Eiropas Asociēto valstu lauksaimniecības politika, attīstība un nākotnes perspektīvas

Latvijas zemkopības ministrs Ārijs Ūdris Eiropas Savienības dalībvalstu

un asociēto valstu lauksaimniecības ministru sanāksmē Briselē

Godātais sēdes vadītāj, dāmas un kungi!

Pateicos par šo iespēju un gribu izteikt pateicību prezidentūrai un padomei par ielūgumu un iespēju pārstāvēt savu valsti.

Savu runu strukturētā dialoga ietvaros gribu sākt ar īsu Latvijas situācijas aprakstu.

Pašreiz Latvija īsteno 1990.gadā iesāktās zemes reformas pēdējo stadiju, kuras galvenais mērķis bija zemes un lauksaimniecības ražošanas līdzekļu nodošana privātīpašumā. Šodien lielākā daļa lauksaimniecības zemes un ražošanas uzņēmumu atrodas privātīpašumā.

Latvijas lauksaimniecības nākotni mēs saistām ar Eiropas Savienību, balstoties uz sekojošu pamatojumu:

1) mēs esam Eiropas valsts, tāpēc perspektīvā mums būs objektīvi nosacījumi sadarbībai tirdzniecībā;

2) Eiropas Savienības valstīm ir izveidota stabila lauksaimniecības programma (CAP), kas aizsargā ne vien lauksaimniecību, bet arī lauku dzīvesveidu. Tam ir paredzēts finansējums. Tas ir tas, kas Latvijā nav, bet ir vajadzīgs.

Galvenie instrumenti šīs politikas realizēšanā ir ievedmuitas tarifi un iekšējās subsīdijas. Un te es gribu uzsvērt vairākus svarīgus jautājumus. Tie ir: lauksaimniecības kreditēšana, konsultāciju sektora un lauku izglītības attīstīšana. Mēs ticam nākotnei, kurā strādās izglītots zemnieks un darbosies racionāla pārvaldes sistēma.

Tuvākajā laikā paredzams liels darbs esošās politikas un likumdošanas pārskatīšanā, ņemot vērā Latvijas stratēģisko virzienu — iestāties Eiropas Savienībā. Būtisku lomu Latvijas lauksaimniecības politikas veidošanā ieņems Eiropas Savienības likumdošana un GATT/WTO noteikumi.

Latvija ir nospraudusi mērķi — harmonizēt likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības likumiem. Tas nav viegls uzdevums, un laika nav daudz, bet mēs uzskatām, ka spēsim to veikt.

Runājot par subsidētajiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē no Eiropas Savienības uz Latviju, es gribu uzsvērt, ka tie pagaidām apdraud iekšējo tirgu, jo Latvijas lauksaimniecības produkciju tādā apmērā nav iespējams subsidēt.

Līdz ar to savai Latvijas produkcijai esam daļēji zaudējuši arī savu iekšējo tirgu. Tā ir problēma, kas prasa steidzamu risinājumu.

Runājot par tālāku perspektīvu, gribu teikt, ka Latvija vēlas atgriezties Eiropā kā valsts, kas eksportē augstas kvalitātes lauksaimniecības produkciju, jo, kā jūs, iespējams, zināt, vēsturiski Latvija bija, ir un būs eksportētāja valsts.

Es patiesi ceru, ka jūsu atbalsts palīdzēs Latvijai atgriezties Eiropas apritē Eiropas Savienības dalībvalsts statusā.

Pateicos par uzmanību!

Tuvākajā laikā paredzams liels darbs esošās politikas un likumdošanas pārskatīšanā, ņemot vērā Latvijas stratēģisko virzienu — iestāties Eiropas Savienībā. Būtisku lomu Latvijas lauksaimniecības politikas veidošanā ieņems Eiropas Savienības likumdošana un GATT/WTO noteikumi.

Latvija ir nospraudusi mērķi — harmonizēt likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības likumiem. Tas nav viegls uzdevums, un laika nav daudz, bet mēs uzskatām, ka spēsim to veikt.

Runājot par subsidētajiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē no Eiropas Savienības uz Latviju, es gribu uzsvērt, ka tie pagaidām apdraud iekšējo tirgu, jo Latvijas lauksaimniecības produkciju tādā apmērā nav iespējams subsidēt.

Līdz ar to savai Latvijas produkcijai esam daļēji zaudējuši arī savu iekšējo tirgu. Tā ir problēma, kas prasa steidzamu risinājumu.

Runājot par tālāku perspektīvu, gribu teikt, ka Latvija vēlas atgriezties Eiropā kā valsts, kas eksportē augstas kvalitātes lauksaimniecības produkciju, jo, kā jūs, iespējams, zināt, vēsturiski Latvija bija, ir un būs eksportētāja valsts.

Es patiesi ceru, ka jūsu atbalsts palīdzēs Latvijai atgriezties Eiropas apritē Eiropas Savienības dalībvalsts statusā.