Zviedrijas karaļa Gustava V viesošanās Latvijā

Par augsto viesi

Zviedrijas karalis Gustavs V ir ļoti izglītotā un kulturalā karaļa Oskara II un viņa laulātās draudzenes karalienes Sofijas vecākais dēls. Karalis Gustavs V tagad ir 71 gadu vecs. Zviedrijas karaļa tronī viņš uzkāpa 1907. gadā, tātad valda jau 22 gadus. Viņš baudījis plašu militāru un dziļu vispārējo izglītību, daudz ceļojis.

Tagadējais Bernadotu karaļa nams Zviedrijā valda no 1810. gada. Pēdējam Vāsas nama karalim Kārlim XIII pēcnācēju nebija, kādēļ troni vajadzēja nodot cita nama rokās. Izvēle krita uz vienu no Napoleona maršaliem princi Bernadotu. Princis Bernadots, pieņemdams valdnieka vārdu Kārlis Jānis, 1810. gadā uzkāpa Zviedrijas tronī. Bernadotu nams jau otrajā paaudzē bija pilnīgi asimilējies, tā ka tagadējā karaliskā ģimene ir pilnīgi nacionāla un zviedriska.

Līdz 1905. gadam pastāvēja Zviedrijas un Norvēģijas personālūnija, kuru Norvēģija šai gadā uzteica. Kaut arī ūnija tika atcelta, Zviedrijas attiecības ar Norvēģiju nepasliktinājās. Tās izdevās nokārtot miera ceļā, pateicoties karaļa Oskara II un toreizējā troņmantinieka, tagadējā karaļa Gustava V inteliģencei un autoritātei.

Lielajā pasaules karā Zviedrija ieturēja stingru neitralitāti. Pateicoties karaļa Gustava V tālredzībai un enerģijai, viņam izdevās panākt to, ka arī Dānija un Norvēģija ieturēja neitralitāti, kam pateicoties Skandināvijas pussala netika ierauta asiņainajā pasaules karā. Blokāde, kādu nācās izciest kara laikā Skandināvijas valstīm, bija smaga un grūta.

Tālāk: Zviedrijas karaļa svītas sastāvs: Zviedru karaļa Gustava svīta ir papildināta ar dažām jaunām personām un galīgā sastāvā ir šāda: štāba priekšnieks, admirālis grāfs Ērensverds (Ehrenswärd); pirmais galma maršals, brīvkungs Rolambs (Rölamb); pirmais kambarkungs, grāfs Vahtmeisters; kambarkungs grāfs Levenhaupts; karaļa privātsekretārs ministrs Sandgrens; ceremonijmeistars brīvkungs Rudberks (Rudberck) un karaļa adjutants kapt. fon Heijne. Bez tam karali pavadīs Zviedrijas ārlietu ministrs Trigers (Trygger) un Politiskā departamenta direktors Bohemans. Ar floti ierodas admirālis Okermarks (Akermark) un komandiers Lindstrēms (Lindström).

Edvarts Virza

Viņa Majestātei,

Zviedrijas karalim Gustavam V

Sir, mūsu pilsētā Jūs nonākuši esiet

Un, savas laipnības un slavas pavadīts,

Jūs to kā skaistu balvu mūsu tautai nesiet,

Pats viesis sengaidīts.

Sir, Latvijā Jūs teic un gaida katra māja;

Lai saites draudzīgas sien Zviedriju un mūs,

Pa pēdām slavenām, kur Jūsu senči gāja,

Nu tagad ejat Jūs.

Sir, ceļš sen pārbaudīts starp abām

zemēm vijies

Un vienā stundā skriet pa tekām slidenām

Spēj vilnis paklausīgs, no sērām atraisījies,

Līdz mūsu krastmalām.

Sir, mūsu tauta vēl no drupām

augšup raujas,

Un lielgabali tie, kas salūtu dod Jums,

Ir redzējuši daudz un nesenajās kaujās

Tie valsti deva mums.

Tā zeme laimīga, kur Jūsu griba valda,

Un Jūsu gudrība tai ceļa vadons drošs;

Tas kronis Zviedriju ir sargājis no malda,

Kas galvā mirdz Jums spožs.

Sir, visa Latvija nu svin šo cēlo dienu

Un lūdz Visaugstāko pa saviem Dievnamiem,

Lai laipni likteņi liek pāri Jums arvienu

Iet laipniem spīdekļiem.

1929. gada jūnijā

Kritušo varoņu godināšana

Ņaužu pārpilnas bija visas ielas, pa kurām Zviedrijas karalis devās uz Brāļu kapiem godināt kritušo varoņu piemiņu. Arī pašos kapos jau no pat agra rīta pulcējās kritušo varoņu piederīgie, lai liektu galvas pie kapu kopiņām. Karalis Gustavs V un Valsts prezidents G.Zemgals uz kapiem devās atklātā automobilī pēc tam, kad bija noklausījušies dažas Reitera kora dziesmas. Pa ceļam namu logi pilni karaļa suminātāju un pat jumtos redzami karali skatīt gribētāji. Pilī pirms brauciena jau bija sanākusi visa svīta. Brauciens norisinājās pa Valdemāra, Elizabetes, Brīvības, Karlīnes un Miera ielām. Kapos karali un Valsts prezidentu ar svītu jau sagaidīja abu valstu ārlietu ministri E.Trigers un A.Balodis un karaļa uzņemšanas komisijas priekšsēdētājs A. Kviesis, kā arī Brāļu kapu komitejas priekšstāvji Fr.Lasmanis, Ed.Bergs, Zeidaks, mākslinieks K.Zāle un arhitekts A.Birznieks. Karalis dodas uz kritušo pieminekli. Ozolu birzē pie kapu altāra karalis nostājās, noņēma cepuri un pēc klusa brīža nolika krāšņu vaiņagu ar lenti zviedru nacionālās krāsās. Tad Valsts prezidents aicina viesi no lielā paaugstinājuma noraudzīties uz Brāļu kapu kopējo ainu. Pēc tam karalis un prezidents ar svītu apstaigā Brāļu kapus. Šis apstaigājums programmā nebija paredzēts un radīja patīkamu pāsteigumu. Karalis, starp citu, lūdza tuvākus paskaidrojumus par 22 kopā apbedītiem kritušiem varoņiem. Tāpat karalis interesējās par pieminekļa būvdarbiem.

Zviedrijas karalis — Latvijas Universitātes goda doktors

Universitātes vecā ēka Raiņa bulv.19 grezni dekorēta Latvijas un Zviedrijas karogiem un zaļumiem. Pl.3.45 Universitātē ieradīsies karalis, pārstāvji un Universitātes padome. Pie ieejas būs nostādīta studentu organizāciju prezidiju goda sardze ar karogiem un rapieriem. Uz trepēm karali saņems LU rektora vietnieks prorektors prof. A.Spekke, prorektors doc. P.Zīlīts, Fil.–filos. fakultātes dekāns prof. J.Plāķis un Universitātes padomes sekretārs doc. R.Akmentiņš. Valsts prezidents stādīs prezidiju un dekānu karalim priekšā. Prorektors pēc tam teiks sekojošu uzrunu.

“Majestāt, Augstais kungs un valdnieks!

Cēlais Zviedrijas karali: Latvijas Universitātes vārdā apsveicu Tevi mūsu zinātnes svētnīcā! Taviem augstiem priekštečiem Zviedrijas tronī ar cildināmu diženību labpatika rūpēties par mūsu senču kultūru un izglītību. Gustava Ādolfa un Kārļa XI dekretētie likumi un tiesa atjaunoja latviešu tautā taisnības, kārtības un tiesību sajūtu; Kārļa XI cēlais rīkojums par “nožēlojamas dzimtbūšanas” atcelšanu un viņa zemnieku aizsardzības likumi spēji atmodināja sveštautiešu nospiestā latvietī brīva cilvēka apziņu un tieksmes. Nodibinājis Rīgas ģimnāziju un Gustava akadēmiju (Akademia Gustaviana) Tērbatā, Gustavs Ādolfs atvēra šo iestāžu durvis arī latviešu zemnieku dēliem. Karaliene Kristīne, uzdodot apbraukāt zemnieku mājas, lai zemnieku bērniem mācītu kateķizmu un dziedāšanu, gādāja par dievticības un izglītības ienešanu arī vistālākās latviešu sētās. Un Kārlis XI, pārklājot mūsu dzimteni ar draudzes skolu tīklu, — nodibināja latviešu skolu, kura gadu simteņiem nesa gaismu latviešu tautas visplašākām aprindām un līdz ar to palīdzēja izaudzināt jaunu latviešu inteliģenci.

Tava priekšteča nodibinātā Tērbatas universitātē darbojās un baudīja izglītību zinātnieki, kuru nopelni latviešu kultūras un izglītības labā nav izdzēšami no mūsu atmiņas. Juris Mancelis, pirmais latviešu valodnieks un latviešu prozas nodibinātājs, — bija Tērbatas universitātes profesors un arī rektors; Tērbatā studēja Kristaps Fīrekers, latviešu mākslas dzejas pamatlicējs. Tikai Zviedrijas valdnieku visu cilvēku vienlīdzības un brīvības atzīšana un apziņa, ka visiem cilvēkiem piemīt tieksmes uz gaismu un zināšanām,– varēja iedvesmot darbam šos diženos vīrus.

Tikai Zviedrijas valdnieku pamudināts, varēja superintendents un Tērbatas rektora vietnieks Jānis Fišers kopā ar Ernestu Gliku veikt savu lielo darbu: Bībeles tulkošanu un izdošanu latviešu valodā, šo mūžīgi paliekamo zviedru valdīšanas laika pieminekli Latvijā. Kultūras sajūsmas un apzinīgas izglītības dziņas iedvesmota, Zviedrijas valdība atbalstīja arī grāmatu spiestuves ierīkošanu Rīgā; lai iespiestos ticības un zinātnes vārdus jo plaši izplatītu latviešu tautā.

Latviešu tauta ir gadu simteņiem ilgi sapņojusi par savas brīvības un patstāvības atgūšanu; zviedru laiki Latvijā, veicinot izglītību un kultūru latviešu starpā, palīdzot paturēt un attīstīt arī latviešu tautai īpatnējas kultūras tieksmes un atziņas un atbalstot zinātni, it sevišķi valodas studijas — ir palīdzējuši pat mūsu jaunai brīvai Latvijai likt pamatus jaunajam latviešu kultūras avotam un veidotājam, mūsu Universitātei un mūsu skolām. Mēs ar pateicību atceramies gaišos zviedru laikus un Zviedrijas karaļa cēlo humanitāti!

Tu, augstais Zviedrijas karali Gustav V, ar gudru prātu dodams vadošus aizrādījumus kultūras, izglītības un it sevišķi zinātnes laukā tagadējā Zviedrijā, esi ievērojami atbalstījis Zviedrijas vēstures un aizvēstures attīstību un plaukšanu Tavā zemē. Tavi zinātnieki ir jo sīki izpētījuši arī laikmetus un kultūru, kas vēsta par sakariem ar mums. Tava humānā un cēlā gara iedvesmoti, Tavi zinātnieki ir pētījuši senatni saziņā ar mums: mūs iepriecina un stiprina apziņa, ka nākotnē paredzama ražīga sadarbība ziemeļu kultūras un zinātnes laukā. Par Tavu priekšteču cēliem darbiem un tavu personīgo gaišo vadošo darbu mēs cienām un suminām Tevi un kā Latvijas Universitātes atzīšanu lūdzam Tevi pieņemt Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Tev likumīgi piešķirto vēstures goda doktora grādu.

Tu esi šī goda cienīgs, augstais Zviedrijas karali! To paziņodams, es, Latvijas Universitātes rektors magnifikus, pasniedzu Tev pēc visām likuma prasībām izgatavoto attiecīgo diplomu.

Svinīgo aktu noslēdz ar Universitātes himnu.

Gandrīz pēc pusgadsimta tā laika diplomāts Kārlis Zariņš rakstīja: “Visspilgtāk viņam iespiedusies atmiņā kolēģa Spekkes apsveikšanas runa latīņu valodā Zviedrijas karalim Gustavam V Latvijas Universitātē:

“Šo runu profesors Spekke tik skaisti teica, pareizāki sakot, nodeklamēja, ka to ar lielu baudu varēja klausīties katrs, arī latīņu valodu nesaprotot. Atceros, ka pēc šīs Universitātes pieņemšanas karalis man vaicāja, vai profesors ir tiešām latvietis.(..)””

Pa ceļam — Cēsis

Cēsīs ap pulksten pusdeviņiem stacijai tuvojas karaliskais vilciens. Koris V. Bišera vadībā dzied “Pie Baltijas jūras”. Skolēni vicina karodziņus. Vilciens apstājas, un ļaudis uztraukti vēro pēdējo vagonu, kura durvīs parādās kāds karaļa svītas loceklis spožā uniformā. Daži notur to par pašu karali un atzīst savu pārskatīšanos tikai tad, kad no vagona izkāpj gara auguma kungs militārā tērpā — karalis Gustavs V. Viņš iepazīstas ar apriņķa priekšnieku Līvenu, pilsētas galvu Dr.Vanadziņu un apriņķa valdes priekšsēdētāju Līkumu. Karalis sirsnīgi spiež viņiem roku un uzrunā tos vācu valodā. Divas meitenītes viņam pasniedz ziedus. Tad karalis sniedz roku mācītājam Apkalnam un izsaka prieku, ka mācītājs ieradies viņu apsveikt amata tērpā. “Lai Dievs Jūs svētī, Majestāte!” Atbild mācītājs vācu valodā. Tālāk karalis ar pavadoņiem apstaigāja sagaidītāju rindas. Skolnieces viņa ceļā kaisa ziedus. Apriņķa priekšnieks Līvens karali iepazīstina ar klātesošām organizācijām un biedrībām. Nemanot aizsteigušās 10 — 15 minūtes, un karalim jādodas vilcienā. Atvadoties viņš pateicās apriņķa priekšniekam un pilsētas galvam par sirsnīgo sagaidīšanu. Karalim iekāpjot vagonā, koris dzied “Aun, meitiņa, baltas kājas”. Karalis stāv pie vagona loga un klausās latvju dziesmas skaņās. Kad vilciens sāk kustēties, viņš izstiepj roku un atvadoties māj ar to. Pavadītāji vicina mutautiņus un cepures. Koris atkārto “Pie Baltijas jūras”. Vilciens jau pazudis tālē, bet ļaudis vēl negrib izklīst. Vienkāršais, laipnais karalis visus dziļi saviļņojis.

Svētku izrāde

Pirms rauta pilī augstajam viesim par godu operā bija sarīkota svētku izrāde. Operas vadība šim gadījumam bija izaudzījusies baleta “Apburtās princeses” otrā cēliena piekto ainu, trešā cēliena trešo ainu un divertismentu, kā arī “Pahitas” pēdējo cēlienu. Izvēle jāatzīst par laimīgu, jo karalis Gustavs ir liels baleta cienītājs un labā baleta izrādē labprāt noskatās. Aizvakardienas izrāde atkal šo apzīmējumu pilnā mērā pelna, jo, neraugoties uz šādos gadījumos pilnīgi saprotamo nervozitāti, mākslinieki deva tiešām skaistus sasniegumus un dejoja ar pilnu pacilātību.

Karalis, apbruņojies ar binokli, uzmanīgi seko izrādes gaitai un ar sevišķi lielu interesi vēro atsevišķos solo gabalus, pēc kuriem tas izpildītājiem aplaudē, dodams ar to zīmi arī pārējai publikai. Sevišķu karaļa piekrišanu izpelnās A.Feodorova, Cveiberga, Tangijeva–Birzniece, Lēmanis (“Runcis zābakos”), Plūcis un citi. Par karaļa neatslāpstošo interesi liecina gandrīz visu laiku paceltais binoklis.

Pēc “Apburtās princeses” trešā cēliena, kad karalis atstāj operu, lai dotos uz rautu pilī, publika viņu ilgi sumina jūsmīgiem aplausiem un “Lai dzīvo!” saucieniem.

Studenti gaida karali

Latvijas Universitātes rektora prof.Dr.med. M.Zīles vadībā vakar sanāca Universitātes vadība Zviedrijas karaļa Gustava V sagaidīšanai. Pirmajā viesošanās dienā — 29. jūnija rītā — Stacijas laukumā nostāsies studentu organizāciju prezidiji ar karogiem. No stacijas pa Raiņa bulvāri līdz Brīvības bulvārim stāvēs studenšu un studentu špaleras. Universitātes ēka būs dekorēta karogiem, zaļumiem un puķēm. Pulksten trijos dienā Māras baznīcā dievkalpojumā studenti būs augsto viesu sagaidītāji un rīkotāji.

Dineja pie Valsts prezidenta

Vakarā plkst.9 pils Baltajā zālē valsts prezidents deva Zviedrijas karalim par godu dineju, kurā piedalījās ap 200 personas: valdības, Saeimas prezidija, karaļa svītas, diplomātiskā korpusa locekļi, bij. ministru prezidenti, deputāti — K.Ulmanis, A.Klīve un citi, augstākie virsnieki, universitātes pārstāvji, pazīstamie sabiedriskie darbinieki un redaktori. Pils apakšstāvā viesus sagaidīja Ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļas vadītājs V.Munters. Katrs viesis saņēma galda plānu ar savas vietas atzīmi. Platās trepes uz pils trešo stāvu, kur atrodas baltā zāle, izklātas tepiķiem un dekorētas lauriem un puķēm. Uz katra trepju laukumiņa stāv divi sargkareivji.

Augšstāvā viesus laipni pieņem valsts prezidents. Baltā zāle un pakavveidīgais galds, kā arī galds pirmā vidū, skaisti dekorēti ziediem zviedru krāsās. Viesi pie savām vietām gaida karaļa un valsts prezidenta ienākšanu. Augstais viesis ienākot sasveicinās ar vispārēju galvas mājienu un, garām ejot, atbild katram atsevišķi (galda gals, kur atrodas vieta karalim ar prezidentu, bija durvīm pretējā galā). Pa labi no karaļa sēž pirmā valsts prezidenta Čakstes kundze, Zviedrijas ārlietu ministrs, ministru prezidenta Celmiņa kundze; pa kreisi no karaļa sēž valsts prezidents G.Zemgals, Saeimas priekšsēdētāja Kalniņa kundze, karaļa štāba šefs, barons Grensvends un mūsu ārlietu ministra kundze. Galda otrā pusē pretim karalim sēž Saeimas priekšsēdētājs P.Kalniņš, no viņa pa labi franču sūtņa kundze, ministru prezidents H.Celmiņš un krievu sūtņa kundze; no Saeimas priekšsēdētāja pa kreisi — Vācijas sūtņa kundze un mūsu ārlietu ministrs. Starp viesiem arī Rainis ar Aspaziju, abi ar ordeņiem.

Viesi savā starpā pazīstami, un drīzumā iet dzīvas sarunas. Karalis sarunājas ar saviem galda biedriem. Pa dinejas laiku skaisti spēlēja operas orķestra mūziķi.

Prezidentam G.Zemgalam pieceļoties, sarunas apklust, un franču valodā viņš uzrunā karali:

Sire!

Visas latvju tautas vārdā, kuru tāpat kā mani pārņēmusi patiesa prieka sajūta, man ir tas gods no visas sirds apsveikt Jūsu Majestāti brīvā latvju zemē. Pie šī gadījuma es atļaujos izteikt Jūsu Majestātei savu vislielāko pateicību par lielo laipnību, kuru Viņa Majestāte un Karaliskā ģimene man izrādīja manā viesošanās laikā Zviedrijā. Latvju tauta šo laipnību un neskaitāmas reizes man parādīto simpātiju izprot kā zviedru tautas draudzības izjūtas pierādījumu Latvijai. (..)

Zviedrijas apbalvojumi Latvijai

Zviedrijas karaļa Gustava V viesošanās gadījumā Latvijā ar Zviedrijas ordeņiem apbalvoti mūsu valdības locekļi, valstsvīri, karavīri un sabiedriskie darbinieki.

Ar Vāsas ordeņa lielkrustu apbalvots Ministru prezidents H.Celmiņš.

Ar Ziemeļzvaigznes ordeņa lielkrustu apbalvoti Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Kviesis, iekšlietu ministrs E. Laimiņš, deputāts K.Ulmanis, izglītības ministrs E.Ziemelis, kara ministrs A.Ozols, satiksmes ministrs F.Ozoliņš, finansu ministrs A.Petrevics, bīskaps K.Irbe, Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs H.Albats un sūtnis K.Zariņš.

Ar Šķēpa ordeņa lielkrustu apbalvoti ģenerāļi P.Radziņš un M.Peniķis.

Ar Vāsas ordeņa pirmās šķiras komandiera krustu apbalvoti Valsts kancelejas direktors D.Rudzītis, dzelzceļu direktors A.Rode, Rīgas pilsētas galva A.Krieviņš, Valsts prezidenta sekretārs M.Zanders un prof. Bīmanis.

Ar Ziemeļzvaigznes pirmās šķiras komandiera krustu apbalvoti Ārlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors A.Birznieks, Universitātes rektors prof. M.Zīle, Konservatorijas rektors prof. J.Vītols un Mākslas akadēmijas rektors prof. V.Purvītis.

Ar Šķēpa ordeņa pirmās šķiras komandiera krustu apbalvoti ģenerālis K.Gopers un pulkvedis M.Hartmanis.

Ar Ziemeļzvaigznes ordeņa otrās šķiras komandiera krustu apbalvoti Universitātes prorektors prof. A.Spekke, prof. Fr.Balodis, prorektors doc. Zīlītis, prof. P.Šmits un Nacionālā teātra direktors A.Bērziņš.

Prāvam skaitam Latvijas sabiedrisko darbinieku piešķirti citi Zviedrijas ordeņi — Šķēpa ordeņa otrās šķiras komandiera krusts, šī ordeņa pirmās un otrās šķiras bruņinieka krusts, Vāsas ordeņa otrās šķiras komandiera krusts, šī paša ordeņa pirmās, otrās un trešās šķiras bruņinieka krusts, kā arī Ziemeļzvaigznes bruņinieka krusts.

Šajā lappusē fragmentāri izmantotas 1929. gada maijā, jūnijā un jūlijā laikrakstos “Brīvā Zeme", "Jaunākās Ziņas", "Latvijas Kareivis", "Cēsu Avīze” un “Kurzemes Vārds" ievietotās korespondences par Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala un Zviedrijas karaļa Gustava V valsts vizītēm Zviedrijā un Latvijā. Fotomateriāli no Voldemāra Eihenbauma arhīva un Sigizmunda Timšāna kolekcijas un Rīgas Vestures un kuģniecības muzeja kolekcijas (V.Rīdzenieka foto). Lappusi sagatavojuši Sigizmunds Timšāns un Mintauts Ģeibaks.