Latvijas Valsts prezidenta
Gustava Zemgala viesošanās Zviedrijā

Par mūsu valsts prezidenta sagaidīšanu Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā 27. maijā saņemtas sekojošas ziņas:

Šodien jau no agra rīta saulainais laiks un latvju – zviedru karogiem un ģerboņiem izgreznotās oficiālās ēkas un ostmala Stokholmā radīja priecīgu svētku noskaņojumu. Visi privātnami izkāruši zviedru karogus. (..)

Taisni plkst.11 (pēc latvju laika plkst.12) karalis Gustavs ierodas ostmalā, sasveicinās ar oficiāliem sagaidītājiem un dodas uz vēsturisko Vāsas laivu. Pirms iekāpšanas laivā karalis apstājas krastmalā, lai brīdi sarunātos ar Latvijas sūtņa Zariņa kundzi un mazu meiteni, kura gaida, lai pasniegtu Latvijas prezidentam sarkanas un baltas rozes. (..)

Tanī laikā lidmašīnas sāk riņķot vienmēr tuvāk ostai, liecinot par “Krišjāņa Valdemāra” tuvošanos. Ap 1000 metru attālumā no piestātnes karaļa laiva piebrauc klāt prezidenta kuģim. Karalis, kuru pavada princis Kārlis, princis Eižens, Zviedrijas ministru prezidents Lindmans, kara ministrs Malmbergs un dažas citas personas, uzkāpj uz prezidenta kuģa, lai apsveiktu Latvijas valsts galvu un tā pavadoņus.

Pēc tam karalis un prezidents kopā ar Latvijas ārlietu ministru Balodi un ģenerāli Kalēju dodas karaļa laivā. Šai momentā atskan kuģu komandu apsveikuma saucieni un visas Stokholmas baterijas salutē, ietinot ostmalu biezos dūmu mākoņos. Prezidenta pārējie pavadoņi iekāpj lielā motorlaivā un dažas minūtes pirms valsts galvas ierodas piestātnē, kur tos iepazīstina ar zviedru sagaidītājiem. (..)

Karalis un prezidents iesēžas greznajā galma karietē un dodas uz pili kavalērijas eskorta pavadībā. Abiem valsts galvām seko citās karietēs svīta. Aiz špalerām Stokholmas ielās, pa kurām notiek brauciens, drūzmējas publika, kura sarīko Latvijas prezidentam sirsnīgas ovācijas.

Zviedrijas karaļa runa

Prezidenta kungs!

Ar lietu gandarījumu uzņemu Jūs šodien manā galvaspilsētā un apsveicu Jūs sirsnīgi.

Zviedrijai un Latvijai ir daudz kopīgu atmiņu. Tās sakņojas pagājības dienās: bet, ja arī šī pagājība jau sen pieder vēsturei, viņa tomēr ir atstājusi zviedru sirdīs allaž dzīvu un dziļu simpātiju priekš tautas, kuras priekšgalā Jūsu līdzpilsoņu uzticība Jūs ir nostādījusi.

Jūsu apciemojumā Zviedrijai man tīkas redzēt Latvijas vēlēšanos nostiprināt vēl jo vairāk un izveidot arvienu jo plašāk saimnieciskos un kulturālos sakarus, kādi pastāv starp abām mūsu valstīm. Jūs varat būt pārliecināts, ka Zviedrija patiesi dala šo vēlēšanos, un ceru, ka Jūsu viesošanās, cik īsa tā arī nebūtu, manā zemē Jums dos iespēju pārliecināties par cieņas un draudzības jūtām, kādas apgaro zviedru tautu iepretim Latvijai.

Es paceļu savu glāzi un dzeru uz Jūsu veselību, Prezidenta kungs, kā arī uz latvju tautas laimi un labklājību!

Latvijas prezidenta runa

Sire:

Dziļi aizkustināts par laipnajiem apsveikšanas vārdiem, kurus man teica Jūsu Majestāte, es lūdzu Viņu pieņemt par tiem manas izjustākās atzinības apliecinājumu.

Tik sirsnīga uzņemšana no Jūsu Majestātes un Viņas skaistās galvaspilsētas iedzīvotāju puses nodod vislabāko liecību par simpātijas un draudzības jūtām, kādas Zviedrija veltījusi Latvijai. Latvju tauta glabā neizdzēšamā atmiņā laikmetu, kur viņas likteņi ir bijuši saistīti ar slavenās zviedru tautas likteņiem, kuras humānais gars un liberālie iestādījumi ir ļāvuši tai likt stūrakmeņus savas nacionālās kultūras ēkai. Tapusi brīva un neatkarīga, Latvija gluži dabīgi vērsusi savus skatus uz Baltijas aizjūras pusi drošā pārliecībā tur atrast draugus, kas gatavi viņu sekmēt milzīgajā jaunuzbūves darbā uz kara šausmu izpostītās zemes gruvešiem. Ka Latvija nav vīlusies savās cerībās, to pierāda latvju – zviedru attiecību turpmākā izveidošanās, kas uzrāda kontinuitātes tendenci kā kulturālā, tā saimnieciskā laukā; to pierāda arī vienmēr pieaugošā draudzība un pilnīgā saskaņa, kas vieno Latviju ar Zviedriju un kas atļāva man izdarīt šo apciemojumu Jūsu Majestātei, lai izteiktu Viņai savu dziļāko apbrīnošanu par augsto kulturālo līmeni, kas nostāda Zviedriju civilizācijas priekšgalā.

Ar šīm jūtām es paceļu savu glāzi uz Jūsu Majestātes, Viņas Majestātes Karalienes, kuru apsveikt man par lielu nožēlošanu nebija izdevība, Karaliskā nama veselību, kā arī uz diženās zviedru tautas laimi un labklājību!

Zviedru prese par Latviju

Visa zviedru prese sumina Latvijas valsts prezidentu sakarā ar viņa ierašanos Stokholmā. Visi laikraksti pie tam izceļ, ka tagad atbrīvotās Latvijas vēsture cieši saistīta ar Zviedrijas vēsturi. “Stokholms Tidningen” uzsver, ka Latvija ar savu ģeogrāfisko stāvokli, vēsturi, kultūru un rasi piederot pie Ziemeļvalstu saimes. Tūkstošiem saišu stiepjoties pāri Baltijas jūrai, apvienojot visas Ziemeļu valstis darbā ar kopīgu mērķi, — proti, brīvību un mieru pie Baltijas jūras un tās piekrastes tautu garīgās un materiālās kultūras attīstību. Prezidenta Zemgala viesošanās esot ne tikai pieklājības vizīte, bet arī neliekuļotas draudzības apliecinājums. Zviedru tauta to apsveicot ar drauga rokasspiedienu draugam.

“Stokholms Dagblad” nodrukā apsveikumu latviešu valodā, aizrādot, ka prezidents Zemgals spēlējis izcilu lomu savas zemes brīvības cīņā. Tādēļ viņa sumināšanai varot piešķirt arī personīgu raksturu.

“Svenska Dagbladet” raksta, ka Latvijas valsts nedaudz vairāk nekā desmit gados izgājusi cauri attīstībai, kuras augļi norāda uz daudz tālāk ejošiem sasniegumiem miera un neatkarības pavēnī. Par priekšnoteikumu visam, ko Zviedrija dara savā ārpolitikā, vajagot būt tās jaunās kārtības uzturēšanai pie Baltijas jūras, kas prasa neaizskartu Latvijas Republikas eksistenci kā nepieciešamību. raksta beigās apliecinātas sirsnīgās simpātijas, ar kādām Zviedrija apsveicot ikvienu latvju un zviedru tuvināšanās mēģinājumu.