Latviešu politiskās domas nesējs cauri gadu desmitiem

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa diploms — Dr.Uldim Ģērmanim

Par aktīvo zinātnisko un literāro darbību vēsturnieks un rakstnieks Dr.Uldis Ģērmanis saņēmis gan Krišjāņa Barona balvu un Triju Zvaigžņu ordeni, gan daudzus citus uzmanības un cieņas apliecinājumus tiklab savā mītnes zemē Zviedrijā un citās ārvalstīs, kā arī Latvijā. Dzimtenē viņš atzīmēja arī savu 80.dzimšanas dienu. Vakar, 11.oktobrī, Latvijas zinātnieku saime Uldi Ģērmani sveica kā mūsu Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. Pasniedzot dokumentu, kas apliecina šo statusu, Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers atgādināja arī Ulda Ģērmaņa panākumus sportā, kas vainagojušies ar Latvijas Universitātes volejbola komandas uzvaru 1939.gada vispasaules studentu olimpiādē Monako.

Vienu no pašām būtiskākajām Ulda Ģērmaņa personības šķautnēm akcentēja akadēmiķis Jānis Stradiņš:

— Mēs Jūs sveicam kā izcilu vēsturnieku par latviešu strēlnieku vēstures, latviešu tautas vēstures izpēti, sveicam kā izcilu rakstnieku, publicistu, bet varbūt galvenokārt — kā latviešu politiskās domas nesēju cauri gadu desmitiem. Šai pēdējā gadsimtā, būtībā visā vēsturē latviešu tautu nodarbinājušas divas galvenās problēmas — vai mēs dzīvojam vai izdzīvojam. Līdz ar to parādās divas muguras — parādās taisnās muguras un saliektās muguras sindroms. Jūs cauri visiem laikiem esat mācījis mūs turēties taisni. Diemžēl tai vietā, ko vēsture, pareizāk sakot ģeogrāfija, mums ierādījusi, ne vienmēr iespējams stāvēt ar gluži taisnu muguru. Un tad ir labi, ka ir cilvēki, kas turas taisni. Jūs mums esat tāds paraugs ar savu taisno nesaliekto muguru, stalto stāju. Tas palīdz saglabāt ticību, ka latviešu tauta dzīvos, pastāvēs.

Ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē jubilāra stalto iznesību, artistiskumu gan stājā, gan rakstos cildināja akadēmiķis Viktors Hausmanis. Kā teātra cilvēks viņš atcerējās kolēģa tēvu Jāni Ģērmani, izcilo latviešu skatuves mākslinieku.

Piešķirot svinīgajam brīdim rotaļīgu nokrāsu, Uldis Ģērmanis atgādināja profesora Luda Bērziņa pateiksmes runu sakarā ar Goda doktora grāda piešķiršanu: “Es pateicos par to taisnīgo un iecietīgo aktu!”

— Jā, diemžēl ir jau astoņdesmit. Nu, bet es turos. Daudz palīdzējušas sportista gaitas, bet vēl vairāk — priecīgs prāts. Labākais padomdevējs man bija tēvs, ļoti gudrs cilvēks. Gudrs arī politiskā ziņā. Man, nenobriedušam jauneklim, viņš palīdzēja izvairīties no lielām nepatikšanām. Kad sākās uzbrukumi sakarā ar manu grāmatu “Pa aizputinātām pēdām” un es domāju par to atvairīšanu, viņš man deva ļoti svarīgu vispārcilvēcisku padomu: “Tu neapgāni savas domas! Nemēģini nevienam atdarīt, atriebties!” Un es šo padomu esmu ņēmis vērā. Atriebe patiesi ir destruktīva rīcība, tā arī pašam nedod nekā.

Es neturu ļaunu prātu arī uz tiem kompetento orgānu darbiniekiem, kas ar mani savā laikā nodarbojās. Es tikai būtu priecīgs, ja viņiem būtu tik daudz morāliskas drosmes, lai viņi atzītu, ka ir kļūdījušies, nožēlotu to un turpmāk strādātu tautas labā. 1917.gadā latviešu lielinieku partijā bija populārs teiciens: “Mēs apsveicam viņu kā biedru, kas nācis pie apziņas!”

Lasot manus dažkārt sarkastiskos rakstus, daži domā, ka esmu ļauns, bet es nekad neesmu gribējis nevienam atriebties, atdarīt. Cita lieta — pasmieties. Neesmu mēģinājis nevienu tiesāt. Kā vēsturnieks tikai cenšos aprādīt iemeslus.

Atgādinot Latvijas zinātnes saistību ar Upsalas universitāti, Dr.Uldis Ģērmanis akadēmijai uzdāvināja Zviedrijas naudas kaltuvē tikko izkalto sudraba medaļu par godu Upsalas universitātes atjaunošanas 400. gadskārtai.

Šī ciemošanās reize saistīta arī ar grāmatas “Zili stikli, zaļi ledi” iznākšanu Latvijā. Tieši šīs Stokholmā izdotās ceļojuma piezīmes 1968.gadā kļuva par to piedauzības akmeni, kas autoram veselus 20 gadus liedza iebraukt Latvijā. Tagad tās laidis klajā ZA apgāds “Zinātne”. Tāpat kā grāmatu “Jaunie laiki un pagātnes ēnas”, kurā aplūkotas un izvērtētas politiskās norises Latvijā un tās kaimiņvalstīs laikā no 1991. līdz 1995.gadam, īpaši izsekojot Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu nostājai pret Baltijas valstīm.

Ar saviem lasītājiem un talanta cienītājiem vēstures zinātņu doktors, rakstnieks un reizē asais satīriķis Dr.Ulafs Jāņsons tiekas arī Misiņa bibliotēkā un Rakstnieku savienībā.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore