• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām un savienībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.1995., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37280

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

12.10.1995., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts

(Saeimas dokuments nr.2038a)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas iesniegts

Saeimai izskatīšanai 2.lasījumam

Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām un savienībām

Vispārīgā daļa

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kooperācija (kopdarbība) — sadarbība, saimnieciska kopdarbība un izpalīdzība;

2) kooperatīvs — kooperatīvā biedrība, sabiedrība, apvienība vai savienība kooperācijas (kopdarbības) uzņēmuma nozīmē. Kooperatīvs pieder tā biedriem, un pašpārvalde tajā tiek realizēta saskaņā ar šo likumu un kooperatīva statūtiem;

3) pašpārvalde — pārvaldes forma, saskaņā ar kuru kooperatīvo (kopdarbības) biedrību, sabiedrību, apvienību vai savienību biedri patstāvīgi izlemj ar savu darbību saistītos jautājumus;

4) dividendes — tīrās peļņas daļa, kura ik gadus tiek sadalīta tikai starp kooperatīvo kopdarbības biedrību, sabiedrību, apvienību vai savienību biedriem proporcionāli viņu pajām;

5) pajas — fiziskās vai juridiskās personas ieguldījums kooperatīvās biedrības pamatkapitālā, ieguldījumu var izdarīt skaidrā naudā vai arī kustamās vai nekustamās mantas veidā;

6) pakalpojumi — kooperatīvo biedrību statūtos paredzētās palīdzības sniegšana to biedriem un citām personām.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt visu veidu kooperatīvo biedrību, sabiedrību, apvienību vai savienību tiesisko bāzi.

 

3.pants. Kooperatīvās sadarbības formas

Šajā likumā noteiktajā kārtībā var izveidot un funkcionēt šādas kooperatīvās sadarbības formas:

1) sadarbības biedrības, kurās uz kooperācijas principu pamata fiziskās un juridiskās personas sniedz savstarpējus pakalpojumus saimnieciskajā darbības jomā saskaņā ar līgumu vai norunu, bet neizveido kooperatīvu kā juridisko personu;

2) kooperatīvās biedrības vai sabiedrības (turpmāk — biedrības), ko veido fiziskās un juridiskās personas un kas darbojas atbilstoši šim likumam un biedrības statūtiem kā juridiskās personas;

3) kooperatīvo biedrību apvienības vai kooperatīvo biedrību savienības (turpmāk — savienības), ko veido tikai šā panta 2.punktā minētās biedrības, kā arī citas juridiskās personas un kas darbojas atbilstoši šim likumam un savienības statūtiem kā juridiskās personas.

 

4.pants. Kooperatīvo biedrību vai savienību veidi

(1) Šajā likumā noteiktajā kārtībā var izveidot šādas kooperatīvās biedrības vai savienības:

1) krājaizdevu biedrības vai savienības;

2) savstarpējās apdrošināšanas biedrības vai savienības;

3) patērētāju biedrības vai savienības;

4) attiecīgu materiāltehnisko resursu vai energoresursu iegūšanas, ražošanas, realizācijas, piegādes vai sagādes biedrības vai savienības;

5) attiecīgu izejvielu, materiālu, produktu ražošanas, iegūšanas, pārstrādāšanas, realizācijas, piegādes vai sagādes biedrības vai savienības;

6) tehnikas, mašīnu, iekārtu un citu darbarīku apkopes biedrības vai savienības;

7) dzīvokļu, garāžu, vasarnīcu un dārzkopības biedrības vai savienības;

8) savstarpējās informatīvās nodrošināšanas biedrības vai savienības;

9) sporta un atpūtas biedrības vai savienības;

10) biedrības vai savienības citu likumos atļauto pakalpojumu sniegšanai.

(2) Cita veida kooperatīvās biedrības vai savienības var dibināt tikai pēc to paraugstatūtu apstiprināšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

Pirmā daļa

Sadarbības biedrības

5.pants. Sadarbības biedrības darbības principi

Sadarbības biedrības veido fiziskās un juridiskās personas, kuras brīvprātīgi vienojas par pakalpojumu sniegšanu saimnieciskās darbības jomā, neapvienojot īpašumu.

 

6.pants. Sadarbības biedrības darbības tiesiskais pamats

(1) Sadarbības biedrības darbības tiesiskais pamats ir līgumi, ko noslēgušas fiziskās un juridiskās personas.

(2) Sadarbības biedrība nav juridiskā persona, un tā nav reģistrējama Uzņēmumu reģistrā.

 

Otrā daļa

Biedrības

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

7.pants. Biedrība un tās darbības mērķi

(1) Biedrība ir juridiskā persona, kuru brīvprātīgi dibina tās dibinātāji (biedri) — kā fiziskās, tā arī juridiskās personas.

(2) Biedrības veic saimniecisko vai cita veida kopdarbību ar mērķi uzlabot savu biedru materiālo un gārīgo labklājību un darbojas uz patstāvības, pašpārvaldes un pašfinansēšanās pamatam.

(3) Biedrības biedri saglabā savu saimniecisko patstāvību un īpašuma tiesības.

 

8.pants. Biedrības darbības pamatprincipi

Biedrība savā darbībā vadās pēc šādiem pamatprincipiem:

1) biedrībās var brīvprātīgi piedalīties ikviena persona bez jebkādas sociālās, politiskās, nacionālās vai reliģiskās diskriminācijas;

2) katra fiziskā vai juridiskā persona var būt vienas biedrības vai vairāku biedrību biedrs;

3) biedrības biedri ir attiecīgās biedrības īpašuma un mantas līdzīpašnieki;

4) biedrības biedri izmanto tās pakalpojumus un uzņemas atbildību likumā noteiktajā kārtībā;

5) biedrības biedri var sniegt pakalpojumus citām fiziskajām un juridiskajām personām biedrības statūtos noteiktajā kārtībā;

6) biedrības biedru sastāvs var būt pastāvīgs vai mainīgs;

7) biedrības pārvalde ir demokrātiska un darbojas pēc principa — katram biedram (fiziskajai vai juridiskajai personai) — viena balss;

8) peļņa pieder attiecīgās biedrības biedriem;

9) daļu līdzekļu izmanto biedrības biedru un iedzīvotāju izglītošanai, apmācībai un profesionālo iemaņu apgūšanai;

10) tiek attīstīta biedrību sadarbība pagastā, rajonā, valstī, kā arī ar ārvalstu kooperatīviem.

 

9.pants. Biedrības darbības tiesiskais pamats

Biedrības dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī attiecīgās biedrības statūti, kas izstrādāti saskaņā ar šo likumu.

 

10.pants. Biedrības tiesības

Biedrībai ir tiesības:

1) izveidot produkcijas ražošanas, pārstrādes, pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas un citus uzņēmumus, kā arī veidot kopuzņēmumus ar ārvalstu partneriem Latvijas Republikā un ārvalstīs;

2) nomāt un iegādāties dažādu tehniku, darbarīkus un ierīces, kas nepieciešamas pakalpojumu sniegšanai, citu kustamo un nekustamo mantu un īpašumu, kā arī realizēt to;

3) noteikt samaksu par produkciju, kas iepirkta no biedrības biedriem un citiem klientiem, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem;

4) atbalstīt savus biedrus materiāli, lai veicinātu ražošanas attīstību;

5) rīkot izstādes, kursus un citus izglītojošus pasākumus, izdot periodiskos un citus izdevumus, izplatīt informatīvo literatūru;

6) pieaicināt darbā un algot kvalificētus speciālistus un citus darbiniekus;

7) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām;

8) pirkt vērtspapīrus;

9) iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības;

10) būt par prasītāju un atbildētāju tiesā;

11) saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, kā arī citu uzņēmēju piešķirtos kredītus un aizdevumus;

12) pirkt produkciju no personām, kā arī sniegt pakalpojumus personām, kas nav biedrības biedri;

13) veikt citu saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību, kas nav pretrunā ar likumiem.

 

11.pants. Biedrības, tās biedru un valsts atbildības norobežošana

(1) Biedrība atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par biedrības saistībām, un biedrība nav atbildīga par valsts saistībām.

(2) Biedrības biedri atbild par biedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši tās pamatkapitālā.

(3) Biedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

(4) Nav pieļaujama valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās biedrības darbībā, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

 

12.pants. Biedrības obligātie maksājumi budžetos

Biedrība piedalās valsts budžeta un vietējo budžetu veidošanā, maksājot likumos noteiktos nodokļus un nodevas. Peļņas nodokļa maksātāji ir biedrības biedri. Nodoklis maksājams pēc tam, kad ir sadalītas dividendes un saņemta maksa proporcionāli viņu līdzdalībai ražošanā un sniegtajiem pakalpojumiem.

 

13.pants. Biedrības tiesībspēja

Biedrībai ir civilā tiesībspēja atbilstoši tās statūtiem un spēkā esošajiem likumiem. Biedrība kā juridiskā persona iegūst tiesībspēju ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

 

14.pants. Biedrības nosaukums un atribūtika

(1) Biedrības nosaukumā ir jābūt vārdiem “kooperatīvā biedrība” vai “kooperatīvā sabiedrība”. Nosaukums papildināms ar norādi par biedrības veidu.

(2) Rēķinos, paziņojumos un citos dokumentos rakstāms pilns biedrības nosaukums.

(3) Biedrība var pati noteikt savu atribūtiku.

 

II nodaļa

Biedrības dibināšana

15.pants. Biedrības dibināšanas kārtība

(1) Biedrības dibināšanai ir nepieciešami vismaz pieci dibinātāji un sākotnējais kapitāls, ko iegulda pamatkapitālā.

(2) Dibinātāji vai to pilnvarotie pārstāvji sasauc biedrības dibināšanas sapulci.

(3) Biedrības reģistrācijai iesniedzami šādi dokumenti:

1) pieteikums (paziņojums);

2) biedrības statūti, ko parakstījuši visi dibinātāji;

3) dibināšanas sapulces protokols;

4) bankas izziņa par sākotnējā kapitāla iemaksu.

(4) tām biedrībām, kas veic darbības, kurām nepieciešama atļauja (licence), jāiesniedz Uzņēmumu reģistram attiecīgie dokumenti saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” 31. un 32.pantu.

(5) Uzņēmumu reģistram ne ilgāk kā viena mēneša laikā, skaitot no attiecīgo dokumentu saņemšanas dienas, jāizlemj jautājums par biedrības reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu. Atteikuma gadījumā jāuzrāda tā iemesli.

(6) Uzņēmumu reģistrs var atteikt reģistrēt biedrību tikai tad, ja tās statūti neatbilst šim likumam, apstiprinātajiem paraugstatūtiem un Civillikumam. Reģistrācijas atteikumu biedrība var pārsūdzēt tiesā, un pēc attiecīga tiesas sprieduma stāšanās spēkā tā reģistrējama Uzņēmumu reģistrā.

(7) Ja tiesa divu mēnešu laikā pēc dokumentu saņemšanas nav izskatījusi prasību par biedrības reģistrēšanu, biedrība uzskatāma par nodibinātu un Uzņēmumu reģistram tā nekavējoties jāreģistrē.

 

16.pants. Biedrības dibinātāji un biedri

(1) Par biedrības dibinātājiem uzskatāmas fiziskās un juridiskās personas, kuras ierosinājušas dibināt biedrību, parakstījušas tās statūtus, ieguldījušas statūtos noteikto paju un veic ar biedrības dibināšanu saistītos darbus. Biedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar biedrības reģistrācijas brīdi.

(2) Par biedrības biedru var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, kas ieguldījusi savu paju biedrībā, pilda tās statūtus un sasniegusi 16 gadu vecumu, bet par valdes vai revīzijas komisijas locekli — persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

(3) Par skolēnu kooperatīvās sabiedrības biedru ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var būt arī persona, kas sasniegusi 12 gadu vecumu, bet par valdes vai revīzijas komisijas locekli — tikai persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu.

(4) Par biedrības biedru var būt jebkura juridiskā persona, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, ieguldījusi savu paju biedrībā un pilda tās statūtus.

(5) Fiziskās un juridiskās personas, kuras nav saistītas ar biedrības saimniecisko darbību, nevar būt tās dibinātāji un biedri.

 

17.pants. Biedrības dibināšanas sapulce

(1) Biedrības dibināšanas sapulci sasauc dibinātāji vai to pilnvarotie pārstāvji, nosakot sapulces vietu, laiku un darba kārtību.

(2) Dibināšanas sapulce apstiprina biedrības statūtus, ievēlē tās pārvaldes un kontroles institūcijas, kā arī apstiprina šo institūciju locekļu atalgojumu.

(3) Piedalīšanās dibināšanas sapulcē un tās norise notiek šā likuma 31. un 32.pantā noteiktajā kārtībā.

 

18.pants. Biedrības statūti

(1) Biedrības statūtos jānorāda:

1) biedrības nosaukums;

2) biedrības atrašanās vieta;

3) biedrības veids, kooperatīvās sadarbības forma un mērķi;

4) biedru uzņemšanas, izstāšanās un izslēgšanas noteikumi;

5) biedru tiesības, pienākumi un atbildība par biedrības saistībām;

6) pārvaldes un kontroles institūciju izveidošanas kārtība, tiesības, pienākumi un darbība;

7) pamatkapitāla lielums, tā palielināšanas un samazināšanas kārtība, kā arī citu kapitālu izveidošanas nosacījumi;

8) pajas vērtība, paju skaits, tā palielināšanas un samazināšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā pajas nododamas citām personām;

9) biedru iestāšanās, kā arī biedru naudas lielums un maksāšanas kārtība;

10) peļņas (ja tā tiek paredzēta) sadales un zaudējumu segšanas kārtība;

11) gada pārskata sastādīšanas, pārbaudīšanas un apstiprināšanas kārtība;

12) darba tiesisko attiecību regulēšanas un darbinieku atalgošanas kārtība;

13) biedrības uzņēmumu dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

14) biedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

15) biedru sapulču ( pilnvaroto sapulču) sasaukšanas un norises, kā arī lēmumu pieņemšanas un protokolu sastādīšanas kārtība.

(2) Statūtos var iekļaut arī citus likumdošanas aktiem atbilstošus noteikumus, kas saistīti ar biedrības darbības īpatnībām.

(3) Statūtu grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 30.panta 11.punktu, noteiktajā kārtībā reģistrējami Uzņēmumu reģistrā.

 

19.pants. Biedrības filiāles (nodaļas)

Statūtos paredzētajā kārtībā biedrība var dibināt filiāles (nodaļas). Tās nav juridiskās personas, un tās nav atsevišķi jāreģistrē. Par to jāpaziņo Uzņēmumu reģistra tā rajona valsts notāram, kurā biedrība reģistrēta, atzīmēšanai sarakstā.

 

III nodaļa

Biedrības biedri, to pienākumi un tiesības

20.pants. Biedru uzņemšana biedrībā

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas iestāties biedrībā, iesniedz tai pieteikumu, iemaksā iestāšanās naudu un paju statūtos noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Biedrus uzņem biedrības valde vai biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) statūtos noteiktajā kārtībā.

(3) Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu biedrībā un kad ir izsniegta biedra karte.

(4) Ja biedrības valde ir atteikusi uzņemšanu, tās lēmumu var pārsūdzēt biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei) mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs.

(5) Biedrību nedrīkst pārvērst par slēgtu organizāciju. Atteikties uzņemt jaunus biedrus var vienīgi tās biedrības, kuras veic operācijas tikai starp saviem biedriem un nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu, nekā noteikts statūtos.

 

21.pants. Biedrības biedru reģistrs

(1) Katra biedrība savus biedrus reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā, kurā uzrādāma šāda informācija:

1) fiziskajām personām — vārds, uzvārds, personas kods un datums, kad tā uzņemta biedrībā, dzīvesvieta, pajas vērtība un visas pārmaiņas, kas notikušas ar paju;

2) juridiskajām personām — nosaukums, adrese, reģistrācijas datums un numurs, kā arī datums, kad tā uzņemta biedrībā, tās pajas vērtība un visas pārmaiņas, kas notikušas ar paju.

(2) Biedru reģistrā ierakstāms arī datums, kad:

1) biedrs izstājies, miris vai izslēgts;

2) izbeigusies viņa atbildība;

3) notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru.

 

22.pants. Biedrības biedru pienākumi

(1) Visu veidu biedrību biedriem ir šādi pienākumi:

1) ievērot biedrības statūtus un izpildīt biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;

2) pildīt savas saistības attiecībā uz darba ieguldījumu vai mantisko līdzdalību biedrības darbībā.

(2) Biedriem var būt arī citi pienākumi, kas paredzēti biedrības statūtos.

 

23.pants. Biedrības biedru pamattiesības

(1) Visu veidu biedrības biedriem ir šādas pamattiesības:

1) piedalīties biedrības darbā un lietu pārvaldīšanā, kā tas noteikts biedrības statūtos;

2) ievēlēt pārvaldes un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;

3) izmantot biedrības mantu, paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;

4) saņemt dividendes un peļņas daļu par sniegtajiem pakalpojumiem;

5) saņemt no biedrības amatpersonām informāciju jautājumos, kas saistīti ar tās darbību;

6) izmantot pakalpojumus ar statūtos paredzētajām atlaidēm vai bez tām;

7) iesniegt tiesā prasību atcelt biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu, kas ir pretrunā ar likumu vai biedrības statūtiem;

8) izstāties no biedrības un saņemt savu paju.

(2) Biedrības biedriem var būt arī citas statūtos paredzētās tiesības.

 

24.pants. Biedrības biedru izstāšanās un izslēgšanas kārtība

(1) Katrs biedrs var izstāties no biedrības, iesniedzot tai rakstveida pieteikumu. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par biedrības likvidāciju. Biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj šo likumu vai biedrības statūtus. Tiesības izslēgt biedru no biedrības ir biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei), ja statūtos nav noteikts citādi. Par biedra izstāšanās vai izslēgšanas dienu uzskatāma darbības gada pēdējā diena. Biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs. Ar brīdi, kad pieņemts lēmums par izstāšanos vai izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru sapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties pārbaudes un kontroles institūciju sastāvā. Bijušais biedrs atbild par biedrības darbību līdz izstāšanās dienai. Biedram, kas izstājies no biedrības, paja izmaksājama gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, atskaitot no pajas vērtības radušos zaudējumus vai pieskaitot dividendes. Biedram, kas izstājies, nav tiesību saņemt kaut kādu daļu no rezerves kapitāla vai biedrības mantas. Par mirušā biedra izstāšanās dienu uzskatāma beidzamā diena tajā darbības gadā, kad viņš miris, ja biedrības statūtos nav noteikta citāda kārtība. Līdz tam laikam mirušā tiesības izmanto viņa mantinieki, bet viņiem nepāriet tiesības piedalīties biedru sapulcēs (pilnvaroto sapulcēs) un ieņemt biedrībā amatus. Ja biedrības biedrs ir juridiskā persona, kas izbeidz savu darbību, izstāšanās notiek biedrības statūtos paredzētajā kārtībā.

(2) Ja biedrība darbību izbeidz pirms bijušā biedra atbildības termiņa beigšanās, tās biedram vai viņa mantiniekam ir tādas pašas tiesības un atbildība kā citiem biedriem.

(3) No biedrības pamatkapitāla nevar piedzīt biedru parādus un citas prasības. Prasības līdz biedra izstāšanās dienai var piedzīt tikai no tās peļņas daļas, kas pienākas šim biedram.

(4) Ja biedrības statūti paredz pajas atdošanu citām personām, to var atdot ar noteikumu, ka atdevējs viena gada laikā, skaitot no izstāšanās dienas, ir atbildīgs par prasībām, kas vērstas pret biedrību. Pajas nodošanu un pārrakstīšanu citiem biedrības biedriem veic valde, ja statūtos nav noteikts citādi.

(5) Bijušajam biedram, kas izstājies vai izslēgts no biedrības, ir tiesības saņemt tikai iemaksāto paju, no kuras vērtības atskaitīti radušies zaudējumi vai kurai pieskaitītas nesaņemtās dividendes. Ja paja ieguldīta kustamās vai nekustamās mantas veidā, biedram izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā pēc viņa vēlēšanās šo mantu atdod vai arī izmaksā tās vērtību naudā.

(6) Strīdus, kas rodas paju sadalīšanā starp laulātajiem, mantiniekiem un radiem, izšķir tiesa.

 

IV nodaļa

Biedrības līdzekļi

25.pants. Biedru pajas

(1) Biedru pajas veido biedrības biedru īpašumā esošā kapitāla nošķirtā daļa, ko viņi iegulda biedrībā kā dibinātāji vai biedri.

(2) Pajas vērtību un tās iemaksas kārtību nosaka biedrības statūti. Katram biedram ir jābūt vismaz vienai pajai. Vienas pajas vērtība nedrīkst pārsniegt vienas minimālās mēnešalgas apmēru.

(3) Pajās var ieskaitīt biedra nodotās kustamās vai nekustamās mantas vērtību.

 

26.pants. Biedrības kapitāli un peļņa

(1) Biedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas līdzekļi, kas biedrībai nepieciešami darbības uzsākšanai un tālākai izvēršanai. Pamatkapitāla minimālo vērtību nosaka attiecīgās biedrības statūti.

(2) Visu biedru paju vērtības kopsumma veido pamatkapitālu.

(3) Pamatkapitāls palielinās vai samazinās atkarībā no biedru skaita un biedrības statūtos noteiktajā kārtībā izdarītajām iemaksām un izmaksām atbilstoši pajas vērtībai.

(4) Rezerves kapitālu veido atskaitījumi no peļņas. Tā lielumu nosaka biedrības statūti.

(5) Biedrība var izveidot arī citus kapitālus biedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

(6) Visa peļņa (arī peļņa, kas iegūta, sniedzot pakalpojumus personām, kas nav biedrības biedri) pieder tikai attiecīgās biedrības biedriem.

(7) Ar biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc obligāto nodokļu un nodevu nomaksas un darbības nodrošināšanai (biedrības biedru izglītošanai, apmācībai un profesionālo iemaņu apgūšanai u.c.) un paplašināšanai nepieciešamo maksājumu izdarīšanas atbilstoši biedrības statūtiem sadalāmas šādi:

1) līdz 20 procentiem — dividenžuu izmaksāšanai biedrības statūtos noteiktajā kārtībā proporcionāli pamatkapitālam — pajām;

2) rezerves kapitāla papildināšanai;

3) sadalīšanai tikai starp biedrības biedriem proporcionāli viņu līdzdalībai ražošanā un sniegtajiem pakalpojumiem.

(8) Zaudējumi sedzami no rezerves kapitāla.

(9) Ja tiek atsavināta biedrības nekustamā manta, pirmpirkuma tiesības ir citām biedrībām.

 

27.pants. Biedrības uzņēmējdarbība

(1) Biedrība var izveidot savus uzņēmumus, kā arī piedalīties jebkurās uzņēmējsabiedrībās.

(2) Biedrības uzņēmumiem var būt juridiskās personas statuss. Šo uzņēmumu peļņa pieder biedrības biedriem.

(3) Biedrības uzņēmuma dibināšanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju reglamentē likumi un biedrības biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātie uzņēmuma statūti vai nolikums.

(4) Biedrība atbild par savu uzņēmumu saistībām ar visu savu īpašumu.

 

V nodaļa

Biedrības organizatoriskā struktūra

28.pants. Biedrības pārvaldes insitūcijas

(1) Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.

(2) Biedrības, kurās ir liels biedru skaits, kas apgrūtina biedru sapulces sarīkošanu, savos statūtos var paredzēt šīs sapulces aizstāšanu ar pilnvaroto sapulci, nosakot pārstāvības normu un ievēlēšanas kārtību.

(3) Kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents.

 

29.pants. Biedru sapulce (pilnvaroto sapulce)

(1) Kārtējā un ārkārtas sapulce ir augstākā pārvaldes institūcija.

(2) Statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā valdei jāizziņo biedriem sapulces darba kārtība.

(3) Kārtējo sapulci sasauc valde ik gadu biedrības statūtos noteiktajā laikā.

(4) Čpašu jautājumu izlemšanai valde var sasaukt ārkārtas sapulci biedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

(5) Ārkārtas sapulce valdei jāsasauc arī tad, ja biedrības statūtos noteiktajā kārtībā to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija, vai revidents. Ja mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas valde nesasauc sapulci, to sasauc revīzijas komisija vai revidents.

 

30.pants. Biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) tiesības

Vienīgi biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei) ir tiesības:

1) izlemt visus ar biedrības darbību saistītos jautājumus;

2) lemt par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas vai revidenta ziņojuma;

3) lemt par valdes sagatavoto biedrības budžetu un darba plānu nākamajam darbības gadam;

4) pieņemt un grozīt iekšējās kārtības noteikumus un nolikumus par biedrības un tās biedru savstarpējām saistībām un atbildību;

5) noteikt pajas vērtību;

6) sadalīt peļņu atbilstoši šā likuma 26.panta prasībām;

7) noteikt iestāšanās naudas un biedru naudas lielumu;

8) izskatīt sūdzības par valdes lēmumiem;

9) ievēlēt vai atcelt valdes priekšsēdētāju, valdi, revīzijas komisiju, tās locekļus vai revidentu;

10) izlemt jautājumus, kas saistīti ar biedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī ar iestāšanos savienībās un izstāšanos no tām;

11) lemt par statūtu grozīšanu;

12) izlemt jautājumus par nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, ieķīlāšanu un noteikt aizņēmuma summas;

13) lemt par dažādu fondu veidošanas un izlietošans kārtību;

14) uzņemt biedrībā vai izslēgt no biedrības biedrus atbilstoši statūtos noteiktajai kārtībai.

 

31.pants. Biedru piedalīšanās biedru sapulcē (pilnvaroto sapulcē)

(1) Biedrības biedram neatkarīgi no viņam piederošo paju skaita biedru sapulcē (pilnvaroto sapulcē) ir tikai viena balss.

(2) Biedrs savas balsstiesības nevar atdot citam.

(3) Biedri, kas līdz biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši biedrības statūtos un biedru sapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumos noteiktos pienākumus, nevar piedalīties biedru sapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt amatos.

 

32.pants. Biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) norise

(1) Biedru sapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota biedrības statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse biedrības biedru (pilnvaroto).

(2) Biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) no biedriem ievēlē sapulces vadītāju un sekretāru (protokolistu).

(3) Biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotā un sapulces apstiprinātā darba kārtībā. Biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus vai revidentu. Biedrības statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklātā balsošana ir obligāta.

(4) Biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(5) Divu trešdaļu klātesošo balsu vairākums ir vajadzīgs, lai apstiprinātu biedrības statūtus, izdarītu grozījumus tajos, iestātos savienībās un izstātos no tām, pieņemtu lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu.

(6) Statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri biedriem jāizlemj ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.

(7) Visās biedru sapulcēs (pilnvaroto sapulcēs) rakstāms protokols, kuru paraksta sapulces vadītājs un sekretārs (protokolists) un kuram pievienojams dalībnieku saraksts ar parakstiem.

(8) Ja nepieciešamais biedru skaits nav ieradies, tiek izziņots jauns biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) sasaukšanas datums. Šī sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita.

 

33.pants. Biedrības valde

(1) Valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas par savu darbību atbild biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei). Valde nodrošina biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi, pārstāv biedrību attiecībās ar valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, slēdz līgumus, pārzina biedrības algoto darbinieku štatus un veic citu statūtos noteikto darbību.

(2) Valdes darbību vada tās priekšsēdētājs, kura tiesības un pienākumi nosakāmi biedrības statūtos un kurš realizē savas tiesības un pilda pienākumus biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) kontrolē.

(3) Valdes priekšsēdētāju un tās locekļus uz biedrības statūtos paredzēto laiku — ne ilgāku par pieciem gadiem — ievēlē biedru sapulce (pilnvaroto sapulce).

(4) Valdes izveidošanu, tās tiesības un pienākumus nosaka biedrības statūti.

(5) Valdes sēdes sasauc un vada valdes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja pilnvarots priekšsēdētāja vietnieks. Valdes sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kas pilnvarots vadīt sēdi, un vismaz puse pārējo valdes locekļu.

(6) Pirmā valdes sēde sasaucama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tās ievēlēšanas, un tajā valdes locekļi sadala pienākumus.

(7) Valde jautājumus izšķir ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķiroša ir valdes priekšsēdētāja vai viņa prombūtnē — priekšsēdētāja vietnieka balss. Valdes sēdes protokolē, un protokolu paraksta visi klātesošie valdes locekļi. Ja kāds valdes loceklis nepievienojas lēmumam, viņš var pieprasīt savu atsevišķo viedokli ieprotokolēt.

 

34.pants. Revīzijas komisija vai revidents

(1) Revīzijas komisija vai revidents ir biedrības kontroles institūcija, kas pārbauda tās darbību.

(2) Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka biedrības statūti.

(3) Revīzijas komisiju vai revidentu ievēlē biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) uz biedrības statūtos noteikto laiku. Revīzijas komisija vai revidents pārbauda biedrības darbības pārskatu, izdara mantas un darbības revīziju un savus atzinumus paziņo biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei). Veicot šo darbību, revīzijas komisijai vai revidentam ir tiesības pieprasīt no valdes priekšsēdētāja, valdes locekļiem vai biedrības darbiniekiem visas nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(4) Revīzijas komisija vai revidents veic savu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Revīzijas komisija vai revidents nav pakļauti valdei, komisijas sastāvā nevar būt valdes locekļi un viņu pirmās un otrās pakāpes radinieki.

(5) Ja revīzijas komisijas locekļu darbības laikā atklājas kāds no šā panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem, kas nav savienojami ar kontroles funkciju veikšanu, attiecīgajai personai ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā apstākļa rašanās ir jāpārtrauc šo funkciju pildīšana un jāinformē par to biedrības valde.

(6) Revīzijas komisiju vada priekšsēdētājs, kuru tā ievēlē no sava vidus.

(7) Revīzijas komisijas sēdes protokolē.

 

35.pants. Biedrības darbības uzskaite

(1) Biedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Biedrības biedru sapulču (pilnvaroto sapulču) valdes un revīzijas komisijas sēžu protokoli, kā arī to lēmumi ir numurējami, cauršujami, apzīmogojami un reģistrējami atsevišķā reģistrācijas žurnālā.

 

36.pants. Biedrību apvienošanās

(1) Divas vai vairākas biedrības var apvienoties vienā biedrībā.

(2) Apvienoties var, izbeidzot visu apvienojamo biedrību atsevišķo pastāvēšanu un to vietā dibinot jaunu biedrību atbilstoši šā likuma 15. un 38. pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Apvienošanās notiek, pamatojoties uz apvienojamo biedrību biedru sapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgo biedrību statūtiem.

(4) Informācija par biedrību apvienošanos publicējama laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgā rajona laikrakstā.

(5) Apvienojoties biedrību biedri automātiski kļūst par apvienotās biedrības biedriem, ja viņi mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par apvienošanos, nepaziņo savas biedrības valdei par izstāšanos.

(6) Apvienojamo biedrību tiesības un saistības pret trešajām personām pārņem apvienotā biedrība ar tās reģistrācijas dienu.

(7) Kreditoru prasības un citas varbūtējās pretenzijas pret apvienojamām biedrībām jāpiesaka mēneša laikā no dienas, kad publicēta informācija par biedrību apvienošanos.

(8) Parādu saistības, kas fiksētas apvienojamo biedrību grāmatvedības dokumentos, pārņem apvienotā biedrība neatkarīgi no tā, vai kreditori tās pieteikuši vai ne.

 

VI nodaļa

Biedrības darbības izbeigšana

37.pants. Biedrības darbības izbeigšana

(1) Biedrības savu darbību var izbeigt:

1) ja šādu lēmumu pieņem biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) ar divu trešdaļu klātesošo biedru piekrišanu;

2) ja ir attiecīgs tiesas lēmums par biedrības maksātnespēju;

3) ja gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi darbību likumā noteiktajā kārtībā;

4) ja tā savā darbībā pārkāpj šo likumu un citus likumus.

(2) Ja biedrības biedru skaits kļūst mazāks par pieciem un nav iespēju šo skaitli palielināt, biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei) ir jālemj par biedrības darbības izbeigšanu.

 

38.pants. Biedrības darbības izbeigšanas kārtība

(1) Lēmums par biedrības darbības izbeigšanu jāpaziņo Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā lēmuma pieņēmējs ievēlē likvidācijas komisiju, kas vada biedrības likvidācijas procesu. Likvidācijas komisijā nedrīkst būt mazāk par trim locekļiem.

(3) Līdz ar likvidācijas komisijas ievēlēšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz biedrības darbības izbeigšanas brīdim.

(4) Biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlētos likvidācijas komisijas locekļus jebkurā laikā var atsaukt un ievēlēt jaunus.

(5) Likvidācijas komisija novērtē biedrības mantu un sastāda likvidācijas bilanci.

(6) Kreditoru prasījumi pret likvidējamo biedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(7) Biedrības parādi nomaksājami šādā secībā:

1) nodokļu un nodevu maksājumi valsts budžetā un pašvaldību budžetos;

2) algas maksājumi;

3) izdevumi videi nodarītā zaudējuma kompensēšanai, zemes rekultivācijai un meža atjaunošanai, ja biedrības vaina ir pierādīta;

4) parādi kreditoriem, kas savus prasījumus pieteikuši noteiktajā termiņā;

5) parādi pārējiem kreditoriem.

(8) Dzēsti tiek kreditoru prasījumi (vai to daļa), kurus likvidācijas komisija atzinusi par nepamatotiem, ja mēneša laikā pēc prasījuma pieņemšanas dienas šāds atzinums nav pārsūdzēts tiesā.

(9) Likvidācijas komisija biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā un laikā pabeidz biedrības iesāktās darbības, pārdod biedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas biedrībai pienākas, kārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp biedriem proporcionāli biedrībā ieguldītai pajai.

(10) Likvidācijas komisija veic tos pašus pienākumus, kas paredzēti valdei, ja biedrības statūtos nav noteikts citādi.

(11) Likvidācijas komisija sniedz biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskatu par savu darbību, bet, savu darbību pabeidzot, — arī pārskatu par likvidācijas pabeigšanu.

(12) Pēc likvidācijas komisijas pārskata apstiprināšanas tā biedrības dokumentus nodod glabāšanai atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajai kārtībai. Bijušajiem biedrības biedriem un kreditoriem ir atļauts iepazīties ar šiem dokumentiem, saņemt to kopijas un citu nepieciešamo informāciju.

 

VII nodaļa

Biedrības subjektu atbildība

39.pants. Biedrības biedru atbildība

(1) Katrs biedrības biedrs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies biedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ biedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kuri iesniegti Uzņēmumu reģistram, citām valsts institūcijām vai biedrības biedram, uzrādījis neprecīzas, nepilnīgas ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma prasībām un biedrības statūtu noteikumiem.

(2) Dibinātāji ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas nodarīti mantai, kura nodota viņiem glabāšanā līdz biedrības nodibināšanai.

 

40.pants. Biedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atbildība

(1) Ja biedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārsniedz savas pilnvaras, neievēro likuma prasības, biedrības statūtu noteikumus un biedru sapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumus vai darbojas nolaidīgi, viņi ir solidāri atbildīgi biedru sapulcei (pilnvaroto sapulcei) ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ radušies biedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām. Biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(2) Par lietām, kuras biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) uzdevusi tikai valdes priekšsēdētājam vai vienam no valdes locekļiem, pārējie valdes locekļi nav atbildīgi.

 

41.pants. Revīzijas komisijas locekļu vai revidenta atbildība

Revīzijas komisijas locekļi vai revidents ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies biedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav pildījuši viņiem uzticētos pienākumus.

 

42.pants. Likvidācijas komisijas locekļu atbildība

Likvidācijas komisijas locekļi, kuri apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši pienākumus, kas viņiem uzlikti saskaņā ar likumu prasībām, biedrības statūtu noteikumiem vai biedru sapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu, ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies biedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām.

 

43.pants. Biedrības prasību iesniegšana

(1) Biedrībai jāiesniedz prasības tiesā pret dibinātājiem, biedriem vai apmatpersonām, ja to pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa biedru un tā nolemj biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Prasības lietu kārtošanai biedru sapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības iesniegšanu pieprasa biedru mazākums, tad tas saskaņā ar sapulces lēmumu izrauga personas, kuras tiek pilnvarotas par pārstāvjiem lietas kārtošanai.

(3) Biedrības biedru mazākumam, kas pieprasījis prasības iesniegšanu, jāsedz tiesas izdevumi, ja tiesa prasību noraida.

 

Trešā daļa

Savienības

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

44.pants. Savienības būtība

(1) Savienības irjuridiskās personas, ko brīvprātīgi veido dibinātāji (biedri) — kā biedrības, tā arī citas juridiskās personas.

(2) Savienības var veidot gan pēc saviem mērķiem un uzdevumiem līdzīgas, gan dažādas biedrības un uzņēmējsabiedrības. Var būt teritoriālās savienības — pagasta, rajona, starprajonu, reģiona vai republikas ietvaros, kā arī specializētas savienības — nozaru savienības un profesionālās savienības.

(3) Biedrības, kuras apvienojoties veido savienības, saglabā savu juridiskās personas statusu, īpašuma tiesības un saimniecisko patstāvību.

 

45.pants. Savienības darbības pamatprincipi

Savienības darbības pamatā ir šā likuma 8. pantā noteiktie pamatprincipi, kā arī sadarbība ar valsts varas pārvaldes institūcijām ekonomiskās darbības stabilizācijas un attīstības jautājumu risināšanā, kooperācijas un tirgus attīstībā.

 

46.pants. Savienības darbības tiesiskais pamats

Savienības darbības tiesiskais pamats ir tāds pats, kāds šā likuma 9.pantā ir noteikts biedrībām.

 

47.pants. Savienības nosaukums un atribūtika

(1) Savienības nosaukumā ir jābūt vārdiem “kooperatīvo biedrību apvienība” vai “kooperatīvo biedrību savienība”. Nosaukums papildināms ar norādi par savienības darbības veidu.

(2) Savienība pati var noteikt savu atribūtiku.

 

II nodaļa

Savienības dibināšana, biedru pienākumi un tiesības

48.pants. Savienības dibināšanas kārtība

(1) Savienības dibināšanai ir nepieciešami vismaz trīs dibinātāji — biedrības un sākotnējais kapitāls, ko iegulda pamatkapitālā.

(2) Dibinātāji sasauc dibināšanas sapulci (kongresu vai konferenci), kurā apstiprina statūtus, ievēlē pārvaldes un revīzijas institūcijas.

(3) Lēmumu par iestāšanos savienībā un izstāšanos no tās pieņem atiecīgo biedrību biedru sapulces (pilnvaroto sapulces). Savienība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Savienības reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti:

1) pieteikums;

2) savienības staūti;

3) bankas izziņa par sākotnējā kapitāla iemaksu;

4) savienības sastāvā ietilpstošo biedrību saraksts.

 

49.pants. Savienības statūti

(1) Savienība darbojas saskaņā ar tās pieņemtiem statūtiem, kurus apstiprina sapulce (kongress vai konference).

(2) Statūtus un grozījumus tajos apstiprina ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(3) Statūtos jānorāda šā likuma 18.pantā noteiktais, kā arī pārstāvības normas sapulcē (kongresiem vai konferencēm), pārvaldes un revīzijas institūciju ievēlēšanas kārtība un to pienākumi.

(4) Statūti reglamentē arī citus ar savienības darbību saistītos jautājumus un savienības uzņēmumu dibināšanu šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā.

 

50.pants. Savienības biedru pienākumi

Savienības biedriem ir šādi pienākumi:

1) pildīt savienības statūtus, tās pārvaldes un revīzijas institūciju lēmumus;

2) darboties savienības interesēs;

3) savlaicīgi atbildēt uz sapulcē (kongresā vai konferencē) apstiprinātā kārtībā iesniegtiem savienības pieprasījumiem.

 

51.pants. Savienības tiesības

Savienības tiesības nosakāmas atbilstoši šā likuma 10.pantam.

 

52.pants. Savienības biedra izstāšanās vai izslēgšanas kārtība

(1) Katrs savienības biedrs var izstāties no savienības saskaņā ar savienības statūtos noteikto kārtību. Ja statūtos nav noteikts citādi, par izstāšanās dienu uzskatāma darbības gada pēdējā diena, ja savienības biedrs par savu izstāšanos ir paziņojis ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms darbības gada izbeigšanās. Pretējā gadījumā par izstāšanās dienu uzskatāma nākamā darbības gada pēdējā diena.

(2) No savienības var izslēgt tos biedrus, kuri nepilda savienības statūtus vai veic likumos neparedzētu darbību.

 

IV nodaļa

Savienības organizatoriskā struktūra

53.pants. Savienības pārvalde

(1) Savienības augstākā pārvaldes institūcija ir sapulce (kongress vai konference). Sapulču (kongresu vai konferenču) starplaikā savienības augstākās pārvaldes institūcijas pienākumus pilda savienības padome, ko ievēlē sapulce (kongress vai konference).

(2) Padomes tiesības un pienākumus atbilstoši šim likumam nosaka savienības statūti.

(3) Savienības izpildinstitūcija ir valde. Tās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka savienības statūti.

(4) Valdi vada priekšsēdētājs, kas savas tiesības realizē un pienākumus veic padomes uzraudzībā.

(5) Pārvaldes un revīzijas institūciju ievēlēšanas kārtību, pienākumus un tiesības nosaka savienības statūti.

 

54.pants. Revīzijas komisija

(1) Savienību kontrolē un revidē revīzijas komisija.

(2) Revīzijas komisijas tiesības, pienākumus un atbildību nosaka savienības statūti.

(3) Revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtību un darbības principus nosaka šā likuma 34. pants.

 

V nodaļa

Savienības kapitāls

55.pants. Savienības kapitāla veidošanas kārtība

(1) Savienības kapitālu veido biedrību paju iemaksas. Savienības kapitāla struktūru nosaka savienības statūti. Savienības kapitālu veido:

1) pamatkapitāls;

2) apgrozījuma kapitāls;

3) rezerves kapitāls.

(2) Savienības īpašumu veido tikai tās biedru kustamās un nekustamās mantas nošķirtā daļa, kā arī nauda, kas ieguldīta savienībā.

 

VI nodaļa

Atbildības norobežošana

56.pants. Savienības un tās biedru atbildības norobežošana

(1) Savienība neatbild par tās sastāvā ietilpstošo biedrību saistībām, un biedrības savukārt neatbild par savienības saistībām, ja tāda atbildība nav paredzēta savienības statūtos.

(2) Savienība neatbild par valsts saistībām, un valsts neatbild par savienības saistībām.

 

VII nodaļa

Uzskaite un peļņas sadale

57.pants. Savienības darbības uzskaite

Savienība kārto darbības uzskaiti atbilstoši šā likuma 35.panta noteikumiem.

 

58.pants. Savienības darbības pārbaude.

(1) Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc katra saimnieciskās darbības gada beigām savienības valde iesniedz revīzijas komisijai pārbaudīšanai savienības gada pārskatu, kurā ietilpst bilance, pielikumi un valdes rakstveida ziņojums par aizvadīto darbības gadu un savienības pašreizējo ekonomisko stāvokli, kā arī paziņo, ka dokumenti pieejami pārbaudei.

(2) Savienības gada pārskatu un galvenos darbības virzienus nākamajam gadam apstiprina sapulce (kongress vai konference).

 

59.pants. Savienības peļņa un tās sadale

(1) Pēc savienības gada pārskata apstiprināšanas sapulcē (kongresā vai konferencē) peļņas sadali apstiprina atbilsoši sā likuma 26. panta noteikumiem.

(2) Visa savienības peļņa pieder tās biedriem.

(3) Dividendes, kuras nav izņemtas triju gadu laikā, pāriet savienības īpašumā.

 

VIII nodaļa

Savienības darbības izbeigšana

60.pants. Savienības darbības izbeigšana

(1) Savienības darbību var izbeigt ar savienības sapulces (kongresa vai konferences) lēmumu šā likuma 37.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Savienības sapulce (kongress vai konference) ieceļ likvidācijas komisiju, kas vada savienības likvidācijas procesu.

(3) Savienības darbība tiek izbeigta šā likuma 38.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Pēc šā likuma spēkā stāšanās agrāk izveidotajām un nodibinātajām kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām un savienībām triju mēnešu laikā jāprecizē savi statūti.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1991. gada 6. augusta likums “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35./36.nr.) un tā grozījumi: 1992. gada 24. martā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.), 1993. gada 25. maijā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.) un 1995. gada 25. maijā (Latvijas Vēstnesis, 1995, 84.nr.).

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!