Valsts prezidents valsts vizītē Zviedrijā

Pirmā diena

Pirmdien, 16. oktobrī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, viņa dzīvesbiedre Aina Ulmane un delegācija, kā arī žurnālisti ar īpaša reisa lidmašīnu no Rīgas ieradās Stokholmā. Arlandas lidostā oficiālo sagaidītāju pulkā bija Hallandes hercogiene grāfiene Alise Trolle Vaktmeistere, tieslietu ministre Laila Freivalde, Zviedrijas vēstnieks Latvijā Andreass Adāls un Latvijas vēstnieks Zviedrijā Imants Gross ar kundzēm un citi. Tad auto korteža devās uz Karaļnamu, kur Artilērijas dārzā atbraucējus sagaidīja Zviedrijas karalis un karaliene. Augstie viesi no Latvijas iesēdās karietēs kopā ar karali un karalieni un, karaļa apsardzes kavelēristu un dragūnu pavadīti, devās garām goda sardzei. Pēc svinīgās sasveicināšanās un iepazīstināšanas ceremonijas un iekārtošanās viesu telpās sekoja pusdienas, kuras Latvijas delegācijai sniedza Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde, bet Latvijas Valsts prezidentam un viņa kundzei bija privātas pusdienas kopā ar Zviedrijas karali un karalieni.

Guntis Ulmanis pieklājības vizītē Riksdagā (parlamentā) apmeklēja pirmo parlamenta spīkera vietnieku Andersu Bjorku, pēc tam Ministru kabinetā G. Ulmanim bija saruna divatā ar Ministru prezidentu Ingvaru Karlsonu, šai sarunai nedaudz vēlāk pievienojās Zviedrijas valdības pārstāvji un Latvijas delegācijas locekļi.

Latvijas Valsts prezidents tikās arī ar preses pārstāvjiem. Bet pēcpusdienā G.Ulmanis un A.Ulmane ieradās Latvijas vēstniecībā, lai tiktos ar vēstniecības darbiniekiem, pēc tam kopā ar Latvijas delegāciju sarunājās ar Zviedrijas latviešiem.

Pulksten 21.00 pēc Latvijas laika (20.00 pēc Zviedrijas laika) par godu augstajiem viesiem no Latvijas Karaļnamā tika rīkotas valsts vakariņas.

(Latvijas Valsts prezidenta teiktā runa valsts vakariņās — "LV" vakardienas numurā; Zviedrijas karaļa teiktā runa — zemāk.)

Saruna valdībā

Satura ziņā nozīmīgākā aizvakar, 16.oktobrī, Latvijas valsts vizītes ietvaros Zviedrijā bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadītās delegācijas saruna ar Zviedrijas valdību. Tajā no Latvijas puses piedalījās Viņa ekselence Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, valsts ministrs Gunārs Meierovics, mežu valsts ministrs Arvīds Ozols, valsts sekretārs Iekšlietu ministrijā Andris Staris, valsts sekretārs Satiksmes ministrijā Uldis Pētersons un citi delegācijas locekļi. Bez premjerministra Ingvara Karlsona Zviedriju pārstāvēja tieslietu ministre Laila Freivalde, tirdzniecības lietu ministrs un citas prominentas personas.

Sākot sarunu, prezidents Ulmanis pateicās par laipno uzņemšanu un uzsvēra, ka, gadsimtiem ilgi kaimiņos dzīvojot, latvieši un zviedri ir pietiekami tuvi, lai spētu pārrunāt savā starpā gan labās, gan arī ne tik pievilcīgās mūsu saskarsmes puses. Šobrīd, kad Latvija atkal ir lielu pārmaiņu krustcelēs, kad tā iet uz iekļaušanos Eiropas Savienībā, cenšoties veidot labas attiecības ar visām kaimiņzemēm, ar lielu optimismu tiek runāts par formulu “5+3”. G.Ulmanis uzsvēra, ka līdz ar iekļaušanos ES mēs redzam trīs pamatnoteikumus, kas jāpanāk. Tā ir ekonomiskā attīstība, demokrātija un drošība. Kā mēs šo ceļu iziesim, no tā lielā mērā būs atkarīga arī visa Baltijas reģiona tālākā attīstība. Pilnībā izprotot un atbalstot Latvijas centienus, Zviedrijas premjerministrs runāja par to, kādus jautājumus šobrīd risina Eiropas Savienība, uzsverot problēmas, kas saistās ar tās paplašināšanu. Latvijas prezidents šajā sakarā uzsvēra, ka būtiski ir uzņemšanas sarunas par iestāšanos ES sākt vienlaikus ar visām 12 pretendējošām valstīm un izlemt par uzņemšanu, vadoties no katras valsts gatavības pakāpes. Šajā sakarā G.Ulmanis atgādināja savu neseno sarunu ar Francijas Eiropas lietu ministru Barnjē, kurš bija aktīvi atbalstījis šādu priekšlikumu. I.Karlsons atzīmēja savu un vairāku citus ES dalībvalstu viedokli, nenoliedzot G.Ulmaņa teikto, bet uzsverot, ka svarīgi ir katrai pretendentei atrisināt savas problēmas. Sarunā tika skarta Māstrihtas līguma parakstīšanas procesā gūtā pieredze, ka tas neesot bijis pietiekami labi izprasts tautā. Tajā pašā laikā Zviedrijas prese kā pozitīvu soli novērtēja Latvijas pieteikuma parakstīšanu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tika izteikta pārliecība, ka lielāku dinamiku ES paplašināšanas jautājumā var dot 1997.gadā gaidāmā ES dalībvalstu darbības pārskata konference, pēc kuras arī varētu sākties sarunas par jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES.

Pievēršoties Latvijas un Zviedrijas savstarpējām attiecībām, prezidents Ulmanis ierosināja vispirms sākt ar sāpīgākajiem jautājumiem. Pirmais — bēgļu jautājums, kam pirms Latvijas vizītes Zviedrijas prese pievērsusi īpašu uzmanību. Latvijai tas ir jauns un sarežģīts jautājums, ka Latvijas cenšas savu iespēju robežās to risināt, bet ka te ir nepieciešama arī citu valstu palīdzība. Pirmkārt, jau bēgļu lietu likumdošanas saistībā. Kā informēja Valdis Birkavs, Latvijā tiek izstrādāts likums par humanitāro patvērumu un grozījumi Kriminālkodeksā par cilvēku kontrabandu. Zviedrijas valdība sarunas laikā apsolīja palīdzēt likumdošanas izstrādē.

Otrs jautājums, kas rada problēmas Latvijai, ir tas, ka nesokas sarunas ar Krieviju un Baltkrieviju par līgumu parakstīšanu, kas dotu iespēju nodot bēgļus atpakaļ šīm valstīm. Arī šis ir jautājums, kur nepieciešams Zviedrijas atbalsts, jo bez attiecīga līguma ar Krieviju un Baltkrieviju Latvija nevar parakstīt Ženēvas konvenciju bēgļu jautājumā.

Trešais jautājums, kur nepieciešama citu valstu palīdzība, saistās ar lieliem materiāliem izdevumiem — tie ir 1,5 miljoni ASV dolāru, kas Latvijas budžetam nav pa spēkam. Bēgļu situācijas novērotāji atsaucas uz konvenciju, kurā ir prasība bēgļiem nodrošināt civilizētus apstākļus. Latvija to ir centusies darīt un savu iespēju robežās tādus veidot šajā Olaines bēgļu nometnē, kaut gan tai pašā laikā liela tautas daļa dzīvo vēl neciešamākos apstākļos. Arī šis lūgums palīdzēt vēl nav radis atsaucību. Savas runas beigās V.Birkavs teica: “Esam gatavi pieņemt jebkuru palīdzību, lai tikai izkļūtu no apburtā loka.”

Laila Freivalde, atbildot uz to, izteicās, ka arī šis ir viens svarīgs jautājums, kas Latvijai jāatrisina, lai tā varētu tikt uzņemta ES. Jautājums par izturēšanos pret bēgļiem jārisina tādējādi, lai to varētu akceptēt kā apmierinošu no humānā viedokļa. Tika uzsvērts, ka Zviedrijai, protams, ir sava interese palīdzēt atrisināt šo jautājumu, bet arī tā īpaši praktiskā puse, nopietnāk jārisina valdībā.

Sarunas nobeigumā tika runāts par minoritāšu stāvokli Latvijā un par Latvijas un Zviedrijas tirdzniecības sakaru attīstību, par dažādām problēmām šajā sadarbības laukā.

Arī preses konferencē lielākā daļa zviedru žurnālistu interesējās par bēgļu problēmu un vai ir saņemta Zviedrijas gatavība palīdzēt. Valsts prezidents G.Ulmanis atbildēja arī uz dažiem jautājumiem, kas saistās ar pašreizējo politisko situāciju Latvijā, ar jaunās valdības veidošanas procesu. Žurnālisti interesējās arī par Latvijā palikušajiem atvaļinātajiem Krievijas armijas virsniekiem.

Valsts prezidenta preses dienests,
No Stokholmas A.Buša

Viņa Augstības Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava uzruna karaļa un karalienes Silvijas sniegtajās valsts vakariņās pirmdien, 16.oktobrī

Prezidenta kungs,

Ulmanes kundze!

Mēs ar karalienes kundzi patiesi gaidījām Jūsu valsts vizīti un priecājamies Jūs apsveikt ar ierašanos Zviedrijas zemē. Mums vēl joprojām skaidrā atmiņā mūsu vizīte Latvijā, un ir liels prieks par šo iespēju atdarīt Jums to viesmīlību, ar kādu mēs toreiz tikām uzņemti.

Vien četri gadi ir pagājuši, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību. Šie četri gadi laika ir kā vesels laikmets, domājot par milzīgajām pārmaiņām, ko Latvija tajos piedzīvojusi. Bet šis laiks ir tikai neliels posms latviešu tautas ilgajā ciņā par brīvību un taisnīgumu.

Tautas spīvā vēlme atjaunot to, ko apspiedēji iznīcinājuši, bijusi tik stipra un nelokāma, ka tā spējusi izturēt jebkādus pretsitienus. Latvijas paraugs pirms kara un šo pēdējo gadu laikā mums ir parādījis, ko tauta var sasniegt ar uzņēmību un uzupurēšanos.

Čpaši grūta šai ziņā ir bijusi cīņa par tiesiskas valsts izveidi un par cieņu pret cilvēku kā vērtību. Prezidenta kungs, arī Jūsu paša dzīvesstāsts liecina, kādām ciešanām tika pakļauti simtiem tūkstoši latviešu.

Daudzi latvieši ir meklējuši brīvību Rietumos. Jau kopš 1710.gada Latvijas ļaudis atkal un atkal ir bēguši uz citām zemēm, tai skaitā uz Zviedriju, meklējot patvērumu no apspiestības un vajāšanām, kas tika vērstas pret tiem, kuri pacēla galvu pret totalitāru varu. Lielākais latviešu bēgļu vilnis uz Zviedriju bija 1944.gadā. Šie latvieši ir palīdzējuši veidot mūsu valsti un celt mūsu iedzīvotāju labklājību. Mēs esam no sirds pateicīgi par viņu nenovērtējamo ieguldījumu mūsu sabiedrības labā.

Latvijas un Zviedrijas sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas pašas centienus uzbūvēt stabilas sabiedrības struktūras, kas ir nepieciešamas civilā un demokrātiskā valstī. Tādēļ liels ieguldījums no mūsu puses veikts gan valsts, reģionu un pašvaldību, gan arī sabiedrisko organizāciju līmenī. Mūsu sabiedrības pamatā ir pārliecība, ka mūsu valstis ir abpusēji viena no otras atkarīgas.

Mūsu palīdzība valstiskās suverenitātes nosargāšanā ietver apsardzes un novērošanas sistēmas, kas nepieciešamas sauszemes robežu un krasta apsargāšanai. Tāpat šai sakarā pieminama palīdzība nesen izveidotajam Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljonam "Baltbat".

Vides aizsardzības jomā mūsu sadarbības pamatā ir mūsu valstu kopīgās intereses Baltijas jūrā. Lielākais zviedru ieguldījums šajā virzienā ir Liepājas ūdens attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija.

Abpusēji tirdzniecības sakari un investīcijas rosina tādu valsts un privāto institūciju veidošanos, kas savos lēmumos balstās uz ilgtermiņa apsvērumiem un prognozējamību. Nesen Zviedrijas valsts ir nolēmusi piešķirt Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm 240 miljonus kronu to finansiālā sektora nostiprināšanai.

Viens no lielākajiem Zviedrijas ieguldījumiem citu zemju izglītības sfērā arī saistās ar Latviju. Tā ir Ekonomikas augstskola Rīgā, kuru man bija tas gods atklāt 1994.gada rudenī. Esmu sapratis, ka šī skola apmierina ļoti nozīmīgu pieprasījumu pēc augstāka līmeņa ekonomiskās izglītības.

Karaliskajai Gripsholmas pilij Latvijā ir māsaspils Jaunpilī. Ņaudis, kas atbild par Gripsholmas pili, mēģina ar pieredzes apmaiņas un savu padomu palīdzību sniegt atbalstu Jaunpilij.

Eiropas Savienības robežas sniedzas tikai 16 jūdžu attālumā no Latvijas. Zviedrijai tagad šķiet svarīgi gādāt, lai īstenotos nākamais solis — Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšana Eiropas Savienībā.

Mūsu kopīgās simtgadu vēstures laikā Latvija savās bagātībās dalījās ar Zviedriju, bet latvieši un zviedri kopīgiem spēkiem mēģināja no toreizējām feodālajām attiecībām veidot valsts pamatus. 1929.gadā Latvijā viesojās mans tēvatēvatēvs karalis Gustavs V. Toreiz Latvijas Universitātes rektors cita starpā teica, ka zviedru kungi Latvijas tautai atdeva likumus, kārtību un taisnīgumu. Vēl viņš teica, ka Kārļa XI likumi apspiestajos zemniekos pamodināja apziņu par cilvēka cieņu.

Latvijai un tās tautai pašlaik veicams liels un grūts uzdevums: atbrīvot sabiedrību no ilgo padomju varas gadu sekām. Nepieciešams radīt jaunus likumus, jaunu rīcības praksi un jaunu attieksmi pret lietām. Tiesiska valsts ne vien nodrošina demokrātijas principu darbību, bet arī ir priekšnosacījums tam, lai kapitāla un zināšanu plūsma, kas šķērso mūsu robežas, vērstos aizvien plašāka.

Prezidenta kungs, Ulmanes kundze, savas vizītes laikā Jūs arhīvos, muzejos un bibliotēkās tiksities ar mūsu kopīgo pagātni. Tāpat Jūs varēsit iepazīties ar šodienas un rītdienas sadarbības iespējām uzņēmējdarbībā, zinātniskajā pētniecībā, izglītībā un sociālajā sfērā.

Uzaicinu visus klātesošos apliecināt savu cieņu mūsu kopīgajai pagātnei, tomēr visupirms raudzīsimies nākotnē. Pacelsim glāzes, lai suminātu Latvijas prezidentu un tautu, un draudzību starp Latviju un Zviedriju!