PIRMS NOTIKUMA

Par jaunu cēlienu mūsu tiesu darbā

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Ar 1995. gada 6. oktobri stājās spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu” (“LV”, 5.10.1995., nr.153), kas paredz Saimnieciskās tiesas darbības izbeigšanu un visu civiltiesisko strīdu izskatīšanu trīspakāpju tiesu sistēmas ietvaros vienotām procesuālām normām. Likumā izdarītā grozījumu būtība ir balstīta uz atziņu, ka civiltiesisko strīdu izskatīšana, piemērojot materiālo tiesību normas, kas ir Civillikumā un citos speciālajos likumos, nevar dalīt atkarībā no tā, kas ir strīdus dalībnieks — fiziskas vai juridiskas personas.

Līdz šim Saimnieciskā tiesa izskatīja tos civiltiesiskos strīdus, kas radušies starp juridiskām personām, bet tiesas (rajonu, pilsētu tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa) — pārējos strīdus, ja vismaz viena no pusēm bija fiziska persona. Kā tiesas, tā arī Saimnieciskā tiesa, izspriežot lietas, piemēroja vienus un tos pašus materiālo tiesību likumus — Civillikumu un speciālos likumus. Turklāt spēkā esošā likumdošana attiecībā uz Saimniecisko tiesu paredzēja arī citus izņēmumus — tiesnesis lietas izskatīja vienpersoniski, netika rakstīts tiesas sēdes protokols, tiesnesis spriedumu pasludināja mutiski un pēc tam to sastādīja rakstveidā. Tika pieļauti arī nemotivēti spriedumi, un pārsūdzētos spriedumus izskatīja apelācijas instancē tajā pašā tiesā.

Diezgan ilgstošās un vētrainās diskusijās (gandrīz gada garumā) virsroku guva viedoklis, ka visi civiltiesiskie strīdi neatkarīgi no strīdus dalībnieka stāvokļa ir izskatāmi vienotā procesuālā kārtībā. Šīs diskusijas gaitā un arī vēl pašreiz tiek proponēts arguments, ka ar šiem grozījumiem likumā tiek likvidēta Saimnieciskā tiesa, kas agrāk nebija paredzēts. Šāda viedokļa izteikšana liecina tikai par to, ka šie autori nav iepazinušies ar likumu “Par tiesu varu.”

Jau 1992. gadā pieņemtais un pieņemšanas laikā likums “Par tiesu varu” paredzēja Saimnieciskās tiesas likvidēšanu. Tam bija jānotiek jau tiesas reformas ietvaros — ar 1993. gada 1. jūliju.

Līdz šim spēkā esošais likums, paredzot Saimnieciskās tiesas likvidēšanu, atšķirībā no pašreiz spēkā esošā likuma noteica tikai to, ka visās piecās apgabaltiesās būtu atsevišķas saimniecisko lietu tiesas kolēģijas. Respektīvi, līdz šim spēkā esošais likums minēto problēmu mēģināja atrisināt daļēji, nevis pēc būtības un principā.

“Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, kas stājas spēkā 1995. gada 15. oktobrī, nosaka visu civillietu (tai skaitā arī agrāk tā dēvēto saimniecisko lietu) piekritību rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 119. pantu tiesām pakļautās civillietas izskata rajonu (pilsētu) tiesas, izņemot tās, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesas vai Augstākā tiesa.

Civilprocesa kodeksa 119.1 pants nosaka, ka apgabaltiesa izskata šādas tiesām pakļautās civillietas:

1. lietas par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

2. lietas par patenttiesību aizsardzību un preču zīmes reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar patentu likumu, Dizainparaugu aizsardzības likumu un likumu “Par preču zīmēm”;

3. sūdzības par zvērinātu notāru rīcību;

4. sūdzības par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem;

5. lietas par rīkojumu atcelšanu par rajona vai pagasta padomes, pilsētas domes lēmuma apturēšanu vai padomes (domes) priekšsēdētāja atstādināšanu;

6. lietas, kurās ir strīds par nekustamā īpašuma tiesībām;

7. lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 5000 latu;

8. lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu.

Turklāt ar atsevišķu likumu ir noteikts, ka lietas par pilsonības atņemšanu izskata tikai Rīgas apgabaltiesa. Likumā ir dots izsmeļošs civillietu uzskaitījums, kuras ir piekritīgas apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām. Visas pārējās civillietas, kas nav uzskaitītas Civilprocesa kodeksa 119.1 pantā, ir piekritīgas izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesām.

Pēc likumā noteiktās piekritības sadalījuma no agrākajām tā dēvētajām “saimnieciskajām lietām” apgabaltiesām būs jāizskata lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 5000 latu kā starp fiziskām, tā arī juridiskām personām, un lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu.

Līdz ar to no šā gada 15. oktobra visas tās lietas, kas agrāk bija piekritīgas Saimnieciskai tiesai, saskaņā ar piekritības noteikumiem ir jāiesniedz rajonu (pilsētu) tiesām vai attiecīgajām apgabaltiesām. Savukārt tās lietas, kas jau iesniegtas Saimnieciskajā tiesā un kuras Saimnieciskā tiesa nav sākusi izskatīt, pati Saimnieciskā tiesa izsūtīs attiecīgajām tiesām pēc piekritības.

Cerams, ka pašreiz spēkā esošā likumdošana nodrošinās vienveidīgu praksi materiālo tiesību normu piemērošanā kā attiecībā pret fiziskajām, tā arī juridiskajām personām, tiesiskumu un likumību, dodot iespēju visiem procesa dalībniekiem pārsūdzēt spriedumus apelācijas un kasācijas kārtībā. Visa pārsūdzēšanas kārtība un iespējas arī ir noteikta Civilprocesa kodeksā, kas ir spēkā arī no šā gada 15. oktobra, turklāt lietas izskatīšana apelācijas un kasācijas kārtībā notiek tikai augstākstāvošā tiesā, kas līdz ar to arī nodrošina šīs tiesas objektivitāti. Saimnieciskās tiesas likvidācija notiek tiesu reformas ietvaros, kas diemžēl ir jau parāk ieilgusi līdzekļu un telpu trūkuma, kā arī subjektīvu un objektīvu apstākļu dēļ un netiek konsekventi un mērķtiecīgi īstenota.