Latvijas lauksaimnieki — ceļā uz Eiropas Savienību

Kā “Latvijas Vēstnesim” šonedēļ atgādināja Jānis Lapše, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, par piedalīšanos Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksmē, nesen Briselē tikās Eiropas Savienības asociēto valstu un dalībvalstu lauksaimniecības ministri. Pirmo reizi bija uzaicināti arī Austrumeiropas valstu, tajā skaitā Baltijas valstu, lauksaimniecības ministri.Visas šīs valstis ir izteikušas vēlēšanos turpmāk saistīties ar Eiropas Savienību. Latvijas zemkopības ministrs Ārijs Ūdris šajā tikšanās reizē teica runu.

Jāpiebilst, ka visiem ministriem tika dots vārds un iepriekš sagatavotajā materiālā bija uzdoti jautājumi, lai ministri varētu analizēt stāvokli lauksaimniecībā katrā valstī un lai iezīmētu perspektīvu, kāda varētu izskatīties attiecīgās valsts lauksaimniecība apmēram 2000. gadā. Tas būtu uz to laiku, kad šīs valstis plāno iestāties Eiropas Savienībā.

Tā nebija pirmā tikšanās Eiropas Savienībā, jo eksperti jau vismaz divus gadus pēta lauksaimniecības stāvokli mūsu valstī. Tiek izdoti prospekti, piemēram, par Igauniju, arī par Latviju, par tās agrāro politiku. Ir arī apkopots ziņojums “Summary report”. Ziņojumā attiecībā uz Latvijas lauksaimniecības politiku nav nekā patīkama. Eiropieši par mums raksta — kopš 1991.gada lauksaimnieciskā ražošana ir krasi samazinājusies, darbaspēka izmaksas ir krietni mazākas nekā Rietumvalstīs, bet darba ražīgums ir ļoti zems. Piemājas saimniecībām arī turpmāk būs liela nozīme. Zemes tirgus nedarbojas, lauksaimniecības ārējās tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva un paredzams, ka tā nemainīsies līdz gadsimta beigām. Piena un gaļas ražošana var un varēs nodrošināt tikai vietējo pieprasījumu. Nākotnes tirgus Latvijas produktiem ir Krievija.

Mēs uzskatām, ka mums tomēr jāsaistās ar Eiropas Savienību, jo, pirmkārt, Eiropas Savienībā ir izstrādāta agrārā politika. Šī politika vairākus gadus darbojas nevainojami. Tā nodrošina lauksaimniecības produkcijas realizāciju un importa un eksporta pareizu bilanci, nodrošina lauku vides saglabāšanu. Eiropā šie jautājumi ir noregulēti. Mums pēc iespējas ātrāk jāsāk pildīt šis Eiropas Savienības agrārās politikas likums, kas nodrošina lauksaimniecībai attiecīgu vietu tautas saimniecībā. Šis likums saistīts ar ievērojamām subsīdijām lauksaimniecībai. Perspektīvā īstenojot šo politiku attiecībā uz austrumiem, Baltijas valstīm rodas jautājums, kur ņemt naudu. Otrkārt, mums ir iespējami ātrāk jāpārņem Rietumvalstu ražošanas tehnoloģija, kvalitātes prasības un standarti. Jāprot saražot tik lēti, lai atbilstu pasaules cenām un kvalitātei.

Kas mums turpmāk būtu jādara, lai tuvotos Eiropas Savienībai ? Pirmkārt, vajag zināt, kādas tad vispār ir šīs Eiropas Savienības prasības, kādi ir likumi un normatīvie dokumenti. Mums ir jāizzina, vai esam spējīgi tos uzreiz pārņemt, vai pēc kāda laika. Patlaban jau Briselē strādā divi cilvēki; Zemkopības ministrijas darbinieks Māris Sprindžuks strādā ES dokumentu bibliotēkā Briselē. Ar laiku sāksim šos dokumentus tulkot latviski. Otrkārt, lai saņemtu subsīdijas no Eiropas Savienības, jāsniedz detalizēta lauksaimniecības stāvokļa analīze. Un tad, kad šie līdzekļi būs piešķirti, būs jāatskaitās, kā šī nauda ir izlietota un kāds ir rezultāts. Tas nozīmē, ka jau nākamgad jāveido tāda atskaišu sistēma, kāda ir Eiropā.

Ingrīda Rumbēna,
"LV" nozares redaktore