Latvija un Francija — vēl viens sadarbības posms. Ceļā uz Eiropas Savienību

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 12.oktobrī, Francijas Eiropas lietu ministrs Mišels Barnjē vispirms tikās ar Latvijas politiķiem, tad ieradās uz tikšanos ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani. M.Barnjē, tiekoties ar G.Ulmani, (1. attēlā) izteica pārliecību par Francijas nostājas nemainīgumu attiecībā pret Baltijas valstīm. Francija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienībā laikā, kad Baltijas valstis parakstīja ar ES asociatīvos līgumus, un tā jūt atbildību par šī procesa tālākvirzību. M.Barnjē izteicās, ka nav šaubu par to, ka Baltijas valstu drošība ir arī visas Eiropas drošības jautājums.

G.Ulmanis augstu novērtēja Francijas vietu un lomu Latvijas centienu veicināšanā un teica, ka M.Barnjē vizīte bijusi ļoti gaidīta arī tādēļ, ka mūsu jaunajiem politiķiem nepieciešama pilnīgāka izpratne jautājumos, kas saistās ar integrāciju Eiropas struktūrās. Viņš uzsvēra, ka Latvijas jaunās valdības politika attiecībā uz jau zināmajām nostādnēm, kas skar šos integrācijas procesus, nedrīkst mainīties, process ir neatgriezenisks, tas tiks ņemts par pamatu, gatavojot jaunās valdības darbības programmu.

Notika detalizēta saruna par Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumiem. G.Ulmanis uzsvēra, ka viņaprāt sarunas jāsāk ar visām valstīm vienlaikus, taču Baltijas valstu iestāšanās jautājums ir aktuāls jau tādēļ, ka tas savā ziņā veidos arī drošības robežu. M.Barnjē piekrita, sakot, ka Francija joprojām atbalsta domu par vienlīdzīgu dialogu ar visām 12 valstīm, kas izteikušas vēlēšanos iekļauties ES, un šī dialoga gaitā jānoskaidro šo valstu iestāšanās gatavības pakāpe. M.Barnjē sarunā par drošības garantijām izteicās, ka Francija nav atturīga arī jautājumā par Latvijas centieniem tuvoties NATO, taču tā negribētu, ka izaugtu kāds dzelzs aizkars, jo Latvijai ir nepieciešamas stabilas attiecības ar Krieviju.

Tika pārrunāti arī gaidāmās ES starpvaldību konferences mērķi, kur M.Barnjē ir sagatavošanas darba grupas loceklis. Tajā tikšot runāts par gaidāmajām Eiropas Savienības reformām un par tās turpmāko darbību, kā arī par ES ārpolitikas un drošības nostādnēm.

G.Ulmanis noslēgumā atgādināja par mūsu valsts vēstniecības ēkas problēmu Parīzē. M.Barnjē apstiprināja, ka šis jautājums tiks risināts jau vistuvākajā laikā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 12.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu deleģēto ministru Mišelu Barnjē (Michel Barnier) (2. attēlā) un delegāciju, kuras sastāvā ir arī Nacionālās asamblejas Francijas un Baltijas draudzības grupas prezidents Gabriels Kasperē (Gabriel Kaspereit), Senāta Francijas un Baltijas draudzības grupas loceklis Žaks Ležandrs (Jacques Legendre) . Saeimas priekšsēdētājs šo vizīti novērtēja kā nozīmīgu politisku notikumu Saeimā, kas liecina par Francijas interesi par mūsu zemi.

Mišela Barnjē vizītes mērķis ir palīdzēt sagatavot Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tikšanās laikā lielākā uzmanība tika veltīta problēmām un jautājumiem, kas ir saistīti ar Latvijas ekonomisko attīstību, drošības garantijām un stabilitāti valsts iekšpolitikā. Gan Mišels Barnjē, gan delegācijas locekļi vairākkārt uzsvēra, ka viņi nav atbraukuši mūs mācīt, bet gan piedāvāt savu pieredzi. Tas attiecas uz parlamenta apmaiņas grupu organizēšanu, juristu un citu speciālistu pieredzes apmaiņu.

Zīmīgi, ka tieši Francijas prezidentūras laikā Latvija kļuva par Eiropas Savienības asociēto locekli, tādējādi Latvijai kopā ar pārējām Baltijas valstīm sācies konkrēts darbs ES paplašināšanas procesā. Latvija ir arī Rietumeiropas Savienības asociētā dalībvalsts. Un arī šajā jomā bijis Francijas un Vācijas atbalsts Baltijas valstīm. Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanu, M.Barnjē izteica viedokli, ka jāstrādā būs ne tikai Latvijai iekšējo reformu laukā, bet arī Eiropas Savienībai. “Es negribu, lai ES, pirms tā tiek paplašināta, izplūstu brīvās tirdzniecības un bezmuitas zonās. ES ir jābūt stabilitātes un drošības garantam, tai jāveic kopēja cīņa pret narkotikām un noziedzību,” uzsvēra Eiropas lietu deleģētais ministrs Francijas Ārlietu ministrijā Mišels Barnjē.

Atbildot uz viesu jautājumu par 6.Saeimas vēlēšanu rezultātiem un jaunās valdības veidošanu, Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs atzina, ka Latvijā partijas vēl nav sociāli strukturējušās. Taču cerams, ka bažas, kas izskanēja pirmajās dienās pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas, mobilizēs tos politiskos spēkus, kas grib tālāk attīstīt reformas un turpināt Latvijas integrāciju Eiropā.

Saeimas ziņu dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 12.oktobrī, tiekoties ar Francijas Eiropas lietu valsts ministru Mišelu Barnjē (Michel Barnier), Ministru prezidents Māris Gailis apliecināja Latvijas vēlmi kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgo locekli. M.Gailis informēja, ka jau rīt MK sēdē tiks apstiprināts Latvijas pieteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā. Viņš arī uzsvēra, ka nākamā valdība noteikti turpinās aizsākto virzības kursu uz Eiropas Savienību. Bet jaunievēlētajā Saeimā paredzēts izveidot īpašu Eiropas lietu komisiju, kura nodarbosies ar Latvijas integrācijas jautājumiem ES.

Savukārt M.Barnjē atzīmēja, ka viņa vizītes mērķis ir demonstrēt Francijas ieinteresētību Baltijas valstu turpmākajā attīstībā.

Tikšanās laikā pārrunātas arī Francijas un Latvijas savstarpējās attiecības. Atzīstot, ka abu valstu ekonomiskās attiecības attīstās apmierinoši, M.Barnjē sacīja, ka viens no viņa vizītē gūtajiem secinājumiem ir tāds, ka jāpaplašinās Francijas un Latvijas uzņēmēju sadarbībai.

Valdības preses dienests

Francijas delegācija un Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Žanna Debenē un Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā Aina Ābola-Nagobada pieņemšanā Rīgas pilī; un sarunā ar Ministru prezidentu Māri Gaili.