Latvijas zemes bagātības — visas Eiropas, visa mūsu reģiona uzmanības lokā

Šonedēļ Lielupē notika starptautisks seminārs par pazemes ūdeņu izvērtējumu. Tā organizatori no Latvijas puses bija Latvijas Valsts ģeoloģijas dienests, valsts uzņēmums “Latvijas ģeoloģija”, Latvijas Zinātnes padome un Rīgas Tehniskā universitāte, bet no viesu puses — Dānijas un Grenlandes ģeoloģijas dienests, kā arī Poznaņas tehniskā universitāte.

Seminārā bija pārstāvētas astoņas valstis — Dānija, Polija, Lielbritānija, Krievija, Vācija un trīs Baltijas valstis.

Kopš 1991.gada Latvijas Valsts ģeoloģijas dienests sadarbojas ar Dānijas kolēģiem. 11.oktobrī notika šo kopprojektu prezentācija.

Viens no projektiem, pie kura strādāts visilgāk, ir saistīts ar pazemes ūdeņu izvērtējumu. Kā atzina Latvijas un Dānijas kopprojekta vadītājs Edmunds Gosks (Edmund Gosk) , ir ļoti svarīgi veikt Latvijas pazemes ūdeņu monitoringu un Rīgas dzeramā ūdens izvērtējumu. Ūdens kvalitāti Rīgā var uzlabot, palielinot dziļurbumu skaitu un pilnībā atsakoties no Daugavas ūdens izmantošanas. 15 — 20 gadu laikā to noteikti iespējams izdarīt. Dānijas kolēģu dāvinājums — specializētā pārvietojamā laboratorija — paredzēta dzeramā ūdens pārbaudei Rīgā. Dāvinājuma pasniegšanas ceremonijā piedalījās Dānijas vēstnieks Latvijā Maikls Mecs Merhs (Michael Metz Mųrch) un Latvijas vides aizsardzības valsts ministrs Indulis Emsis.

Otrs Dānijas dāvinājums — moderna SAN tipa darba stacija, ar kuras palīdzību iespējams izvērtēt ģeofizisko materiālu. Datus iegūst ar seismogrāfu palīdzību, veicot zondēšanas 2000 — 3000 m dziļumā gan jūrā, gan uz sauszemes, un pēc tam, tos datorizēti apstrādājot, iespējams ātri iegūt jebkura griezuma karti.

Viens no kopprojektiem saistīts ar naftas iegulu izpēti. Dānijas Vides un enerģētikas ministrijas ģeoloģijas projekta vadītājs Flemings Ole Rasmusens (Fleming Ole Rasmussen) atzina, ka Latvijā strādā ar entuziasmu un triju gadu laikā ir paveikts diezgan daudz. Runājot par Latvijas naftas potenciālu, viņš uzsvēra, ka vispirms ir nepieciešama likumdošana. Latvijā vēl līdz šim nav pieņemts Zemes dzīļu likums. Kamēr nav likuma un nav izstrādāti noteikumi “Par zemes dzīļu izmantošanu”, ārvalstu sabiedrības nesteigsies ar ieguldījumiem.

Viens no vadošajiem Latvijas speciālistiem Dr.ģeol. Arnis Brangulis atzina, ka, tikai pateicoties dāņu palīdzībai, naftas iegulu pētījumi rit pietiekami strauji. Protams, nepieciešams ieviest jaunu tehnoloģiju. Domājot par nākotni, jānosaka turpmākie naftas iegulu izpētes, meklēšanas un ieguves ceļi. Tāpat svarīgi izstrādāt stratēģiju, kā šo potenciālu izmantot. Naftas bizness ir ļoti sarežģīts un arī riskants, saistīts ar lieliem kapitālieguldījumiem. Protams, jādomā, kā piesaistīt ārvalstu investorus un kādus rajonus nodot licencēšanai.

Latvijas Valsts ģeoloģijas dienesta priekšniece Rudīte Aņikejeva augstu novērtēja Dānijas valdības palīdzību, uzsverot, ka darbs pie kopprojektiem turpinās.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore
Foto: Arnis Blumbergs