Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”
Izdarīt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1993, 34.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.panta tekstu šādā redakcijā:
“Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.”
2. Papildināt 2.pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:
“7) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim.”
3. 3.pantā:
izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka prombūtnes laikā Valsts ieņēmumu dienestu vada viens no viņa vietniekiem.”;
izteikt otrās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:
“2. Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ietilpst:”;
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“4. Rīgas muitai ir Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļas statuss.”
4. 4.pantā:
izslēgt 2. punktu;
izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
“7) izskata sūdzības par Valsts ieņēmumu dienestam pakļauto struktūrvienību un iestāžu vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem un atceļ viņu nepamatoti pieņemtos lēmumus un rīkojumus, piemērojot šā likuma 22. panta trešajā daļā noteikto kārtību, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā;”;
papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:
“10) apstiprina finansu izziņas inspektoru nolēmumus krimināllietās par noziegumiem, kuru izziņa ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam.”
5. 5.pantā:
izslēgt otrās daļas 2. punktā vārdus “un izdevumu tāmi”;
papildināt otro daļu ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:
“5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem un atceļ viņu nepamatoti pieņemtos lēmumus un rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā;
6) sastāda administratīvos protokolus un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam;
7) sastāda protokolus un uzliek saskaņā ar Latvijas Republikas Muitas kodeksu sodus par muitas noteikumu pārkāpumiem.”
6. Aizstāt 2.nodaļas nosaukumā un visā likuma tekstā vārdus “Nodokļu kontroles departaments” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles departaments” (attiecīgā locījumā).
7. 8.pantā:
izteikt 5.punktu šādā redakcijā:
“5) izstrādāt un apstiprināt metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar nodokļu aprēķināšanu saistīto darbību atspoguļošanai grāmatvedībā; izstrādāt nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku;”;
izslēgt 11.punktā vārdus “un valsts izmeklēšanas”.
8. 9.pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem “Nodokļu kontroles iestāžu ierēdņi” ar vārdiem “šā likuma izpratnē”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “galvenie inspektori un inspektori” ar vārdiem “galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori un nodokļu inspektori”.
9. 10.pantā:
izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) pieprasīt un saņemt ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu nesamaksas gadījumos no uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, bankām un citām finansu un kredīta iestādēm, kā arī no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu oriģinālus vai norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas saimniecisko un finansiālo darbību, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;”;
papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārda “sodus” ar vārdiem:
“un konfiscēt administratīvo pārkāpumu izdarīšanas rīkus un tiešos objektus”;
izteikt otrās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:
“2. Valsts ieņēmumu dienesta vadītājiem un viņu vietniekiem, nodokļu kontroles iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem ir tiesības:”;
izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “sadarbībā ar Finansu izziņas departamentu”;
papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārda “saistības” ar vārdiem:
“vai ja tas triju mēnešu laikā nenomaksā nodokļu, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un tam nav pagarināti nodokļu nomaksas termiņi likumos noteiktajā kārtībā;”;
izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:
“8) uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata pagarināt nokavēto nodokļu un citu budžetos iekasējamo maksājumu pamatparāda nomaksas termiņus līdz trim mēnešiem, neaprēķinot likumā noteikto nokavējuma naudu;”;
papildināt otro daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:
“10) iesniegt obligātu prasību ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu kontroles iestāžu ierēdņi nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu kontroles iestādes ierēdnim ieiet nodokļu maksātāja telpās, kad ierēdnim ir tādas tiesības;
11) iesniegt obligātu prasību Uzņēmumu reģistram vai citai likumos noteiktajai institūcijai par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra, ja nodokļu maksātājs atkārtoti neiesniedz nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un nav informācijas par šā maksātāja darbību, vai ja tas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu un nodevu maksāšanas.”;
papildināt trešo daļu pēc vārdiem “ar tiesas spriedumu” ar vārdiem “vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu”;
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“4. Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt šo nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.”
10. Aizstāt 3.nodaļas nosaukumā un visā likuma tekstā vārdus “Muitas departaments” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments” (attiecīgā locījumā).
11. Papildināt 11.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) apsaimniekot robežpunktus un veikt to celtniecību.”
12. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:
“2. Muitas iestāžu ierēdņi šā likuma izpratnē ir Muitas departamenta direktors, direktora vietnieki, struktūrvienību vadītāji, muitas vietējo iestāžu priekšnieki, muitas vietējo iestāžu priekšnieku vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi.”
13. 13.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu “organizāciju” ar vārdu “iestāžu”;
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“5. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas likumdošanas aktos noteiktās tiesības.”
14. Aizstāt 4.nodaļas nosaukumā un visā likuma tekstā vārdus “Finansu izziņas departaments” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta Finansu izziņas departaments” (attiecīgā locījumā).
15. 14.pantā:
izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:
“1) veikt likumdošanas aktos noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu sfērā;
2) veikt likumdošanas aktos noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu darbībā;”;
papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:
“4) ja nepieciešams, nodrošināt citu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem.”
16. 15.pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem “Finansu izziņas iestāžu ierēdņi” ar vārdiem “šā likuma izpratnē”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “vecākie finansu izziņas inspektori un finansu izziņas inspektori” ar vārdiem “izziņas inspektori”.
17. Papildināt 16.panta trešo daļu pēc vārdiem “veiktajos pasākumos” ar vārdiem “un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem”.
18. 18.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“2. Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietniekus un departamentu direktorus pēc Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka ieteikuma ieceļ amatā finansu ministrs.”;
izslēgt trešajā daļā vārdus “pēc attiecīgā departamenta direktora ieteikuma”.
19. 20.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.”;
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“4. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
20. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:
“1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim aizliegts, izņemot likumā paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst sniegt informāciju tikai tām institūcijām, pārstāvjiem un personām, kas norādītas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim (darbiniekam) aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā noteiktos iekšējās kārtības noteikumus, kurus apstiprina finansu ministrs. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgais ierēdnis tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.”
21. 22.pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus un rīkojumus var pārsūdzēt rakstveidā 30 kalendāra dienu laikā attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā.
2. Valsts ieņēmumu dienestam sūdzība jāizskata un tās iesniedzējam jāatbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 kalendāra dienām. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.”;
papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
“3. Valsts ieņēmumu dienestā atsevišķu strīdīgu gadījumu izskatīšanai var izveidot konsultatīvu komisiju septiņu cilvēku sastāvā, kuru vada Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks un kuras sastāvā iekļaujami divi Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (pilsētu) nodaļu pārstāvji, divi centrālā aparāta darbinieki un divi uzņēmēju pārstāvji, un kura darbojas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātu nolikumu.”;
uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu;
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“5. Nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikt Valsts ieņēmumu dienestā vai tiesā prasību par nodokļu un nodevu samaksas pārskatīšanu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.”
22. Izteikt 23.panta tekstu šādā redakcijā:
“1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no tās dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta.
2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas juridiskajai vai fiziskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības rezultātā, atlīdzina no Valsts ieņēmumu dienesta speciālā budžeta un valsts budžeta; no Valsts ieņēmumu dienesta speciālā budžeta tiek atlīdzināta tā zaudējumu daļa, kuru juridiskā vai fiziskā persona ir iemaksājusi šajā budžetā, turklāt tā tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.
3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumi jāatlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.”
23. 24.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“2. Valsts ieņēmumu dienesta darbības attīstīšanai un veicināšanai izmanto 20 procentus no summas, kas ieņemta no konfiscēto preču un citu priekšmetu realizācijas un no iekasētajiem naudas sodiem par juridisko un fizisko personu izdarītajiem muitas noteikumu un administratīvajiem pārkāpumiem. Šie līdzekļi tiek ieskaitīti speciālajā budžetā, un to izlietošanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka apstiprināts nolikums.”;
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“3. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt speciālajā budžetā no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) maksu par pakalpojumiem, ko veic muitas iestādes saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.”
24. Aizstāt 25.panta otrajā daļā vārdus “Muitas departamenta direktors” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks”.
Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 5.oktobrī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
Rīgā 1995.gada 17.oktobrī