Eiropas struktūrās viss ir ļoti būtisks Eiropas struktūrās viss ir ļoti būtisks

Francijas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu deleģētais ministrs Mišels Barnjē, kurš tikai vakar, 12. oktobrī, no Lietuvas ieradās oficiālā vizītē Latvijā, jau šorīt devās tālāk uz Igauniju.

Mišels Barnjē dzimis 1951. gadā Savojā. Sākumā mācījies Albērvilā, tad studējis Parīzes komercaugstskolā, ko beidzis 1972. gadā. Pēc gada Mišels Barnjē sāka strādāt Francijas valsts institūcijās. 1978. gadā viņš kļuva deputāts no Republikas atbalsta savienības un bija šajā statusā līdz 1993. gadam. Kopš 1982. gada viņš ir Savojas Ģenerālās padomes prezidents. Kopā ar Žanu Klodu Kilī viņš bijis arī Albērvilas Olimpisko spēļu organizācijas komitejas prezidents. 1993. gada aprīlī Mišels Barnjē tika iecelts par vides ministru Eduāra Baladūra valdībā. Šajā amatā Mišels Barnjē bija līdz 1995. gada 18. maijam, kad tika iecelts par Ārlietu ministrijas Eiropas lietu deleģēto ministru Alēna Žipē valdībā. Mišels Barnjē ir vairāku teorētisku darbu autors par politikas un ekoloģijas problēmām. Viņa svarīgākie darbi ir “Lai dzīvo politika” (1985. g.), “Ekoloģiskais izaicinājums, katrs par visiem” (1990.—1991. g.), “Lielāko katastrofu atlass” (1992. g.), “Uz nezināmo jūru” (1994. g.).Mišels Barnjē ir precējies, viņam ir trīs bērni.

Ārkārtīgi piesātinātās vizītes laikā vakar Mišels Barnjē tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, ārlietu ministru Valdi Birkavu un Ārlietu ministrijas valsts ministru Oļģertu Pavlovski, kā arī ar 6. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem. Vizītes noslēguma cēlienā Mišels Barnjē kopā ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu un valsts ministru Oļģertu Pavlovski rīkoja preses konferenci, kurā bija klāt arī Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Žanna Debenē un Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā Aina Ābola-Nagobada, kā arī Francijas darba grupas locekļi.

Mišels Barnjē, uzrunājot žurnālistus, izteica gandarījumu par iespēju būt Latvijā, lai Francijas prezidenta Žaka Širaka uzdevumā pildītu savu augsto misiju. Viņš atgādināja, ka lēmums par šādu Baltijas valstu apmeklējumu radies jau Eiropas Savienības valstu konferencē Kannās, kurā pēc Francijas ierosmes piedalījās arī asociētās valstis. Mišels Barnjē uzsvēra, ka ieradies mūsu valstī ar lielu darba grupu, un norādīja, ka viņa oficiālajai vizītei ir visnotaļ pragmatisks raksturs. “Es saprotu, ka jūs patlaban atrodaties sarežģītā politiskā situācijā,” teica Mišels Barnjē. “Tiek veidotas jaunas koalīcijas, jauna valdība. Taču arī man radās iespaids, ka gandrīz visas jaunajā parlamentā pārstāvētās partijas ir par Latvijas tālāku virzīšanos uz Eiropas Savienību. Francija lielu uzmanību pievērš tam, kas notiek Ziemeļeiropā. Ģeogrāfiskā situācija it kā nosaka mūsu valsts orientāciju uz dienvidiem, bet, neraugoties uz to, mēs ļoti uzmanīgi sekojam notikumiem Latvijā, un domāju, ka arī izprotam jūsu situāciju. Jau 1990. gadā, kad Latvija cīnījās par savas neatkarības atjaunošanu, Francija jūs atbalstīja šajā cīņā.” Tālāk Mišels Barnjē atzinās, ka viņam pret Latviju ir īpašas jūtas — viņš kopā ar kādreiz izcilo franču kalnu slēpotāju Žanu Klodu Kilī bijis Albērvilas Olimpisko spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētājs un Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā bijis dziļi aizkustināts, dalībnieku gājienā atkal pēc daudziem gadu desmitiem redzot neatkarīgās Latvijas valsts karogu. Kā gaišu notikumu Mišels Barnjē atgādināja arī šī gada jūniju, kad Latvija ar Eiropas Savienību parakstīja asociētās valsts līgumu. “Šis līgums ir ļoti svarīgs — jo tas Latvijai ir pirmais solis uz Eiropas Savienību,” teica Francijas ministrs. Viņš uzsvēra, ka visnotaļ nozīmīgs Latvijai ir arī Rietumeiropas Savienības asociētās dalībvalsts statuss, ko Latvija gribēja iegūt un arī ieguva. Mišels Barnjē sacīja, ka Francijas valdībai nav nekādu iebildumu pret Latvijas vēlēšanos iestāties NATO. “Mēs būsim blakus Latvijai tās ceļā uz Eiropas institūcijām,” uzsvēra Francijas ministrs. Viņš piebilda, ka šis ceļš ir liela izdevība ne vien Latvijai, — tāda tā ir arī pašai Eiropas Savienībai. Mišels Barnjē piebilda, ka Eiropas Savienība — tas ir 350 miljoni cilvēku — un ieplūšana šādā milzu struktūrā Latvijai būtu gan milzu veiksme, gan arī milzu atbildība, kam pienācīgi jāgatavojas. “Es atbraucu pie jums nevis lai mācītu, bet lai apliecinātu Francijas gatavību palīdzēt Latvijai tās ceļā uz Eiropu,” teica Mišels Barnjē. Viņš arī visnotaļ atzinīgi novērtēja abu vēstnieču — Žannas Debenē un Ainas Ābolas—Nagobads — darbību, kas sekmē Latvijas un Francijas tuvināšanos. Šajā procesā, pēc Mišela Barnjē domām, vēl ir arī daudz neizmantotu iespēju. Piemēram, lielas ir kultūras sakaru attīstīšanas potences, īpaši franču valodas mācīšanas jomā. Turklāt šim procesam būtu jāaptver ne vien Rīga, bet visa Latvija.

Valdis Birkavs savukārt uzsvēra, ka sarunās ar Francijas ministru saņemta skaidra atbilde uz pašiem svarīgākajiem jautājumiem. Tagad ir skaidra Francijas nostāja jautājumos par Eiropas Savienības un par NATO paplašināšanu, skaidrs ir Francijas viedoklis arī Rietumeiropas Savienības