Eiropas Ekonomiskā komisija Iekšzemes transporta komiteja

Konvencija par ceļa zīmēm un signāliem

Vīnē 1968. gada 8. novembrī*

* Ietver Konvencijas grozījumus, kas stājās spēkā 1995. gada 30. novembrī

Līgumslēdzējas Puses,

atzīstot to, ka nepieciešama starptautiska vienotība attiecībā uz ceļa zīmēm, signāliem un simboliem, lai atvieglotu starptautisko satiksmi pa ceļiem un uzlabotu satiksmes drošību,

ir vienojušās par šādiem noteikumiem:

I nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Definīcijas

Konvencijas mērķiem tajā turpmāk lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

(a) Līgumslēdzējas Puses "nacionālie tiesību akti" ir šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā spēkā esošs nacionālo vai vietējo likumu un noteikumu kopums;

(b) "apdzīvota vieta" ir vieta, kurā iebraukšana un izbraukšana ir apzīmēta ar ceļa zīmēm vai citādi noteikta nacionālajos tiesību aktos;

(c) "ceļš" ir visa jebkurai publiskai satiksmei pieejama ceļa vai ielas daļa;

(d) "brauktuve" ir tā ceļa daļa, kuru parasti izmanto transportlīdzekļi; ceļam var būt vairākas brauktuves, kas ir viena no otras skaidri nodalītas, piemēram, ar sadalošo joslu vai ar līmeņa starpību;

(e) "braukšanas josla" ir jebkura no garenvirziena joslām, kādā brauktuve ir sadalāma, neatkarīgi no tā, vai tā ir apzīmēta ar ceļa garenapzīmējumu, un kura ir pietiekoši plata, lai pa to pārvietotos mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav motocikli;

(f) "krustojums" ir viena līmeņa ceļu krustošanās, savienojums vai dakšveida sazarojums, ieskaitot atklāto apvidu, ko veido šādas krustošanās, savienojums vai dakšveida sazarojums;

(g) "pārbrauktuve" ir jebkura viena līmeņa ceļa un dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļa krustošanās;

(h) "automaģistrāle" ir ceļš, kas ir īpaši projektēts un būvēts motorizētai satiksmei un kas neapkalpo tā malās esošos īpašumus un kas:

(i) izņemot īpašus punktus vai pagaidu stāvokli, ir nodrošināts ar atsevišķām brauktuvēm abiem satiksmes virzieniem, ko vienu no otra atdala vai nu ar sadalošo joslu, kas nav domāta satiksmei, vai, izņēmuma gadījumā, ar citiem līdzekļiem;

(ii) nekrustojas vienā līmenī ar citu autoceļu, dzelzceļa vai tramvaja sliedēm, gājēju ceļu; un

(iii) ir īpaši apzīmēts kā automaģistrāle;

(i) transportlīdzeklis uzskatāms par:

(i) "apstājušos", ja tas ir nekustīgs uz laiku, kas ir nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas vai iekrautu vai izkrautu preces; un

(ii) "novietotu stāvvietā", ja tas ir nekustīgs cita iemesla dēļ nekā aiz nepieciešamības izvairīties no sadursmes ar citu ceļa lietotāju vai šķērsli vai nepieciešamības ievērot satiksmes noteikumus, un transportlīdzekļa stāvēšanas laiks neaprobežojas ar laiku, kas ir nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas, iekrautu vai izkrautu preces;

Neraugoties uz to, Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības par "apstājušos" uzskatīt jebkuru transportlīdzekli augstāk minētā (ii) apakšpunkta nozīmē, ja tas ir nekustīgs laika periodā, kas nepārsniedz nacionālajos tiesību aktos noteikto, un par "novietotu stāvvietā" uzskatīt jebkuru transportlīdzekli augstāk minētā (i) apakšpunkta nozīmē, ja tas ir nekustīgs laika periodā, kas pārsniedz nacionālajos tiesību aktos noteikto;

(j) "velosipēds" ir jebkurš transportlīdzeklis, kam ir vismaz divi riteņi un kam par dzinējspēku tiek izmantota tikai uz transportlīdzekļa esošo personu muskuļu, īpaši ar pedāļiem vai rokas sviru radītā, enerģija;

(k) "mopēds" ir divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis, kas apgādāts ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums nepārsniedz 50 cm3 un maksimālais paredzētais ātrums nepārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā (mph)). Tomēr Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar saviem nacionālajiem tiesību aktiem var neuzskatīt par mopēdiem transportlīdzekļus, kuriem nav velosipēda raksturojumu attiecībā uz to lietošanu, īpaši tas attiecas uz īpašību, ka var tikt izmantota pedāļu piedziņa vai kuru maksimālais projektētais ātrums, masa vai kāds no dzinēja raksturojumiem pārsniedz noteiktas robežas. Nekas šajā definīcijā neaizkavē Līgumslēdzējas Puses uzskatīt mopēdus par velosipēdiem, piemērojot savus nacionālos tiesību aktus attiecībā uz ceļu satiksmi;

(l) "motocikls" ir divriteņu transportlīdzeklis ar vai bez blakusvāģa, kas apgādāts ar motoru. Līgumslēdzējas Puses savos nacionālajos tiesību aktos var par motocikliem uzskatīt arī trīsriteņu transportlīdzekļus, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg. Termins "motocikls" neietver mopēdus, lai gan Līgumslēdzējas Puses var uzskatīt mopēdus par motocikliem ar noteikumu, ka tās par to paziņo saskaņā ar šīs Konvencijas 46.panta 2.punktu;

(m) "mehāniskais transportlīdzeklis" ir jebkurš sava motora spēku izmantojošs transportlīdzeklis, izņemot mopēdu, to Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kuras neuzskata mopēdus par motocikliem un izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm;

(n) "transportlīdzeklis" ir jebkura ierīce , kas parasti tiek izmantota personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai personu vai preču pārvadājošu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļu. Šis termins attiecas uz trolejbusiem, kas nozīmē transportlīdzekļus, kas savienoti ar elektriskās strāvas vadītāju un nepārvietojas pa sliedēm. Tas neattiecas uz tādiem transportlīdzekļiem kā traktortehnika, kas tikai atsevišķos gadījumos tiek izmantoti personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai personas vai preces pārvadājošu transportlīdzekļu vilkšanai;

(o) "piekabe" ir transportlīdzeklis, ko velk mehāniskais transportlīdzeklis, un termins attiecas arī uz puspiekabēm;

(p) "puspiekabe" ir tāda piekabe, kas ir projektēta tā, lai to varētu sakabināt ar transportlīdzekli tādā veidā, ka tā daļēji atbalstās uz mehāniskā transportlīdzekļa un ievērojama tās masas daļa un tās kravas masas daļa balstās uz mehāniskā transportlīdzekļa;

(q) "vadītājs" ir persona, kas vada transportlīdzekli (ieskaitot velosipēdu), vai pavada lopus pa vienam vai ganāmpulkā, vai vada pajūgu, vai iejūdz vai apseglo dzīvniekus uz ceļa;

(r) "pilnā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa maksimālā slodzes masa, kādu paziņojusi par atļautu kompetenta institūcija valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts;

(s) "faktiskā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa masa, kad tajā atrodas apkalpes locekļi un pasažieri;

(t) "kustības virziens" un "saskaņā ar kustības virzienu" ir kustība pa labo pusi, ja saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem transportlīdzekļa vadītājam pretimbraucošais transportlīdzeklis ir jāpalaiž pa savu kreiso pusi, citādi šis izteiciens nozīmē kustību pa kreiso pusi;

(u) prasība, ka vadītājam "jādod ceļš" citiem transportlīdzekļiem nozīmē to, ka viņš nedrīkst turpināt vai atsākt kustību uz priekšu vai manevru, ja ar šo darbību viņš varētu likt citu transportlīdzekļu vadītājiem strauji mainīt šo transportlīdzekļu virzienu vai ātrumu.

2.pants

Konvencijas pielikumi

Šīs Konvencijas pielikumi, konkrēti:

1.pielikums: Ceļa zīmes;

A sadaļa: Brīdinājuma zīmes;

B sadaļa: Priekšrocības zīmes;

C sadaļa: Aizlieguma vai ierobežojuma zīmes;

D sadaļa: Rīkojuma zīmes;

E sadaļa: Norādījuma zīmes;

F sadaļa: Informācijas un servisa zīmes;

G sadaļa: Virziena, vietas vai rādītāju zīmes;

H sadaļa: Papildzīmes;

2.pielikums: Ceļa apzīmējumi;

3.pielikums: 1.pielikumā minēto zīmju, simbolu un papildzīmju krāsainas reprodukcijas;

ir šīs Konvencijas neatņemamas sastāvdaļas.

3.pants

Līgumslēdzēju Pušu pienākumi

1. (a) Līgumslēdzējas Puses akceptē šeit aprakstīto ceļa zīmju, signālu, simbolu un apzīmējumu sistēmu un apņemas to pieņemt visdrīzākajā laikā. Šim mērķim:

(i) gadījumos, kad šī Konvencija paredz zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu kādu noteikumu vai sniegtu noteiktu informāciju ceļa lietotājiem, Līgumslēdzējas Puses apņemas pēc šī panta 2. un 3. punktā noteiktajiem termiņiem nelietot citu zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu šo noteikumu vai sniegtu šo informāciju;

(ii) gadījumos, kad šī Konvencija neparedz zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu kādu noteikumu vai sniegtu noteiktu informāciju ceļa lietotājiem, Līgumslēdzējas Puses šim mērķim var brīvi lietot pēc saviem ieskatiem zīmi, simbolu vai apzīmējumu, ar noteikumu, ka šai zīmei, simbolam vai apzīmējumam šajā Konvencijā nav piedēvēta cita nozīme un tā atbilst šajā Konvencijā paredzētajai sistēmai.

(b) Ar mērķi uzlabot satiksmes kontroles tehniku un atsaucoties uz eksperimentu veikšanas lietderību pirms labojumu ierosināšanas šajā Konvencijā, Līgumslēdzējām Pusēm noteiktos ceļa posmos ir tiesības eksperimentālos nolūkos uz laiku novirzīties no šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Līgumslēdzējas Puses apņemas ne vēlāk kā četru gadu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā nomainīt vai papildināt to teritorijās jebkuru zīmi, simbolu vai apzīmējumu, kurš, lai gan tam piemīt zīmes, simbola, iekārtas vai apzīmējuma īpašības, kas pieder šajā Konvencijā aprakstītajai sistēmai, tiek lietoti ar citu nozīmi nekā to paredz šī Konvencija.

3. Līgumslēdzējas Puses apņemas 15 gadu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā nomainīt to teritorijās jebkuru zīmi, simbolu, iekārtu vai apzīmējumu, kas neatbilst šajā Konvencijā paredzētajai sistēmai. Šajā laikā, lai iepazīstinātu ceļa lietotājus ar Konvencijā paredzēto sistēmu, var tikt saglabātas iepriekšējās zīmes un simboli paralēli Konvencijā paredzētajiem.

4. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā prasība Līgumslēdzējām Pusēm pieņemt visus šajā Konvencijā paredzētos zīmju un apzīmējumu tipus. Gluži pretēji, Līgumslēdzējām Pusēm jāierobežo zīmju un apzīmējumu tipu skaits līdz tam, kas ir noteikti nepieciešams.

4.pants

Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka ir aizliegts:

(a) piestiprināt zīmei, tās balstam vai citai satiksmes kontroles iekārtai jebko, kas nav attiecināms uz šādas zīmes vai iekārtas mērķi; ja tomēr Līgumslēdzējas Puses vai tām pakārtotas struktūras dod atļauju bezpeļņas organizācijai uzstādīt informācijas zīmes, tās var dod atļauju šādas asociācijas emblēmas izvietošanai uz zīmes vai tās balsta ar noteikumu, ka tādējādi netiek apgrūtināta zīmes saprašana;

(b) uzstādīt jebkādus plakātus, paziņojumus vai iekārtas, kas var tikt sajauktas ar zīmēm vai citām satiksmes kontroles iekārtām, apgrūtināt to redzamību vai padarīt tās mazāk efektīvas, maldināt ceļa lietotājus vai novērst to uzmanību satiksmes drošību apdraudošā veidā.

II nodaļa

CEĻA ZĪMES

5.pants

1. Šajā Konvencijā paredzētā sistēma izšķir šādas ceļa zīmju klases:

(a) brīdinājuma zīmes: šīs zīmes ir paredzētas ceļa lietotāju brīdināšanai par briesmām uz ceļa un to raksturu;

(b) regulējošās zīmes: šīs zīmes ir paredzētas ceļa lietotāju informēšanai par īpašām saistībām, ierobežojumiem vai aizliegumiem, kas tiem jāievēro; tās ir sadalītas:

(i) priekšrocības zīmēs;

(ii) aizlieguma vai ierobežojuma zīmēs;

(iii) rīkojuma zīmēs;

(iv) norādījuma zīmēs;

(c) informācijas zīmes: šīs zīmes ir domātas, lai ceļā vadītu ceļa lietotājus vai sniegtu tiem informāciju, kas varētu būt tiem noderīga; tās ir sadalītas:

(i) informācijas un servisa zīmēs;

(ii) virziena, vietas vai rādītāju zīmēs;

• iepriekšējas virziena zīmes;

• virziena zīmes;

• ceļa identifikācijas zīmes;

• vietas identifikācijas zīmes;

• attālumu apstiprinājuma zīmes;

• rādītāju zīmes;

(iii) papildzīmēs.

2. Gadījumos, kad šī Konvencija ļauj izvēlēties starp vairākām zīmēm vai vairākiem simboliem,

(a) Līgumslēdzējas Puses vienojas pieņemt tikai vienu no šādām zīmēm lietošanai visā to teritorijā;

(b) Līgumslēdzējas Puses apņemas pielikt visas pūles, lai panāktu reģionālu vienošanos par šādu pašu izvēli;

(c) šīs Konvencijas 2.panta 3.punkta noteikumi attiecas uz to tipu zīmēm un simboliem, kas nav izvēlēti.

6.pants

1. Zīmes jāizvieto tā, lai vadītāji, kam tās ir domātas, varētu tās viegli un savlaicīgi atpazīt. Tām parasti jābūt novietotām kustības virzienam atbilstošajā ceļa pusē; tomēr tās var tikt novietotas vai atkārtotas virs brauktuves. Jebkurai kustības virziena pusē novietotajai zīmei jābūt atkārtotai virs brauktuves vai brauktuves pretējā pusē, ja vietējie apstākļi ir tādi, ka vadītāji, kam tā ir paredzēta, varētu to laikus nepamanīt.

2. Visas zīmes attiecas uz vadītājiem, kam tās ir domātas visas satiksmei paredzētās brauktuves platumā. Tomēr zīmes var attiekties arī uz vienu vai vairākām brauktuves joslām, ja joslas ir noteiktas ar garenapzīmējumu. Šajā gadījumā jāizmanto viena no trim iespējām:

(a) zīme, nepieciešamības gadījumā papildināta ar vertikālu bultu, tiek novietota virs attiecīgās joslas, vai

(b) zīme tiek novietota brauktuves malā, kad ceļa apzīmējums nešaubīgi norāda, ka zīme attiecas tikai uz brauktuves malējo joslu un šīs zīmes vienīgais mērķis ir apstiprināt vietēju rīkojumu, kas jau norādīts ar ceļa apzīmējuma palīdzību, vai

(c) zīmes E,1 vai E,2, kas aprakstītas šīs Konvencijas 1.pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 1. un 2. punktā, vai zīmes G,11 un G,12, kas aprakstītas 1.pielikuma G sadaļas V apakšnodaļas 1. un 2. punktā, tiek novietotas brauktuves malā.

3. Ja pēc kompetentu institūciju ieskata kādas zīmes novietošana uz ceļa ar atdalītām brauktuvēm nomales, tā var tikt novietota uz sadalošās joslas, un šajā gadījumā tā nav jāatkārto uz malas.

4. Nacionālajos tiesību aktos ieteicams paredzēt, ka:

(a) zīmes ir jāizvieto tā, lai tās netraucē transportlīdzekļu satiksmi uz brauktuves, un, ja novietotas uz nomales, lai iespējami mazāk traucē gājējus. Līmeņu starpībai starp brauktuvi, kuras malā novietota zīme, un zīmes apakšējo malu jābūt iespējami vienotai zīmēm uz viena un tā paša ceļa;

(b) zīmju pamatņu lielumam ir jābūt tādam, lai zīme būtu viegli pamanāma no attāluma un izprotama personai, kas tai tuvojas; saskaņā ar šī punkta (c) apakšpunkta noteikumiem; šim lielumam jābūt pieskaņotam vidējam transportlīdzekļu ātrumam;

(c) brīdinājuma un norādījuma zīmju izmēriem (izņemot īpašas norādījuma zīmes) jābūt standartizētiem katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Parasti katra tipa zīmei ir paredzēti četri izmēri: mazs, vidējs, liels un ļoti liels. Maza izmēra zīmes jālieto vietās, kur apstākļi nepieļauj vidēja izmēra zīmju lietošanu vai transportlīdzekļu kustība ir lēna; tās var arī tikt lietotas iepriekšējas zīmes atkārtošanai. Liela izmēra zīmes ir lietojamas uz platiem ceļiem, pa kuriem virzās ātrgaitas transportlīdzekļi. Ļoti liela izmēra zīmes ir lietojamas uz ceļiem, pa kuriem transportlīdzekļi virzās ļoti lielā ātrumā, piemēram, uz automaģistrālēm.

7.pants

1. Ieteicams paredzēt, ka nacionālo tiesību aktos jānodrošina, ka labākai redzamībai un izpratnei nakts laikā ceļa zīmes, it īpaši brīdinājuma un norādījuma zīmes, izņemot tās, kas nosaka apstāšanos un stāvēšanu apdzīvotu vietu apgaismotās vietās, ir jāapgaismo vai jāaprīko ar gaismu atstarojošiem materiāliem vai atstarojošām iekārtām, ar noteikumu, ka ceļa lietotāji netiek apžilbināti. Dažādu krāsu tumši un gaiši grafiskie elementi zīmēs var tikt atdalīti ar attiecīgu tumšu un gaišu kontrastējošu joslu palīdzību.

2. Nekas šajā Konvencijā neaizliedz lietot tikai noteiktā laikā vai dienās spēkā esošas informācijas vai brīdinājuma zīmes, kas ir redzamas tikai tad, kad šī informācija ir spēkā.

8.pants

1. Lai atvieglotu starptautisku zīmju saprašanu, šajā Konvencijā paredzēto zīmju un signālu sistēma balstās uz katrai zīmju klasei raksturīgu formu un krāsu izmantošanu un, kur vien iespējams, grafisku simbolu lietošanu uzrakstu vietā. Gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses uzskata par nepieciešamu mainīt noteiktos simbolus, šīs izmaiņas nedrīkst izkropļot to būtiskos raksturojumus.

1bis. Gadījumos, kad tiek lietotas zīmes ar maināmu informāciju, uz tām lietotajiem uzrakstiem un simboliem jāatbilst Konvencijā aprakstīto zīmju un signālu sistēmai. Gadījumā, kad tomēr pēc dotā zīmju vai signālu tipa tehniskajām prasībām, lai nodrošinātu pietiekamu saprašanu, un ar noteikumu, ka nav iespējama pārprašana, noteiktās tumšās krāsas zīmes vai simboli var tikt atveidoti gaišā krāsā, gaišas krāsas fonu aizvietojot ar tumšu. Zīmes sarkanās krāsas simboli un apmales nedrīkst tikt mainīti.

2. Līgumslēdzējas Puses, kas vēlas saskaņā ar šīs Konvencijas 3.panta 1.punkta (a) (ii) apakšpunktu pieņemt zīmi vai simbolu, kas nav paredzēts šajā Konvencijā, apņemas panākt reģionālu vienošanos par šādu jaunu zīmi vai simbolu.

3. Nekas šajā Konvencijā nolūkā atvieglot zīmes izskaidrošanu neaizliedz pievienot uzrakstu uz taisnstūrveida papildzīmes zem zīmes vai uz zīmi saturošas taisnstūrveida pamatnes; tāds uzraksts var atrasties arī uz pašas zīmes, ja tas neapgrūtina zīmes saprašanu vadītājiem, kuri var nesaprast uzrakstu.

4. Gadījumos, kad kompetentas institūcijas uzskata par ieteicamu padarīt skaidrāku zīmes vai simbola jēgu vai ierobežot zīmes darbību uz noteiktu periodu, to var veikt ar uzraksta palīdzību uz zīmes, kā to nosaka šīs Konvencijas 1.pielikums vai uz papildzīmes. Ja regulējošās zīmes attiecas tikai uz noteiktu ceļa lietotāju grupu vai ja uz noteiktu ceļa lietotāju grupu šīs zīmes neattiecas, to norāda ar papildzīmju palīdzību saskaņā ar 1.pielikuma H sadaļas 4.punktu (papildzīmes H, 5a; H, 5b; un H, 6).

5. Šī panta 3. un 4. punktā minētajiem uzrakstiem jābūt valsts valodā vai vienā vai vairākās valsts valodās un, ja Līgumslēdzēja Puse uzskata par ieteicamu, citās valodās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajās valodās.

BRĪDINĀJUMA ZĪMES

9.pants

1. Šīs Konvencijas 1.pielikuma A sadaļas I apakšnodaļā norādīti brīdinājuma zīmju paraugi; A sadaļas II apakšnodaļā norādīti simboli, kas jānovieto uz šīm zīmēm un doti daži norādījumi to lietošanai. Saskaņā ar šīs Konvencijas 46.panta 2.punktu katra valsts paziņo Ģenerālsekretāram, vai tā ir izvēlējusies brīdinājuma zīmēm paraugu Aa vai Ab.

2. Brīdinājuma zīmju skaitu nedrīkst nevajadzīgi palielināt, bet šādas zīmes ir jāizvieto, lai brīdinātu par iespējamām briesmām uz ceļa, ko vadītājs, virzoties ar pienācīgu piesardzību, varētu savlaicīgi nepamanīt.

3. Brīdinājuma zīmes jāuzstāda tādā attālumā no bīstamās vietas, lai tās būtu augstākā mērā efektīvas gan dienā, gan naktī saskaņā ar ceļa un satiksmes apstākļiem, ņemot vērā transportlīdzekļu atļauto ātrumu un attālumu, kādā zīme ir redzama.

4. Attālums starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu var tikt norādīts uz papildzīmes H,1 atbilstoši šīs Konvencijas 1.pielikuma H sadaļai, tai jābūt novietotai saskaņā ar šīs sadaļas prasībām; šāda informācija jāsniedz tad, ja vadītāji nevar novērtēt attālumu starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu un šis attālums atšķiras no tāda, ko tie varētu uzskatīt par ierastu.

5. Brīdinājuma zīmes var tikt atkārtotas, īpaši uz automaģistrālēm un ceļiem, kas uzskatāmi par automaģistrālēm. Gadījumos, kad tās tiek atkārtotas, attālums starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu jānorāda saskaņā ar šī panta 4.punkta prasībām. Tomēr, attiecībā uz brīdinājuma zīmēm par paceļamiem tiltiem un pārbrauktuves šķērsošanu, Līgumslēdzējas Puses pēc saviem ieskatiem var pielietot šādus noteikumus:

Taisnstūra pamatne ar garākajām malām vertikāli, uz kuras attēlotas trīs sarkanas slīpas svītras uz balta vai dzeltena pamata var tikt novietota zem jebkuras brīdinājuma zīmes, uz kuras attēlots viens no simboliem A,5; A,25; A,26 vai A,27 kā aprakstīts šīs Konvencijas 1.pielikuma A sadaļas II apakšnodaļas 5., 25., 26. un 27. punktā, ar noteikumu, ka papildus zīmes, kas sastāv no tādas pašas formas pamatnes, uz kuras attēlotas attiecīgi divas vai viena sarkanas slīpas svītras uz balta vai dzeltena pamata, tiek uzstādītas pie vienas trešdaļas un divām trešdaļām attāluma starp zīmi un dzelzceļa līniju. Šīs zīmes var tikt atkārtotas brauktuves pretējā pusē. Šajā punktā minētās pamatnes attēlotas šīs Konvencijas 1.pielikuma A sadaļas II apakšnodaļas 29.punktā.

6. Ja brīdinājuma zīme tiek lietota, lai brīdinātu par noteikta garuma bīstamu ceļa posmu (piemēram, vienam aiz otra sekojošiem bīstamiem līkumiem vai brauktuves posmu sliktā stāvoklī), un ja tiek uzskatīts par vēlamu norādīt šī posma garumu, tas ir izdarāms uz papildzīmes H,2 saskaņā ar šīs Konvencijas 1.pielikuma H sadaļu, papildzīmi novietojot saskaņā ar šīs sadaļas prasībām.

REGULĒJOŠĀS ZĪMES

10.pants

Priekšrocības zīmes

1. Zīmes ceļa lietotāju informēšanai vai brīdināšanai par īpašiem priekšrokas noteikumiem krustojumos ir zīmes B,1; B,2; B,3 un B,4. Zīmes ceļa lietotāju informēšanai par priekšroku šauros ceļa posmos ir zīmes B,5 un B,6. Šīs zīmes ir aprakstītas šīs Konvencijas 1.pielikuma B sadaļā.

2. Zīme B,1 "DODIET CEĻU" ir lietojama, lai paziņotu vadītājiem, ka krustojumā, pirms kura zīme ir novietota, tiem ir jādod ceļš transportlīdzekļiem uz ceļa, kam viņi tuvojas.

3. Zīme B,2 "STOP" ir lietojama, lai paziņotu vadītājiem, ka pirms iebraukšanas krustojumā, pirms kura zīme ir uzstādīta, viņiem ir jāapstājas un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa ceļu, kam viņi tuvojas. Saskaņā ar šīs Konvencijas 46.panta 2.punktu, katrai valstij jāpaziņo Ģenerālsekretāram, vai tā "STOP" zīmei ir izvēlējusies B,2a vai B,2b paraugu.

4. Zīme B,1 vai B,2 var tikt novietota citā vietā nekā pirms krustojuma, ja kompetentas institūcijas to uzskata par nepieciešamu.

5. Zīmes B,1 un B,2 jānovieto krustojuma tiešā tuvumā, ja iespējams, vienā līmenī ar vietu, pie kuras transportlīdzekļiem jāapstājas vai aiz kura tie, dodot ceļu, nedrīkst atrasties.

6. Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,1, jālieto tāda pati zīme, kas papildināta ar papildzīmi H,1, kā aprakstīts šīs Konvencijas 1.pielikuma H sadaļā. Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,2, jālieto zīme B,1, kas papildināta ar taisnstūrveida papildzīmi, uz kuras attēlots "STOP" simbols un skaitlis, kas norāda attālumu līdz zīmei B,2.

7. Zīme B,3 "GALVENAIS CEĻŠ" jālieto, lai paziņotu ceļa lietotājiem, ka šī ceļa krustojumos ar citiem ceļiem vadītājiem, kas pa tiem brauc vai no tiem nogriežas uz šo ceļu, ir jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu. Šī zīme var tikt uzstādīta ceļa sākumā un atkārtota pēc katra krustojuma; tā var arī tikt uzstādīta pirms vai pie krustojuma. Ja uz ceļa ir uzstādīta zīme B,3, tad zīme B,4 "GALVENĀ CEĻA BEIGAS" ir jāuzstāda, tuvojoties vietai, kurā šis ceļš zaudē priekšroku attiecībā pret citiem ceļiem. Zīme B,4 var tikt atkārtota vienu vai vairākas reizes pirms vietas, kurā priekšroka beidzas; pirms šīs vietas uzstādītajai zīmei vai zīmēm jābūt aprīkotai ar papildzīmi H saskaņā ar 1.pielikuma H sadaļu.

8. Ja brīdinājums par krustojumu tiek dots ar brīdinājuma zīmi, uz kuras attēlots viens no A,19 simboliem, vai šim ceļam krustojumā ir priekšroka un tādējādi tas ir apzīmēts ar zīmēm B,3 saskaņā ar šī panta 7.punktu, uz visiem pārējiem ceļiem pie krustojuma jānovieto zīme B,1 vai B,2; tomēr zīmju B,1 vai B,2 uzstādīšana nav obligāta uz tādiem ceļiem kā stigas vai zemes ceļi, uz kuriem no vadītājiem krustojumā tiek pieprasīts dot ceļu arī šo zīmju neesamības gadījumā. Zīme B,2 jāuzstāda tikai tad, ja kompetentas institūcijas uzskata par ieteicamu pieprasīt vadītājiem apstāties, īpaši, ja ceļa posmos jebkurā pusē krustojumam, kam viņi tuvojas, ir nepietiekama redzamība.

11.pants

Aizlieguma vai ierobežojuma zīmes

Šīs Konvencijas 1.pielikuma C sadaļā aprakstītas aizlieguma un ierobežojuma zīmes un izskaidrota to nozīme. Tajā ir arī aprakstītas zīmes, kas paziņo par šo aizliegumu un ierobežojumu vai jebkura no tiem izbeigšanos.

12.pants

Rīkojuma zīmes

Šīs Konvencijas 1.pielikuma D sadaļā aprakstītas norādījuma zīmes un izskaidrota to nozīme.

13.pants

Vispārīgie noteikumi,

kas attiecas uz šīs Konvencijas

1.pielikuma C un D sadaļām

1. Aizlieguma, ierobežojuma un rīkojuma zīmes jānovieto tiešā tuvumā vietai, kur saistība, ierobežojums vai aizliegums sākas, un tās var tikt atkārtotas, ja kompetentas institūcijas uzskata to par nepieciešamu. Tomēr, ja kompetentas institūcijas uzskata par ieteicamu redzamības apsvērumu dēļ vai, lai sniegtu iepriekšēju brīdinājumu lietotājiem, šīs zīmes var tikt novietotas piemērotā attāluma pirms vietas, uz kuru saistība, ierobežojums vai aizliegums attiecas. Papildzīme H,1 saskaņā ar 1.pielikuma H sadaļu ir novietojama zem zīmēm, kas uzstādītas iepriekš pirms vietām, uz kurām saistība, ierobežojums vai aizliegums attiecas.

2. Regulējošās zīmes, kas novietotas vienā vietā ar zīmi, kas norāda apdzīvotas vietas nosaukumu, vai tūlīt pēc šīs zīmes, nozīmē, ka tās ir spēkā visā apdzīvotas vietas teritorijā, izņemot gadījumus, kad citas zīmes ziņo par atšķirīgiem noteikumiem noteiktos apdzīvotas vietas ceļa posmos.

3. Aizlieguma un ierobežojuma zīmes ir spēkā, sākot no to uzstādīšanas vietas līdz vietai, kur novietota pretējas nozīmes zīme, pārējos gadījumos līdz nākošajam krustojumam. Ja aizliegums vai ierobežojums turpina būt spēkā pēc krustojuma, zīme ir jāatkārto saskaņā ar nacionālo tiesību aktu noteikumiem.

4. Gadījumos, kad regulējošās zīmes attiecas uz visiem ceļiem zonā (zonas spēkā esamība), tam jābūt norādītam veidā, kas aprakstīts šīs Konvencijas 1.pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 8.punkta (a) apakšpunktā.

5. Izbraukšana no 4.punktā minētās zonas jānorāda veidā, kas aprakstīts šīs Konvencijas 1.pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 8.punkta (b) apakšpunktā.

13bis.pants

Norādījuma zīmes

1. Šīs Konvencijas 1.pielikuma E sadaļā ir aprakstītas norādījuma zīmes un dota to nozīme.

2. Zīmes E,7a, E,7b, E,7c vai E,7d un E,8a, E,8b, E,8c vai E,8d ziņo ceļa lietotājiem, ka vispārīgie noteikumi par satiksmes regulēšanu apdzīvotās vietās valsts teritorijā ir spēkā no zīmēm E,7a, E,7b, E,7c vai E,7d līdz zīmēm E,8a, E,8b, E,8c vai E,8d, izņemot gadījumus, kad par citiem noteikumiem var ziņot citas zīmes noteiktos ceļa posmos apdzīvotajā vietā. Tomēr zīme B,4 vienmēr jāuzstāda uz galvenā ceļā, kas apzīmēts ar zīmi B,3, ja šis ceļš zaudē savu priekšroku, kad tas ved cauri apdzīvotai vietai. Uz šīm zīmēm attiecas 14.panta 2., 3. un 4. punkta noteikumi.

3. Pie gājēju pārejām jāuzstāda zīmes E,12a; E,12b vai E,12c, ja kompetentas institūcijas tā uzskata par vēlamu.

4. Norādījuma zīmes var tikt uzstādītas, pienācīgi atsaucoties uz 6.panta 1.punkta prasībām tikai tad, ja kompetentas institūcijas uzskata to par būtisku. Tās var tikt atkārtotas; zem zīmes novietota papildzīme var norādīt attālumu starp zīmi un vietu, ko tā norāda; šis attālums var būt arī uzrakstīts uz pašas zīmes apakšējās daļas.

INFORMĀCIJAS ZĪMES

14.pants

1. Šīs Konvencijas 1.pielikuma F un G sadaļas apraksta zīmes, kas sniedz ceļa lietotājiem derīgu informāciju, dod šādu zīmju piemērus un dažus norādījumus to lietošanai.

2. Uzraksti uz informācijas zīmēm (ii), kas minētas 5.panta 1.punkta (c) apakšpunktā, valstīs, kur nelieto latīņu alfabētu, ir veicami gan valsts valodā, gan transliterācijas forma ar latīņu burtiem, iespējami tuvu atveidojot izrunu valsts valodā.

3. Valstīs, kur nelieto latīņu alfabētu, vārdi ar latīņu burtiem var tikt rakstīti vai nu uz tās pašas zīmes, kur vārdi valsts valodā, vai arī uz atkārtotas zīmes.

4. Uzraksti uz zīmes nedrīkst būt vairāk kā divās valodās.

15.pants

Iepriekšējas virziena zīmes

Iepriekšējas virziena zīmes jānovieto tādā attālumā no krustojuma, lai, ņemot vērā ceļa un satiksmes apstākļus, tās būtu visaugstākā mērā efektīvas gan dienā, gan naktī, ievērojot transportlīdzekļu atļauto ātrumu un attālumu, kādā zīme ir redzama; šim attālumam nevajag pārsniegt aptuveni 50 metrus (55 jardus) apdzīvotās vietās, bet tas nedrīkst būt mazāks par 500 metriem (550 jardiem) uz automaģistrālēm un uz ātrsatiksmes ceļiem. Zīmes var tikt atkārtotas. Papildzīme zem zīmes var norādīt attālumu no zīmes līdz krustojumam; šo attālumu var arī norādīt uz zīmes tās apakšējā daļā.

16.pants

Virziena zīmes

1. Uz vienas virziena zīmes var būt norādīti vairāki vietu nosaukumi; tādā gadījumā tiem jāatrodas vienam zem otra. Vienas vietas nosaukuma burti var būt lielāki nekā pārējo vietu nosaukumu burti tikai tad, ja pirmā vieta ir neapšaubāmi vislielākā.

2. Norādot attālumus, skaitļiem jābūt rakstītiem tādā pašā augstumā kā vietas nosaukumam. Bultas veida virziena zīmēs šiem skaitļiem jābūt novietotiem starp vietas nosaukumu un bultas smaili; taisnstūrveida zīmēs tiem jāatrodas pēc vietas nosaukuma.

17.pants

Ceļa identifikācijas zīmes

Zīmēm, ko lieto ceļu identifikācijai vai nu pēc numura, kas veidots no skaitļiem, burtiem vai skaitļu un burtu kombinācijas, vai pēc nosaukuma, jāsastāv no šī numura vai nosaukuma, kas ierāmēts taisnstūrī vai ekrānā. Tomēr Līgumslēdzējas Puses, kurām ir ceļu klasifikācijas sistēma, var aizvietot taisnstūri ar ceļu klasifikācijas simbolu.

18.pants

Vietas identifikācijas zīmes

Vietas identifikācijas zīmes var tikt lietotas, lai parādītu robežas starp divām valstīm vai robežu starp vienas valsts divām administratīvām daļām, vai upes nosaukumu, kalnu pāreju, apskates vietu, utt. Šīm zīmēm ir izteikti jāatšķiras no zīmēm, kas minētas šīs Konvencijas 13bis.panta 2.punktā.

19.pants

Attālumu apstiprinājuma zīmes

Attālumu apstiprinājuma zīmes tiek lietotas, lai apstiprinātu ceļa virzienu, gadījumos, kad kompetentas institūcijas tā uzskata par nepieciešamu, piemēram, izbraucot no lielas apdzīvotas vietas. Uz tām jābūt norādītiem vienas vai vairāku vietu nosaukumiem saskaņā ar šīs Konvencijas 16.panta 1.punktu. Ja ar skaitļiem ir norādīti attālumi, tie jānovieto pēc vietas nosaukuma.

20.pants

(Izslēgts)

21.pants

Vispārīgie noteikumi,

kas attiecas uz informatīvajām zīmēm

1. Šīs Konvencijas 15.–19.pantā minētās informatīvās zīmes jāuzstāda gadījumos, kad kompetentas institūcijas uzskata to par vēlamu. Citas informatīvās zīmes jāuzstāda saskaņā ar 6.panta 1.punkta prasībām tikai tur, kur kompetentas institūcijas uzskata to par būtisku; īpaši zīmes F,2 līdz F,7 jāuzstāda tikai uz ceļiem, uz kuriem ir retas ārkārtas remonta, degvielas uzpildes, apmešanās vai atspirdzināšanās iespējas.

2. Informatīvās zīmes var tikt atkārtotas. Papildzīme zem zīmes var norādīt attālumu no zīmes līdz tajā norādītajai vietai; šis attālums var būt rakstīts arī uz pašas zīmes apakšējās daļas.

22.pants

(Izslēgts)

III nodaļa

LUKSOFORA SIGNĀLI

23.pants

Signāli transportlīdzekļiem

1. Saskaņā ar šī panta 12.punktu, vienīgās gaismas, kas var tikt lietotas kā satiksmi regulējoši gaismas signāli, izņemot tos, kas domāti tikai sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, ir sekojošas ar šādām tām noteiktajām nozīmēm:

(a) nemirgojošas gaismas:

(i) zaļā gaisma nozīmē, ka satiksme var turpināt kustību; tomēr satiksmi regulējošā zaļā gaisma krustojumā neatļauj vadītājiem ceļu turpināt, ja krustojums ir tik pārpildīts virzienā, kurā viņi brauc, ka, ja viņi iebrauktu krustojumā, tad viņi nespētu to atbrīvot, mainoties nākošajai fāzei;

(ii) sarkanā gaisma nozīmē, ka satiksme nevar turpināt kustību; transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot stop līniju vai, ja tādas līnijas nav, virzīties aiz luksofora atrašanās vietas, vai, ja luksofors ir novietots krustojuma vidū vai krustojuma pretējā pusē, nedrīkst iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju pārejas krustojumā;

(iii) dzeltenā gaisma var iedegties viena pati vai kopā ar sarkano gaismu; kad tā iedegas viena, tā nozīmē, ka neviens transportlīdzeklis nedrīkst šķērsot stop līniju vai virzīties aiz luksofora atrašanās vietas, izņemot gadījumus, kad tas atrodas tik tuvu stop līnijai vai luksoforam, ka, gaismai iedegoties, nav iespējams transportlīdzekli droši apstādināt pirms stop līnijas vai luksofora atrašanās vietas. Ja luksofors atrodas krustojuma vidū vai krustojumam pretējā pusē, dzeltenās gaismas iedegšanās nozīmē, ka neviens transportlīdzeklis nedrīkst iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju pārējas pie krustojuma, izņemot gadījumus, kad tas atrodas tik tuvu pārejai vai krustojumam, ka, gaismai iedegoties, nav iespējams transportlīdzekli droši apturēt pirms iebraukšanas krustojumā vai uzbraukšanas uz gājēju pārejas. Iedegoties kopā ar sarkano gaismu tas nozīmē, ka signāls tūlīt mainīsies, bet tas neiespaido sarkanās gaismas norādīto kustības aizliegumu;

(b) mirgojošas gaismas:

(i) sarkana mirgojoša gaisma vai divas pamīšus mirgojošas gaismas, vienai iedegoties tad, kad otra ir nodzisusi, kas uzstādītas uz viena balsta vienā augstumā un pavērstas vienā virzienā, nozīmē, ka transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot stop līniju vai, ja tādas nav, virzīties aiz luksofora atrašanās vietas; šīs gaismas var tikt lietotas tikai pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, piebraucot pie paceļamiem tiltiem vai prāmju piestātnēm, kā arī norādīt, ka satiksme nevar turpināt kustību, jo uz ceļa izbrauc ugunsdzēsēju automašīnas vai tuvojas lidmašīna, kas šķērsos ceļu nelielā augstumā;

(ii) viena mirgojoša dzeltena gaisma vai divas pārmaiņus mirgojošas dzeltenas gaismas nozīmē, ka vadītāji ceļu var turpināt, bet ar īpašu piesardzību.

2. Trīskrāsu signālu sistēmai jāsastāv no trim nemirgojošām gaismām, kas ir attiecīgi sarkana, dzeltena un zaļa; zaļā gaisma var iedegties tikai tad, kad sarkanā un dzeltenā ir izdzisušas.

3. Divkrāsu signālu sistēmai jāsastāv no nemirgojošas sarkanas gaismas un nemirgojošas zaļas gaismas. Divkrāsu sistēmas signāli var tikt lietoti tikai pagaidu uzstādīšanai, esošo iekārtu nomaiņai saskaņā ar šīs Konvencijas 3.panta 3.punktā atļauto periodu.

3bis. (a) Šīs Konvencijas 6.panta 1., 2. un 3. punkta prasības par ceļa zīmēm attiecas uz satiksmes luksoforu signāliem, kas ir citi nekā tie, ko lieto pie dzelzceļa pārbrauktuvēm.

(b) Luksoforu signāli pie krustojumiem novietojami pirms krustojuma vai tā vidū virs tā; tie var tikt atkārtoti krustojuma tālākajā pusē un vadītāja acu līmenī.

(c) Papildus ieteicams, lai nacionālie tiesību akti paredz nodrošināt, ka luksoforu signāli:

(i) novietojami tā, lai netraucētu pa brauktuvi braucošos transportlīdzekļu un, ja tie novietoti uz nomales, lai tie iespējami mazāk traucētu gājējiem;

(ii) būtu viegli pamanāmi no attāluma un skaidri saprotami, tiem tuvojoties; un

(iii) būtu standartizēti katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā dažādām ceļu kategorijām.

4. Trīskrāsu un divkrāsu luksofori, kas minēti šī panta 2. un 3. punktā, var tikt novietoti vertikāli vai horizontāli.

5. Gadījumos, kad luksofors ir novietots vertikāli, sarkanā gaisma tiek novietota pašā augšā; kad luksofors ir novietots horizontāli, sarkanā gaisma tiek novietota satiksmes kustībai pretējā pusē.

6. Trīskrāsu sistēmā dzeltenā gaisma tiek novietota vidū.

7. Visiem luksoforu signāliem triju krāsu un divu krāsu sistēmās, kas minētas šī panta 2. un 3. punktā, jābūt apaļiem. Tāpat arī sarkanās mirgojošās gaismas signāliem, kas minēti šī panta 1.punktā, ir jābūt apaļiem.

8. Mirgojošas dzeltenas gaismas luksofors var tikt uzstādīts viens pats; šāds gaismas signāls var tikt arī lietots trīskrāsu luksofora vietā tajā laikā, kad satiksme ir neievērojama.

9. Trīskrāsu sistēmā sarkanās, dzeltenās un zaļās gaismas var tikt aizvietotas ar tādas pašas krāsas bultām uz melna fona. Iedegtām bultām ir tāda pati nozīme kā gaismām, bet aizliegums vai atļauja attiecas tikai uz bultas vai bultu norādīto virzienu. Bultām, kas nozīmē, ka satiksme drīkst vai nedrīkst turpināt kustību, jābūt vērstām uz augšu. Var tikt izmantotas arī melnas bultas uz sarkana, dzeltena vai zaļa fona. Tām ir tāda pati nozīme kā augstāk minētājām.

10. Gadījumā, kad trīskrāsu sistēmas luksoforam ir viena vai vairākas zaļās gaismas papildsekcijas ar vienu vai vairākām bultām, šādas papildsekcijas bultas vai bultu iedegšanās, neatkarīgi no tā, kāda gaisma deg luksoforā tajā brīdi, nozīmē, ka transportlīdzekļi var braukt bultas vai bultu norādītajos virzienos; tas nozīmē arī to, ka transportlīdzekļiem, kas atrodas joslā, kas domāta satiksmei bultas norādītajā virzienā vai virzienā, kādā šim transportam tiek prasīts doties, ir jāvirzās norādītajā virzienā, ja apstājoties tie varētu aizsprostot tajā pašā joslā aizmugurē esošo transportlīdzekļu kustību, vienmēr esot spēkā noteikumam, ka ir jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas virzās tajā satiksmes plūsmā, kurai tie gatavojas pievienoties un ka gājēji nedrīkst tikt apdraudēti. Vēlams papildu zaļās gaismas signālus novietot tajā pašā līmenī kā parastā zaļā gaisma.

11. (a) Tur, kur zaļās vai sarkanās gaismas signāls ir novietots virs braukšanas joslas, kas apzīmēta ar garenapzīmējumu uz brauktuves, kurai ir vairāk nekā divas joslas, sarkanā gaisma nozīmē, ka transportlīdzekļi nedrīkst braukt pa joslu, virs kuras tā novietota un zaļā gaisma nozīmē, ka transportlīdzekļi pa šo joslu drīkst braukt. Šādi novietota sarkanai gaismai jābūt divu slīpu krustojošos līniju formā un zaļajai gaismai — bultas formā ar smaili uz leju.

(b) Gadījumos, kad kompetentas institūcijas uzskata par nepieciešamu ieviest "starp" vai "pārejas" gaismas signālu, tam jābūt dzeltenas vai baltas bultas formā ar smaili pa diagonāli uz leju vai divām šādām bultām, tām norādot katrā virzienā; šīs bultas var būt mirgojošas. Dzeltenas vai baltas bultas nozīmē, ka attiecīgā josla tiks slēgta satiksmei un ceļa lietotājiem no šīs joslas jāpārkārtojas uz joslu bultas norādītajā virzienā.

12. Nacionālajos tiesību aktos var paredzēt pie zināmām dzelzceļa pārbrauktuvēm uzstādīt lēni mirgojošu vāji baltas (mēness) gaismas signālu ar nozīmi, ka transportlīdzekļi var turpināt braukt.

13. Gadījumos, kad luksoforu signāli attiecas tikai uz velosipēdistiem, šis ierobežojums var tikt paskaidrots, ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no pārprašanas, pašā signālā ievietojot velosipēda siluetu vai lietojot maza izmēra signālu, kas papildināts ar taisnstūrveida plāksni ar velosipēda attēlu.

24.pants

Signāli gājējiem

1. Vienīgās gaismas, kas var tikt lietotas kā signāli gājējiem, ir sekojošas ar šādu tām piešķirtu nozīmi:

(a) nemirgojošas gaismas:

(i) zaļā gaisma nozīmē, ka gājēji var šķērsot brauktuvi;

(ii) dzeltenā gaisma nozīmē, ka brauktuvi šķērsot nedrīkst, bet tie, kas uz tās jau atrodas, var turpināt to šķērsot;

(iii) sarkanā gaisma jānozīmē, ka gājēji nedrīkst uziet uz brauktuves;

(b) mirgojošas gaismas: mirgojoša zaļā gaisma nozīmē, ka gājējiem atļautais brauktuves šķērsošanas laiks tūlīt beigsies un iedegsies sarkanā gaisma.

2. Gaismas signāli gājējiem vēlami divkrāsu sistēmā, ietverot divas gaismas, attiecīgi sarkano un zaļo; tomēr tie var būt arī trīskrāsu sistēmā, ietverot trīs krāsas, attiecīgi sarkano, dzelteno un zaļo. Nekad nedrīkst būt iedegti vienlaicīgi divi gaismas signāli.

3. Gaismas signāliem jābūt izkārtotiem vertikāli, sarkanajai gaismai vienmēr jāatrodas augšā un zaļajai gaismai vienmēr – apakšā. Sarkanās gaismas signāls labāk vēlams ar stāvoša gājēja vai gājēju siluetu un zaļās gaismas signāls ar ejoša gājēja vai gājēju siluetu.

4. Gājējiem paredzētie gaismas signāli jāizveido un jāuzstāda tā, lai izslēgtu iespēju transportlīdzekļu vadītājiem tos kļūdas pēc uztvert kā signālus transportlīdzekļiem.

5. Gājējiem paredzētie gaismas signāli var tikt papildināti ar skaņas vai taustes signāliem pie gājēju pārējām, lai atvieglotu brauktuves šķērsošanu neredzīgiem gājējiem.

IV nodaļa

CEĻA APZĪMĒJUMI

25.pants

Brauktuves apzīmējums ir jālieto, kad kompetentas institūcijas uzskata to par nepieciešamu satiksmes regulēšanai vai ceļa lietotāju brīdināšanai vai vadīšanai. Tie var tikt lietoti vai nu paši par sevi, vai savienojumā ar citām zīmēm un signāliem, lai uzsvērtu vai paskaidrotu to nozīmi.

26.pants

1. Garenapzīmējums, ko veido nepārtraukta līnija uz brauktuves, nozīmē, ka transportlīdzekļiem nav atļauts to šķērsot vai braukt tā, ka transportlīdzekļu riteņi atrodas līnijai abās pusēs, un, kad līnija sadala pretējos braukšanas virzienus, transportlīdzekļiem nav atļauts braukt pa to līnijas pusi, kas vērsta uz pretējā braukšanas virziena brauktuves malu. Garenapzīmējumam, ko veido divas nepārtrauktas līnijas, ir tāda pati nozīme.

2. (a) Garenapzīmējumam, ko veido pārtraukta līnija uz brauktuves, nav aizliedzošas nozīmes, bet tas jālieto vai nu:

(i) lai norobežotu braukšanas joslas ar mērķi organizēt satiksmi vai

(ii) lai brīdinātu par tuvošanos nepārtrauktai līnijai un par aizliegumu, ko šī līnija paredz, vai par tuvošanos citam ceļa posmam, kam ir sevišķa bīstamība.

(b) Attiecībai starp pārtraukumiem starp svītrām un svītru garumu jābūt ievērojami mazākai vietās, kur pārtrauktas līnijas tiek lietotas šī panta (a) (ii) apakšpunktā minētajiem mērķiem, nekā vietās, kur tās tiek lietotas (a) (i) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

(c) Dubulta pārtraukta līnija var tikt lietota, lai atdalītu joslu vai joslas, pa kurām saskaņā ar šīs Konvencijas 23.panta 11.punktu tiek organizēta maiņvirziena satiksme.

3. Garenapzīmējums, ko veido blakus esošas pārtrauktas un nepārtrauktas līnijas, vadītājiem jāņem vērā tikai no tās apzīmējuma līnijas puses, kas atrodas viņu pusē. Šim noteikumam nav jāaizliedz vadītājiem, kuri ir uzsākuši apdzīšanas manevru, atgriezties savā iepriekšējā braukšanas joslā uz brauktuves.

4. Šajā pantā minētajiem mērķiem garenlīnijas, kas tiek lietotas brauktuves malu apzīmēšanai, lai tās padarītu labāk redzamas, garenlīnijas, kas savienotas ar šķērslīnijām, ko lieto, lai apzīmētu stāvvietas uz brauktuves, un garenlīnijas, kas norāda uz apstāšanās vai stāvēšanas aizliegumu vai ierobežojumu, netiek uzskatītas par garenapzīmējumu.

26bis.pants

1. Atsevišķu transportlīdzekļu kategorijām rezervēto braukšanas joslu apzīmēšana izdarāma ar tādām līnijām, kas ir skaidri atšķiramas no citām pārtrauktām vai nepārtrauktām līnijām uz brauktuves, īpaši ar to, ka tās ir platākas un pārtraukumi starp svītrām ir mazāki.

2. Gadījumos, kad braukšanas josla tiek rezervēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, vārdiskajam apzīmējumam uz ceļa ir jābūt vārdam "BUS" vai burtam "A". Šāda braukšanas josla jānorāda ar kvadrātveida zīmi, kas aprakstīta šīs Konvencijas 1.pielikuma E sadaļā vai apaļu zīmi, kas aprakstīta 1.pielikuma D sadaļā; uz zīmes zila pamata ir jābūt attēlotam baltam autobusa simbolam. Šīs Konvencijas 2.pielikumā parādītās diagrammas 28a un 28b ir apzīmējumu paraugi braukšanas joslām, kas rezervētas sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem.

3. Nacionālajos tiesību aktos jāparedz, kādos apstākļos citi transportlīdzekļi var izmantot vai šķērsot 1.punktā minētās braukšanas joslas.

27.pants

1. Šķērsapzīmējums, ko veido nepārtrauktas līnijas pāri vienai vai vairākām braukšanas joslām, apzīmē līniju, pirms kuras vadītājiem ir jāapstājas pēc šīs Konvencijas 10.panta 3.punktā minētās zīmes B,2 "STOP" prasības. Šāds apzīmējums var arī tikt lietots, lai parādītu līniju, pirms kuras vadītājiem ir jāapstājas pēc luksofora signāla vai satiksmes regulētāja prasības vai pirms dzelzceļa pārbrauktuves. Uzraksts "STOP" uz brauktuves var atrasties pirms apzīmējumiem, kas saistīti ar zīmi B,2.

2. Izņemot gadījumus, kad tehniski tas nav iespējams, šī panta 1.punktā aprakstītais apzīmējums jāuzklāj uz brauktuves vienmēr, kad tiek uzstādīta zīme B,2.

3. Šķērsapzīmējums, ko veido pārtrauktas līnijas pāri vienai vai vairākām braukšanas joslām, apzīmē līniju, ko transportlīdzekļi parasti nedrīkst šķērsot, kad tie dod ceļu saskaņā ar šīs Konvencijas 10.panta 2.punktā minētās zīmes B,1 "Dodiet ceļu" prasību. Pirms šāda apzīmējuma uz brauktuves var būt uzklāts apzīmējums – vienādsānu trijstūris, kuram plata pamata mala ir paralēla apzīmējumam un pretējā virsotne atrodas pret tuvojošos transportlīdzekli un kas simbolizē zīmi B,1.

4. Gājēju pārejas apzīmēšanai jālieto relatīvi platas svītras paralēli brauktuves asij.

5. Velosipēdu ceļa šķērsošanas vietas apzīmēšanai jālieto vai nu šķērslīnijas vai citi marķējumi, kas nevar tikt sajaukti ar gājēju pārejas apzīmējumu.

28.pants

1. Citi apzīmējumi uz brauktuves: bultas, paralēlas vai slīpas svītras vai uzraksti var tikt lietoti, lai atkārtotu zīmju norādījumus vai lai sniegtu ceļa lietotājiem informāciju, ko zīmes nevar izteikt pietiekoši precīzi. Tādi marķējumi ir lietojami īpaši tad, ja jānorāda stāvvietu zonas vai joslas, jānorāda autobusu un trolejbusu pieturas, kur stāvēšana ir aizliegta un iepriekšējai izvēlei pirms krustojumiem. Tomēr, ja bulta ir uz brauktuves, kas sadalīta braukšanas joslās ar garenapzīmējumu, vadītājiem ir jābrauc virzienā vai vienā no virzieniem, kas norādīti uz joslas, pa kuru tie brauc.

2. Saskaņā ar šīs Konvencijas 27.panta 4.punkta prasībām, kas attiecas uz gājēju pārejām, brauktuves daļas vai virs brauktuves līmeņa nedaudz pacelta laukuma marķējums ar paralēlām slīpām svītrām, kas ievietotas nepārtrauktas vai pārtrauktas līnijas ierāmējumā nozīmē nepārtraukta ierāmējuma gadījumā, ka transportlīdzekļi nedrīkst iebraukt šajā laukumā, pārtraukta ierāmējuma gadījumā – ka nedrīkst iebraukt, ja vien iepriekš nepārliecinās, ka tas ir droši, vai lai nogrieztos uz cita brauktuves pretējā pusē pievienojoša ceļa.

3. Zigzagveida līnija brauktuves malā nozīmē, ka apstāšanās uz brauktuves attiecīgajā brauktuves pusē ir aizliegta visā līnijas garumā. Tādu līniju iespējams lietot kopā ar vārdu "BUS" vai burtu "A", lai apzīmētu autobusa vai trolejbusa pieturu.

29.pants

1. Šīs Konvencijas 26. un 28. pantā minētie ceļa apzīmējumi var tikt uzkrāsoti uz brauktuves vai izveidoti citā veidā ar nosacījumu, ka tas ir vienlīdz efektīvi.

2. Ja ceļa apzīmējums ir uzkrāsots, tam jābūt dzeltenā vai baltā krāsā; tomēr zilā krāsa var tikt izmantota, lai apzīmētu vietas, kur stāvēšana ir atļauta vai ierobežota. Ja Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek izmantota gan dzeltena, gan balta krāsa, vienas klases marķējumiem ir jābūt vienādā krāsā. Terminam "balts" šī panta izpratnē jāietver sudrabainā vai gaišpelēkā nokrāsa.

3. Veidojot ceļa apzīmējumu uzrakstus, simbolus un bultas, jāņem vērā, ka tie ir ievērojami jāpagarina transporta kustības virzienā, jo vadītāji tos redz ļoti šaurā leņķī.

4. Ir ieteicams apzīmējumus veidot atstarojošus, jo tie domāti kustībā esošiem transportlīdzekļiem, ja to pieprasa satiksmes blīvums un ja apgaismojums ir vājš vai tā nav vispār.

30.pants

Šīs Konvencijas 2.pielikums ir rekomendāciju kopums ceļa apzīmējumu izskatam un novietojumam.

V nodaļa

DAŽĀDI ASPEKTI

31.pants

Zīmes ceļu darbiem

1. Ceļa darbu ierobežojumiem uz brauktuves jābūt skaidri parādītiem.

2. Gadījumos, kad ceļu darbu apjoms un satiksmes intensitāte to attaisno, darba vietas norobežojums jāapzīmē, uzstādot nepārtrauktas barjeras, kas krāsotas pamīšus sarkanām un baltām, sarkanām un dzeltenām, melnām un baltām vai dzeltenām un melnām svītrām. Ja barjerās nav izmantoti gaismu atstarojošie materiāli, naktī barjeras papildus jāaprīko ar apgaismojumu vai atstarotājiem. Šiem mērķiem lietotajiem atstarotājiem un apgaismojumam jābūt sarkaniem vai tumši dzelteniem un mirgojošām ugunīm jābūt tumši dzeltenām. Tomēr:

(a) apgaismojums un iekārtas, kas apzīmē ceļu darbu veikšanas ierobežojumus satiksmei pretējā pusē un kas ir redzami tikai vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem, var būt baltā krāsā;

(b) apgaismojums un iekārtas, kas apzīmē ceļu darbu ierobežojumus, atdalot divus pretējos satiksmes virzienus, var būt baltā vai gaiši dzeltenā krāsā.

32.pants

Apzīmēšana ar apgaismojumu

vai atstarojošām iekārtām

Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāpieņem visā savā teritorijā spēkā esoša krāsa vai krāsu sistēma, kas lietojama apgaismojumam vai atstarojošām iekārtām, kas apzīmē brauktuves malu.

33.pants

Dzelzceļa pārbrauktuves

1. (a) Ja pie pārbrauktuves ir iekārtota signālu sistēma, lai brīdinātu par vilciena tuvošanos vai barjeras vai pusbarjeras aizvēršanos, tai jāsastāv no sarkanas mirgojošas vai pamīšus mirgojošām gaismām, kā noteikts šīs Konvencijas 23.panta 1.punkta (b) apakšpunktā. Tomēr:

(i) mirgojošas sarkanas gaismas var tikt papildinātas vai aizvietotas ar trīskrāsu: sarkanu — dzeltenu — zaļu luksoforu, kā aprakstīts šīs Konvencijas 23.panta 2.punktā vai ar tādu signālu bez zaļās gaismas, ja uz ceļa pie pārbrauktuves ir uzstādīti citi trīskrāsu luksofori vai ja pārbrauktuve ir aprīkota ar barjeru;

(ii) uz zemes ceļiem un stigām, kur satiksme ir ļoti reta, var izmantot tikai skaņas signālu.

(b) Gaismas signāls visos gadījumos var tikt papildināts ar skaņas signālu.

2. Luksofori jāuzstāda brauktuves malā atbilstoši kustības virzienam; visos gadījumos, kad signālu redzamība vai satiksmes intensitāte to pieprasa, signāli jāatkārto ceļa pretējā pusē. Tomēr, ja vietējos apstākļos tiek uzskatīts par piemērotāku, signāli var tikt atkārtoti uz saliņas brauktuves vidū vai novietoti virs brauktuves.

3. Saskaņā ar šīs Konvencijas 10.panta 4.punktu zīme B,2 "STOP" var tikt uzstādīta pie dzelzceļa pārbrauktuves, kurai nav ne barjeras, ne pusbarjeras, ne gaismas signalizācijas, kas brīdina par vilciena tuvošanos; pie pārbrauktuvēm, kur šāda zīme ir uzstādīta, vadītājiem jāapstājas pie "stop" līnijas vai, ja tādas nav, tieši pirms zīmes, un tie nedrīkst turpināt kustību, kamēr nav pārliecinājušies, ka netuvojas vilciens.

34.pants

1. Pie pārbrauktuvēm, kas aprīkotas ar barjerām vai zigzagveida pusbarjerām katrā dzelzceļa līnijas pusē, barjeru aizvērts stāvoklis nozīmē, ka neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz tuvākās barjeras vai pusbarjeras; tāda pati nozīme ir barjeru vai pusbarjeru nolaišanās vai aizvēršanās kustībai.

2. Šīs Konvencijas 33.panta 1.punkta (a) apakšpunktā minētās sarkanās gaismas vai gaismu parādīšanās vai tajā pašā punktā minētā skaņas signāla ieslēgšanas arī nozīmē, ka neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz "stop" līnijas vai, ja tādas nav, aiz luksofora signāla. 33.panta 1.punkta (a) (i) apakšpunktā minētās trīskrāsu sistēmas luksoforā parādoties dzeltenajai gaismai, neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz "stop" līnijas vai, ja tādas nav, aiz luksofora signāla, izņemot gadījumu, kad attiecīgais transportlīdzeklis ir tik tuvu luksoforam, ka, iedegoties dzeltenajam signālam, tas nevar droši apstāties pirms luksofora.

35.pants

1. Pārbrauktuvju barjerām un pusbarjerām jābūt skaidri marķētām ar pamīšus sarkanām un baltām, sarkanām un dzeltenām, melnām un baltām vai melnām un dzeltenām svītrām. Tās var būt arī tikai baltā vai dzeltenā krāsā, ar nosacījumu, ka centrā ir novietots liels sarkans disks.

2. Ja pie dzelzceļa pārbrauktuves nav ne barjeras, ne pusbarjeras, tad dzelzceļa līnijas tiešā tuvumā jāuzstāda zīme A,28, kā aprakstīts 1.pielikuma A sadaļā. Ja par vilciena tuvošanos liecina gaismas signāls vai zīme B,2 "STOP", tad zīme A,28 jāuzstāda uz tā paša balsta, uz kura atrodas luksofors vai zīme B,2. Zīmes A,28 uzstādīšana nav obligāta:

(a) pie ceļa krustojuma ar dzelzceļa sliedēm, pa kurām dzelzceļa transports brauc ļoti lēni un satiksmi uz ceļa regulē dzelzceļnieks ar rokas signālu palīdzību; vai

(b) vietās, kur dzelzceļu šķērso zemes ceļš ar ļoti neievērojamu satiksmi vai stiga.

36.pants

1. Tā kā dzelzceļa pārbrauktuves ir paaugstinātas bīstamības avots, Līgumslēdzējas Puses apņemas:

(a) pirms visām dzelzceļa pārbrauktuvēm uzstādīt vienu no brīdinājuma zīmēm ar vienu no simboliem A,25; A,26 vai A,27; tomēr zīmes nav nepieciešamības uzstādīt:

(i) īpašos gadījumos, kas var rasties apbūvētos apvidos;

(ii) uz zemes ceļiem un stigām, kur mehāniskais transportlīdzeklis ir retums;

(b) aprīkot visas dzelzceļa pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām vai signālu, kas brīdina par vilciena tuvošanos, izņemot gadījumus, kad ceļa lietotāji var pārredzēt dzelzceļa līniju abos virzienos no pārbrauktuves tādā attālumā, ka, pieļaujot vilciena maksimālo ātrumu, transportlīdzekļa vadītājam tuvojoties dzelzceļa līnijai no jebkuras puses ir pietiekoši daudz laika apstāties pirms uzbraukšanas uz pārbrauktuves, ja ir redzams vilciens, un bez tam ceļa lietotāji, kas jau atrodas uz pārbrauktuves, kad vilciens parādās, var paspēt to šķērsot; tomēr Līgumslēdzējas Puses var atteikties no šī apakšpunkta prasībām pie pārbrauktuvēm vietās, kur vilcienu kustības ātrums ir relatīvi mazs vai mehānisko transportlīdzekļu satiksme uz ceļa ir neievērojama;

(c) aprīkot visas pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, ko darbina no vietas, no kuras šīs barjeras vai pusbarjeras tieši nav redzamas, ar vienu no sistēmām, kas brīdina par vilcienu tuvošanos, kā aprakstīts šīs Konvencijas 33.panta 1.punktā;

(d) aprīkot visas pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, kas, vilcienam tuvojoties, darbojas automātiski ar vienu no sistēmām, kas brīdina par vilciena tuvošanos, kā aprakstīts šīs Konvencijas 33.panta 1.punktā;

(e) nolūkā padarīt labāk pamanāmas barjeras un pusbarjeras, aprīkot tās ar atstarojošu materiālu vai atstarojošām iekārtām un, ja nepieciešams, naktī tās apgaismot; bez tam uz ceļiem ar intensīvu satiksmi naktī aprīkot pirms pārbrauktuves uzstādītās brīdinājuma zīmes ar gaismu atstarojošu materiālu vai atstarojošām iekārtām un, ja nepieciešams, naktī tās apgaismot;

(f) kur vien iespējams, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm ar pusbarjerām uzklāt garenapzīmējumu brauktuves vidū, kas aizliedz transportlīdzekļiem, kas tuvojas pārbrauktuvei, novirzīties uz to brauktuves daļu, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā vai pat uzstādīt virzienu saliņas, kas sadala divas pretējas satiksmes plūsmas.

2. Šī panta prasības nav jāpiemēro gadījumos, kas minēti šīs Konvencijas 35.panta 2.punkta pēdējā teikumā.

VI nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37.pants

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 1969.gada 31.decembrim visām Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuras tās specializētās aģentūras, vai Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras dalībvalstīm vai Starptautiskās Justīcijas tiesas dalībvalstīm vai citām Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas uzaicinātām valstīm.

2. Šī Konvencija ir ratificējama. Ratifikācijas instrumenti iesniedzami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Šai Konvencijai var pievienoties visas valstis, kas minētas šī panta 1.punktā. Pievienošanās instrumenti iesniedzami Ģenerālsekretāram.

38.pants

1. Jebkura valsts ir tiesīga šīs Konvencijas parakstīšanas vai ratificēšanas laikā, tai pievienojoties, vai jebkurā brīdī pēc tam ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu deklarēt, ka Konvencija stājas spēkā visā tās teritorijā vai jebkurā no teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Konvencija stājas spēkā paziņojumā nosauktajā teritorijā vai teritorijās 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālsekretāra birojā vai dienā, kad Konvencija stājas spēkā valstī, kas ir sniegusi paziņojumu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlākais.

2. Jebkura valsts, kura iesniedz šī panta 1.punktā minēto paziņojumu, paziņo to teritoriju vārdā, kuru vārdā šis paziņojums ir iesniegts, deklarācijas, kas paredzētas šīs Konvencijas 46.panta 2.punktā.

3. Jebkura valsts, kas ir iesniegusi šī panta 1.punktā minēto paziņojumu, var jebkurā laikā ar paziņojumu Ģenerālsekretāram deklarēt, ka Konvencija nav spēkā paziņojumā minētajā teritorijā un ka Konvencija pārtrauc būt spēkā šajā teritorijā pēc viena gada, skaitot no paziņojuma saņemšanas dienas Ģenerālsekretāra birojā.

39.pants

1. Šī Konvencija stājas spējā pēc 12 mēnešiem no piecpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas datuma.

2. Katrā valstī, kas ratificē vai pievienojas šai Konvencijai pēc piecpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, šī Konvencija stājas spēkā pēc 12 mēnešiem no datuma, kad šī valsts ir iesniegusi savu ratifikācijas instrumentu.

40.pants

Stājoties spēkā, šī Konvencija attiecībās starp Līgumslēdzējām Pusēm izbeidz Konvencijas par ceļa signālu unifikāciju, kas tika atklāta parakstīšanai Ženēvā 1931.gada 30.martā, vai Protokola par ceļa zīmēm un signāliem, kas atklāts parakstīšanai Ženēvā 1949.gada 19.septembrī, darbību un aizstāj tās.

41.pants

1. Pēc tam, kad šī Konvencija ir bijusi spēkā vienu gadu, jebkura Līgumslēdzēja Puse var ierosināt vienu vai vairākus Konvencijas grozījumus. Ierosinātā grozījuma teksts, ko pavada paskaidrojošs memorands, iesniedzams Ģenerālsekretāram, kas to paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm. Līgumslēdzējām Pusēm ir iespēja informēt viņu 12 mēnešu laikā pēc tā izplatīšanas par to, vai tās: (a) pieņem grozījumu; vai (b) noraida grozījumu; vai (c) uzskata, ka grozījuma izskatīšanai ir sasaucama konference. Ģenerālsekretārs arī nodod ierosinātā grozījuma tekstu visām citām valstīm, kas minētas šīs Konvencijas 37.panta 1.punktā.

2. (a) Jebkurš ierosinātais grozījums, kas paziņots saskaņā ar iepriekšējā punkta prasībām, uzskatāms par pieņemtu, ja 12 mēnešu laikā, kas minēts iepriekšējā punktā, mazāk nekā viena trešdaļa Līgumslēdzēju Pušu ir informējušas Ģenerālsekretāru par to, ka tās vai nu noraida grozījumu vai uzskata, ka tā izskatīšanai ir sasaucama konference. Ja šādu saņemto noraidījumu un pieprasījumu skaits noteiktajā 12 mēnešu laikā ir mazāks nekā viena trešdaļa no Līgumslēdzēju Pušu kopskaita, Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm, ka grozījumi stājas spējā pēc 6 mēnešiem no iepriekšējā punktā minētā 12 termiņa beigšanās visām Līgumslēdzējām Pusēm, izņemot tās, kas noteiktajā termiņā ir noraidījušas grozījumu vai pieprasījušas tā izskatīšanai sasaukt konferenci.

(b) Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas minētajā 12 mēnešu laikā ir noraidījusi grozījumu vai tā izskatīšanai pieprasījusi sasaukt konferenci, ir tiesīga jebkurā laikā pēc šiem 12 mēnešiem informēt Ģenerālsekretāru, ka tā pieņem grozījumu, un Ģenerālsekretārs par šāda paziņojuma saņemšanu informē visas pārējās Līgumslēdzējas Puses. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz Līgumslēdzējām Pusēm, kas ir paziņojušas par savu piekrišanu, pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis viņu paziņojumu.

3. Ja ierosinātais grozījums nav ticis pieņemts saskaņā ar šī panta 2.punktu un ja šī panta 1.punktā minētajā 12 mēnešu termiņā mazāk nekā puse no Līgumslēdzēju Pušu kopskaita ir informējušas Ģenerālsekretāru, ka tās noraida ieteikto grozījumu, un ja vismaz viena trešdaļa no Līgumslēdzēju Pušu kopskaita, bet ne mazāk kā 10, informē viņu, ka to pieņem vai vēlas tā izskatīšanai sasaukt konferenci, Ģenerālsekretārs sasauc konferenci ierosinātā grozījuma vai jebkura cita ierosinājuma izskatīšanai, kas var tikt tam iesniegts saskaņā ar šī panta 4.punktu.

4. Ja konference tiek sasaukta saskaņā ar šī panta 3. punktu, Ģenerālsekretārs uz to uzaicina visas valstis, kas minētas šīs Konvencijas 37.panta 1.punktā. Viņam jāpieprasa no visām uz konferenci uzaicinātajām valstīm iesniegt vismaz sešus mēnešus pirms konferences sākuma datuma jebkurus ierosinājumus, kurus tās vēlas izskatīt konferencē papildus ierosinātajam grozījumam un jāpaziņo visām uz konferenci uzaicinātājām valstīm šie ierosinājumi vismaz trīs mēnešus pirms konferences atklāšanas datuma.

5. (a) Jebkurš šīs Konvencijas grozījums uzskatāms par pieņemtu, ja to ir akceptējis divu trešdaļu vairākums no konferencē pārstāvētajām valstīm, ar nosacījumu, ka šis vairākums ietver vismaz divas trešdaļas no konferencē pārstāvētā Līgumslēdzēju Pušu skaita. Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par grozījumu pieņemšanu, un grozījums stājas spēkā pēc 12 mēnešiem no datuma, kad viņš par to ir paziņojis visām Līgumslēdzējām Pusēm, izņemot tās, kuras šajā laikā ir paziņojušas Ģenerālsekretāram, ka tās grozījumu noraida.

(b) Līgumslēdzēja Puse, kura ir noraidījusi grozījumu minētajā 12 mēnešu laikā, var jebkurā laikā paziņot Ģenerālsekretāram, ka tā pieņem grozījumu, un Ģenerālsekretārs par šādu paziņojumu informē visas pārējās Līgumslēdzējas Puses. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, kas ir paziņojusi par to pieņemšanu, pēc sešiem mēnešiem no datuma, kad Ģenerālsekretārs ir šādu paziņojumu saņēmis vai pēc minētajiem 12 mēnešiem, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

6. Ja ieteiktais grozījums netiek uzskatīts par pieņemtu saskaņā ar šī panta 2.punktu un ja šī panta 3.punktā aprakstītie noteikumi konferences sasaukšanai nav izpildīti, ieteiktais grozījums jāuzskata par noraidītu.

42.pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju, rakstiski paziņojot par to Ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada no šāda paziņojuma saņemšanas Ģenerālsekretāra birojā.

43.pants

Šī Konvencija pārstāj būt spēkā, ja Līgumslēdzēju Pušu skaits ir mazāks par piecām jebkurā nepārtrauktā 12 mēnešu laikā.

44.pants

Jebkuri strīdi starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kurus Līgumslēdzējas Puses nespēj atrisināt sarunu vai izlīguma ceļā, pēc jebkuras strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma var tikt nodoti izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā lēmuma pieņemšanai.

45.pants

Nekas šajā Konvencijā neaizkavē Līgumslēdzēju Pusi uzsākt tādas darbības, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu prasībām un ko nosaka kritiskais stāvoklis un kādas tā uzskata par nepieciešamām savai iekšējai vai ārējai drošībai.

46.pants

1. Jebkura valsts ir tiesīga Konvencijas parakstīšanas laikā vai ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanas laikā paziņot, ka neuzskata par saistošām šīs Konvencijas 44.panta prasības. Citām Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā pret valstīm, kas ir iesniegušas šādu paziņojumu, 44.pants nav saistošs.

2. (a) Ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas laikā katra valsts apņemas ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu deklarēt šīs Konvencijas piemērošanas mērķiem:

(i) kuru no paraugiem Aa un Ab tā izvēlas kā brīdinājuma zīmi (9.pants, 1.punkts), un

(ii) kuru no paraugiem B,2a un B,2b tā izvēlas par stop zīmi (10.pants, 1.punkts)

Jebkura valsts ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu var vēlāk mainīt savu izvēli, nomainot savu deklarāciju ar citu.

(b) Ratifikācijas vai pievienošanas instrumenta iesniegšanas laikā jebkura valsts var ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu deklarēt, ka šīs Konvencijas piemērošanas mērķiem tā uzskata mopēdus par motocikliem (1.panta, (i) apakšpunkts).

Ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu jebkura valsts var vēlāk jebkurā laikā savu deklarāciju atsaukt.

3. Šī panta 2.punktā paredzētās deklarācijas stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad tās saņemtas Ģenerālsekretāra birojā vai datumā, kurā Konvencija stājas spēkā valstī, kas iesniegusi šādu deklarāciju, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

4. Atrunas attiecībā uz šo Konvenciju un tās pielikumiem, izņemot atrunas, kas paredzētas šī panta 1.punktā, atļautas ar nosacījumu, ka tās tiek formulētas rakstiski un, ja formulētas pirms ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, minētas šajā instrumentā. Par šādām atrunām Ģenerālsekretārs paziņo visām valstīm, kas minētas šīs Konvencijas 37.panta 1.punktā.

5. Jebkura valsts, kas formulējusi atrunu vai iesniegusi deklarāciju saskaņā ar šī panta 1. vai 4. punktu, var jebkurā laikā to atsaukt ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

6. Atruna, kas ir izdarīta saskaņā ar šī panta 4.punktu:

(a) Līgumslēdzējai Pusei, kas ir izdarījusi atrunu, šīs atrunas apjomā izmaina tos Konvencijas noteikumus, uz kuriem atruna attiecas;

(b) tādā pašā apjomā izmaina šos noteikumus citām Līgumslēdzējām Pusēm to attiecībās ar Līgumslēdzēju Pusi, kas izdarījusi atrunu.

47.pants

Papildus deklarācijām, paziņojumiem un informācijai, kas minēti šīs Konvencijas 41. un 46.pantā, Ģenerālsekretārs paziņo visām valstīm, kas minētas 37.panta 1.punktā par sekojošo:

(a) parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos 37.panta nozīmē;

(b) deklarācijām 38.panta nozīmē;

(c) Konvencijas spēkā stāšanās datumiem 39.panta nozīmē;

(d) šīs Konvencijas grozījumu spēkā stāšanās noteikumiem saskaņā ar 41. panta 2. un 5. punktu;

(e) denonsēšanu 42.panta nozīmē;

(f) Konvencijas izbeigšanos 43.panta nozīmē.

48.pants

Šīs Konvencijas oriģināls, kura vienā eksemplārā izgatavotie teksti angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, tiek iesniegts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kas tā apstiprinātas kopijas izsūta visām šīs Konvencijas 37.panta 1.punktā minētajām valstīm.

TO APSTIPRINOT, apakšā parakstījušās, savu valdību pienācīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

PARAKSTĪTS Vīnē tūkstoš deviņsimt sešdesmit astotā gada novembra mēneša astotajā dienā.

 

1.pielikums

Ceļa zīmes

A sadaļa

BRĪDINĀJUMA ZĪMES

I. Paraugi

1. "A" BRĪDINĀJUMA zīmēm jābūt pēc Aa vai Ab parauga, kas abi aprakstīti šeit un attēloti 3.pielikumā, izņemot zīmes A,28 un A,29, kas aprakstītas zemāk attiecīgi 28. un 29. punktā. Aa paraugs ir vienādmalu trijstūris, kuram viena mala novietota horizontāli un tai pretējā virsotne ir augšā, fons ir balts vai dzeltens un apmale sarkana. Ab paraugs ir kvadrāts ar vienu diagonāli vertikāli, fons ir dzeltens un apmale, kas ir tikai ietvars, ir melna. Ja apraksts neparedz citādi, uz šīm zīmēm attēlotie simboli ir melnā vai tumši zilā krāsā.

2. Vidēja izmēra Aa parauga zīmes malas garums ir aptuveni 0,90 m, maza izmēra šī parauga malas garums izmērs ir aptuveni 0,60 m. Vidēja izmēra Ab parauga zīmes malas garums ir aptuveni 0,60 m, maza izmēra šī parauga zīmes malas garums ir ne mazāks kā 0,40 m.

3. Attiecībā par izvēli starp Aa un Ab paraugiem skat. šīs Konvencijas 5.panta 2.punktu un 9.panta 1.punktu.

II. Simboli un norādījumi zīmju lietošanai

1. Bīstams pagrieziens vai pagriezieni

Par bīstamu pagriezienu vai pagriezienu virkni jābrīdina ar vienu no šādiem simboliem atkarībā no tā, kurš ir piemērots:

(a) A,1a: pagrieziens pa kreisi;

(b) A,1b: pagrieziens pa labi;

(c) A,1c: divkāršs pagrieziens vai virkne ar vairāk nekā diviem pagriezieniem, no kuriem pirmais ir pa kreisi;

(d) A,1d: divkāršs pagrieziens vai virkne ar vairāk nekā diviem pagriezieniem, no kuriem pirmais ir pa labi.

2. Stāvs kritums

(a) Brīdināšanai par stāvu kritumu jālieto simbols A,2a Aa parauga zīmei vai simbols A,2b Ab parauga zīmei.

(b) Simbola A,2a kreisajai daļai jāatrodas zīmes pamatnes kreisajā stūrī un tā pamatam ir jābūt visā pamatnes platumā. Skaitlis simbolos A,2a un A,2b norāda slīpumu procentos; tas var tikt aizvietots ar attiecību (1:10). Tomēr Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar šīs Konvencijas 5.panta 2.punkta (b) apakšpunkta noteikumiem var brīvi izvēlēties lietot simbolu A,2a vai A,2b vietā simbolu A,2c, ja tās ir izvēlējušās Aa parauga zīmi un simbolu A,2d, ja tās izvēlējušās Ab parauga zīmi.

3. Stāvs kāpums

(a) Brīdināšanai par stāvu kāpumu jālieto simbols A,3a Aa parauga zīmei vai simbols A,3b Ab parauga zīmei.

(b) Simbola A,3a kreisajai daļai jāatrodas zīmes pamatnes kreisajā stūrī un tā pamatam jābūt visā pamatnes platumā. Skaitlis simbolos A,3a un A,3b norāda slīpumu procentos; tas var tikt aizvietots ar attiecību (1:10). Tomēr Līgumslēdzējas Puses var brīvi izvēlēties lietot simbolu A,3a vai A,3b vietā simbolu A,3c, ja tās ir izvēlējušās Aa parauga zīmi un simbolu A,3d, ja tās izvēlējušās Ab parauga zīmi.

4. Ceļa sašaurinājums

Brīdināšanai par to, ka priekšā brauktuve sašaurinās, jālieto simbols A,4a vai simbols, kas skaidrāk parāda ceļa kontūru, respektīvi, A,4b.

5. Paceļams tilts

(a) Brīdināšanai par paceļamu tiltu jālieto simbols A,5.

(b) Parauga A,29a taisnstūrveida pamatne, kas aprakstīta tālāk 29.punktā, var tikt novietota zem brīdinājuma zīmes, uz kuras attēlots simbols A,5 ar noteikumu, ka minētajā punktā aprakstīto paraugu A,29b un A,29c pamatnes tiek uzstādītas aptuveni pie vienas trešdaļas un divām trešdaļām no attāluma starp zīmi, uz kuras attēlots simbols A,5, un paceļamo tiltu.

6. Ceļš ved uz krastmalu

vai upes krastu

Brīdināšanai, ka ceļš ved uz krastmalu vai upes krastu, jālieto simbols A,6.

7. Nelīdzens ceļš

(a) Brīdināšanai par grambām, pauguriem vai seguma izplūdumiem vai brauktuves posmiem sliktā stāvoklī jālieto simbols A,7a.

(b) Brīdināšanai par grambām, pauguriem simbolu A,7a var aizvietot ar simbolu A,7b.

(c) Brīdināšanai par grambām simbolu A,7a var aizvietot ar simbolu A,7c.

8. Bīstamas nomales

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu ar īpaši bīstamām nomalēm jālieto simbols A,8.

(b) Simbols var būt pavērsts uz otru pusi.

9. Slidens ceļš

Brīdināšanai par priekšā esošu ceļa posmu, kas var būt īpaši slidens, jālieto simbols A,9.

10. Nenostiprināta uzbērta grants

Brīdināšanai par ceļa posmu, kura seguma materiāli var tikt izsviesti no riteņu apakšas, jālieto simbols A,10a ar Aa parauga zīmi un simbols A,10b ar Ab parauga zīmi.

11. Krītoši akmeņi

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu, kas pakļauts iespējamiem akmeņu nogruvumiem un par iespējamu akmeņu atrašanos uz brauktuves jālieto simbols A,11a ar Aa parauga zīmi un simbols A,11b ar Ab parauga zīmi.

(b) Simbola labajai pusei abos gadījumos jāatrodas zīmes labajā stūrī.

(c) Simbols var būt pavērsts uz otru pusi.

12. Gājēju pāreja

(a) Brīdināšanai par gājēju pāreju, kas apzīmēta vai nu ar ceļa apzīmējumu vai ar zīmi E,12, jālieto simbols A,12, kam ir divi paraugi: A,12a un A,12b.

(b) Simbols var būt pavērsts uz otru pusi.

13. Bērni

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu, uz kura var atrasties bērni, piemēram, izejām no skolu teritorijām vai rotaļlaukumiem, jālieto simbols A,13.

(b) Simbols var būt pavērsts uz otru pusi.

14. Uzbraukšana uz velosipēdistu ceļa

(a) Brīdināšanai par vietu, no kuras uz ceļa bieži izbrauc vai to šķērso velosipēdisti, jālieto simbols A,14.

(b) Simbols var tikt pavērsts uz otru pusi.

15. Mājdzīvnieki

vai citi dzīvnieki uz ceļa

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu ar palielinātu iespēju, ka to šķērso dzīvnieki, jālieto simbols ar mājdzīvnieka vai savvaļas dzīvnieka siluetu atkarībā no tā, kas var būt biežāk sastopams, t.i. simbols A,15a mājdzīvniekiem un A,15b savvaļas dzīvniekiem.

(b) Simbols var tikt pavērsts uz otru pusi.

16. Ceļa darbi

Brīdināšanai, ka uz priekšā esošā ceļa posma notiek ceļa darbi, jālieto simbols A,15.

17. Luksofors

(a) Ja tiek uzskatīts par būtisku brīdināt par ceļa posmu, uz kura satiksmi regulē trīskrāsu luksofors, jo ceļa lietotājiem tāds var būt negaidīts, jālieto simbols A,17. A,17 simbolam iespējami trīs paraugi: A,17a, A,17b, un A,17c, kas atbilst gaismu izkārtojumam trīskrāsu sistēmā saskaņā ar šīs Konvencijas 23.panta 4.–6.punkta norādījumiem.

(b) Simbolam jābūt trīs luksofora signālu krāsās.

18. Vienādas nozīmes ceļu krustojums

(a) Brīdināšanai par vienādas nozīmes ceļu krustojumu, kurā priekšroku nosaka vispārējais attiecīgajā valstī spēkā esošais priekšrokas noteikums, jālieto simbols A,18a ar Aa parauga zīmi un simbols A,18b ar Ab parauga zīmi.

(b) Simboli A,18a un A,18b var tikt aizvietoti ar simboliem, kas precīzāk parāda krustojuma konfigurāciju, piemēram, A,18c; A,18d; A,18e; A,18f un A,18g.

19. Krustojums ar mazāksvarīgu ceļu

(a) Brīdināšanai par krustojumu ar mazāksvarīgu ceļu, kura lietotājiem ir jādod ceļš, jālieto simbols A,19a.

(b) Simbols A,19a var tikt aizvietots ar simboliem, kas precīzāk parāda krustojuma konfigurāciju, piemēram, A,19b un A,19c.

(c) Šie simboli var tikt lietoti tikai tad, ja uz mazāksvarīgā ceļa vai ceļiem, kas veido krustojumu, par kuriem tiek sniegts brīdinājums, ir uzstādīta zīme B,1 vai B,2, vai ja šie ceļi ir tādi (piemēram, stigas vai zemes ceļi), ka saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem to lietotājiem ir jādod ceļš pat tad, ja šīs zīmes nav uzstādītas. Šo simbolu lietošana uz ceļiem, uz kuriem ir uzstādīta zīme B,3, ir stingri noteikta īpašos gadījumos.

20. Krustojums ar galveno ceļu

(a) Ja zīme B,1 "DODIET CEĻU" ir uzstādīta pie krustojuma, tad, tam tuvojoties, jālieto simbols A,20.

(b) Ja zīme B,2 "STOP" ir uzstādīta pie krustojuma, tad, tam tuvojoties, jāuzstāda zīme ar simbolu A,21a vai A,21b atkarībā no tā, kurš no tiem atbilst uzstādītās B,2 zīmes paraugam.

(c) Tomēr zīmes Aa ar šiem simboliem vietā var tikt lietota zīme B,1 vai B,2 saskaņā ar šīs Konvencijas 10.panta 6.punktu.

21. Lokveida krustojums

Brīdināšanai par krustojumu, kur brauc pa loku, tiek lietots simbols A,22.

22. Krustojums,

kur satiksmi regulē luksofors

Ja satiksmi krustojumā regulē luksofors, zīme Aa vai zīme Ab ar simbolu A,17, kā aprakstīts augstāk 17.punktā, var tikt uzstādīta, lai papildinātu vai aizvietotu zīmes, kas aprakstītas augstāk 18.–21.punktā.

23. Divvirzienu satiksme

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu, pa kuru pagaidām vai pastāvīgi satiksme organizēta divos virzienos pa vienu un to pašu brauktuvi, ja iepriekšējā posmā satiksme virzījās pa vienvirziena ceļu vai pa ceļu ar vairākām vienvirziena brauktuvēm, jālieto simbols A,23.

(b) Zīme ar šo simbolu jāatkārto posma sākumā un visā posmā tik bieži, cik tas var būt nepieciešams.

24. Satiksmes sastrēgums

(a) Brīdināšanai, ka uz priekšā esošā ceļa posma var būt satiksmes sastrēgums, jālieto simbols A,24.

(b) Šis simbols var būt pavērsts uz otru pusi.

25. Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru

Brīdināšanai par dzelzceļa pārbrauktuvi, kas aprīkota ar barjeru vai pusbarjeru abās dzelzceļa līnijas pusēs, jālieto simbols A,25.

26. Citas dzelzceļa pārbrauktuves

Brīdināšanai par citām dzelzceļa pārbrauktuvēm jālieto atbilstoši simboli A,26a vai A, 26b vai A,27.

27. Krustojums ar tramvaja sliedēm

Brīdināšanai par tramvaja sliežu šķērsošanu, izņemot gadījumus, kad šāds krustojums ir pārbrauktuve, saskaņā ar šīs Konvencijas 1. pantu, tiek lietots simbols A,27.

PIEZĪME — ja tiek uzskatīts par nepieciešamu brīdināt par ceļa un dzelzceļa sliežu krustojumu, kur dzelzceļa transports pa sliedēm virzās ļoti lēni un satiksmi uz ceļa regulē vagonus pavadošais dzelzceļnieks, jālieto zīme A,32, kā aprakstīts turpmāk 32.punktā.

28. Pārbrauktuvju tiešā tuvumā

uzstādāmās zīmes

(a) Šīs Konvencijas 35.panta 2.punktā minētajai zīmei A,28 ir trīs paraugi: A,28a, A,28b un A,28c.

(b) Paraugiem A,28a un A,28b ir balts vai dzeltens fons un melna vai sarkana apmale; paraugam A,28c ir balts vai dzeltens fons un melna apmale; uzrakstam uz A,28c zīmes jābūt ar melniem burtiem. A,28b paraugs ir izmantojams tikai tad, ja dzelzceļa līnijai ir vismaz divi sliežu ceļi; lietojot A,28c parauga zīmi, papildzīme jāuzstāda tikai tad, ja dzelzceļa līnijai ir vismaz divi sliežu ceļi; šajā gadījumā jānorāda sliežu ceļu skaits.

(c) Krustojošos plākšņu garumam zīmē ir jābūt vismaz 1,20 m. Ja nav pietiekoši daudz vietas, zīme var tikt novietota ar smailēm uz augšu un uz leju.

29. Papildus zīmes, tuvojoties

dzelzceļa pārbrauktuvēm

vai paceļamiem tiltiem

(a) Šīs Konvencijas 9.panta 5.punktā minētās pamatnes ir zīmes A,29a, A,29b un A,29c. Svītrām ir jābūt ar slīpumu uz leju pret brauktuvi.

(b) Brīdinājuma zīmes par dzelzceļa pārbrauktuvi vai paceļamu tiltu var tikt novietotas virs zīmēm A,29b un A,29c tādā pašā veidā kā tās ir novietojamas virs zīmes A,29a.

30. Lidlauks

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu, pār kuru nelielā augstumā paceļas vai nolaižas lidmašīnas, jālieto simbols A,30.

(b) Simbols var būt pavērsts uz otru pusi.

31. Sānvējš

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu, uz kura bieži ir spēcīgs sānvējš, jālieto simbols A,31.

(b) Simbols var būt pavērsts uz otru pusi.

32. Pārējās briesmas

(a) Brīdināšanai par ceļa posmu, kurā ir citas briesmas nekā tās, kas uzskaitītas augstāk 1.–31.punktā vai šī pielikuma B sadaļā, var tikt lietots simbols A,32.

(b) Tomēr Līgumslēdzējas Puses var brīvi pieņemt grafiskos simbolus saskaņā ar šīs Konvencijas 3.panta 1.punkta (a) apakšpunkta prasībām.

(c) Zīme A,32 var tikt lietota īpaši tad, ja ir jābrīdina par tādu dzelzceļa līniju šķērsošanu, pa kurām dzelzceļa transports virzās ļoti lēni un satiksmi uz ceļa regulē sliežu transportu pavadošais dzelzceļnieks.

B sadaļa

PRIEKŠROCĪBAS ZĪMES

PIEZĪME — krustojumā ar ceļu, kas šajā krustojumā maina virzienu (pagriežas), zem zīmes, kas brīdina par krustojumu, vai zem priekšrocības zīmes var tikt uzstādīta papildzīme H,8 ar krustojuma shēmu, kurā norādīts galvenā ceļa virziens neatkarīgi no tā, vai tās ir krustojumā vai ne.

1. Zīme "DODIET CEĻU"

(a) Prasības "DODIET CEĻU" apzīmēšanai ir jālieto zīme B,1. Tā ir vienādmalu trijstūris ar vienu malu horizontāli un pretējo virsotni lejā. Tās fons ir balts vai dzeltens un apmale sarkana. Uz zīmes nav jāattēlo nekāds simbols.

(b) Vidēja izmēra zīmes malas garumam ir jābūt aptuveni 0,90 m; maza izmēra zīmes malas garumam ir jābūt ne mazākam kā 0,60 m.

2. Zīme "STOP"

(a) Zīme "STOP" ir zīme B,2, kam ir divi paraugi:

(i) B,2a paraugs ir astoņstūris ar sarkanu fonu, uz kura ir vārds "STOP" baltiem burtiem angļu valodā vai attiecīgās valsts valodā; vārda augstums nav mazāks kā viena trešdaļa no pamatnes;

(ii) B,2b paraugs ir aplis ar baltu vai dzeltenu pamatu un dzeltenu apmali, uz tā ir attēlota B,1 zīme bez jebkāda uzraksta un pie zīmes augšējās malas lieliem burtiem ir vārds "STOP" melnā vai tumši zilā krāsā, angļu valodā vai attiecīgās valsts valodā.

(b) Vidēja izmēra B,2a zīmes augstumam un vidēja izmēra zīmes B,2b diametram ir jābūt aptuveni 0,90 m; maza izmēra zīmei šiem pašiem izmēriem ir jābūt ne mazākiem kā 0,60 m.

(c) Par izvēli starp B,2a un B,2b paraugiem skat. šīs Konvencijas 5.panta 2.punktu un 10.panta 3.punktu.

3. Zīme "GALVENAIS CEĻŠ"

(a) Zīme "GALVENAIS CEĻŠ" ir zīme B,3. Tā ir kvadrāts ar vienu vertikālu diagonāli; zīmes ietvars ir melns; zīmes centrā ir dzeltens vai oranžs kvadrāts ar melnu apmali, atstarpe starp abiem kvadrātiem ir balta.

(b) Vidēja izmēra zīmes malas garumam ir jābūt aptuveni 0,50 m, maza izmēra zīmes malas garumam ir jābūt ne mazākam par 0,35 m.

4. Zīme "GALVENĀ CEĻA BEIGAS"

Zīmei "GALVENĀ CEĻA BEIGAS" ir zīme B,4. Tā sastāv no augstāk minētās zīmes B,3, kas papildināta ar pelēku vai melnu vidusjoslu, kas novilkta perpendikulāri kvadrāta apakšējai kreisajai un augšējai labajai malai vai pelēkām vai melnām līnijām, kas veido šādu joslu.

5. Zīme, kas norāda uz priekšroku

pretimbraucošajiem

(a) Ja šauros ceļa posmos, kur izmainīšanās ir apgrūtināta vai neiespējama, satiksme tiek regulēta un ja, ņemot vērā, ka vadītāji var pārskatīt ceļa posmu gan dienā, gan naktī, šo regulēšanu veic nevis uzstādot luksoforu, bet dodot priekšroku vienā virzienā braucošam transportam, jāuzstāda zīme B,5 "PRIEKŠROKA PRETIMBRAUCOŠAJIEM" tajā satiksmes pusē, kam šīs priekšrokas nav. Šī zīme norāda, ka iebraukšana šaurajā posmā ir aizliegta tikmēr, kamēr nav iespējams šo posmu izbraukt, nepiespiežot pretim braucošos transportlīdzekļus apstāties.

(b) Zīme ir apaļa ar baltu vai dzeltenu fonu un sarkanu apmali; prioritāro kustības virzienu norādošā bulta ir melna, otru virzienu norādošā bulta ir sarkana.

6. Zīme, kas norāda uz priekšroku

attiecībā pret pretimbraucošajiem

(a) Lai paziņotu vadītājiem, ka šaurā ceļa posmā tiem ir priekšroka attiecībā pret pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem, jālieto zīme B,6.

(b) Šī zīme ir taisnstūris ar zilu fonu, uz augšu norādošā bulta ir balta un otra —sarkana.

(c) Ja tiek lietota zīme B,6, otrajā šaurā ceļa posma galā transportam, kas brauc pretējā virzienā, jāuzstāda zīme B,5.

C sadaļa

AIZLIEGUMA VAI IEROBEŽOJUMA ZĪMES

I. Vispārīgs raksturojums un simboli

1. Aizlieguma vai ierobežojuma zīmēm jābūt apaļām; to diametram jābūt ne mazākam par 0,60 m ārpus apdzīvotām vietām un ne mazākam par 0,40 m vai 0,20 m zīmēm, kas aizliedz vai ierobežo apstāšanos un stāvēšanu apdzīvotās vietās.

2. Ja attiecīgo zīmju aprakstā nav noteikts citādi, aizlieguma un ierobežojuma zīmēm jābūt ar baltu vai dzeltenu fonu vai zilu fonu, ja tās aizliedz vai ierobežo apstāšanos vai stāvēšanu, un ar platu sarkanu apmali; simboliem un uzrakstiem, ja tādi ir, jābūt melnā vai tumši zilā krāsā un slīpajām svītrām, ja tādas ir, jābūt sarkanām ar slīpumu uz leju no kreisās uz labo pusi.

II. Apraksts

1. Iebraukšanas aizliegums

vai ierobežojums

(a) Paziņošanai, ka iebraukšana ir aizliegta visiem transportlīdzekļiem, jālieto zīme C,1 "IEBRAUKT AIZLIEGTS", kam ir divi paraugi: C,1a un C,1b.

(b) Paziņošanai, ka visa veida transportlīdzekļu kustība ir aizliegta abos virzienos, jālieto zīme C,2 "BRAUKT AIZLIEGTS VISIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM ABOS VIRZIENOS".

(c) Paziņošanai, ka iebraukšana (ieiešana) ir aizliegta noteiktai transportlīdzekļu vai ceļa lietotāju kategorijai, jālieto zīme, uz kuras attēlots tā transportlīdzekļa vai ceļa lietotāja siluets, kam iebraukšana (ieiešana) ir aizliegta. Zīmēm C,3a; C,3b; C,3c; C,3d; C,3e; C,3f; C,3g; C,3h; C,3i; C,3j; C,3k; un C,3l; ir šāda nozīme:

C,3a "AIZLIEGTS IEBRAUKT VISIEM MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, IZŅEMOT DIVRITEŅU MOTOCIKLUS BEZ BLAKUSVĀĢA"

C,3b "AIZLIEGTS IEBRAUKT MOTOCIKLIEM"

C,3b "AIZLIEGTS IEBRAUKT VELOSIPĒDIEM"

C,3c "AIZLIEGTS IEBRAUKT MOPĒDIEM"

C,3d "AIZLIEGTS IEBRAUKT KRAVAS AUTOMOBIĻIEM"

Tonnas norādošais skaitlis vai nu gaišā krāsā uz transportlīdzekļa silueta vai, saskaņā ar šīs Konvencijas 8.panta 4.punktu, uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes C,3e, nozīmē, ka aizliegums attiecas tikai uz transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāva atļauto pilno masu, kas pārsniedz šo skaitli.

C,3f "AIZLIEGTS IEBRAUKT MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS VELK PIEKABI, KAS NAV PUSPIEKABE VAI VIENASS PIEKABE"

Tonnas norādošais skaitlis, vai nu gaišā krāsā uz piekabes silueta vai, saskaņā ar šīs Konvencijas 8.panta 4.punktu, uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes C,3f, nozīmē, ka aizliegums attiecas tikai uz piekabes pilno masu, kas pārsniedz šo skaitli.

Gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses to uzskata par lietderīgu, tās var brīvi izvēlēties nomainīt simbolā kravas automobiļa aizmugures atveidu ar vieglā automobiļa aizmugures atveidu un kravas automobiļa piekabes simbolu ar vieglās automašīnas piekabes simbolu.

C,3g "AIZLIEGTS IEBRAUKT MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS VELK PIEKABI"

Tonnas norādošais skaitlis, vai nu gaišā krāsā uz piekabes silueta vai, saskaņā ar šīs Konvencijas 8.panta 4.punktu, uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes C,3g, nozīmē, ka aizliegums attiecas tikai uz piekabes pilno masu, kas pārsniedz šo skaitli.

C,3h "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PĀRVADĀ TĀDAS BĪSTAMAS KRAVAS, KURĀM IR PAREDZĒTA ĪPAŠA APZĪMĒJOŠA PLĀKSNE"

Lai norādītu iebraukšanas aizliegumu transportlīdzekļiem, kas pārvadā noteikta tipa bīstamu kravu, zīme C,3h var tikt lietota kopā ar papildzīmi. Informācija uz šīs papildzīmes norāda, ka aizliegums attiecas tikai uz nacionālajos tiesību aktos norādītu bīstamu kravu pārvadāšanu.

C,3i "AIZLIEGTS IET GĀJĒJIEM"

C,3j; "AIZLIEGTS IEBRAUKT PAJŪGIEM"

C,3k "AIZLIEGTS IEBRAUKT ROKAS RATIŅIEM"

C,3l; "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRAKTORTEHNIKAI"

PIEZĪME — Līgumslēdzējas Puses var brīvi neievērot zīmēs C,3a – C,3l slīpo sarkano svītru, kas savieno augšējo kreiso un apakšējo labo kvadrantus vai ar noteikumu, ka tas neapgrūtina saskatīšanu un sapratni, nepārtraukt līniju vietā, kur tā šķērso simbolu.

(d) Paziņošanai, ka iebraukšana (ieiešana) ir aizliegta vairākām transportlīdzekļu vai ceļa lietotāju kategorijām, var tikt izmantotas tik daudz aizlieguma zīmes, cik ir aizliegto klašu, vai viena aizlieguma zīme, kas norāda to transportlīdzekļu vai ceļa lietotāju siluetus, kuru iebraukšana (ieiešana) ir aizliegta. Zīmes C,4a "MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM IEBRAUKT AIZLIEGTS" un zīme C,4b "MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN PAJŪGIEM IEBRAUKT AIZLIEGTS" ir šādu zīmju piemēri.

Zīmes, uz kurām ir attēloti vairāk kā divi silueti, nevar tikt lietotas ārpus apdzīvotām vietām, un zīmes, uz kurām attēloti vairāk kā trīs silueti, nevar tikt lietotas apdzīvotās vietās.

(e) Paziņošanai, ka iebraukšana ir aizliegta transportlīdzekļiem, kuru masa vai izmēri pārsniedz noteiktas robežas, jālieto zīmes:

C,5 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU PLATUMS PĀRSNIEDZ ... METRUS"

C,6 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU AUGSTUMS PĀRSNIEDZ ... METRUS"

C,7 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU KOPĒJĀ FAKTISKĀ MASA PĀRSNIEDZ ... TONNAS"

C,8 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU SLODZE PĀRSNIEDZ ... TONNAS UZ VIENU ASI"

C,9 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM VAI TRANSPORTLĪDZEKĻU SASTĀVIEM, KURU GARUMS PĀRSNIEDZ ... METRUS".

(f) Paziņošanai, ka transportlīdzekļi nedrīkst braukt viens otram tuvāk par zīmē norādīto distanci, jālieto zīme C,10 "AIZLIEGTS BRAUKT AR DISTANCI, KAS MAZĀKA PAR ... METRIEM".

2. Nogriešanās aizliegums

Paziņošanai, ka nogriešanās (pa kreisi vai pa labi, atkarībā no bultas norādes) ir aizliegta, jālieto zīmes C,11a "AIZLIEGTS NOGRIEZTIES PA KREISI" vai C,11b "AIZLIEGTS NOGRIEZTIES PA LABI".

3. Aizliegts apgriezties braukšanai

pretējā virzienā

(a) Paziņošanai, ka aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā, jālieto zīme C,12 "AIZLIEGTS APGRIEZTIES BRAUKŠANAI PRETĒJĀ VIRZIENĀ".

(b) Simbols var būt pavērsts pretēji, ja tas ir atbilstoši.

4. Apdzīšanas aizliegums

(a) Paziņošanai, ka, papildus vispārīgajiem apdzīšanas noteikumiem, kas izklāstīti spēkā esošajos noteikumos, uz ceļa aizliegts apdzīt mehāniskos transportlīdzekļus, izņemot divriteņu mopēdus un divriteņu motociklus bez blakusvāģa, jālieto zīme C,13a "APDZĪT AIZLIEGTS".

Šai zīmei ir divi paraugi: C,13aa un C,13ab.

(b) Paziņošanai, ka apdzīt aizliegts tikai kravas automašīnām, kuru pilnā masa pārsniedz 3,5 tonnas, jālieto zīme C,13b "KRAVAS AUTOMOBIĻIEM APDZĪT AIZLIEGTS"

Šai zīmei ir divi paraugi: C,13ba un C, 13bb.

Uzraksts uz zem zīmes novietotas papildzīmes saskaņā ar šīs Konvencijas 8.panta 4.punktu var mainīt pilno masu, no kuras aizliegums ir spēkā.

5. Ātruma ierobežojums

(a) Paziņošanai par ātruma ierobežojumu jālieto zīme C,14 "MAKSIMĀLAIS ĀTRUMS IEROBEŽOTS LĪDZ NORĀDĪTAJAM". Uz zīmes attēlotais skaitlis norāda maksimālo ātrums tādās mērvienībās, kādas parasti tiek lietotas transportlīdzekļa ātruma izteikšanai attiecīgajā valstī. Pēc vai zem norādītā ātruma var būt pieraksts Km (kilometri) vai m (jūdzes).

(b) Lai norādītu ātruma ierobežojumu, kas attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa pārsniedz noteikto skaitli, šo skaitli ietverošs uzraksts jāpievieno uz papildzīmes zem zīmes saskaņā ar šīs Konvencijas 8.panta 4.punktu.

6. Aizliegums lietot skaņas signālu

Paziņošanai, ka skaņas signālu ir aizliegts lietot, izņemot, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumu, jālieto zīme C,15 "AIZLIEGTS LIETOT SKAŅAS SIGNĀLU". Šo zīmi, ja tā nav uzstādīta apdzīvotas vietas sākumā blakus vai tūlīt aiz zīmes, kas nosaka apdzīvoto vietu, lieto ar papildzīmi H,2, kas aprakstīta šī pielikuma H sadaļā, un parāda darbības zonu, kurā aizliegums ir spēkā. Šo zīmi ieteicams nenovietot apdzīvotas vietas sākumā, kad aizliegums ir spēkā visās apdzīvotās vietās, ja ir noteikts, ka apdzīvotas vietas sākumā novietota zīme informē ceļa lietotājus, ka attiecīgajā valstī esošie noteikumi par apdzīvotām vietām ir spēkā no šīs vietas uz priekšu.

7. Aizliegums turpināt ceļu

neapstājoties

(a) Paziņošanai par to, ka tuvumā atrodas muita, pie kuras apstāšanās ir obligāta, jālieto zīme C,16 "AIZLIEGTS TURPINĀT CEĻU NEAPSTĀJOTIES". Neraugoties uz šīs Konvencijas 8.pantu, uz šīs zīmes esošajam simbolam ir jāietver vārds "muita" ( Customs ), vēlams, divās valodās; Līgumslēdzējām pusēm, kas lieto C,16 zīmi, jāveic visi pasākumi, lai panāku reģionālu vienošanos par to, lai šis vārds parādītos vienā un tajā pašā valodā uz visām zīmēm, ko tie uzstāda.

(b) Šī zīme var arī tikt lietota, lai paziņotu vadītājiem, ka ceļa turpināšana bez apstāšanās ir aizliegta citu iemeslu dēļ; šajā gadījumā vārds "muita" ir jānomaina ar citu īsu uzrakstu, kas norāda apstāšanās iemeslu.

8. Aizlieguma vai ierobežojuma

beigšanās

(a) Vieta, kurā beidzas visi uz braucošiem transportlīdzekļiem attiecināmie aizliegumi, jānorāda ar zīmi C,17a "VISU UZ BRAUCOŠIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM ATTIECINĀMO VIETĒJO AIZLIEGUMU BEIGŠANĀS". Šai zīmei jābūt apaļai ar baltu vai dzeltenu fonu. Tai nav apmales vai arī ir tikai melna svītra gar malu, uz tās attēlota diagonāla josla, kas ir slīpa no kreisās puses uz leju, tā var būt melna vai pelēka, vai arī veidota no melnām vai pelēkām līnijām.

(b) Vieta, kurā beidzas uz braucošiem transportlīdzekļiem attiecināms konkrēts ierobežojums vai aizliegums, ir jānorāda ar zīmi C,17b "ĀTRUMA IEROBEŽOJUMA BEIGŠANĀS", C,17c "APDZĪŠANAS AIZLIEGUMA BEIGŠANĀS", C,17d "APDZĪŠANAS AIZLIEGUMA KRAVAS AUTOMOBIĻIEM BEIGŠANĀS".

Šīm zīmēm jābūt līdzīgām zīmei C,17a, bet papildus uz tām gaiši pelēkā krāsā jānorāda simbols aizliegumam vai ierobežojumam, kas ir beidzies.

(c) Neraugoties uz šīs Konvencijas 6.panta 1.punkta prasībām, šajā 8.punktā minētās zīmes var būt novietotas pretimbraucošo transportlīdzekļu vadītājiem paredzēto zīmju otrā pusē.

9. Apstāšanās un stāvēšanas

aizliegumi un ierobežojumi

(a) (i) Vietas, kur stāvēšana ir aizliegta, jāapzīmē ar zīmi C,18 "STĀVĒŠANA AIZLIEGTA"; vietas, kur apstāšanās un stāvēšana ir aizliegta, jāapzīmē ar zīmi C,19 "APSTĀŠANĀS UN STĀVĒŠANA AIZLIEGTA".

(ii) Zīme C,18 var tikt aizstāta ar apaļu zīmi ar sarkanu apmali un sarkanu slīpu šķērssvītru un melnas krāsas attiecīgajā valstī lietotu burtu vai ideogrammu, kas apzīmē "Stāvēšana", uz balta vai dzeltena fona.

(iii) Aizlieguma apjoms var būt ierobežots ar uzrakstiem uz papildzīmes zem zīmes, norādot šādus gadījumus:

• nedēļas vai mēneša dienas vai diennakts laiku, kad aizliegums ir spēkā;

• ilgumu, pēc kura stāvēšana ir aizliegta ar zīmi C,18 vai apstāšanās un stāvēšana ir aizliegta ar zīmi C,19;

• izņēmumus, kas tiek pieļauti noteiktām ceļa lietotāju grupām.

(iv) Ilgums, pēc kura apstāšanās vai stāvēšana ir aizliegta, var arī būt uzrakstīts zīmes apakšdaļā uz zīmes sarkanā apļa, un nevis norādīts uz papildzīmes.

(b) (i) Vietās, kur stāvēšana ir atļauta pārmaiņus ceļa vienā un otrā pusē, zīmes C,20a un C,20b "MAINĪGA STĀVĒŠANA " ir jālieto zīmes C,18 vietā.

(ii) Stāvēšanas aizliegumam jāattiecas zīmes C,20a pusē uz nepāra datumiem un zīmes C,20b pusē uz pāra datumiem; pušu maiņas laiks jāparedz nacionālajos tiesību aktos, un tam nav jābūt pusnaktī. Nacionālajos tiesību aktos var arī paredzēt cita veida maiņu un nevis pa dienām; šajā gadījumā skaitļi I un II ir jāaizvieto ar mainīgo periodu norādošām zīmēm, piem., 1–15 un 16–31, ja maiņa notiek mēneša pirmajā un sešpadsmitajā dienās.

(iii) Valstis, kas nav pieņēmušas zīmes C,19; C,20a un C,20b, var lietot zīmi C,18, kas papildināta ar papildus uzrakstiem, kā to paredz šīs Konvencijas 8.panta 4.punkts.

(c) (i) Izņemot īpašus gadījumus, zīmes jānovieto tā, lai to plakne ir perpendikulāra ceļa ass līnijai vai nelielā leņķī pret plakni, kas ir perpendikulāra šai asij.

(ii) Visiem stāvēšanas ierobežojumiem un aizliegumiem ir jābūt spēkā tikai tajā brauktuves pusē, kurā zīme ir uzstādīta.

(iii) Ja nav norādīts citādi:

• uz papildzīmes H,2, kas minēta šī pielikuma H sadaļā, un kas norāda attālumu, kādā aizliegums ir spēkā; vai

• saskaņā ar šī punkta (c) (v) apakšpunktu

aizliegums ir spēkā, sākot ar zīmes atrašanās vietu līdz nākošā ceļa pievienošanās vietai.

(iv) Papildzīme H,3a vai H,4a, kas attēlota šī pielikuma H sadaļā, var tikt novietota zem zīmes vietā, kur aizliegums sākas. Papildzīme H,3b vai H,4b, kas attēlota šī pielikuma H sadaļā, var tikt novietota zem zīmēm, kas aizliegumu atkārto.

Turpmāka aizlieguma zīme, kas papildināta ar zīmi H,3c vai H,4c, kas attēlota šī pielikuma H sadaļā, var tikt novietota vietā, kur aizliegums beidzas. Zīmes H,3 ir novietojamas paralēli ceļa ass līnijai un zīmes H,4 perpendikulāri šai ass līnijai. Attālumiem, ja tādi ir parādīti uz zīmes H,3, ir jānozīmē attālums, kādā aizliegums ir spēkā bultas norādītajā virzienā.

(v) Ja aizliegums beidzas pirms nākošā ceļa pievienošanās vietas, jāuzstāda zīme, kas aprīkota ar papildus aizlieguma beigšanās zīmi kā aprakstīts iepriekš (c) (iv) apakšpunktā,. Tomēr, ja aizliegums ir spēkā tikai īsā posmā, atļauts uzstādīt tikai vienu zīmi, uz kuras sarkanajā aplī norādīts attiecīgais attālums vai kas aprīkota ar papildzīmi H,3.

(vi) Vietās, kur uzstādīti stāvvietu kases aparāti, jānorāda, ka par stāvēšanu ir jāmaksā un šādu stāvēšanu ierobežo skaitītāja darbības laiks.

(vii) Zonās, kur stāvēšanas ilgums ir ierobežots, bet par to nav jāmaksā, šis ierobežojums tā vietā, lai tiktu norādīts ar zīmi C,18, kas aprīkota ar papildzīmēm, var tikt paziņots ar zilu joslu aptuveni 2 m augstumā uz apgaismes stabiem, kokiem, u.c. brauktuves malā vai ar līnijām uz apmales.

D sadaļa

RĪKOJUMA ZĪMES

I. Vispārīgais raksturojums un simboli

1. Rīkojuma zīmēm jābūt apaļām, izņemot zīmes D,10, kas aprakstītas šīs sadaļas 10.punkta II apakšpunktā, kam ir jābūt taisnstūrveida; to diametrs nedrīkst būt mazāks par 0,60 m ārpus apdzīvotām vietām un mazāks par 0,40 m apdzīvotās vietās. Tomēr zīmes ar diametru, kas nav mazāks par 0,30 m var tikt lietotas apvienojumā ar luksofora signāliem vai uz satiksmes saliņām.

2. Ja nav noteikts citādi, zīmēm jābūt zilā krāsā un attēlotajiem simboliem baltiem vai gaišā krāsā vai — alternatīvi, zīmēm jābūt baltām ar sarkanu svītru gar malu un attēlotajiem simboliem — melniem.

II. Apraksts

1. Braukšanas virziena norādījums

Braukšanas virziens, kādā transportlīdzeklim ir atļauts braukt vai vienīgie virzieni, kādos transportlīdzekļiem ir atļauts braukt, jānorāda ar zīmes D,1 "ATĻAUTAIS BRAUKŠANAS VIRZIENS" D,1a paraugu, uz kura attēlotā bulta vai bultas norāda attiecīgo virzienu vai virzienus. Tomēr, D,1a vietā var tikt lietota zīme D,1b, neraugoties uz šīs sadaļas I iedaļas noteikumiem. Zīme D,1b ir melna ar baltu ietvaru gar malu un baltu simbolu.

2. Apbraukt pa šo pusi

Zīme D,2 "APBRAUKT PA ŠO PUSI", kas, neraugoties uz šīs Konvencijas 6.panta 1.punkta prasībām, novietota uz saliņas vai pirms šķēršļa uz brauktuves, nozīmē, ka transportlīdzekļiem saliņa vai šķērslis jāapbrauc pa bultas norādīto pusi.

3. Braukšana pa loku

Zīme D,3 "BRAUKŠANA PA LOKU" norāda vadītājiem, ka tiem jāievēro noteikumi, kas attiecas uz braukšanu pa loku.

4. Velosipēdu ceļš

Zīme D,4 "VELOSIPĒDU CEĻŠ" norāda velosipēdistiem, ka ceļš, kura sākumā zīme ir uzstādīta, paredzēts viņiem, un norāda citu transportlīdzekļu vadītājiem, ka tiem nav tiesību šo ceļu lietot. Velosipēdistiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas virzās gar brauktuvi, gājēju ceļu vai jātnieku ceļu tajā pašā virzienā. Tomēr, arī mopēdu vadītājiem ir pienākums šajos pašos apstākļos lietot velosipēdu ceļu, ja to paredz nacionālie tiesību akti vai ja par šo prasību informē papildzīme ar zīmes C,3d simbolu.

5. Gājēju ceļš

Zīmei D,5 "GĀJĒJU CEĻŠ" informē gājējus, ka ceļš, kura sākumā zīme ir uzstādīta, paredzēts viņiem, un norāda citiem ceļa lietotājiem, ka tiem nav tiesību šo ceļu lietot. Gājējiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas virzās gar brauktuvi, velosipēdu ceļu vai jātnieku ceļu tajā pašā virzienā.

6. Jātnieku ceļš

Zīme D,6 "JĀTNIEKU CEĻŠ" informē jātniekus, ka ceļš, kura sākumā zīme ir uzstādīta, paredzēts viņiem, un norāda citiem ceļa lietotājiem, ka tiem nav tiesību šo ceļu lietot. Jātniekiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas virzās gar brauktuvi, velosipēdistu ceļu vai gājēju ceļu tajā pašā virzienā.

7. Minimālais braukšanas ātrums

Zīme D,7 "MINIMĀLAIS BRAUKŠANAS ĀTRUMS" norāda, ka transportlīdzekļiem, kas izmanto šo ceļu, kura sākumā tā ir uzstādīta, jābrauc ar ātrumu, kas nav mazāks par zīmē norādīto; skaitlis uz zīmes izsaka šo ātrumu mērvienībās, kas parasti tiek lietotas transportlīdzekļu ātruma izteikšanai attiecīgajā valstī. Pēc norādošā ātruma skaitļa var būt pievienots "km" (kilometri) vai "m" (jūdzes).

8. Minimālā braukšanas

ātruma beigas

Zīme D,8 "MINIMĀLĀ BRAUKŠANAS ĀTRUMA BEIGAS" nozīmē, ka zīmes D,7 prasība par minimālo braukšanas ātrumu vairs nav spēkā. Zīmei D,8 ir identiska zīmei D,7, izņemot to, ka šķērsām tai ir slīpa sarkana svītra no augšējās labās uz apakšējo kreiso malu.

9. Sniega ķēdes obligātas

Zīme D,9 "SNIEGA ĶĒDES OBLIGĀTAS" nozīmē, ka transportlīdzekļa, kas virzās pa ceļu, kura sākumā tā ir uzstādīta, vismaz diviem dzenošajiem riteņiem, jābūt aprīkotiem ar sniega ķēdēm.

10. Obligātais virziens

transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu

Zīmes D,10a; D,10b un D,10c norāda obligāto braukšanas virzienu transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamas kravas.

11. Piezīmes par zīmju D,4; D,5

un D,6 kombināciju

(a) Paziņošanai, ka stiga vai celiņš ir paredzēts divām ceļa lietotāju kategorijām un to aizliegts lietot citiem, jāizmanto rīkojuma zīmes, uz kurām attēloti divu ceļa lietotāju kategoriju simboli, kam atļauts lietot stigu vai celiņu, kura sākumā šī zīme ir izstādīta.

(b) Ja simboli novietoti viens blakus otram un atdalīti ar vertikālu līniju caur zīmes centru, katrs no simboliem norāda, ka attiecīgajai kategorijai jālieto tai paredzētā stigas vai celiņa puse, un norāda, ka citiem ceļa lietotājiem šo pusi lietot nav atļauts. Abām stigas vai celiņa pusēm jābūt skaidri atdalītām ar fiziskiem līdzekļiem vai ceļa apzīmējumu.

(c) Ja simboli novietoti viens virs otra, zīme norāda attiecīgo kategoriju ceļa lietotājiem, ka tie var kopīgi lietot stigu vai celiņu. Simboli var tikt izvietoti brīvā secībā. Kur nepieciešams, nacionālajos tiesību aktos jāparedz piesardzības pasākumi, kas jāievēro abām ceļa lietotāju kategorijām.

Zīmes D,11a un D,11b ir zīmju D,4 un D,5 kombināciju piemēri.

E sadaļa

NORĀDĪJUMA ZĪMES

I. Vispārīgais raksturojums un simboli

Norādījuma zīmēm parasti ir kvadrāta vai taisnstūra forma ar zilu pamatni un gaišas krāsas simbolu vai uzrakstu vai gaišu pamatni un tumšas krāsas simbolu vai uzrakstu.

II. Apraksts

1. Zīmes, kas norāda par noteikumiem

vai briesmām, kas attiecas uz vienu vai vairākām braukšanas joslām

Zemāk uzskaitītās zīmes nozīmē, ka noteikums vai brīdinājums par briesmām attiecas tikai uz vienu vai vairākām braukšanas joslām, kas apzīmētas ar garenapzīmējumiem, uz daudzjoslu brauktuvi satiksmei, kas brauc vienā un tajā pašā virzienā. Tās var arī norādīt joslas, kas paredzētas pretim braucošajai satiksmei. Zīme, kas attiecas uz noteikumu vai briesmu brīdinājumu, jānorāda uz katras no attiecīgajām bultām:

(i) E,1a "MINIMĀLAIS BRAUKŠANAS ĀTRUMS JOSLĀM".

(ii) E,1b "MINIMĀLAIS BRAUKŠANAS ĀTRUMS JOSLAI". Šī zīme var tikt lietota "lēni braucošu transportlīdzekļu joslas" izveidošanai.

(iii) E,1c "MAKSIMĀLĀ ĀTRUMA IEROBEŽOJUMS JOSLĀM". Ievietoto zīmju apmalēm jābūt sarkanām un burtiem melniem.

2. Zīmes, kas norāda

autobusiem paredzētās joslas

Zīmes E,2a un E,2b ir piemēri zīmēm, kas norāda sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem paredzēto joslu stāvokli saskaņā ar 26bis.panta 2.punktu.

3. Zīme "VIENVIRZIENA CEĻŠ"

(a) Ja ir nepieciešams norādīt, ka ceļš vai brauktuve ir vienvirziena, var tikt uzstādītas divas dažādas zīmes "VIENVIRZIENA CEĻŠ":

(i) zīme E,3a, kas novietota aptuveni perpendikulāri brauktuves asij; tās pamatne ir kvadrātveida;

(ii) zīme E,3b, kas novietota aptuveni paralēli brauktuves asij; tās pamatne ir pagarināts taisnstūris, kura garāka mala ir horizontāla. Vārds "vienvirziena" (One way) var tikt uzrakstīts uz E,3b zīmes bultas valsts valodā vai vienā attiecīgās valsts valsts valodā.

(b) Zīmes E,3a un E,3b var tikt uzstādītas neatkarīgo no tā, vai pie iebrauktuves attiecīgajā ceļā ir uzstādītas aizlieguma vai rīkojuma zīmes.

4. Virziena iepriekšējas izvēles zīme

Zīmes piemērs virziena iepriekšējai izvēlei krustojumos uz vairākjoslu ceļiem: E,4

5. Zīmes, kas informē par uzbraukšanu

vai nobraukšanu no automaģistrāles

(a) Zīme E,5a "AUTOMAĢISTRĀLE" jāuzstāda vietās, kur stājas spēkā īpaši noteikumi, kas ir jāievēro uz automaģistrāles.

(b) Zīme E,5b "AUTOMAĢISTRĀLES BEIGAS" jāuzstāda vietās, kur šie noteikumi pārstāj būt spēkā.

(c) Zīme E,5b var tikt arī lietota un atkārtota, lai brīdinātu par automaģistrāles beigām; attālums starp katru no šādam mērķim uzstādītām zīmēm un automaģistrāles beigām jānorāda zīmes apakšējā daļā.

(d) Šīm zīmēm jābūt vai nu ar zilu vai zaļu fonu.

6. Zīmes, kas informē par uzbraukšanu

vai nobraukšanu no ceļa,

uz kuru attiecas tādi paši noteikumi

kā uz automaģistrāli

(a) Zīme E,6a "AUTOCEĻŠ" jāuzstāda vietā, no kuras stājas spēkā īpaši noteikumi satiksmei uz ceļiem, kas nav automaģistrāles, un kas paredzēti automobiļu satiksmei un neapkalpo ceļam piegulošos īpašumus. Zem zīmes E,6a var tikt novietota papildzīme, lai parādītu, ka izņēmuma kārtā ir atļauta transportlīdzekļu piebraukšana ceļam piegulošajiem īpašumiem.

(b) Zīme E,6b "AUTOCEĻA BEIGAS" var arī tikt lietota un atkārtota, lai brīdinātu par ceļa beigšanos; attālums starp katru šim mērķim uzstādīto zīmi un ceļa beigām jānorāda zīmes apakšējā daļā.

(c) Šīm zīmēm jābūt vai nu ar zilu vai zaļu fonu.

7. Zīmes, kas norāda

apdzīvotas vietas sākumu un beigas

(a) Uz zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu, jānorāda tās nosaukums vai simbols ar apdzīvotas vietas siluetu, vai abi divi kopā. Zīme E,7a; E,7b, E,7c un E,7d ir piemēri zīmēm, kas norāda uz apdzīvotas vietas sākumu.

(b) Apdzīvotas vietas beigas jānorāda ar identisku zīmi, izņemot to, ka tai jābūt ar sarkanas krāsas slīpu joslu vai paralēlām līnijām no augšējās labās malas līdz kreisajai apakšējai malai. Zīmes E,8a, E,8b, E,8c un E,8d ir piemēri zīmēm, kas norāda uz apdzīvotas vietas beigām.

Neraugoties uz šīs Konvencijas 6.panta 1.punkta prasībām, šīs zīmes var būt novietotas otrā pusē zīmēm, kas norāda apdzīvotu vietu.

(c) Šajā punktā aplūkotās zīmes jālieto saskaņā ar šīs Konvencijas 13bis.panta 2.punkta prasībām.

8. Zonu zīmes

(a) Zonas sākums.

(i) Lai norādītu, ka zīme attiecas uz noteiktu zonu (zonāla spēkā esamība), zīmei ir jābūt attēlotai uz taisnstūrveida pamatnes ar gaišu fonu. Vārds "zona" ( zone ) vai tā ekvivalents valsts valodā var tikt rakstīts virs vai zem zīmes uz pamatnes. Īpašas detaļas par ierobežojumiem, aizliegumiem vai saistībām, ko zīme paredz, var būt norādītas zem zīmes uz pamatnes vai uz papildzīmes.

Zīmes, kas attiecas uz visiem ceļiem zonā (zonāla spēkā esamība), jāuzstāda uz visiem ceļiem, pa kuriem var piekļūt attiecīgajai zonai. Vēlams, lai zonā būtu iekļauti tikai līdzīga rakstura ceļi.

(ii) Zīmes E,9a; E,9b; E,9c un E,9d ir piemēri zīmēm, kas attiecas uz visiem ceļiem zonā (zonāla spēkā esamība):

E,9a — stāvēšanas aizlieguma zona;

E,9b — stāvēšanas aizlieguma noteiktos laikos zona;

E,9c — stāvēšanas zona;

E,9d — maksimālā ātruma ierobežojuma zona.

(b) Izbraukšana no zonas.

(i) Lai norādītu izbraukšanu no zonas, kas apzīmēta ar zonas zīmi, jāuzstāda tāda pati zīme uz taisnstūra pamatnes ar gaišu fonu. Melnai vai pelēkai diagonālai svītrai vai paralēlām melnām vai pelēkām līnijām jāveido lejupejoša svītra šķērsām zīmei no labās uz kreiso pusi.

Zīmes, kas norāda uz izbraukšanu no zonas, jāuzstāda uz visiem ceļiem, kas var tikt lietoti, lai izbrauktu no zonas.

(ii) Zīmes E,10a, E,10c un E,10d ir piemēri zīmēm, kas norāda par izbraukšanu no zonas, kurā zīme attiecas uz visiem ceļiem (zonāla spēkā esamība):

E,10a — stāvēšanas aizlieguma zonas beigas;

E,10b — stāvēšanas aizlieguma noteiktos laikos zonas beigas;

E,10c — stāvēšanas zonas beigas;

E,10d — maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas.

9. Zīmes, kas norāda par iebraukšanu vai izbraukšanu no tuneļa,

kur ir spēkā īpaši noteikumi

(a) Zīme E,11a "TUNELIS" var tikt lietota un atkārtota, lai norādītu par tuvošanos tunelim; katrai šim mērķim uzstādītajai zīmei jābūt vai nu tās apakšdaļā norādītam attālumam no zīmes līdz tunelim, kur ir spēkā īpaši noteikumi, vai papildzīmei H,1, kas aprakstīta šī pielikuma H sadaļā.

Uz zīmes var būt arī norādīts tuneļa garums un nosaukums.

(b) Zīme E,11b "TUNEĻA BEIGAS" var būt uzstādīta vietā, no kuras vairs nav spēkā īpašie noteikumi.

10. Zīme "GĀJĒJU PĀREJA"

(a) Zīme E,12a "GĀJĒJU PĀREJA" tiek lietota, lai norādītu gājējiem un vadītājiem gājēju pārejas atrašanās vietu. Zīmes fonam jābūt zilam vai melnam, trijstūrim — baltam vai dzeltenam un simbolam — melnam vai tumši zilam; zīmē attēlotais simbols ir A,12.

(b) Tomēr var tikt lietotas arī zīme E,12b neregulāra piecstūra formā ar zilu fonu un baltu simbolu vai zīme E,12c ar tumšu fonu un baltu simbolu.

11. Zīme "SLIMNĪCA"

(a) Zīme jālieto, lai paziņotu transportlīdzekļu vadītājiem, ka tiem jāievēro piesardzības pasākumi, kas ir spēkā medicīnas iestāžu tuvumā, īpaši, ka tiem būtu jāizvairās no nevajadzīgas trokšņošanas. Šai zīmei ir divi paraugi: E,13a un E,13b.

(b) Sarkanais krusts uz zīmes E,13b var tikt aizvietots ar kādu no simboliem, kas minēti F sadaļas II iedaļas 1.punktā.

12. Zīme "STĀVVIETA"

(a) Zīme E,14a "STĀVVIETA", kas var tikt uzstādīta paralēli ceļa asij, norāda vietas, kur atļauta transportlīdzekļu stāvēšana. Pamatnei jābūt kvadrātveida. Uz tās jābūt burtam vai ideogrammai, kas attiecīgajā valstī nozīmē "Stāvvieta" Zīmes fonam jābūt zilā krāsā.

(b) Virzienu uz stāvvietu vai transportlīdzekļu kategorijas, kam tā ir paredzēta var norādīt uz pašas zīmes vai uz papildzīmes zem zīmes. Šādi uzraksti var arī ierobežot atļauto stāvēšanas ilgumu vai norādīt, ka no stāvvietas var piekļūt sabiedriskajam pasažieru transportam, norādot "+" zīmi, kam seko transporta veida norādījums vārdiski vai simbola formā.

Zīmes E,14b un E,14c ir piemēri zīmēm, kas var tikt lietotas, lai norādītu stāvvietu tādiem transportlīdzekļiem, kuru vadītāji vēlas izmantot sabiedrisko pasažieru transportu.

13. Zīmes, kas norāda autobusa

vai tramvaja pieturu

E,15 "AUTOBUSA PIETURA" un E,16 "TRAMVAJA PIETURA"

F sadaļa

INFORMĀCIJAS UN SERVISA ZĪMES

I. Vispārīgs raksturojums un simboli

1. "F" zīmēm jābūt ar zilu vai zaļu fonu; uz tām jāattēlo balts vai dzeltens taisnstūris ar simbolu.

2. Uz zilas vai zaļas joslas zīmes lejasdaļā var būt baltā krāsā norādīts attālums līdz attiecīgajai pakalpojumu vietai vai līdz uz to vedošā ceļa sākumam; uz zīmes ar simbolu F,5 tādā pašā veidā var būt norādīti vārdi "Viesnīca "( HOTEL ) vai "Motelis" ( MOTEL ). Zīmes var būt arī uzstādītas pie ceļiem, kas ved uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas vietu un šajā gadījumā uz tām ir virzienu norādoša balta bulta zilās vai zaļās daļas lejasdaļā. Simbolam jābūt melnā vai tumši zilā krāsā, izņemot simbolus F,1a, F,1b un F,1c, kas jāattēlo sarkani.

II. Apraksts

1. Simbols "PIRMĀS PALĪDZĪBAS PUNKTS"

Jālieto simboli, kas attiecīgajās valstīs apzīmē pirmās palīdzības punktus. Šiem simboliem jābūt sarkanā krāsā. Simbolu piemēri ir F,1a; F,1b un F,1c.

2. Dažādi simboli

F,2 "AVĀRIJAS DIENESTS"

F,3 "TELEFONS"

F,4 "DEGVIELAS UZPILDES STACIJA"

F,5 "VIESNĪCA VAI MOTELIS"

F,6 "RESTORĀNS"

F,7 "ATSPIRDZINĀJUMI VAI KAFEJNĪCA"

F,8 "ATPŪTAS VIETA"

F,9 "GĀJĒJU MARŠRUTA SĀKUMS"

F,10 "KEMPINGA VIETA"

F,11 "KEMPINGPIEKABJU VIETA"

F,12 "KEMPINGA UN KEMPINGPIEKABJU VIETA"

F,13 "JAUNIEŠU TŪRISTU MĪTNE"

G sadaļa

VIRZIENA, VIETAS VAI RĀDĪTĀJU ZĪMES

I. Vispārīgs raksturojums un simboli

1. Informatīvās zīmes parasti ir taisnstūrveida; tomēr virziena zīmes var būt pagarināta taisnstūra veidā ar garāko malu horizontāli un beigties ar bultas smaili.

2. Informatīvajās zīmēs jāattēlo vai nu balti vai gaišas krāsas simboli vai uzraksti uz tumša fona vai tumšas krāsas simboli vai uzraksti uz balta vai gaišas krāsas fona, sarkanā krāsa var tikt izmantota tikai īpašos gadījumos un nekad nedrīkst būt dominējošā.

3. Iepriekšēja virziena zīmēm vai virziena zīmēm automaģistrālēm vai ceļiem, kas uzskatāmi par automaģistrālēm, jāattēlo balti simboli vai uzraksti uz zila vai zaļa fona. Uz šādām zīmēm simboli var tikt attēloti samazinātā mērogā.

4. Zīmes, kas norāda pagaidu apstākļus, piemēram, ceļa remontu, novirzīšanos vai apbraukšanu var būt uz oranža vai dzeltena pamata ar melniem simboliem vai uzrakstiem.

5. Uz zīmēm G,1; G,4; G,5; G,6 un G,10 ieteicams norādīt vietu nosaukumu valsts vai tās valsts daļas valodā, kur atrodas minētās vietas.

II. Iepriekšējie virziena rādītāji

1. Vispārīgais gadījums

Piemēri iepriekšējiem virziena rādītājiem: G,1a; G,1b un G,1c.

2. Īpaši gadījumi

(a) Piemēri iepriekšēja virziena zīmēm "CAURVEDCEĻA CEĻA NAV (STRUPCEĻŠ)": G,2a un G,2b.

(b) Piemērs iepriekšēja virziena zīmei maršrutam, pa kuru jābrauc, lai nogrieztos pa kreisi, ja nākošajā krustojumā nogriezties pa kreisi ir aizliegts: G,3.

PIEZĪME: uz iepriekšējā virziena rādītājiem G,1 var attēlot simbolus, ko lieto uz citām zīmēm, kas informē ceļa lietotājus par ceļa vai satiksmes apstākļiem (piemēram, zīmes A,2; A,5; C,3e; C,6; E,5a; F,2).

III. Virziena rādītāji

1. Piemēri zīmēm, kas norāda vietas atrašanās virzienu: G,4a; G,4b; G,4c un G,5.

2. Piemēri zīmēm, kas norāda lidlauka atrašanās virzienu: G,6a; G,6b un G,6c.

3. Zīme G,7 norāda kempinga atrašanās virzienu.

4. Zīme G,8 norāda jauniešu tūrisma mītnes atrašanās virzienu.

5. Piemēri zīmēm, kas norāda virzienu uz stāvvietu, kas domāta transportlīdzekļiem, kuru vadītāji vēlas izmantot sabiedrisko pasažieru transportu: G,9a un G,9b. Sabiedriskā pasažieru transporta veids var tikt norādīts uz zīmes ar uzraksta vai simbola palīdzību.

PIEZĪME: virziena rādītājos G,4; G,5 un G,6 var attēlot citu zīmju simbolus, kas informē ceļa lietotājus par ceļa vai satiksmes apstākļiem (piemēram, zīmes A,2; A,5; C,3e; C,6; E,5a; F,2).

IV. Attālumus apstiprinošās zīmes

Zīme G,10 ir attālumus apstiprinošās zīmes paraugs.

Neskatoties uz to, kas paredzēts šīs Konvencijas 6.panta 1.punktā, šī zīme var tikt novietota otrā pusē citai zīmei, kas paredzēta pretējā virzienā braucošajam transportam.

V. Rādītāju zīmes

1. Zīmes, ka norāda kustības joslu

skaitu un kustības virzienu

Zīmes G,11a; G,11b un G,11c jālieto, lai informētu vadītājus par braukšanas joslu skaitu un kustības virzienu. Uz tām jābūt tikpat daudz bultām, cik ir joslu, kas paredzētas braukšanai tajā pašā virzienā; tās var arī norādīt joslas, kas paredzētas pretimbraucošajam transportam.

2. Zīmes, kas norāda

uz braukšanas joslas beigām

Zīmes G,12a un G,12b norāda vadītājiem par braukšanas joslas beigām.

3. Zīme "CAURVEDCEĻA NAV (STRUPCEĻŠ)"

Zīme G,13 "CAURVEDCEĻA NAV", kas uzstādīta ceļa sākumā norāda, ka ceļu nav iespējams caurbraukt.

4. Zīme "VISPĀRĒJI ĀTRUMA

IEROBEŽOJUMI"

Zīme G,14 "VISPĀRĒJI ĀTRUMA IEROBEŽOJUMI" jālieto, īpaši valstu robežu tuvumā, lai informētu par vispārējiem spēkā esošiem braukšanas ātruma ierobežojumiem valstī vai šajā valsts apgabalā. Valsts nosaukums un atšķirības zīme, vēlams kopā ar ģerboni, jānovieto zīmes augšdaļā. Valstī spēkā esošie braukšanas ātruma ierobežojumi uz zīmes jānorāda sekojošā secībā:

(1) apdzīvotās vietās;

(2) ārpus apdzīvotām vietām;

(3) uz automaģistrālēm.

Ja nepieciešams, var tikt lietots zīmes E,6a simbols "Autoceļš ", lai norādīti vispārējo braukšanas ātruma ierobežojumu automobiļiem uz ceļiem.

Zīmes apmalei un tās augšējai daļai jābūt zilai, valsts nosaukuma un triju kvadrātu fonam jābūt baltiem. Augšējā un centrālajos kvadrātos izmantotajiem simboliem jābūt melnā krāsā un simbolam centrālajā kvadrātā jābūt ar slīpu sarkanu svītru.

5. Zīme "CEĻŠ LIETOJAMS

VAI SLĒGTS"

(a) Zīme G,15 "CEĻŠ LIETOJAMS VAI SLĒGTS" jālieto, lai parādītu vai kalnu ceļš, īpaši tā posms, kas ietver kalnu pāreju, ir lietojams vai slēgts; zīme jānovieto pie uzbraukšanas uz ceļa vai pie ceļiem, kas ved uz attiecīgo posmu.

Ceļa posma vai kalnu pārejas nosaukums jāraksta baltā krāsā. Uz parādītās zīmes kā piemērs ir dots nosaukums " Furka ".

Laukumiem 1, 2 un 3 ir jābūt noņemamiem.

(b) Ja ceļa posms ir slēgts, laukumam 1 jābūt sarkanam un ar uzrakstu "Slēgts" ( Closed ), ja posms ir lietojams, laukumam 1 ir jābūt zaļam un ar uzrakstu "Atvērts"( Open ). Uzrakstiem jābūt baltā krāsā un, vēlams, vairākās valodās.

(c) Laukumiem 2 un 3 jābūt ar baltu fonu un melniem uzrakstiem un simboliem.

Ja ceļa posms ir lietojams, laukums 3 paliek tukšs, laukums 2, atkarībā no ceļa stāvokļa vai nu paliek tukšs, vai uz tā ir zīme D,9 "SNIEGA ĶĒDES OBLIGĀTAS" vai simbols G,16 "ĶĒDES VAI SNIEGA RIEPAS IETEICAMAS". Šim simbolam jābūt melnam.

Ja ceļa posms ir slēgts, laukums 3 norāda vietas nosaukumu, līdz kurai ceļš ir lietojams, un laukums 2 atkarībā no ceļa stāvokļa norāda vai nu "Atvērts līdz" ( Open as far as ) vai simbolu G,16, vai zīmi D,9.

6. Zīme "IETEICAMAIS ĀTRUMS"

Zīme G,17 "IETEICAMAIS ĀTRUMS" jālieto, lai norādītu braukšanas ātrumu, kādā ir ieteicams braukt, ja apstākļi to atļauj un vadītājam nav jāievēro mazāks ātrums, kas ir specifisks šai transportlīdzekļa kategorijai. Skaitlim vai skaitļu sērijai uz zīmes jānorāda ātrums mērvienībās, kādas visbiežāk tiek lietotas transportlīdzekļu ātruma izteikšanai attiecīgajā valstī. Šī mērvienība var tikt minēta uz zīmes.

7. Zīme, kas norāda ieteicamo

maršrutu kravas automobiļiem

G,18 "IETEICAMAIS MARŠRUTS KRAVAS AUTOMOBIĻIEM".

8. Zīme, kas paziņo

par apstādināšanas joslu

Zīme G,19 "APSTĀDINĀŠANAS JOSLA" jālieto, lai norādītu apstādināšanas joslu stāvā lejupceļā. Šī zīme kopā ar plāksni, kas norāda attālumu līdz apstādināšanas joslai, jāuzstāda kopā ar zīmi A,2 lejupceļa sākumā, kur bīstamā zona sākas un pie iebraukšanas vietas apstādināšanas joslā. Atkarībā no lejupceļa garuma zīme pēc nepieciešamības jāatkārto kopā ar attāluma plāksni.

Simbols var tikt veidots atkarībā no apstādināšanas joslas novietojuma attiecībā pret šo ceļu.

9. Zīmes, kas norāda

uz gājēju tiltu vai tuneli

(a) Zīme G,20 tiek lietota, lai norādītu gājēju tiltu vai tuneli.

(b) Zīme G,21 tiek lietota, lai norādītu tiltu vai tuneli bez pakāpieniem. Uz šīs zīmes var tikt attēlots simbols personām ar kustību traucējumiem.

10. Zīmes, kas norāda

par nobraukšanu no automaģistrāles

Zīmes G,22a; G,22b un G,22c ir piemēri iepriekšējām zīmēm, kas informē par nobraukšanu no automaģistrāles. Šīs zīmes norāda attālumu līdz nobraukšanas vietai saskaņā ar nacionālo tiesību aktiem ar noteikumu, ka zīmes ar vienu un divām slīpām svītrām tiek uzstādītas pie vienas trešdaļas un divām trešdaļām no attāluma starp zīmi ar trim slīpām svītrām un nobraukšanas vietu.

H sadaļa

PAPILDZĪMES

1. Šīm zīmēm jābūt vai nu ar baltu vai dzeltenu fonu un melnas, tumši zilas vai sarkanas svītras apmalei, šajā gadījumā attālumi un simboli jāattēlo melnā vai tumši zilā krāsā; vai arī ar melnu vai tumši zilu fonu un baltu, dzeltenu vai sarkanu apmali; šajā gadījumā attālumi un simboli jāattēlo baltā vai dzeltenā krāsā.

2. (a) Papildzīme H,1 norāda attālumu no zīmes līdz bīstama ceļa posma sākumam vai zonai, uz kuru noteikums attiecas.

(b) Papildzīme H,2 norāda bīstamā ceļa posma vai zonas, uz kuru noteikums attiecas, garumu.

(c) Papildzīmes tiek novietotas zem zīmēm. Tomēr, Ab parauga brīdinājuma zīmes gadījumā uz papildzīmes sniedzamā informācija var tikt norādīta zīmes apakšējā daļā.

3. Papildzīmes H,3 un H,4, kas attiecas uz stāvēšanas aizliegumu vai ierobežojumu, ir attiecīgi H,3a; H,3b un H,3c, un H,4a; H,4b un H,4c (skat. šī pielikuma C sadaļas, 9.punkta (c) apakšpunktu).

4. Regulējošās zīmes var tikt attiecinātas tikai uz noteiktiem ceļa lietotājiem, attēlojot viņu kategoriju apzīmējošo simbolu. Piemēram, H,5a un H,5b.

Gadījumos, kad regulējošā zīme neattiecas uz kādu ceļa lietotāju kategoriju, to norāda ar viņu kategoriju apzīmējošo simbolu un vārdu "izņemot" (except) attiecīgās valsts valodā. Piemēram: H,6. Ja nepieciešams, simbolu var aizvietot ar uzrakstu attiecīgajā valodā.

5. Lai norādītu stāvvietu, kas paredzēta personām ar fiziskiem traucējumiem, vienlaicīgi ar zīmēm C,18 vai E,14 jālieto plāksne H,7.

6. Papildzīme H,8 parāda krustojuma konfigurāciju, kurā ar platām svītrām norādīti galvenie ceļi un ar šaurām svītrām — ceļi, uz kuriem uzstādītas zīmes B,1 vai B,2.

7. Lai norādītu, ka priekšā esošais ceļa posms ir slidens sniega vai ledus dēļ, jālieto papildzīme H,9.

PIEZĪME VISAM 1.PIELIKUMAM:

Valstīs, kurās satiksme notiek pa kreiso pusi, zīmēm un/vai simboliem jābūt atbilstoši pavērstiem pretēji.

2.pielikums

Ceļa apzīmējumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. Ceļa brauktuves apzīmējumi jāveido no neslīdošiem materiāliem un tie nedrīkst būt augstāk nekā 6 mm virs brauktuves. Ceļa kniedes vai līdzīgs aprīkojums, ko lieto marķēšanai, nedrīkst būt augstāk par 1,5 cm virs brauktuves (vai augstāk par 2,5 cm, ja ceļa kniedes ietver gaismas atstarotājus); tiem jāatbilst ceļu satiksmes drošības prasībām.

II nodaļa

Garenapzīmējumi

A. Lielumi

2. Garenapzīmējumiem lietoto nepārtraukto vai pārtraukto līniju platumam jābūt vismaz 0,10 m.

3. Attālumam starp diviem blakus esošiem garenapzīmējumiem (dubulta līnija) jābūt no 0,10 m līdz 0,18 m.

4. Pārtrauktai līnijai jāsastāv no vienāda garuma svītrām, ko nošķir vienāda garuma pārtraukumi. Lai noteiktu svītru un pārtraukumu garumu, jāņem vērā transportlīdzekļu ātrums attiecīgajā ceļa posmā vai apvidū.

5. Ārpus apdzīvotām vietām pārtrauktai līnijai jābūt ar svītru garumu no 2 m līdz 10 m. Šī pielikuma 23.punktā minēto tuvošanās līniju veidojošajām svītrām jābūt divām līdz trīs reizes garākām nekā pārtraukumiem.

6. Apdzīvotās vietās svītru garumam un atstarpēm jābūt mazākiem nekā ārpus apdzīvotām vietām. Svītru garums var būt samazināts līdz 1 m. Dažās pilsētu galvenajās satiksmes maģistrālēs ar ātru satiksmi garenapzīmējumu raksturojumam jābūt tādam pašam kā ārpus apdzīvotām vietām.

B. Braukšanas joslu marķējumi

7. Braukšanas joslas jāmarķē ar pārtrauktām līnijām, nepārtrauktām līnijām vai citiem piemērotiem līdzekļiem.

(i) Ārpus apdzīvotām vietām

8. Uz divvirzienu ceļiem ar divām braukšanas joslām jānorāda brauktuves ass līnija ar garenapzīmējumu. Parasti tai jābūt pārtrauktai līnijai. Nepārtrauktas līnijas šim mērķim ir lietojamas tikai noteiktos apstākļos.

9. Uz trīsjoslu ceļiem braukšanas joslas parasti norāda ar pārtrauktām līnijām vietās, kur ir laba redzamība. Īpašos gadījumos un satiksmes drošības dēļ var tikt lietotas nepārtrauktas līnijas vai pārtrauktas līnijas blakus nepārtrauktām.

10. Uz brauktuvēm ar trim vai vairāk braukšanas joslām divi satiksmes virzieni jāatdala ar vienu vai divām nepārtrauktām līnijām, izņemot maiņvirziena satiksmei centrālajās joslās. Papildus tam satiksmes joslas jāapzīmē ar pārtrauktām līnijām (diagrammas 1a un 1b).

(ii) Apdzīvotās vietās

11. Apdzīvotās vietās piemērojamas šī pielikuma 8.–10.punkta rekomendācijas divvirzienu ielās un vienvirziena ielās ar vismaz divām braukšanas joslām.

12. Braukšanas joslas jāapzīmē vietās, kur brauktuves platumu samazina nomales, saliņas vai virziena saliņas.

13. Tuvojoties lieliem krustojumiem (īpaši, regulējamiem krustojumiem), ja platums ir pietiekošs divām vai vairākām transportlīdzekļu rindām, braukšanas joslas jāapzīmē kā parādīts 2. un 3. diagrammā. Šādos gadījumos joslu apzīmējumu līnijas var tikt papildinātas ar bultu apzīmējumiem (skat. šī pielikuma 39.punktu).

C. Apzīmējumi īpašām situācijām

(i) Nepārtrauktu līniju izmantošana

14. Lai uzlabotu satiksmes drošību, noteiktos krustojumos pārtrauktās līnijas (skat. 4.diagrammu) jāaizstāj vai jāpapildina ar nepārtrauktu līniju (5. un 6. diagramma).

15. Ja ir nepieciešams aizliegt lietot brauktuves daļu, kas domāta pretimbraucošajam transportam, vietās ar ierobežotu redzamību (pakalns, līkums) vai posmos, kur brauktuve ir šaura vai ir ar kādu citu īpatnību, jānosaka ierobežojumi vietās, kur redzamība ir mazāka nekā noteiktais minimums M, ar nepārtrauktu līniju, kas izvietota saskaņā ar diagrammām no 7a līdz 16.1/ Valstīs, kur tas atbilst transportlīdzekļu konstrukcijai, acu līmenis no 1 m, kā norādīts diagrammās no 7a līdz 10a, var tikt pacelts līdz 1,20 m.

16. Pieņemamā M vērtība mainās līdz ar ceļa apstākļiem. Diagrammās 7a, 7b, 8a, 8b, 8c un 8d ir attiecīgi divu un trīs joslu ceļiem parādīts līniju plāns piekalnei ar ierobežotu redzamību. Šīs diagrammas atbilst gareniskajam posmam tās pašas lappuses augšmalā un attālumam M, kas noteikts tālāk 24.punktā: A (vai D) ir punkts, kurā redzamība kļūst mazāka nekā M, kamēr C (vai B) ir punkti, kuros redzamība atkal sāk pārsniegt M. 2/

17. Kur posmi AB un CD pārklājas, t.i. redzamība uz priekšu abos virzienos kļūst lielāka par M, pirms kalna kore ir sasniegta, līnijas ir jāizveido tādā pašā veidā, bet nepārtrauktajām līnijām gar pārtrauktajām nevajadzētu pārklāties. Tas ir norādīts diagrammās 9, 10a un 10b.

18. Diagrammās 11a un 11b ir parādīts līniju stāvoklis šim pašam gadījumam līkumā ar ierobežotu redzamību divjoslu ceļam.

19. Uz trīsjoslu ceļiem ir iespējamas divas metodes. Tās ir parādītas diagrammās 8a, 8b, 8c un 8d (vai 10a un 10b). Diagramma 8a (vai 8b vai 10a) ir lietojama uz ceļiem, pa kuriem virzās ievērojams daudzums divriteņu transportlīdzekļu, un diagrammas 8c un 8d (vai 10b) — uz ceļiem, kuru satiksme sastāv galvenokārt no automobiļiem. Diagrammā 11c parādīts līniju izveidojums tam pašam gadījumam līkumā ar ierobežotu redzamību uz trīsjoslu ceļa.

20. Diagrammās 12, 13 un 14 parādītas līnijas, kas norāda uz brauktuves sašaurināšanos.

21. Diagrammās 8a, 8b, 8c, 8d, 10a un 10b slīpo pārejas līniju novirze uz centra līniju nedrīkst pārsniegt 1/20.

22. Diagrammās 13 un 14, kur parādītas līnijas, ko lieto, lai norādītu brauktuves platuma maiņu, kā arī diagrammās 15, 16 un 17, kur parādīti šķēršļi, kas pieprasa novirzīšanos no pārtrauktās līnijas (līnijām), līnijas (līniju) slīpuma novirze nedrīkst pārsniegt 1/50 uz ātrsatiksmes ceļiem un 1/20 uz ceļiem, kur kustības ātrums nepārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā). Papildus tam pirms slīpajām nepārtrauktajām līnijām jābūt uz tām attiecināmajā virzienā nepārtrauktai līnijai paralēli ceļa ass līnijai, nepārtrauktās līnijas garums ir attālums, ko var veikt vienā sekundē ar noteikto braukšanas ātrumu.

23. Ja kādā ceļa posmā kustības joslas nav nepieciešams apzīmēt ar pārtrauktām līnijām, pirms nepārtrauktās līnijas ir jābūt tuvošanās līnijai, kas sastāv no pārtrauktas līnijas vismaz 50 m garumā, atkarībā no transportlīdzekļu atļautā braukšanas ātruma uz ceļa. Ja kādā ceļa posmā joslas marķētas ar pārtrauktām līnijām, tad pirms nepārtrauktās līnijas vismaz 50 m garumā jābūt tuvošanās līnijai, atkarībā no transportlīdzekļu atļautā braukšanas ātruma uz ceļa. Marķējumu var papildināt viena vai divas bultas, kas vadītājiem norāda joslu, kuru ieņemt.

(ii) Noteikumi nepārtraukto līniju

izmantošanai

24. Redzamības robežas izvēle, lai noteiktu posmus, kuros ir vai nav ieteicams lietot nepārtrauktu līniju un līnijas garums ir kompromisam pakļauts jautājums. Sekojošā tabula sniedz ieteicamos M lielumus dažādiem tuvošanās ātrumiem: 3/

Tuvošanās ātrums M lieluma robežas

100 km/h (60 mph) 160 m līdz 320 m

80 km/h (50 mph) 130 m līdz 260 m

65 km/h (40 mph) 90 m līdz 180 m

50 km/h (30 mph) 60 m līdz 120 m

25. Ātrumiem, kas nav doti tabulā, M lielums jāaprēķina ar interpolācijas var ekstrapolācijas metodi.

D. Brauktuves malas norādošās līnijas

26. Brauktuves malas vēlams apzīmēt ar nepārtrauktām līnijām. Kopā ar šīm līnijām var tikt lietotas ceļa kniedes vai gaismas atstarotāji.

E. Šķēršļu apzīmēšana

27. Diagrammās 15, 16 un 17 ir parādīti marķējumi, kas jālieto pie saliņām vai citiem šķēršļiem uz brauktuves.

F. Norādījumi pagriezieniem

28. Dažos krustojumos ir vēlams norādīt vadītājiem kā pagriezties pa kreisi valstīs ar satiksmi pa labo pusi, vai kā pagriezties pa labi valstīs ar satiksmi pa kreiso pusi.

G. Marķējumi joslai, kas paredzēta

noteiktiem transportlīdzekļu veidiem

28bis. Noteiktiem transportlīdzekļu veidiem paredzētās joslas jāapzīmē ar līnijām, kas ir skaidri atšķiramas no citām pārtrauktām vai nepārtrauktām līnijām uz brauktuves, konkrēti tām ir jābūt platākām un starp svītrām ir jābūt mazākām atstarpēm. Autobusiem domātai joslai, kur tas ir nepieciešams, un īpaši joslas sākumā un pēc krustojumiem, jābūt apzīmētai ar vārdu BUS vai burtu A. Diagrammās 28a un 28b parādīti apzīmējumu piemēri joslām, kas paredzētas sabiedriskajam pasažieru transportam.

1/ Šajā punktā lietotās redzamības robežas definīcija ir attālums, kādā 1 m virs brauktuves esošu priekšmetu var pamanīt novērotājs, kura acu augstums arī ir 1 m virs brauktuves.

2/ Marķējums starp A un D, kas parādīts diagrammās 7a un 7b var tikt aizstāts ar vienu nepārtrauktu ass līniju, bez blakus esošas pārtrauktas līnijas, pirms kuras atrodas pārtraukta līnija veidota no vismaz trim svītrām. Tomēr, šī vienkāršotā pieeja ir jālieto uzmanīgi un tikai izņēmuma gadījumos, jo tā neļauj vadītājam apdzīt arī tad, ja redzamības robežas ir pietiekamas. Ir vēlams izvairīties no abu metožu lietošanas uz viena ceļa vai uz viena tipa ceļiem vienā apvidū, jo tas var izraisit pārpratumus.

3/ Aprēķinos lietotais tuvošanās ātrums, ko nepārsniedz 85 transportlīdzekļu, vai projektētais ātrums, ja tas ir augstāks.

III nodaļa

Šķērsapzīmējumi

A. Vispārīgi noteikumi

29. Ņemot vērā leņķi, kādā vadītājs redz apzīmējumu uz brauktuves, šķērsapzīmējumiem ir jābūt platākiem nekā garenapzīmējumiem.

B. "Stop" līnijas

30. Minimālajam "stop" līnijas platumam jābūt 0,20 m un maksimālajam 0,60 m. Ieteicamais platums ir 0,30 m.

31. Lietojot kopā ar zīmi STOP, līnijai jābūt novietotai tā, lai vadītājs, kas apstājas tieši pirms līnijas var vislabāk pārredzēt satiksmi uz abām pusēm no krustojuma, ņemot vērā prasības, ko izraisa citi transportlīdzekļi un gājēji.

32. "Stop" līnijas var tikt papildinātas ar gareniskām līnijām (diagrammas 18 un 19). Tās var būt arī papildinātas ar vārdu STOP, kas rakstīts uz brauktuves, kā norādīts piemēros diagrammās 20 un 21. Attālumam starp vārda STOP burtu augšdaļu un "stop" līniju jābūt no 2 m līdz 25 m.

C. Līnijas, kas norāda vietas,

kurās vadītājiem jādod ceļš

33. Šo līniju minimālajam platumam jābūt 0,20 m un maksimālajam 0,60 m; ja ir divas līnijas, tad attālumam starp tām ir jābūt vismaz 0,30 m. Līnija var tikt aizvietota ar trijstūriem, kas viens blakus otram ir marķēti uz brauktuves, to virsotnes vērstas uz vadītāju, kurš dod ceļu. Trijstūru pamatam ir jābūt vismaz 0,40 m garam, bet ne garākam kā 0,60 m, to augstumam ir jābūt vismaz 0,60 m, bet ne lielākam kā 0,70 m.

34. Šķērsapzīmējums jāizvieto tāpat kā šī pielikuma 31.punktā minētās "stop" līnijas.

35. Iepriekš 34.punktā minētais apzīmējums (apzīmējumi) var tikt papildināts ar trijstūriem, kas uzzīmēti uz brauktuves, kā parādīts 22.diagrammas piemērā. Attālumam starp trijstūra pamatu un šķērsapzīmējumu jābūt no 2 m līdz 25 m. Trijstūra pamatam ir jābūt vismaz 1 m garam, tā augstumam ir jābūt trīs reizes lielākam nekā pamata garumam.

36. Šis šķērsapzīmējums var tikt papildināts ar garenvirziena līnijām.

D. Gājēju pārejas

37. Atstarpei starp svītrām, kas apzīmē gājēju pāreju, jābūt vismaz vienādai ar svītru platumu, bet ne lielākai kā divu svītru platums: svītras un atstarpes platumam kopā ir jābūt no 1 m līdz 1,40 m. Minimālais ieteicamais platums gājēju pārejai ir 2,5 m uz ceļiem, kur braukšanas ātrums nepārsniedz 60 km/h un 4 m uz ceļiem, kur braukšanas ātruma ierobežojums ir augstāks vai kur tāda nav.

E. Krustojums ar velosipēdu ceļu

38. Krustojums ar velosipēdu ceļu jāapzīmē ar divām pārtrauktām svītrām. Pārtraukto svītru vēlams veidot no kvadrātiem (0,40–0,60) x (0,40–0,60) m. Attālumam starp kvadrātiem jābūt 0,40 – 0,60 m. Pārejas platumam jābūt ne mazākam kā 1,80 m. Kniedes un spraudes nav ieteicamas.

IV nodaļa

Citi marķējumi

A. Bultas

39. Uz ceļiem ar pietiekoši daudz joslām, lai sadalītu krustojumam tuvojošos transportlīdzekļus pa joslām, kuras transportam jālieto, var tikt norādīti bultu apzīmējumi uz brauktuves (diagrammas 2, 3, 19 un 23). Bultas var tikt izmantotas arī uz vienvirziena ceļa, lai apstiprinātu braukšanas virzienu. Bultām ir jābūt vismaz 2 m garām. Tās var tikt papildinātas ar vārdiskiem apzīmējumiem uz brauktuves.

B. Slīpas paralēlas līnijas

40. Diagrammās 24 un 25 doti piemēri vietām, kurās transportlīdzekļi nedrīkst iebraukt.

C. Vārdiski apzīmējumi

41. Vārdiski apzīmējumi uz brauktuves var tikt lietoti, lai regulētu satiksmi, vadītu vai brīdinātu ceļa lietotājus. Vārdiskiem apzīmējumiem vēlams izmantot vai nu vietu nosaukumus, ceļa numurus vai starptautiski viegli sastopamus vārdus (piem. Stop, Bus, Taxi).

42. Burtiem jābūt ievērojami pagarinātiem satiksmes virzienā, jo tuvojošies vadītāji tos redz šaurā leņķī (20.diagramma).

43. Ja tuvošanās ātrums pārsniedz 50 km/h (30 mph) burtiem ir jābūt vismaz 2,5 m augstiem.

D. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumi

44. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumus var norādīt apzīmējumi uz apmalēm vai brauktuves. Stāvvietas robežas var būt norādītas uz brauktuves ar attiecīgām līnijām.

E. Marķējumi uz brauktuves

un piegulošajām struktūrām

(i) Marķējumi, kas norāda uz stāvēšanas ierobežojumiem

45. 26.diagrammā dots zigzagveida līnijas piemērs.

(ii) Šķēršļu marķēšana

46. 27.diagrammā dots šķēršļa marķēšanas piemērs.