstāšanos stāvu laukumos pārbauda, pārvietojot kabīni uz visiem stāviem abos kustības virzienos pēc kārtas.

10. Kabīnes grīdas un stāva laukuma grīdas līmeņa starpība nedrīkst būt lielāka par 50mm, bet slimnīcu liftiem un liftiem, kuros iebrauc ar transportlīdzekļiem un ratiņiem, šo līmeņu starpība nedrīkst būt lielāka par 15mm.

 

 

Automātisko durvju piedziņas mehānisma darbības pārbaude

11. Automātisko durvju piedziņas mehānisma darbību pārbauda ar lifta izsaukuma un kabīnes vadības aparāta spiedpogu palīdzību:

11.1. pēc lifta izsaukuma spiedpogas nospiešanas un kabīnes nostāšanās attiecīgajā stāvā durvīm automātiski jāatveras;

11.2. pēc kabīnes vadības spiedpogas nospiešanas durvīm automātiski jāaizveras;

11.3. ja pēc 5 — 15 sekundēm pēc durvju atvēršanās kabīnē neviens neiekāpj, durvīm automātiski jāaizveras;

11.4. ja lifta izsaukuma vai kabīnes vadības aparāta spiedpoga tiek nospiesta atkārtoti, kabīnes un šahtas durvīm jāatveras.

 

 

Spiedpogas “Stop” pārbaude

12. Spiedpogas “Stop” darbību pārbauda, to nospiežot kabīnes kustības laikā. Ja spiedpoga “Stop” darbojas pareizi, kabīnei jāapstājas.

 

 

Signālspuldzes “Aizņemts” pārbaude

13. Signālspuldzi “Aizņemts” pārbauda šādi: attiecīgajā stāvā atverot šahtas durvis, signālspuldzei “Aizņemts” jāiedegas.

14. Kabīnei atrodoties kustībā, signālspuldzei “Aizņemts” jādeg.

 

 

Skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas pārbaude

15. Skaņas un gaismas signalizācijas sistēmu pārbauda, nospiežot attiecīgu kabīnes vadības aparāta spiedpogu. Tādā gadījumā jābūt dzirdamam (redzamam) skaņas (gaismas) signālam.

 

 

Lifta izsaukuma spiedpogas darbības pārbaude

16. Lifta izsaukuma spiedpogas darbību pārbauda, nospiežot to. Ja kabīne pārvietojas uz to stāvu, kurā nospiesta lifta izsaukuma spiedpoga, tā darbojas pareizi.

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš

4. pielikums

Liftu operatora rīcība,

evakuējot pasažierus no bojāta lifta kabīnes

 

1. Pirms uzsākt pasažieru evakuāciju no bojātā lifta kabīnes, liftu operatora pienākums:

1.1. pārliecināties, vai visas šahtas durvis ir aizvērtas;

1.2. noskaidrot kabīnes atrašanās vietu;

1.3. likt pasažieriem cieši aizvērt kabīnes durvis, atkārtoti nospiest attiecīgo vadības aparāta spiedpogu un pārliecināties, vai nav iestrēgusi spiedpoga “Stop”;

1.4. ja nepieciešams, pieaicināt palīgā citu personu, kurai no stāva laukuma jānovēro bojātā lifta darbība;

1.5. ja kabīne paliek nekustīga, paziņot pasažieriem, ka viņi tiks evakuēti, un brīdināt, ka šādos gadījumos pasažieriem aizliegts spiest vadības aparāta spiedpogas un mēģināt pašiem atvērt kabīnes durvis.

2. Mašīntelpā izslēgt galveno svirslēdzi un piekarināt brīdinājumu “Neieslēgt — strādā cilvēki”.

3. Pirmajā iekāpšanas stāvā pie lifta piekarināt brīdinājumu “Lifts nestrādā”.

4. Evakuēt pasažierus no bojātā lifta kabīnes drīkst tikai tad, kad kabīnes grīdas līmenis nav augstāk par 200 mm par tā stāva laukumu, kurā tiek atvērtas šahtas durvis.

5. Ja nepieciešams, izsaukt elektromehāniķi vai liftu avārijas dienesta elektromehāniķi.

6. Liftos, kuriem ir veramas durvis:

6.1. kabīnes pārvietošanai uzstādīt rokturi uz reduktora gliemeža ass, atbrīvot no bremzes vinču un, griežot rokturi, kabīni pārvietot ar pārtraukumiem 300 — 400 mm atstatumā līdz tuvākā stāva laukumam;

6.2. apturēt kabīni stāva laukumā tā, lai mehāniskais atbīdnis varētu atvērt šahtas durvju slēgmehānismu;

6.3. nobremzēt vinču un noņemt no vārpstas rokturi (ja rokturis ir noņemams);

6.4. atvērt šahtas un kabīnes durvis.

7. Liftos, kuriem ir automātiskais durvju piedziņas mehānisms:

7.1. kabīnes pārvietošanai uzstādīt rokturi uz reduktora gliemeža ass, atbrīvot no bremzes vinču un, griežot rokturi, kabīni pārvietot ar pārtraukumiem 300 — 400 mm atstatumā līdz tuvākā stāva laukumam, kur ir ierīce šahtas durvju atvēršanai ar speciālu atslēgu;

7.2. nostādīt kabīni 200 — 300 mm zemāk par stāva laukumu, lai šahtas durvju slēgmehānisma rullītis neatrastos kabīnes durvju mehāniskā atbīdņa darbības zonā;

7.3. nobremzēt vinču un noņemt no vārpstas rokturi (ja rokturis ir noņemams);

7.4. ar speciālu atslēgu atslēgt šahtas durvju slēgmehānismu, atvērt šahtas durvis un nosprostot tās atvērtā stāvoklī;

7.5. atvērt kabīnes durvis un nosprostot tās atvērtā stāvoklī.

8. Pārliecināties, ka pasažieru evakuācijas iespēja ir droša, un uzaicināt pasažierus atstāt kabīni.

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš