12. oktobra sēde
Kopsavilkums

Ceturtdien, 12.oktobrī, Saeima turpināja izskatīt 5.oktobra ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

 

2.lasījumā tika pieņemti likumprojekti:

— “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””.

(r.s.dok.nr.680; nr.2002) Balsojums: 48 par, 0 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

(p.s.dok.nr.496; r.s.dok.nr.952; nr.1092) Balsojums: 48 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeimas ziņu dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu zvanu, bet mēs reģistrēsimies. Reģistrācija kvorumam. Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 50 deputāti. 51.

Turpinām 5.oktobrī iesākto Saeimas ārkārtas sēdi, kurā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 59.pantu, pamatojoties uz Saeimas lēmumu, tika pasludināts pārtraukums līdz 12.oktobrim pulksten 9.00.

 

Izskatām likumprojektu “Par atsevišķu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā” . Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likumprojekts “Par atsevišķu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā”, ko ir iesnieguši frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti, pēc kredītiestāžu likuma pieņemšanas, un to mēs izdarījām iepriekšējā sēdē, ir zaudējis savu aktualitāti un nozīmi, tāds ir komisijas priekšlikums, un tam piekrīt arī iesniedzēji — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti. Tādējādi mēs lūdzam to noņemt no izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu un arī pret iesniedzēju lēmumu? Nav. Līdz ar to piekrītam.

 

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu turpiniet! Ojārs Kehris - komisijas priekšsēdētājs.

 

O.Kehris (LC). Godātie deputāti! Komisija likumam “Par sociālo nodokli” ir saņēmusi virkni priekšlikumu, un neviens no tiem, teiksim, radikāli nemaina likumprojekta būtību, tādēļ es bez kāda īpaša ievadziņojuma pārietu pie izskatīšanas pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

O.Kehris. Un pirmais, par kuru ir iesniegti priekšlikumi, ir 4.pants, kur ir saņemts deputātu Kuprijanovas un Elferta priekšlikums - papildināt otro daļu ar vārdiem “darba devēji”, ar vārdiem “neņemot vērā jebkurus ieturējumus”. Komisija to ir atbalstījusi un lūdzam jūs arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Esam pieņēmuši komisijas priekšlikumu.

 

O.Kehris. Būtiskākais pants, kur arī ir vienas no lielākajām diskusijām, ir 5.pants “Sociālā nodokļa likme”, kurš būtu jāizskata pa šī panta apakšnodaļām.

Pirmajā, kurā tiek definēta sociālā nodokļa likme, bija saņemti trīs priekšlikumi - deputāta Leiškalna, deputāta Kehra un deputāta Elferta. Deputāta Leiškalna priekšlikums ir ļoti interesants, bet tas principā atšķiras no šī likumprojekta koncepcijas un tās koncepcijas, ko aizstāvēja likumprojekta iesniedzēji. Tādēļ komisijā neatbalstīja deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Deputāta Kehra priekšlikums - samazināt sociālā nodokļa likmi līdz 33 procentiem — daļēji ir iestrādāts vai vismaz tajā virzienā ir iestrādāts deputāta Elferta priekšlikumā, kur ir paredzēts sociālā nodokļa likmes samazinājums līdz 34 procentiem, bet es vienlaikus lūgtu deputātiem paskatīties arī Pārejas noteikumos, kur ir paredzēts pakāpenisks sociālā nodokļa samazinājums no šiem 38 procentiem, kas ir spēkā pašlaik, līdz 34, būtībā līdz šī gadsimta beigām. Tādējādi komisija ir atbalstījusi deputāta Elferta priekšlikumu, ko arī mēs lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Deputāt Leiškaln, vai jūs lūdza balsojumu? Deputāts Leiškalns nelūdz balsot par viņa priekšlikumu. Līdz ar to paliek komisijas priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši komisijas priekšlikumu 5.pantam.

 

O.Kehris. 5.panta pirmajai daļai.

Sēdes vadītājs. Jā.

 

O.Kehris. 5.panta otrajā daļā ir saņemti deputātes Kuprijanovas, deputāta Kehra, deputāta Elferta priekšlikumi, un uz šo priekšlikumu bāzes tika radīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variants, kurā tad daļēji arī ir iestrādāti visi trīs iepriekš minētie priekšlikumi. Līdz ar to mēs lūgtu atbalstīt mūsu komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

 

O.Kehris. Šī panta trešajā sadaļā lūdzam atbalstīt deputāta Elferta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

O.Kehris. Pēc tam vēl ir divi papildinājumi šim 5.pantam. Papildināt ar jaunu pantu, proti, ka Ministru kabinets ir tiesīgs samazināt šī panta pirmajā daļā noteikto likmi, ja tiešām tas būtu iespējams, tas nozīmētu arī pirms šī jau noteiktā grafika. Un arī mēs lūgtu atbalstīt šo redakciju, kurā ir iestrādāts deputāta Elferta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

O.Kehris. Vēl lūdzam papildināt ar jaunu piekto un sesto sadaļu deputāta Elferta ieteiktajā redakcijā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

O.Kehris. Līdz ar to mēs esam izskatījuši 5.pantu un pārejam pie 6.panta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

O.Kehris. 6.panta ceturtajā sadaļā ir deputāta Tomiņa priekšlikums, ka kompensācijas izmaksām Ministru kabineta vai Saeimas noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā. Tas attiecas uz ar sociālo nodokli neapliekamajiem ienākumiem. Lūdzam atbalstīt šo deputāta Tomiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts komisijas priekšlikums.

 

O.Kehris. 6.panta divpadsmitajā apakšnodaļā ir deputātu Kuprijanovas un Elferta redakcionāli uzlabojumi, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts.

 

O.Kehris. Tālāk mēs pārejam pie 8.panta, kur ir deputāta Tomiņa priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu daļu, proti, ka speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un to personu maksājumu konti atverami Latvijas Republikā reģistrētās komercbankās, kurās valstij pieder vairāk nekā 50 procentu īpašuma tiesību. Komisija, rūpīgi izskatījusi šo priekšlikumu, to neatbalstīja. Ja deputāts Tomiņš uzturēs, tad es galavārdā pateikšu argumentus, uz ko balstījās komisija.

Sēdes vadītājs. Jūs runāsiet debatēs? Kehra kungs, deputāts Tomiņš vēlas otrādi, lai jūs vispirms runājat, bet pēc tam viņš.

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Komisija, izskatot šo jautājumu, balstījās uz to, ka Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas, kurās valstij pieder vairāk nekā 50 procentu īpašuma tiesību, ir ļoti ierobežotā skaitā un nav arī paredzēts turpmāk, ka valstij piederēs komercbankas. No esošajām komercbankām tā varētu būt Latvijas Republikas Krājbanka, kur Tomiņa kungs ir padomes loceklis, un līdz ar to arī varētu izprast viņa vēlmi rūpēties par šo vienu banku. Bet ja mēs iedziļināmies oficiālajos Latvijas Bankas un arī finansu ekspertu slēdzienos par šo bankas stāvokli, tad nebūt mums nebūtu jāspiež valsts sociālās apdrošināšanas budžetu un sociāli apdrošināto personu maksājumu kontus atvērt kādā vienā Latvijas Republikas komercbankā, kā rezultātā par šo lēmumu tie, kas to būtu pieņēmuši, šajā gadījumā likumdevēji, šās bankas problēmu gadījumā nestu attiecīgi kādu atbildību. Tāpēc mums likās, ka principā būtu gan labāk, ja Tomiņa kungs šo priekšlikumu būtu noņēmis, jo arī šīs sociālās apdrošināšanas koncepcijas izstrādātāji uzskatīja to par pilnīgi nepieņemamu, un kā uzskata Bērziņa kungs, (šeit es domāju ministru Bērziņa kungu — sociālo lietu ministru), ka tas praktiski arī nebūtu īstenojams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš — Latvijas Zemnieku savienība. Atklājam debates par jūsu priekšlikumu. Lūdzu!

 

Z.Tomiņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad es varu minēt, ka es tiešām pārstāvu valsts intereses vienā no šīm te bankām, kurās īpašuma tiesības pieder valstij. Un mēs arī šeit, Saeimā, pārstāvam valsts intereses. Un mums ir jādomā pirmkārt par valsts interesēm. Mans priekšlikums ir par to, ka attiecīgā budžeta daļa būtu apkalpojama komercbankās, kurās valstij pieder vairāk nekā 50 procentu īpašuma tiesību. Un, kā mēs zinām, tādas bankas Latvijā pašreiz ir trīs. Gan Latvijas Hipotēku banka, gan Zemes banka, gan Latvijas Industriālā banka, gan arī Latvijas Investīciju banka, gan arī Latvijas Krājbanka. To teica arī Kehra kungs. Un ir pilnīgi nepieļaujams, ka šajās bankās tiek izvietots, kā Kehra kungs teica, valsts budžets un budžeta apkalpošana, tad es redzu, ka pilnīgi nepieņemama ir līdz šim tā prakse, ka ir izvietots vienā otrā bankā, kur, kā mēs redzam, bēdīgi beidzās šis process. Ja mēs zinām, ka bankā “Baltija” 800 000 latu, ja nekļūdos, tā arī palika iesaldēti un nav cerība dabūt tos atpakaļ.

Mēs atceramies bēdīgo pieredzi ar banku “Alejas” Daugavpilī un daudzām citām. Mēs redzam bēdīgo pieredzi, kā tad tika izlietoti G–24 kredīti caur šīm bankām. Banku “Olimpija” un banku “Baltija”, un daudzām citām. Kopā no 18 vai 19 bankām, kurām tika uzticēts apkalpot G–24, pašreiz lielākā daļa ir vai nu atzīta par maksātnespējīgām, vai arī tas tuvākajā laikā varbūt ir sagaidāms. Tāpēc es redzu, ka ir pilnīgi nepieļaujams izvietot komercbankās, kurās nav valsts regulācijas, valsts īpašuma tiesību. Tāpēc es ļoti labi saprotu tos lobijus, kas mēģina panākt, lai tā tas nebūtu. Tāpēc es uzturēšu balsojumu, jūs katrs savu personīgo pilsonisko attieksmi, un valsts intereses parādīsiet savā balsojumā, kurš ir par to praksi, kāda līdz šim ir bijusi, un kurš ir tātad par to, lai tomēr šī kontrole būtu. Tātad būtu kā tagad, ka šī kontrole ir, izmaksājot šo noguldītāju kompensāciju, nevis caur komercbankām, kurās ir tīri privātais kapitāls, bet ar valsts īpašuma daļu. Tā ir cita saruna, vai valstij ir jābūt kādai valsts kontrolētai vai ar daļēju kapitālu bankai — komercbankai, kura vai nu pelnītu, vai citādas funkcijas veiktu, un ne vienmēr varbūt bankas uzdevums ir — kā Hipotēku vai Zemes bankas — tikai pelnīt, bet varbūt arī veikt kādu valstisku funkciju. Gan stabilizējot banku sistēmu, gan arī veicot zemes īpašuma jautājumu kārtošanu. Šajā gadījumā, pirmkārt, Krājbanka, kas veic bankas “Baltija” noguldītāju kompensāciju izmaksu utt. Ir daudzas lietas, kas nav tikai tīri atstājamas tirgus regulācijas iespaidā. Turklāt varbūt jau būs sakārtota apdrošināšana utn tā tālāk, bet apdrošināšana būs fizisko noguldījumu apdrošināšana un nevis valsts budžeta noguldījumu apdrošināšana. Mēs redzam, kā beidzās valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļu apkalpošana, it sevišķi pašvaldību budžeta līdzekļu apkalpošana, komercbankās. Pašvaldības daudzos gadījumos ir palikušas pilnīgi bez līdzekļiem, neskatoties uz to, ka budžets nav pilnīgi finansējami atvērts, bet tas, ka bankās tika iesaldēti līdzekļi. Un šis mans priekšlikums ir tāds, ka tas ir saistīts ar pārejas periodu, kamēr beidzot tiks sakārtota banku sistēma, banku sistēmas drošums. Pašreiz šī prakse diemžēl ir ļoti bēdīga. Es pieņemu, ka šeit varētu būt problēmas ar to, ka pašreiz ir noslēgti līdz gada beigām līgumi par to, ka šos budžetus, speciālos un sociālā budžeta līdzekļus, apkalpo komercbankas, tādi līgumi tiešām ir noslēgti. Bet tad jautājums ir par Pārejas noteikumiem, nevis uz tā pamata pašlaik noraidīt šo manu priekšlikumu. Es domāju, ka jūs katrs ar savu balsojumu izšķirsiet, un jūsu balss tātad būs, un jūs būsiet atbildīgi par to, kas notiks varbūt ar budžeta līdzekļiem pašvaldību līdzekļiem, tajā skaitā, kā ir šajā likumā, par sociālā budžeta līdzekļiem nākotnē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Jūs diskutējat manuprāt smagu un šobrīd ne vienmēr var teikt, ka viennozīmīgi atbildāmu jautājumu. Tomēr es gribu pateikt dažas precizitātes. Sociālās apdrošināšanas budžetam nekas nav palicis bankā “Baltija”. Tā ir valsts kases problēma, jo Valsts kases departaments bija tas, kas izraudzījās šīs bankas. Otrkārt. Es gribu pateikt, ka ir samērā grūti uzreiz noteikt tās bankas, kur mēs glabāsim savu naudu, jo tādā gadījumā šīm divām bankām būs monopoltiesības un sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļi nekad nesaņems pietiekamus procentus par savu kontu atlikumiem. Un pēdējais, ko es gribu tomēr pateikt, ka šis jautājums tādā gadījumā nav risināms likumā “Par sociālo nodokli”. Jautājums kopumā ir risināms likumā “Par budžeta vadību”. Tā ir vispārēja norma. Tādā gadījumā valstī ir jāievieš, kas apkalpo valsts budžetu, nevis ierobežo tikai sociālās apdrošināšanas budžeta tiesības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Jūs kā deputāts vēlaties vai kā referents? Tad debates ir pabeigtas un referents runā. Lūdzu!

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Komisija tātad veicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo Makarova kungs jau minēja arī vēl papildu argumentus. Un viņš jau minēja, ka uz to teorētiski varētu pretendēt divas bankas, teiksim, Tomiņa kunga minētā Latvijas Investīciju banka nav nodarbojusies un nekad nenodarbosies ar kontu atvēršanu. Tā nodarbojas ar vidējā un ilgtermiņa finansēšanas jautājumiem, investīciju projekta jautājumiem, un cerams, ka tai sekmēsies vismaz šajā darbībā. Kas attiecas uz “Unibanku”, tur iespējams, jā, ka tās koncepcijas attīstībā, kā tā attīstās, ka šajā bankā Latvijas Republikas pilsoņiem piederēs vairāk nekā 50 procentu, jo akcijas, “Unibankas” akcijas, tiks laistas brīvā pārdošanā un tās varēs iegādāties, bet nav domājams, ka valstij ilglaicīgi tur varētu piederēt, kā jau minēts Tomiņa kunga priekšlikumā, vairāk nekā 50 procentu. Savukārt Krājbanka ir tā banka, kura tik tiešām valstij pašai būtu jāsakārto, lai parādītu, ja tai ir viena banka, tad to arī sakārtot un tad varbūt vismaz konkurēt ar spēcīgākajām komercbankām. Bet, protams, komisija piekrita tam, ko minēja arī ministra kungs, ka uzskatīt, ka pašlaik valstij budžeta līdzekļi tiek izvietoti optimāli, tuvu nevar, un Budžeta komisija vairākkārt ir aicinājusi valdību iesniegt kārtību, kā tas notiktu, un tas iepriekš arī ir bijis paredzēts koncepcijā par valsts kases departamentālo attīstību, diemžēl tās lietas visas ir apstājušās, jo tas tiešām ir cita likuma un arī praktiskās darbības rezultāts. Paldies! Tādi bija komisijas apsvērumi. Es lūgtu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu — 8.pantu papildināt ar jaunu daļu — “Speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un sociāli apdrošināto personu maksājumu konti atverami Latvijas Republikā reģistrētajās komercbankās, kurās valstij pieder vairāk nekā 50 procentu īpašumtiesību”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 20, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. 9.pantā ir par šī panta pirmo apakšnodaļu. Ir saņemts deputātu Kuprijanovas un Elferta priekšlikums, kas ir atbalstīts. Lūdzam arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

 

O.Kehris. Tālāk pie 11.panta ir deputātu Kuprijanovas un Elferta priekšlikums — 11.panta daļā izslēgt, jā, izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus “no darba devēja”. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

O.Kehris. Tālāk es pāreju pie 14.panta. Un šeit ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums — papildināt 14.pantu ar jaunu otro un trešo sadaļu jums pieejamajās redakcijās. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu, atklājam debates. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

G.Bērziņš (LZS). “Jumta” likumā jau ir noteikts, ka šīs sankcijas, kādas nodokļu administrators var uzlikt, un šeit, paskatieties, tātad ir 0,1 procents par katru dienu un vēl 100 procentu par to, ja ir kaut kas nepareizi. Taču ne jau vienmēr tas notiek ļaunprātīgi un atkārtoti divkāršā apmērā, bet kāda ir atbildība no nodokļu administrācijas puses, ja ir nepareizi sarēķināts nodoklis, es domāju, ka šeit ir nedaudz tomēr pārspīlēti, jo šeit jau galvenais ir precīzi analizēt šo bāzi, nevis ar šīm milzīgajām soda sankcijām iznīcināt uzņēmējus, lai vispār vairs nav, kas maksā. Jo pārsvarā jau kļūdas visbiežāk maksājumos gadās mazajiem uzņēmējiem, kam nav iespēju izmantot kvalificētus grāmatvežus utt. Es domāju, ka šīs sankcijas tomēr ir pārspīlētas, jo šeit pat nav runas par ļaunprātību, varbūt kādreiz aiz kļūdas, un tūlīt bezstrīdus kārtībā 100 procentu sankcijas, otrreiz — 200 procentu sankcijas. Un tas mazais uzņēmējs ir beigts un pagalam uzreiz. Pat tad, ja viņš ir kļūdījies, nevis ļaunprātīgi. Tāpēc es iesaku šo tomēr neatbalstīt un atrast kaut kādu civilizētāku formu, kādā veidā šo jautājumu risināt, vismaz izskatot, vai tas ir ļaunprātīgi, vai tā ir dokumentu viltošana, vai neuzrādīšana, vai varbūt vienkārši aprēķinu kļūda. Šeit nav nekādas starpības, un šīs sankcijas ir ļoti fantastiskas. Es tomēr domāju, ka, tikai uzņēmējiem attīstoties, varēs nodokļus maksāt. Ja mēs gribam viņus iznīcināt jau pašos pamatos, tad mēs varam likt šādas drakoniskas sankcijas. Es domāju, ka tas neuzlabos situāciju, bet pasliktinās.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Konkrēti jūsu priekšlikumu. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Tātad deputāts Gundars Bērziņš lūdz neatbalstīt abus divus deputātes Kuprijanovas priekšlikumus.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu, Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”.

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man šķiet, ka šī norma ir jau likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Un tā ir vienkārši pārrakstīta no likuma “Par nodokļiem un nodevām” un ielikta šajā likumā. Tātad, ja tā tiks noraidīta, tā tāpat būs spēkā. Varbūt, ja tā nav, tad, lūdzu, to izskaidrojiet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — otrreiz. Lūdzu — 5 minūtes.

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad man nav blakus šī “jumta” likuma. Ja tas ir “jumta” likumā, tad vēl jo vairāk. Šeit tas nav jāatkārto, jo tur ir administrācijas tiesības noteiktas un noteikts, kas ir sociālā nodokļa administrācija. Tai ir šīs tiesības. Otrkārt. Es tomēr lūdzu ieskatīties šajā pantā. Piemēram, par šo ziņu iesniegšanas termiņa kavējumu. Vienu dienu nokavē atskaites iesniegšanu, un 100 procentu soda sankcijas! Nu, piedodiet, tas uzņēmējiem tomēr ir graujoši. Ja arī šeit kaut kādas sankcijas ir vajadzīgas, tomēr daudz rūpīgāk, jo ir arī otras puses kļūdas, ka nepareizi tiek aprēķināta sociālā administrācija, nepareizi aprēķina, un “jumta” likumā, ko piesauca Elferta kungs, ir otrpusēja atbildība, kaut gan dzīvē tā nestrādā, bet šeit par to vispār nav runāts. Vieni ļaunie uzņēmēji ir vainīgi, un sodīsim un nīdēsim tos ārā, un pavisam nebūs ko maksāt. Es piedāvāju, ka, neapšaubāmi, atbildība ir vajadzīga, bet vajag daudz rūpīgāk un daudz prātīgāk pārdomāt. Nevis tā, ka vienu dienu es nokavēšu vienu atskaites iesniegšanu gadā, otrreiz vēl otru un man iznāks 300 procentu soda sankcijas. Es domāju, ka tas nav prātīgi. “Jumta” likumā tāda formulējuma — par vienas dienas kavējumu — 100 procentu sankcijas — nav.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Jā, lūdzu! Sociālo lietu valsts ministrs Vladimirs Makarovs.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Jā, es piekrītu, ka šīs normas kļūst drakoniskas. Bet tām arī ir jābūt drakoniskām, jo pirmkārt šobrīd ir runa par nodokli, kas finansē izdevumus, kas saistīti ar pensiju izmaksu, bezdarbnieku pabalstu izmaksu, un par šiem laikā vai nelaikā iesniegtajiem termiņiem. Redzat, atskaišu iesniegšanai tiek dots laiks — 15 dienas. Un pēc tam sākas šo atskaišu apkopošana. Bet, ja uzņēmēji kavē šo datumu, iesniegšanu laikā, tādā gadījumā mēs nekad nesaņemsim savlaicīgi precīzu informāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

 

O.Kehris . Godātie kolēģi deputāti! Man jums ir jāpaskaidro, ka komisijā par šiem priekšlikumiem nebija īpašu debašu, jo tos priekšlikumus un argumentus, kurus izteica deputāts Bērziņš, kurš ir arī mūsu komisijas loceklis, viņš komisijā neizteica, un mēs būtībā balstījāmies uz to, ka priekšlikumu, ko iesniedza deputāte Kuprijanova, ko likumprojekta autori, proti, valdība, uzskatīja par pieņemamiem, un bez liekām debatēm mēs tos pieņēmām.Tāpēc es nevaru pretendēt, ka mēs būtu veikuši ļoti dziļu analīzi, ko mēs noteikti izdarīsim uz trešo lasījumu. Bet tātad komisija, es paskaidroju, pēc kādas procedūras ir atbalstījusi šos priekšlikumus, un jebkurā gadījumā es domāju, ka pēc jebkura jūsu balsojuma uz trešo lasījumu mēs tiešām iedziļināsimies un sniegsim arī tās atbildes, ko pašlaik varbūt palikām parādā, bet es neriskētu šeit to teikt par saskaņojumu ar nodokļu “jumta” likumiem un līdzīgi. Tāpēc lūdzam tātad pašlaik izšķirt šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Diemžēl jūs provocējat sēdes vadītāju uz komentāru, kurā, kā jūs saprotat, viņš nav ieinteresēts. Jūs teicāt, ka jums īstas skaidrības šajā jautājumā tātad nav un trešajā lasījumā būs, nu es drusciņ varbūt īsāk to saku... Un neatkarīgi no balsojuma jūs trešajā lasījumā izpētīsiet to lietu. Ņemot vērā visu to teikto, es tad aicinātu jūs vienkārši varbūt citādi darīt, jā, bet deputātes Kuprijanovas nav šeit zālē, līdz ar to arī mani komentāri paliek nepabeigti. Katrā ziņā mums ir jābalso un, kā jau jūs dzirdējāt komisijas vadītāja teikto, tad komisija strādās pie šī jautājuma trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu papildināt 14. pantu ar jaunu otro un trešo daļu redakcijā, kura jums ir piedāvāta 7. lapaspusē. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 9, atturas — 27. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk lūdzu!

 

O.Kehris . Nākamais ir 15. pants, par kuru ir iesniegti priekšlikumi, un šeit tika saņemti priekšlikumi no deputāta Tomiņa un deputātiem Kuprijanovas un Elferta, kuri iesniedz kopēju priekšlikumu. Tā rezultātā ir tapusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kas precizē Valsts sociālās apdrošināšanas fonda darbības attīstībai un veicināšanai izmantoto 20 procentu izlietojumu no sociālā nodokļa maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā. Un mēs lūgtu atbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu, kurā ir iestrādāti deputātu priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to esam akceptējuši komisijas priekšlikumu. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris . 15. panta otrajā sadaļā komisija ir atbalstījusi deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu svītrot 15. panta otrās daļas otro teikumu. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

O.Kehris . Un godātie kolēģi, Pārejas noteikumos jūs redzat izklāstīto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, kas paredz šo kārtību pa gadiem, kādā sociālais nodoklis samazinās no 38 līdz 34 procentiem. Un pēc būtības mēs manuprāt šo esam izšķīruši jau ar balsojumiem par 5. pantu, bet, protams, ka tāpēc arī mēs lūgtu šeit atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju Pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Sākam debates! Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam — sociālo lietu valsts ministrs Vladimirs Makarovs.

 

G.Bērziņš (LZS). Protams, šis priekšlikums ir jāatbalsta, tas ir ļoti loģisks, un viss šeit ir kārtībā. Tikai šeit ir vēl viena tāda pretruna, kas noteikti trešajā lasījumā jāatspoguļo, jo 5. panta sestā daļa saskaņā ar Elferta kunga ierosinājumu nosaka, ka sociālā nodokļa likmē neieskaita sociālās apdrošināšanas maksājumus pret nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām, šo maksājumu likmi nosaka Ministru kabinets. Tātad faktiski tās ir papildu maksājumu likmes šodien pie sociālā nodokļa. Ja šobrīd, tātad ar 1996. gada 1. janvāri, paliek 38, un mēs it kā sakām, ka šis nodoklis tiek samazināts pakāpeniski, tad faktiski ir tā, ka ar 1996. gada 1. janvāri šis nodoklis tiek palielināts, jo šie maksājumi, kas jāveic papildus, tiek iekasēti. Pie kam šeit ir diezgan brīvā formā atstāts Ministru kabinetam noteikt gan likmes, gan kārtību. Ministru kabinets nosaka 4 procenti no apliekamā objekta vai 5, vai 1,24, katrā ziņā trešajā lasījumā, es domāju, ka nodokļu maksimālo likmju uzlikšana ir Saeimas kompetence, un, tāpat kā šeit, Ministru kabinetam ir tiesības šo likmi samazināt arī ātrāk, un arī šo maksājumu maksimālā likme ir jānosaka kabinetam, un, ja šī likme mainās vai attīstās, tad arī šajos Pārejas noteikumos. Es, protams, aicinu atbalstīt, šie Pārejas noteikumi paredz šo te samazinājumu, bet šīs 5. panta 6. daļas atšifrējums — likmes noteikšana un attīstība — arī trešajā lasījumā ir ļoti precīzi jādefinē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs!

 

V. Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Es ārkārtīgi piesardzīgi skatītos uz trešo daļu, kur ir paredzēta tā sadale procentos, un, godīgi sakot, es pilnīgi piekrītu tai pašai normai, ka jābūt sadalījumam starp darba devēju un darbinieku, bet es esmu ļoti piesardzīgs tieši uz šiem termiņiem, kad tas notiek. 1996. gada 1. janvāris. Tas ir ziemas laiks, kad cilvēkiem jāmaksā komunālie maksājumi un kad jau tāpat tie izdevumi cilvēkam ir pietiekoši lieli. Tādēļ Labklājības ministrija patur sev tiesības uz trešo lasījumu iesniegt papildinājumus šajos termiņos. Un, atbildot Gundaram Bērziņam, es gribētu teikt tā — tas ir ļoti normāli, ka šie te apdrošināšanas maksājumi pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām ir ārpus. Kāpēc? Tāpēc, ka būs vesela virkne nozaru, kur šie apdrošināšanas maksājumi būs ļoti niecīgi — 0,1 vai 0,5 procenti, kur arodslimības ir ārkārtīgi zemā līmenī, bet būs darba devēji, kur ir ļoti kaitīgi apstākļi vai kur ir milzīgs traumatisms, kā šobrīd, piemēram, meža darbos, kur šie maksājumi varētu būt arī lielāki. Tādēļ Labklājības ministrija patur vienkārši sev tiesības iesniegt uz trešo lasījumu labojumus šajos datumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Uz jūsu tiesībām neviens nepretendē. Tāpēc esiet pilnīgi droši, ka jūs to varat darīt, un tagad Ojārs Kehris lūdz vārdu kā deputāts.

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Protams, ka te neizslēdzami... jo es esmu arī kopā ar Elferta kungu un citiem viens no autoriem, es neizslēdzu, ka uz trešo lasījumu šeit var būt vēl kādi precizējumi, un tad mēs droši vien kopā ar ministrijas cilvēkiem esam gatavi pie tā strādāt, un tomēr. Manuprāt šeit ir viena arī ļoti principiāla lieta, ka šim procentu sadalījumam, es saku, ka var jau diskutēt tur par janvāri, par ziemas mēnešiem un ņemt tos argumentus vērā un arī varbūt vēl pat par šiem procentiem drusku, bet principiālai ir jābūt pieejai, ka šiem procentiem ir jābūt un tie nevar būt tādi, kā bija līdz šim, kad bija 37 plus 1, jo toreiz, kad mēs pieņēmām šos 37 plus 1, tiesa, to darīja iepriekšējā Latvijas Republikas Augstākā padome, iepriekšējais likumdevējs, tad arī skanēja solījumi — nekas, pieņemsim šo 1 un 37 un pakāpeniski mēs nonāksim pie kaut kāda labāka sadalījuma, bet tā arī mēs nodzīvojām pie tā, ka jāmaksā šis būtībā ražošanas attīstībā neiespējamais nodoklis — 30 un 37, un tas viens palika tīri simboliski. Tāpēc, lai uzņēmēji, lai darba devēji jau gatavotos un zinātu šo procentu sadalījumu, es domāju, mēs noteikti to aizstāvēsim, ka tam noteikti ir jābūt un tam arī jāsasniedz aptuveni šī puse. Aptuveni puse no ... labi, ja tas nav iespējams īsā laikā, tad pietiekoši garā laikā. Bet mēs jau šeit esam iesākuši laikam šīs debates uz trešo lasījumu. Varbūt, ka mums tas palīdzēs izstrādāt un saskaņot priekšlikumus tieši trešajam lasījumam, bet, protams, ka šī redakcija pašlaik būtu jāatbalsta, un es saprotu, ka šeit nav arī nekādu pretrunu starp pusēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Tā kā bija runa par priekšlikumiem, kuri būs trešajā lasījumā, vai šo otrā lasījuma redakciju kāds deputāts lūdz balsot? Nelūdz balsot. Līdz ar to iebildumu nav. Ir pieņemti Pārejas noteikumi, un tad, kā jau jūs paši šeit teicāt, trešajā lasījumā sniegsiet savus priekšlikumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts.

Gaidām jūsu...

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Mēs šoreiz lūgtu diezgan īsu iesniegšanas termiņu, lūgtu strādāt piektdien un, ja ir nepieciešams, arī brīvdienās, un lūgtu komisijas vārdā noteikt iesniegšanas termiņu līdz 16. oktobrim pulksten 10.00, līdz pirmdienai pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Vēl vienu dieniņu vajadzētu... Piecas dienas, jums sanāk manuprāt četras dienas tagad.

 

O.Kehris. Nu, tātad ieskaitot visu pirmdienu...

Sēdes vadītājs. Tad līdz kuram datumam?

 

O.Kehris. Tātad līdz... Tātad pēdējais iesniegšanas termiņš mums būtu 16., bet tātad līdz 17., pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Līdz 17. oktobra pulksten 10.00. 17. oktobris. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

 

I.Kalniņš (LNNK). Augsti godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Atļaujiet man atgādināt, ka runa ir par likumprojekta “Grozījumi likumā” Par pievienotās vērtības nodokli”” 6. panta pirmās daļas 14. punktu, ko godājamā Saeima ir pieņēmusi pirmajā lasījumā ar šādu tekstu: “kā arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma finansu ministres Indras Sāmītes priekšlikumu attiecībā uz šo punktu ar redakciju, kur konkretizē šos konkrētos komunālos pakalpojumus atsevišķi. Komisija atbalstīja Sāmītes kundzes priekšlikumu, un komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

I.Kalniņš. Nākamais priekšlikums attiecas arī uz šī paša panta pirmo daļu, un šeit bija LNNK frakcijas priekšlikums papildināt pantu ar 26.punktu redakcijā — parku apstādījumu un labiekārtošanas objektu uzturēšana. Arī šeit Budžeta komisija saņēma finansu ministres Sāmītes priekšlikumu šo pantu izslēgt. Ja LNNK frakcija uztur savu priekšlikumu, tad šeit ir balsojums.

Sēdes vadītājs. Neviens neatbild, līdz ar to piekrīt.

 

I.Kalniņš. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts otrajā lasījumā.

 

I.Kalniņš. Budžeta un finansu komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam līdz nākamai otrdienai pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

 

I.Kalniņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Godātie deputāti! Pēc tam, kad sēdi slēgsim, uzklausiet paziņojumu.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi, ārkārtas sēdes noslēguma daļā nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Dzintars Ābiķis...

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis ir zālē.

 

I.Folkmane. Mariss Andersons, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Igors, Bukovskis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Ruta Marjaša, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča un Jānis Vaivads. Anita Stankēviča ir zālē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ošs, deputāts Panteļējevs arī ir zālē.

Ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu, un, godātie deputāti, kā jūs zināt, Prezidijs kārtējo sēdi ir sasaucis šodien pulksten 11.00, lūdzu uzmanību! Nu esiet tik laipni vienu minūti! Pēc tam jums būs ļoti ilgs laiks pārrunām. Vienu minūti tikai! Tātad Prezidijs ir paziņojis par sēdes sasaukšanu šodien pulksten 11.00, tomēr Saeimas Prezidijs lūdz Saeimu akceptēt priekšlikumu un sākt kārtējo sēdi 11.15, jo šodien mums Saeimā ir Francijas deputātu grupa, Francijas un Latvijas deputātu atbalsta grupa un vēl Francijas Eiropas lietu ministrs, mums paredzēta tikšanās pusstundu, bet prakse rāda tomēr, ka drusciņ vairāk aiziet laika, un tad nebūtu ērti, ja mēs pārkāptu mūsu noteikto laiku un sāktu ar nokavēšanos. Tāpēc, vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs kārtējo sēdi sāksim pulksten 11.15. Nav iebildumu? Paldies!