12. oktobra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.158., 159.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

J.Vaivads . Jūsu teiktais ir pilnīgi atšķirīgs no tā, par ko patlaban ir arī jūsu priekšlikums šajā pantā. Ir runa par mācību saturu. Jā, ja mēs runājam par studentu skaitu, kas tiks, teiksim, apmaksāts no valsts budžeta, un tā tālāk, likumā ir Augstskolu padomes kompetentas arī šajā ziņā. Bet šeit ir par mācību saturu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Procedūra un Kārtības rullis jāievēro. Vairāk nevaram runāt par šo priekšlikumu, jo debates mēs pabeidzām. Un referents runāja galavārdu. Tagad lūdzu balsosim par demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu - papildināt otro daļu ar šādu tekstu: “Studiju saturu nepieciešams saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai citu ministriju, kuras pārziņā ir augstākā mācību iestāde”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 11, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads . Nākamajā pantā ir demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums - svītrot otrajā daļā vārdu “apkalpojošās”. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Tālāk ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums - aiz vārda “augstskolas” iestarpināt “organizē savu darbu sabiedrības interesēs”. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Tālāk ir, ja jūs atceraties arī pirmā lasījuma debatēs, tas ir, kur tika uzsvērta nepieciešamība likumā tomēr vairāk uzmanības pievērst tieši akadēmiskajai brīvībai un garantijām. To arī ievērot augstskolās. Tādēļ arī priekšlikums papildināt 4.pantu ar 6. un 7.daļu, kur faktiski ir — šīs brīvības faktiski ir nostiprināt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Analogi arī 5. pantā, pēc iepriekšējās numerācijas, ir papildinājumi, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Arī tieši par pētniecības brīvības tiesību nostiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads . Tālāk 6.pants “Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika”. Ir precizēta šī pirmās daļas redakcija un arī 3.punktā ir precizēts, kādos gadījumos kā rīkoties tām augstskolām, kas ir valsts dibinātas, bet vēl nav izgājušas akreditācijas procesu, un kādā veidā tiek izsniegti izglītības dokumenti.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads . Priekšlikums 3.daļu izteikt — “Valsts akreditēto studiju programmu apguvējiem augstskola izsniedz Latvijas Republikā noteikta parauga diplomu ar Latvijas valsts ģerboņa attēlu”. Tas arī ir ietverts šajā komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads . Deputāte Laviņa 7.pantā ir iesniegusi priekšlikumu - universitāšu satversmes apstiprina Latvijas Republikas Saeima. Atceros, arī pirmā lasījuma debatēs bija būtisks jautājums - vai šis likums pietiekoši izvērš un pietiekoši atspoguļo to plašo diapozonu, kādas ir mūsu augstskolas, un ka jābūt ir tomēr starpībai starp, teiksim, vienkāršas profesionālas ievirzes augstskolu un universitāti, kas ir plaša profila akadēmiska mācību iestāde. Arī tās statusam būtu jāatspoguļojas citādi. Šis priekšlikums uz to ir vērsts. Komisijā kopā ar rektoru padomes pārstāvjiem tika ilgi un gari diskutēts, un komisija izšķīrās atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir arī izteikt mainītā, precizētā redakcijā šī panta 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. 8.pantā ir priekšlikums - papildināt pirmo daļu ar otrās daļas pēdējo teikumu. Un mainīt otrās daļas redakciju, to vienkāršojot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Arī trešo daļu komisija iesaka izteikt precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tīri no pantu sakārtošanas viedokļa būtu nepieciešams arī mainīt 2. un 3. šī daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — 8.panta otro daļu, kas tagad būtu trešā daļa, papildināt ar rindkopu, ka augstskolu un studiju programmu akreditācija Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāsaskaņo ar attiecīgām nozaru ministrijām. Tas ir tās pašas problēmas it kā piedāvātais risinājums, ka arī akreditācija ir jāsaskaņo ar nozaru ministrijām. Šeit mani iebildumi ir vēl būtiskāki, proti, visā, neuzdrošinos teikt, pasaulē, bet Eiropā, akreditācijas process nekad netiek sasaistīts ar pārvaldes institūciju procesu. Tas ir būtībā neatkarīgs vērtējums. Kas, protams, var tikai notikt, ja tiek piesaistīti speciālisti un profesionāļi no līdzīga profila augstākām mācību iestādēm, bet tas nekādā veidā netiek saistīts ar vienas vai otras, teiksim, administratīvas iestādes vēlmēm vai priekšlikumiem. Un šinī gadījumā tieši studiju procesam, studiju programmu akreditācijai pēc savas būtības ir jābūt pilnīgi neatkarīgai no valsts pārvaldes. Es saprotu, ka Kreituses kundzei būs iebildumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums ir pārtraukums tagad. Veselu pusstundu. Līdz pulksten 15.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 45 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu zvanīt! Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 50 deputāti. Turpinām izskatīt Augstskolu likumu. Tagad mēs atklājam debates.

Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Te iznāk tā diskusija, kas bija jau par iepriekšējo pantu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Tagad ir 8.pants, otrā daļa. Jūsu priekšlikums.

 

I.Kreituse. Jā. Vispirms jau jautājums par augstskolu akreditāciju. Šeit trūkst vienas ļoti svarīgas atšķirības par to, kā laikā un telpā akreditē valsts un privātās augstskolas. Jo tagad ir izveidojusies situācija, ka veselai rindai privāto augstskolu licence ir izsniegta, bet akreditācijas dokumenti mierīgi guļ iesniegti ministrijā. Un nav neviena likuma panta, kas noteiktu, cik ilgi privātā augstskola var strādāt bez akreditācijas. Un tad mēs brīnāmies, ka mums ir šādas mācību iestādes. Bet, no otras puses, pašas licencētās privātās augstākās mācību iestādes ar oktobra mēnesi un šā likuma pieņemšanu ir nostādītas ļoti īpatnējā situācijā. Akreditēto augstskolu un valsts augstskolu studenti obligātajam dienestam nav pakļauti, bet privāto licencēto, neakreditēto iestāžu studenti obligātajam dienestam būs pakļauti. Un šī akreditācija nenotiek vis tāpēc, ka tās ir atzītas kā svērtas un par vieglu ir atrastas, bet gan tāpēc, ka nav likuma, kas regulē šo procesu. Tas ir pirmais. Tātad šeit būtu jābūt šim dalījumam. Otrais. Ja mēs runājam par valsts mācību iestādēm, tad par tām mācību iestādēm, kuras uztur valsts. Principā šodien mācību saturu valsts augstākajās mācību iestādēs neregulē nekas cits, kā tikai Izglītības ministrija. Izglītības ministrija, kas pamatā ir tendēta uz skolu jautājumu un problēmu risināšanu. Ja būtu pieņemts mūsu iepriekšējais labojums, šis varētu pazust. Bet mēs jau rēķinājāmies ar to, ka šobrīd vēl 5.Saeimā mūsu frakcijai ir ļoti grūti kaut ko dabūt cauri, lai no mums pieņemtu un nobalsotu. Tāpēc parādījās šis labojums. Un te atkal iznāk, ka pazūd gan Labklājības ministrija, gan Zemkopības ministrija, gan visas citas. Nevienā speciālitātē valsts augstskolā neskatās, neregulē, nepārbauda un neseko tam, ko māca. Un beigās parādīsies valsts pasūtījums. Tāpēc šeit nav šīs saskaņotības, un šīm nozaru ministrijām, par kurām es esmu ļoti pārliecināta, ka tuvāko desmit gadu laikā mēs nelikvidēsim ne Veselības aizsardzības departamentu, ne Labklājības ministriju, ne Zemkopības ministriju, ka tām valsts mācību iestādēs ir jābūt savai teikšanai par apmācību kursu un to saturu, ko māca. Jo mums ir ļoti svarīgi, ko māca valsts Medicīnas akadēmijā. Vai tur māca, kā ārstēt lepras slimniekus un holeru vai kaut ko tamlīdzīgu, kas mūsu valstij ir mazsvarīgi, vai tur māca, kā cīnīties pret slimībām, kas ir pirmajā plānā mūsu valstī. Tāpēc nedrīkstētu būt šī atrautība.

Otra lieta. Mums taču arī šobrīd ir vidējās mācību iestādes, kas ir pakļautas nozaru ministrijām. Ja mums būtu izveidota vienota sistēma, ka visa izglītības sistēma ir pakļauta tikai vienai ministrijai, tad šis arguments, ko izvirza Vaivada kungs, būtu spēkā. Bet tā arī tas šobrīd nav. Mums arī šobrīd izglītības sistēma ir sadalīta pa dažādām ministrijām, un līdz ar to arī šeit nav šīs savstarpējās koordinācijas, ja mēs augstskolai to principā noņemam visu nost. Es runāju par valsts mācību iestādēm.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Debates beidzam. Lūdzu referentu!

 

J.Vaivads. Es lielā mērā varētu piekrist Kreituses kundzei attiecībā uz to, ka nav pašlaik noteikts laiks, cik ilgi var strādāt privātās, un es pat teiktu, arī valsts augstskolas, kas vēl nav akreditētas. Un es būtu priecīgs, ja Kreituses kundze uz trešo lasījumu mēģinātu šo problēmu arī likumā atrisināt. Un tas būtu iespējams. Bet attiecībā uz akreditāciju es tomēr domāju, ka nevar teikt, ka šis process vienkārši nenotiek, faktiski jau Izglītības ministrija arī ir gatava izveidot sev nepieciešamās institūcijas, kas garantētu tiešām neatkarīgu akreditāciju. Turklāt mēs esam parakstījuši arī vienošanos ar Igauniju un Lietuvu par akreditācijas procesa starptautiskošanu. Proti, ka tiks piesaistīti arī kaimiņvalstu profesionāļi, lai izvērtētu mācību saturu. Ja mēs ejam pa ceļu, ka to dara ministrijas, mēs varam iekļūt ļoti nepatīkamā situācijā, jo no atsevišķu nozaru ministriju puses, piemēram, tiks uzskatīts, ka noteikti ekonomisti lauksaimniecībai ir jagatavo Lauksaimniecības universitātē. Kaut gan varbūt tas līmenis un spēja šajā universitātē gatavot tiešām augstākajai izglītībai atbilstošus ekonomistus var izrādīties par mazu. Es tikai kā piemēru to saku. Un ja mēs tikai no ministrijas viedokļa skatāmies, mēs varam daudzos gadījumos tieši augstākās izglītības līmeņa ziņā nokļūt ļoti nepatīkamā situācijā. Tādēļ šis process praktiski netiks saistīts ar administratīvu pārvaldes institūciju līdzdalību. To dara tiešām profesionāļi, kas vērtē augstākās izglītības līmeni un saturu. Tādēļ mans priekšlikums paliek spēkā — atbalstīt to, ko komisija ir lēmusi. Proti, nepieņemt šo “Saimnieka” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu - papildināt 8.panta otro daļu ar šādu rindkopu: “Augstskolu un studiju programmu akreditācija Izglītības un zinātnes ministrijai jāsaskaņo ar attiecīgajām nozaru ministrijām.” Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 13, atturas - 18. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk!

 

J.Vaivads. Nākamajā pantā ir frakcijas precizēta atsauce uz pantu. Paldies. Tā ir pamatota.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputātes Laviņas priekšlikums, kas korespondē ar to, ko mēs jau pieņēmām, proti, ka universitāšu satversmes un izmaiņas pēc to pieņemšanas pašā augstskolas koleģiālās vadības institūcijā tiek apstiprinātas Saeimā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk ir arī komisijas priekšlikums par kontroli, saimnieciskās darbības kontroli. Papildināt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk 10. pēc vecās numerācijas. Priekšlikumu nav. 11.pantā ir frakcijas “Saimnieks” priekšlikums - aizstāt terminu “apkalpojošais personāls” ar vārdu “palīgpersonāls”. Es domāju, ka tas ir tāds lingvistisks strīds zināmā mērā, tomēr, runājot par palīgpersonām, es saprotu tiešām kādu noteiktu darba darītāju palīgus. Apkalpojošā sfēra zināmā mērā nav zemāka statusa termins, bet daudz plašāks, un es neredzu pamatojuma runāt par palīgpersonālu, ja ir apkalpojošā sfēra tieši šādā nozīmē. Es domāju, ka tas ir ietilpīgāks un arī augstāka statusa termins.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atklājam debates. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es jums gribu teikt tādu — mazliet uz mums pašiem, kas varētu attiekties. Mums nav apkalpjošo cilvēku. Mums ir deputātu palīgi, nevis deputātus apkalpojošie cilvēki. Tāpēc palīgpersonāls ir tas, kas palīdz apkalpot ļoti noteiktu sfēru, arī tautsaimniecībai ir apkalpojošā sfēra, kurai ir samērā ļoti šauras robežas. Un tāpēc te diez vai, Vaivada kungs, jums būtu taisnība, kaut vai ņemot par piemēru to, ka jums ir palīgs, nevis apkalpotājs.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to debates pabeidzam.

 

J.Vaivads. Es domāju, te katrs var izvēlēties, kā viņš saprot katru no šiem terminiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim! Balsojam par Demokrātiskas partijas “Saimnieks” frakcijas ierosināto priekšlikumu - aizstāt 11.panta pirmās daļas 2.punkta terminu “apkalpojošais personāls” ar terminu “palīgpersonāls”. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 2, atturas - 16. Būtu pieņemts, bet nav kvoruma. Lūdzu zvanīt! Godātie kolēģi! Ir tomēr jābalso. Es saprotu, es atvainojos, es nekomentēšu. Lūdzu balsojam vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas – 19... Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir nopietnāk izvērtējams priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Saimnieks”. Proti...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, pilns nosaukums jāsaka.

 

J.Vaivads. Jā. Es arī atvainojos. Proti, esošajā redakcijā 12.panta 4.punktā ir noteikts, ka administratīvus amatus augstskolās - profesora, asociētā profesora un docenta amatus var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ir priekšlikums mainīt un noteikt, ka profesora, asociētā profesora un docenta amatos var ievēlēt atbilstošas personas līdz 65 gadu vecumam. Kāda ir starpība? Tātad, ja līdz 65 gadu vecumam var ievēlēt, tad, ņemot vērā arī laiku, kas šādā gadījumā tiek arī noteikts, uz cik ilgu laiku šis amats tiek aizpildīts, tas ir, uz sešiem gadiem, tas nozīmē, ka mēs ar šādu normu nosakām, ka var līdz 71 gada vecumam pildīt profesora, asociētā profesora un docenta amatus. Kāda ir problēma? Problēma ir tāda, ka, palielinot šo vecumu virs 65 gadiem, mēs tomēr mākslīgi, arī pati robeža, protams, ir diskutējama, bet mēs mākslīgi kavējam jaunu mācību spēku ienākšanu augstskolās. Ja mēs ņemam vērā, ka arī šajā likumā ir iestrādāta norma par emeritus profesora nosaukuma piešķiršanu, tādā veidā nodrošinot iespēju arī pēc 65 gadu sasniegšanas strādāt augstskolā ar noteiktas daļas apmaksu, tādā gadījumā, es domāju, ka mums šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms. Protams, tam ir arī pretiebildumi, bet katrā gadījumā problēma ir, lai mēs tiešām tomēr neaizkavētu arī jaunu mācību spēku ieplūšanu augstskolās. Tāda norma ir daudzu valstu likumdošanā un ļoti stingra bieži vien ir šī norma, nepieļaujot nekādas atkāpes. Tādēļ arī komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs piekrītat vai lūdzat balsojumu? Piekrītat. Iesniedzēji nelūdz balsot par šo priekšlikumu. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

 

J.Vaivads. Nākamajā pantā ir tīri redakcionāli iestarpināt vienu. Pirmais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk tas sasaucas ar to, ko mēs tikko arī izrunājām, tas ir nākošais priekšlikums — arī ir 65 aizstāt ar 70. Komisija neatbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk! Mēs esam jau lēmuši vienreiz par to.

 

J.Vaivads. Jā. Tālāk ir priekšlikums - svītrot trešajā daļā vārdu “īstenot”. Varbūt īss komentārs tikai. Noteikt, ka tikai pēc ievēlēšanas profesora vai citā akadēmiskā amatā var īstenot māksliniecisko jaunrades procesu. Es domāju, tā nav pieņemama norma, tas ir — it kā mēs aizliedzam nodarboties ar māksliniecisko jaunradi visiem citiem. Visplašākajā nozīmē, ja viņi nav, teiksim, profesori vai docenti utt. Līdz ar to, ja svītro šo vārdu “īstenot”, tad šī norma iegūst citu raksturu. Tas ir, proti, vadīt māksliniecisko jaunrades procesu augstskolā. Un tad tas atbilst tiešām tai būtībai.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk ir papildināt ar 5., manuprāt būtisku punktu, tas ir arī, ka viens no galvenajiem profesora uzdevumiem ir jaunās zinātnieku paaudzes sagatavošana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Kokina priekšlikums par to, ka profesora vietu skaitu nosaka nevis Izglītības un zinātnes ministrija, bet pati augstskola. Es domāju, ka mums ir diezgan bēdīgi precedenti, ka atsevišķās mācību un zinātniskajās iestādēs vēl nesenā pagātnē burtiski kā sēnes pēc lietus mums savairojās gan profesori, gan arī tika atklātas šādas štatu vietas. Līdz ar to šis process, raugoties tikai ar augstskolu acīm, var būtiski degradēt un zināmā mērā devalvēt jēdzienu “profesors”. Un līdz ar to es domāju, ka ir ļoti pamatota norma, ka ir saskaņojama šī lieta. Tas ir, profesoru vietu skaits dažādos zinātniskajos virzienos ir saskaņojams tomēr ar ministriju.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Ilga Kreituse, pēc tam Juris Sinka.

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Var jau pārmest, ka vienā augstskolā tā latiņa profesoram ir augstāka, otrā zemāka. Beigu beigās profesoru raksturo viņa zinātniskā darba rezultāti, un kas var būt par profesoru šajā likumā ir strikti noteikts. No otras puses, ja mēs nedodam augstskolai pašai noteikt vēlamo profesoru skaitu, tad augstskolas autonomija kā tāda ir zaudējusi jēgu. Jo pavērojiet, kas ir ieteikts. Tātad augstskolu padome iesaka ministrijai. Padomē noteikti notiks rīvēšanās, jo katra augstskola mēģinās dabūt vairāk štata vienību, jo nāks līdzi finansējums. Otrkārt, ministrija būs tas šķīrējtiesnesis, un tai galu galā būs gluži vienaldzīga attiecīgās augstskolas attīstība, ja tikai tā var sadalīt. Tā, kā tas bija padomju laikos. Vēl jo vairāk, noliedzot augstskolu autonomiju, mēs neļaujam koncentrēt viena virziena zinātniskos spēkus vienā augstskolā, attiecīgā zinātnes nozarē augsti kvalificētus speciālistus, lai veidotu attiecīgu augstskolas zinātnes skolu. Es runāju par zinātniskajām skolā, nejauksim ar citām skolām, kas ir zinātnē kaut kas daudz vairāk nekā pati augstskola. Tādēļ aicinu, kolēģi, atbalstīt augstskolu tiesības noteikt profesoru skaitu pašām, galu galā augstskola atbild par savu likteni, ja tā kļūdās šajā jomā, vēl jo vairāk, ja tā rīkojas vieglprātīgi vai nenopietni. Tādēļ uzskatu, ka tomēr tai jābūt augstskolas autonomai tiesībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Pēc tam — Juris Sinka.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šajā sakarā es jums gribētu atgādināt vienu mazu lietu, ko mēs pirms tam jau esam nobalsojuši un pieņēmuši. Ja augstskolai ir sava satversme, tad kāpēc augstskola nedrīkst noteikt savu iekšējo štatu sadalījumu.

Tad kāpēc viņiem tāda satversme ir vajadzīga un kāpēc mēs augstskolai dodam autonomijas tiesības. Augstskola pati vai fakultāte vislabāk zina, kāds ir kadru specializācijas līmenis, cik daudz var dot vienam vai otram, vai ir profesoru vietu skaits vai nav. Un katedrās tas tagad pēdējā laikā ir peldošs, jo profesoram ir zināmi kritēriji. Tad jau nevajag augstskolai dot satversmi un patstāvību un nevajag rektoru apstiprināt Ministru kabinetā, bet tad vajag noņemt satversmi, un tad Izglītības ministrija, kā jau mēs te ierakstījām, regulē visu, kas vien ienāk prātā. Ja augstskola ir patstāvīga iestāde ar savu satversmi, tad savu štatu iekšējo sadalījumu, un šajā gadījumā arī profesoru vietu sadalījumu, augstskola nosaka pati.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Tikai gribu papildināt to, ko jau teica Kokina kungs un arī Kreituses kundze. Svinīgi, es ceru, ka tas bija diezgan svinīgs akts, kad Latvijas Universitātei atdeva tās LU apzīmējumu, nevis paturēja Latvijas Valsts universitātes apzīmējumu. Tas bija ļoti būtisks. Es domāju, ka viens ministrs varētu būt ar labu akadēmisku izglītību, bet viņš nekādā ziņā nav akadēmiķis, viņš ir politiķis, birokrāts, kas nevar noteikt par akadēmisko dzīvi. Un izvērtēt akadēmisko kvalitāti un spējas. Un, ja mēs esam mūsu universitātei, Latvijas Universitātei, nevis Latvijas valsts universitātei, atdevuši to autonomiju, tā kā mani kolēģi jau izteicās, tad ministram būtu, tā sakot, jāsavaldās šajā tīri akadēmiskā laukā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kā deputāts vēlaties runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu kā referents!

 

J.Vaivads. Cienījamie kolēģi, es mēģināšu tomēr paskaidrot. Šeit es negribētu, ka šī norma tiktu saprasta kā mēģinājums aizskart augstskolu autonomiju. Proti, par to, kas ir cienīgs ieņemt šo štata vietu, kādi ir kritēriji, kā tas tiks izvērtēts, tas arī šajā likumā tālāk ir noteikts, kāda procedūra, un tā ir pilnīgi autonoma procedūra no valsts pārvaldes institūcijām. Bet no otras puses. Ja augstskolas nesaskaņo arī šo štatu sarakstu, un tas nav profesoru kritērijs, tas ir štatu saraksts attiecībā uz profesoru vietām, tādā gadījumā, kā izglītības un zinātnes ministrs var atbildēt attiecīgi par budžeta iespējām. Ja mēs, piemēram, paļausimies uz to, ka katra augstskola noteiks sev vēlamo profesoru vietu skaitu, tad kādā situācijā mēs būsim budžeta ziņā. Un tieši šajā ziņā ir nepieciešama šī saskaņošana. Bez tam es gribētu teikt, ne jau tikai ministrs ir tas, kas šajā gadījumā izvērtē to. Ja jūs izlasāt likuma normu, tad tur ir arī noteikts, ka augstskolu padome, kas būtībā pārrauga arī stratēģiski visu augstākās izglītības sistēmu, arī tā, tātad iesniedz šo priekšlikumu par šo štata vietu sadalījumu. Un tam ir jābūt pārvaldes valsts institūcijā saskaņotam, lai tas saskaņotos arī ar valsts budžetu, jo pretējā gadījumā faktiski valdība tiek nostādīta zināma augstskolu diktāta priekšā. Ja mēs pasakām, ka katra augstskola nosaka šo profesoru štata vietu skaitu, jo arī šo štata vietu augstskola pēc tam ir tiesīga, ja nav iespējams to aizpildīt normāli ar kandidatūru, kas atbilst tieši profesora amata nosaukumam, ir tiesīga aizpildīt arī ar asociētā profesora, teiksim, mācību spēku. Tādā gadījumā vienalga šī štata vieta kā tāda tiks aizpildīta, un faktiski tas ir tāds nesaskaņots spiediens uz valdību attiecībā uz līdzekļiem. Es domāju, ka šeit ir nepieciešama abpusēja saskaņotība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kokina, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu 14.pantā vārdkopu “profesoru skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs” aizstāt ar vārdiem “profesoru skaitu nosaka augstskola”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 7, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Referent, lūdzu, bez tām pēdējām replikām!

 

J.Vaivads. Nākamajā pantā ir piedāvāts terminu “asociētie profesori” aizstāt ar terminu “ārkārtas profesori”. Šis piedāvājums nāk no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas. Es domāju, ka tomēr, nu, pasaules praksē tādu ārkārtas profesoru es neesmu sastapis. Un tas kaut kur asociējas arī ar ārkārtas situācijām un tā tālāk. Asociētā profesora statuss ir vispārpazīstams, un es tomēr ierosinātu pieturēties pie šāda termina. (No zāles deputāte Kreituse: “Pasaulē docentu arī nav...”)

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsot? Atklājam debates. Lūdzu, Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Te atkal ir tas pats jautājums, kā mēs izmantojam latviešu valodu un arī ārzemju valodas ieviestos vārdus. Ja mēs runājam par pasaules praksi un ņemam nevis tulkojumu, bet latviskojam no ārzemju vārdiem, tad viss ir kārtībā. Bet tad uzreiz ir piebilde, Vaivada kungs, pasaules praksē docentu nav. Tā kā nav kārtības likumā ar šiem terminiem, kā mēs lietojam. Mums ir kaut kādā veidā jāvienojas, vai nu mēs pieņemam Latvijā eksistējošo, izmantojot ārzemju vārdu tulkojumus, vai mēs pieņemam pasaules un tad arī atsakāmies no tiem vārdiem, kas šeit nav pareizi lietoti. Jo jūs nekad ārzemniekam — amerikānim vai anglim — nestādaties priekšā kā docents, jūs sakāt — profesora asistents.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

 

J.Vaivads. Es varētu tikai mazliet iebilst. Nav gluži tā, ka docentu nepazīst, ka tas ir tikai Latvijas izgudrojums. Docentu kā amatu pazīst, un docēšana pati pēc savas būtības arī akadēmiskā sabiedrībā ir saprotama lieta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Iesniedzēji nelūdz balsot, līdz ar to komisijas priekšlikums tiek akceptēts.

 

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums ir trešajā daļā “apstiprināšanu” aizstāt ar “ievēlēšanu”. Varbūt paskaidrojot, ir zināma starpība. Proti, apstiprināšana, tas ir tad, kad ievēlēšanas procedūra beigusies un rektors slēdz darba līgumu ar ievēlēto personu, bet tiesību nozīmē būtiskais ir šis ievēlēšanas process, jo tālākais administratīvais sakārtojums, tas ir konkrēti darba līgumu slēgšana rektoram ar profesoru. Tiesību nozīmē nedrīkst apdraudēt pašu ievēlēto profesoru vai citu akadēmisko amatu pildīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. 16. pantā priekšlikumu nav. 17. pantā... Es atvainojos, iepriekšējā pantā bija arī priekšlikums svītrot vārdu “īstenot” mākslinieciskās jaunrades procesa sakarā. Tas ir tas pats, ko jau mēs arī iepriekš bijām izskatījuši un piekrituši.

Sēdes vadītājs. Mēs to tā arī uztvērām.

 

J.Vaivads. Paldies. 17. pantā vēlreiz tātad... Arī šajā pantā ir svītrot vārdu “īstenot”.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk 18.pantā pēc vecās numerācijas, 3. daļā ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums svītrot pēdējo teikumu. Proti, ja balsošana notikusi par mazāk nekā trīs kandidātiem, tad tas īpaši jāpamato. Jā, un arī 3. daļu...

Sēdes vadītājs. 3. daļu un 4. daļas pēdējo teikumu.

 

J.Vaivads. Jā. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, bet attiecībā uz šo pēdējo teikumu varbūt īss komentārs. Proti, mēs ļoti daudz esam arī diskutējuši, un še izskanējušas arī šīs bažas par to, ka mums joprojām process, ko mēs saprotam ar zinātnes un augstākās izglītības integrāciju, ļoti bieži ir kavēts tieši tādēļ, ka pamatā visa vēlēšanu procedūra ir to pašu jau pašreiz arī akadēmiskos amatus pildošo cilvēku rokās. Tas nozīmē, ka tie vārti uz pārējo akadēmisko un zinātnisko sabiedrību ir gandrīz aizslēgti. Bieži vien, ja mums ir viena štata vieta pasludināta, teiksim, par vakantu, tai pretī jau ir zināms kandidāts, un līdz ar to šīs vēlēšanas jau praktiski iegūst tādu formu un veidu, ka šis vienīgais kandidāts arī parādās kā kandidāts uz šo amatu un līdz ar to arī tiek ievēlēts. Lai šādu situāciju tomēr padarītu atklātāku un pieejamāku, un arī nopietnāku, lai tā, teiksim, nebūtu tik formāla, ir priekšlikums — ja ir tikai viens kandidāts nominācijā, tādā gadījumā ir jāraksturo situācija, kāpēc ir tikai viens kandidāts. Lai tiešām tā būtu atklāta, publiski redzama, arī izvērtējama situācija, ka tiešām... Un tā var būt, ka atsevišķās nozarēs mums, piemēram, nav kandidātu, jo arī zinātnē, kā zināms, ir diezgan šaura specializācija un var izrādīties, ka Latvijā tiešām daži cilvēki ir vienīgie, kas varētu pretendēt uz šādu amatu, bet tādā gadījumā šai situācijai jābūt nopamatotai un redzamai. Tāpēc arī šāds priekšlikums. Es domāju, ka tas nekādā veidā neietekmēs tur, kur šāda situācija tiešām ir objektīva. Bet katrā gadījumā, lai neparādītos šī subjektīvā pieeja, ir jābūt šim pamatojumam.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu, atklājam debates!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Runājot par 3. pantu, pamatjautājums ir viens - kas finansēs šo procesu? Un vai kāds ir izrēķinājis, cik tas maksā? Savā laikā ļoti ātri mēs nomierinājām nostrifikācijas padomes tad, kad tās iedomājās, ka visiem disertantiem ir jāatved recenzijas no tām zinātniskajām padomēm, kur viņi ir aizstāvējušies, vienalga, kur pasaulē. Un tad, kad mēs šīm nostrifikācijas padomēm, tie, kas nav aizstāvējušies Latvijā, lūdzām apmaksāt komandējumu izdevumus, lai saņemtu šīs recenzijas, tad šī prasība atkrita pati no sevis, nevienam to vairs nevajadzēja, jo neviens nebija spējīgs par to samaksāt.

Tāpat arī šoreiz. Kurš profesors, piemēram, var apmaksāt savu braucienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai saņemtu recenziju. Kura augstskola var apmaksāt profesora komandējumu? Man teiks, jā, saņem tepat Viļņā, saņem tepat Tallinā. Bet vai Viļņā un Tallinā ir..., ja mēs ierakstām vienkārši, ka starptautiskais, tad jau arī Novosibirska ir tepat starptautiskais un viss ir kārtībā. Tāpēc manuprāt šis jautājums pilnībā nav pārdomāts, un mēs lūdzām svītrot šo punktu, lai to izdomātu un saskaņotu līdz galam. Otra lieta. Ierakstot šādu pantu, mēs principā noliedzam savu nacionālo zinātni. Iznāk tā, ka Latvijā zinātnieki nav spējīgi novērtēt savu kolēģu darbu. Un tikai tad, ja kāds no malas, ārpus Latvijas, ir teicis, ka tu esi labs, tad tu esi labs. Bet ir ļoti daudzas specifiskas Latvijas kultūras iekšējās nozares, kurās dabūt ārzemju kritērijus un vērtējumus... es nezinu, kā mūsu filologiem tur ies ar patskaņu lietošanu, kas ir aizstāvējuši savus darbus, un viņu zinātnisko novērtējumu. Es nezinu, kurš var latviešu valodas specifikas zinātniskos pētījumus starptautiski izvērtēt, jo tad jābūt arī uzreiz ir tulkojumiem klāt. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Tāpēc es lūgtu šobrīd to svītrot un uz trešo lasījumu pārstrādāt jaunā redakcijā...

Un tagad pie viena par 4. punkta pēdējo teikumu. Mēs viņu frakcijā saucam par “Gorbačova demokrātiju”. Tie, kas šeit dzīvoja astoņdesmito gadu beigās, ļoti labi atceras, ka mēs nedrīkstējām nevienu nekur ievēlēt, ja nebija vismaz vēl viens cits pretendents.

Atceraties, rakstījām protokolus, lai gan bija skaidrs, ka ievēlēs to cilvēku, bet bija jābūt obligāti vēl kādam, un mēs spēlējām demokrātijas spēles. Tagad ir iznācis apmēram tas pats. Ja nav trīs pretendentu, rakstiet, lūdzu, papīru čupu, kāpēc jums nav trīs pretendentu. Bet ko lai dara, ja Latvijas Universitātē ir tikai viena profesore? Viena speciāliste, kas var lasīt Austrumu vēsturi? Nav citas. Un tad, lai viņu vēlētu par profesori, mums ir jāraksta vesela kaudze pamatojumu. Tas ir absurds, tā ir demokrātijas spēle, un te nav nekāda sakara ne ar liberālismu, ne ar tirgus attiecībām, ne ar zinātnisko vērtējumu. Nav pretendentu, neatbilst statusam, nu, ko lai dara? Ir tikai viens - balso par vienu. Ir piedāvājums, kas iet cauri šim, kā saka, profesora sietam, balso kaut vai par desmit. Bet tā ierakstīt, ka ja nav trīs pretendentu, tad ir jāraksta pamatojums... Es jums vēlreiz saku — man tas atgādina “Gorbačova demokrātiju”.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

J.Vaivads. Par apmaksāšanu. Lai saņemtu starptautisku vērtējumu, nav runa par komandējumiem un kaut kādu īpašu maksāšanu. Profesorus un zinātniekus pasaulē pazīst vairāk ne pēc viņu sejām, bet pēc viņu darbiem. Un tie ir starptautiski pieejami un par tiem arī tiek sniegts vērtējums, bet ne jau par pievilcību kā personu. Un tādēļ arī šādu starptautisku vērtējumu saņemšana nav nekāda dārga jeb kaut kāda procedūra, kas būtu saistīta ar komandējumiem un tā tālāk. Runājot par savas nacionālās zinātnes noliegšanu. Redziet, mēs savu nacionālo zinātni varam tikai tad uzskatīt tiešām ... ar lepnumu uzskatīt, ja mēs to nepārtraukti salīdzinām arī starptautiski. Un tas ir bīstamākais, kas var notikt. Un manuprāt vēsture zina tādus piemērus, kad mēs pārcērtam šo nepārtraukto salīdzināšanu un līdz ar to faktiski nokļūstam zinātniskā izolācijā, un arī mūsu zinātniskais līmenis bieži vien līdz ar to ir stipri apšaubāms. Ja runājam par tām zinātniskajām nozarēm, kuras jūs minējāt, es piekrītu, es jums šinī ziņā pilnīgi piekrītu. Jo ir zinātnes nozares, kuras nevar starptautiski izvērtēt, jo tās skar tieši nacionālo kultūru, nacionālo vēsturi... nu vēsturi varbūt, bet katrā gadījumā, es piekrītu, arī valoda... Mans priekšlikums būtu piekrist idejai kā tādai un varbūt papildināt šo pantu trešajā lasījumā, kas tiešām precizētu. Tāds būtu priekšlikums attiecībā uz 3. daļu kā tādu.

Par “gorbačovismu”. Jā, nu paldies par salīdzinājumu. Bet, redziet, starpība ir tikai tāda, ka šajā variantā, kā jūs to raksturojāt, bija vajadzīgi kandidāti, bet te ir vajadzīgs tikai pamatojums. Un ja tiešām ir viens profesors, tad tas pamatojums ir viens teikums, nevis kaut kāda papīru kaudze. Bet tas ir vismaz publiski apliecināts pamatojums, un tas ir tas būtiskākais.

Sēdes vadītājs. Jā, bet tā diemžēl mēs nevaram piekrist idejai kā tādai. Mums ir jābalso.

 

J.Vaivads. Tātad es ierosinu neatbalstīt kopumā to deputātu frakcijas “Saimnieks” ierosinājumu, bet piekrist tam, ka trešajā lasījumā šis 3. punkts tiek precizēts attiecībā uz tām zinātnes nozarēm, kas starptautiski nevarētu tikt zināmā mērā arī tā izvērtētas.

Sēdes vadītājs. Ir jābalso. Ir jau jauki klausīties jūs abus, bet mums jālemj. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Mēs trešajā visu skaidrosim... trešo daļu nē.”) Par trešo daļu iesniedzēji nelūdz balsot, bet ceturtās daļas pēdējo teikumu lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par ceturtās daļas pēdējā teikuma svītrojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 13, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads . Nākamajā pantā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija ir likusi priekšā studējošo pašpārvaldei dot tikai padomdevēja tiesības. Tātad — “Padomes sastāvā studējošo viedokli pauž studējošo pašpārvalde, kurai piešķirtas balsstiesības.” Ir tāda sākotnējā redakcija. Tātad šīs frakcijas priekšlikums ir ar padomdevēja balsstiesībām. Es domāju, ka tas laiks varbūt, kad studenti ļoti pavirši attiecās pret to, ko viņi dara augstskolā, ir aiz muguras. Tagad katrs students manuprāt ar ļoti lielu atbildību vērtē gan savu darbu, gan arī lielā mērā universitātes akadēmiskā mācību spēka darbu. Es domāju, ka ļoti daudzi ir saskārušies ar tādu situāciju, ka studenti bieži kritizē par to, kāds mācību līmenis ir vienā vai otrā studiju programmā, vienā vai otrā augstskolā. Un atbīdīt studentus no šāda vērtējuma arī šajā habilitācijas padomē, mēs uzskatām, ka tas nebūtu pieņemams. Un līdz ar to šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Neuztur iesniedzēji. Deputātiem nav iebilžu par komisijas lēmumu? Nav.

 

J.Vaivads . Nākamajā pantā ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums - attiecībā uz lektoriem uzturēt tādas pašas prasības kā asistentiem. Paskaidrošu situāciju. Proti, ja runājam par asistentiem, tad tas ir, varētu teikt, jauns akadēmiskais mācību spēks ar mērķi kļūt turpmāk par docentu, profesoru un tā tālāk. Viņam ir divas iespējas - vai nu kļūt, vai nekļūt. Lektors, ļoti bieži mēs sastopamies ar situāciju, kad ir profesionāli, varbūt atsevišķās nozarēs, atsevišķos mācību priekšmetos, profesionāli augsti kvalificēti lektori, kuri nestāda vairs mērķi, teiksim, tālāk savā zinātniskajā izaugsmē, tas ir, aizstāvēt doktora disertāciju, kļūt par profesoru, bet kuri tomēr kā lektori noteiktā mācību priekšmetā ir augsti profesionāli. Līdz ar to vienkārši uzstādīt tādas prasības asistentam, tas ir saprotami. Jā, viņam ir jāiet šis ceļš. Ja viņš neiet, viņš iet šo otru ceļu, vai vispār aiziet no augstskolas, viņš kļūst par lektoru, vai vispār izvēlas kaut ko citu. Tātad asistents ir zināmā mērā vēl ar iespēju augt, lektors zināmā mērā ir ar iespēju profesionāli pildīt savu darbu kā lektoram. Un tādēļ uzstādīt vienādas prasības arī attiecībā uz ievēlēšanu, atkārtotu ievēlēšanu, es domāju, nav pamatoti. Mums ir tomēr arī ļoti svarīgi, lai šādi lektori atrastu savu vietu augstskolā.

Sēdes vadītājs. Neuztur balsojumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Nākošais pants. Priekšlikumu nav. 23. — priekšlikumu nav. 24. pants Tātad arī tas pats, ar kuru mēs jau iepriekš saskārāmies, tas ir — aizstāt “ieņemt docenta amatu” ar “ievēlēt docenta amatā”.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads . 25.pantā attiecībā uz viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir priekšlikums revidēt to, ka arī atalgojums tiek pielīdzināts profesoru, asociēto profesoru un docentu lektoru atalgojumam. Proti, situācija šinī gadījumā ir jāatstāj, varētu teikt, atvērta. Un tāds priekšlikums bija arī šo normu svītrot. Kaut gan es gribu vērst jūsu uzmanību, ka komisija atbalstīja šādu priekšlikumu, bet diemžēl vēl ir palikusi tā tehniskā kļūda, ka beigu redakcijā tas ir palicis. Tas arī būs jāsvītro.

Sēdes vadītājs. Labojiet lūdzu trešajā lasījumā. Tālāk!

 

J.Vaivads . Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija attiecībā uz viesprofesoriem ir ieteikusi normu, ka viņi nevar piedalīties vēlēto pārvaldes institūciju darbā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads . Tālāk ir deputātes Laviņas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Tīri terminoloģiski — vārdu “nozīmē” aizstāt ar vārdu “iecelt”.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir par tiesībām izmantot akadēmisku atvaļinājumu normu, lai strādātu pa noteiktiem amatiem citās augstkolās, aizstāt ar to, ka vienkārši “akadēmiskos amatos”.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, ka šādu aizstāšanu, tas ir, 27.panta trešajā daļā, apstiprina augstskolas senāts. Mūsuprāt, arī komisijā par to runājot un diskutējot, tā ir pārāk sarežģīta procedūra, lai šādā situācijā, kad ir nepieciešams pieaicināt viesprofesoru, viņš būtu jāapstiprina senātam. Ja situācija ir tāda, ka mums tiešām šī štata vieta ir un nav kas to aizpilda, un ir iespēja šādu pieaicināt, tad tā ir tik loģiska situācija, kas senātam vēl to apstiprināt diez vai ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Kolēģi! Te jau tā ir runa par naudas izmantošanu, par to, ko mēs atļaujam, ko neatļaujam un cik daudz var atļauties. Un apstiprināšana Senātā jau nav plenārsēde ar trim lasījumiem. Tā ir senāta sēde augstskolā, kur atnāk fakultātes pārstāvis ar savu priekšlikumu un to apstiprina vai noraida. Tur nav trīs lasījumi un komisijas pa vidu, tā kā pie mums, un mēnesis darba. Bet viennozīmīgi — atļaut fakultātē... Jo te jau nav rakstīts, kas galu galā to atļauj, kas to neatļaj, kas to izlemj. Jo laiks ir — līdz diviem gadiem. Un te jau arī ir tas jautājums. Saaicinās fakultāte vieslektorus un no valsts prasīs naudu, vai arī no savējiem paņems to naudu. Jo naudu taču tomēr nedala fakultāte viena pati. Ir jābūt tomēr augstākai augstskolas institūcijai, kas nosaka. Jo es saku, te nav runa par 24 lekcijām, bet par 24 mēnešiem. Un jautājums tomēr ir saskaņojams ar augstskolas vadību, ar augstāko šo pārvaldes organizāciju - cik, kādus vieslektorus un vai tas ir mērķtiecīgi, jo tas ir arī naudas jautājums. Es uzstātu šoreiz tomēr uz balsojumu, un tātad pārdomat kolēģiem šo lietu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Referent, lūdzu! Balsosim. Papildināt 27.panta trešo daļu ar šādu teikumu - aizstāšanu apstiprina augstskolas senāts. Rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 14. Nav kvoruma. Kolēģi! Vajag vairāk klausīties. Tad nevajadzēs skatīties. Lūdzu balsosim vēlreiz. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk komisija ir atbalstījusi priekšlikumu - izteikt 28.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk pie 29.panta bija priekšlikums augstskolu pārstāvības institūcijā iekļaut arī prorektorus, bet daļēji tas ir ietverts jaunā redakcijā. Prorektori ir izsvītroti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Satversmes sapulce. Ir piedāvāts to izteikt jaunā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tālāk ir piedāvājums vārdu “maina” Satversmes sapulces pirmā punkta uzdevumos aizstāt ar “groza”. Juristi apgalvo, ka maina, tas nozīmē, visu groza...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir priekšlikums no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas par 75 procentiem akadēmiskā personāla pārstāvju, ka tādiem jābūt senātā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir tīri redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tālāk 33.pantā ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums - izveidot sabiedriskās uzraudzības padomi, kas realizē sabiedrības interešu saskaņošanu. Principā tas viss ir ietverts arī pašā esošajā panta redakcijā par augstskolas padomes konventu. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt, jo tomēr tas ir jau izdiskutēts plašā sabiedrībā, un šādai sabiedrības uzraudzības padomei ir mazliet cita pieskaņa. Tā ir tā kā tāda mazliet policejiska institūcija, bet patiesībā tā ir padomdevēju institūcija un tiešām ar funkcijām saskaņot šīs intereses. Es domāju, ka pants ir uzrakstīts pietiekami korekti.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāli priekšlikumi attiecībā uz pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk par konventa sasaukšanas kārtību ir priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Un arī koleģiālās vadības institūcija, kas ir tāds nenoteikts formulējums. Aizstāt ar Satversmes sapulci.

Sēdes vadītājs. 34.pants pēc vecās numerācijas, 35. — jaunais.

 

J.Vaivads. Arī precizēt šo koleģiālo vadības institūciju, un ir arī priekšlikums, kas ir būtisks, tas ir, 34.panta pirmajā daļā ir priekšlikums rektora pilnvaru laiku no 6 samazināt uz 5. Jā, šādam priekšlikumam ir pamatojums, jo seši, tas tomēr, ņemot vērā mūsdienu dzīves attīstības tempus, ir pārāk ilgs laiks.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tālāk ir...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, varbūt tāds ieteikums, tie komentāri var būt īsāki, bet pants ir jānosauc.

 

J.Vaivads. Labi. Šajā pašā pantā ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par rektoru atcelšanu. Principā tas ir atbalstīts, tikai precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. 35.pantā — arī precizējums terminoloģijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 36.pantā tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Priekšlikums precizēt redakciju par šķīrējtiesu - 36.pantā.

Sēdes vadītājs. Ko iesniedz Demokrātiskā partija “Saimnieks”? Par to jūs runājat?

 

J.Vaivads. Nē, deputāta Vaivada priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Deputāts Vaivads. Paldies. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumi par augstskolu amatpersonām, kas principā ir pieņemti un iestrādāti komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 37.pantā precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Siliņa priekšlikums 1.pantā precizēt, kas ir augstskolas struktūrvienības. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts neuztur šo priekšlikumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk - redakcionāls priekšlikums attiecībā uz terminu “juridiskais statuss” jeb “juridiskās personas statuss”.

Sēdes vadītājs. 38.pantā...

 

J.Vaivads. Piedodiet, 38.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. 38.panta trešajā daļā arī precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

J.Vaivads. Bija priekšlikums tātad svītrot šo atsevišķas struktūrvienības izvērsumu, konkrēti, panta veidā, proti, par katedrām, profesoru grupām, institūtiem. Es atsaucos uz to diskusiju, kas mums bija arī pirmajā lasījumā, ka mēs pārāk strikti regulējam augstskolas struktūru un tādā veidā padarām, nu, ir mazākais iespējas izvērst arī jaunus zinātniskus virzienus, jo viss ir pārāk sastrukturēts. Šāds priekšlikums bija, un komisija pēc ilgām diskusijām šādu priekšlikumu noraidīja, kaut gan es to joprojām uzturu, tagad jau ne kā referents, bet kā deputāts. Un lūgtu par to balsot. Es tomēr uzskatu, ka nebūtu nepieciešams tik strikti definēt arī iekšējo struktūru, atstājot to augstskolu ziņā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par deputāta Vaivada priekšlikumu svītrot 39., 40. un 41.pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Neviens nevēlas runāt, tad lūdzu zvanu un balsosim. Lūdzu balsojam par deputāta Vaivada ierosinājumu, 44.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Vaivads. Tādā gadījumā mums ir jāpāriet uzreiz uz 42.pantu.

Sēdes vadītājs. Tā būtu.

 

J.Vaivads. Ir Demokrātiskās partijas frakcijas “Saimnieks” priekšlikums papildināt ar zinātnes padomi otro daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. 43.pants pašreizējā numerācijā — nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. 44.pantā ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — “habilitācijas padome” nomainīt ar terminu “vismaz promocijas padome”. Šis priekšlikums faktiski ir vērsts arī no komisijas viedokļa zināmā mērā uz zinātniskā līmeņa kritēriju samazināšanu attiecībā uz fakultāti. Proti, ja mēs pieļaujam, ka mūsu fakultātē nevar tikt izveidota šī habilitācijas padome, bet mēs samierināmies tikai ar to, kas ir promocijas padome, tas ir faktiski doktora līmeņa apstiprināšanas, nu, tāds kopējais potenciāls, tādā gadījumā pretendēt uz fakultāti būtu pāragri.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Atklājam debates.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Te nav jautājums par jaunu fakultāšu atklāšanu, te ir jautājums vispār par to, kā mēs esam zinātniskos grādus piemērojuši sev, jo es esmu viena no tām, kas atbalstīja ideju, ka habilitācija kā tāda ir mākslīgi izveidota, lai vecie profesori sev iedotu habilitētos doktorus, pēc tam saņemtu profesorus, pēc tam saņemtu emeritus un mūžīgi mūžos atrastos tur, kur viņi ir. Pasaules praksē jau, ko mēs gribam piemērot, tādu habilitēto doktoru atzīst tikai dažās valstīs un arī nevis tāpēc, lai viņu ievēlētu par profesoru. Un nevis kā prasību tam, lai strādātu augstskolā. Bet jautājums jau, Vaivada kungs, ir par to, cik fakultātes šodien ir profesionāli gatavas tādām habilitācijas padomēm. Ja mēs vadāmies no pasaules viedokļa, tad nevis nevarēs jaunas fakultātes dibināt, bet man liekas, ka vienai otrai fakultātei būtu jāslēdz durvis ciet. Un, ja mēs pasaules kritērijus izvirzām, tad pasaules kritērijs ir doktors. Tas habilitētais, es jums vēlreiz saku, tas ir mūsu pašu pārejas posma mākslīgs piekarinājums. Un promocijas padome, ja gatavo doktorus un aizstāv tur doktorus, ir pilnīgi atbilstoši, jo fakultāte neveic pilnīgu zinātnisko darbu. Fakultātes pamatuzdevums ir mācības, akadēmiskā izglītība plus zinātniskais darbs. Zinātniskais darbs kā pamatnoteikums ir institūtiem, zinātniskajiem, kas atrodas, piemēram, universitātes sastāvā. Un tāpēc veido kopējās zinātniskās padomes. Tā ir realitāte, ka veido institūtu un fakultāšu kopējo zinātnisko padomi, nevis tikai fakultātes, jo mēs pārejam uz to pasaules praksi, jo fakultātes bija agrāk, universitāte pati par sevi, Zinātņu akadēmija ar saviem institūtiem — par sevi. Ja mēs šodien uzskatām, ka beidzot tiks pabeigts tas process, ka institūti vairs nebūs atrauti no akadēmiskajām mācību iestādēm, bet, ka visi institūti būs saistīti ar konkrētām akadēmiskajām mācību iestādēm, ka zinātniskais un akadēmiskais darbs būs savstarpēji savienots, tikai katram konkrētam zinātniekam liekot īpatsvaru uz vienu vai otru pusi, tad šāda prasība pret fakultāti kā viennozīmīgu elementu šobrīd neiztur kritiku.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Lūdzu, kā referents nevēlaties... Tad balsosim. 44.pants, 49.priekšlikums, fakultāte. Aizstāt 44.pantā terminu “habilitācijas” ar terminu “vismaz promociju”. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 6, atturas — 8. Lūdzu visus balsot, lūdzu visus piedalīties balsošanā, jo nav kvoruma. Vēlreiz balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 10. Pieņemts.

 

J.Vaivads. Nākamais ir priekšlikums svītrot 44.panta trešo daļu, proti, ja šīs kvalifikācijas prasības netiek izpildītas, fakultāte atbilstoši struktūrvienību sauc par nodaļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums precizēt koledžu statusu. Principā komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo pats pants attiecībā uz augstskolu koledžām ir pilnīgi aptverošs un nekā jauna šajā priekšlikumā nav.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads. 46.pantā priekšlikums ir tikai redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. 47.pantā nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Es atvainojos, nevajag lasīt tos pantus, kur nav priekšlikumu, tad es jums līdzi lasu, ka nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 48.pantā ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums attiecībā uz īpašām prasībām uzņemšanai augstskolā. Šis priekšlikums komisijā noraidīts. Proti, tādā attiecībā, ka pašreizējā redakcijā nav iekļauts veselības stāvoklis.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu, atklājam debates. 48.pants. 55.priekšlikums.

 

I.Kreituse (DPS). Jā, cienījamie kolēģi, es saprotu, ka man nav tiesību prasīt referentam neko, bet es tomēr uzdošu tādu jautājumu. Kā saprast — noraidīt, precizējot trešam lasījumam. Kas tiks precizēts, ko noraidīt? Ko nenoraidīt? Ko nozīmē šāds formulējums vispārībā? Ko precizēs? To, ko noraidīs?

Sēdes vadītājs. Vai līdz ar to debates esam pabeiguši? Faktiski mēs tās nemaz neuzsākām. Lūdzu vēlreiz izsakiet precīzāk savu viedokli un priekšlikumu komisijas vārdā.

 

J.Vaivads. Tātad, ja mēs salīdzinām šo esošo redakciju ar Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas piedāvāto, tad redzam, ka starpība ir ļoti minimāla, kad augstskola drīkst noteikt, uzņemšanas noteikumos papildus pieprasīt arī speciālu iepriekšējo izglītību, piemērotību, sagatavotību un arī citus nosacījumus. Jūsu priekšlikums ir pilnīgi līdzīgs, bet jūsu priekšlikumā ir tikai viena papildu prasība — atsevišķos gadījumos arī veselības stāvokli. Nu, tas tiks ietverts trešajā lasījumā. Bet visu šo redakciju ir priekšlikums noraidīt, atstāt esošo pantu, bet prasības par veselības stāvokli iestrādās trešajā lasījumā. (No zāles deputāte Kreituse: “Kāpēc to nevar tagad?”)

Sēdes vadītājs. Nu, tagad neko nevar vairāk... Sēdes vadītājs nedrīkst debatēt ar deputātiem, kuri runā vai izsaka savus priekšlikumus zālē vai no tribīnes. Vai jūs lūdzat balsojumu par savu priekšlikumu? Lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par 48.panta otrās daļas 2.c punkta redakciju — uzņemšanas noteikumos papildus var tikt pieprasītas īpašas iemaņas, sagatavotība, veselības stāvoklis vai citu iekšējo nosacījumu izpilde. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 15, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

 

J.Vaivads. Tālāk — 48.panta ceturtajā daļā ir precizējums, ka aiz vārda “iepriekš” iespraust arī “vai dibinot”, tas ir, arī īpašos gadījumos uzņemšanas nosacījumiem jābūt skaidriem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

 

J.Vaivads. 49.pantā ir redakcionāls priekšlikums attiecībā uz otro daļu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

J.Vaivads. 50.pantā arī ir precizējums. Ir deputāta Siliņa priekšlikums attiecībā uz saistību ar obligāto karadienestu, proti, noteikt, ka augstskolas absolventus obligātajā valsts dienestā neiesauc, ja pēc studiju programmas beigšanas viņi ir sasnieguši 27 gadu vecumu. Komisija šo priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu! Deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”.

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Par šī priekšlikuma būtību es runāju jau tad, kad tika skatīts šis likumprojekts pirmajam lasījumam. Lieta ir tāda, ka tas ir saskaņots ar priekšlikumu likumā “Par obligāto valsts dienestu”. Šeit es gribu komentēt priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība ir sekojoša. Ja students, jaunietis Latvijā sekmīgi studē, pārejot no vienas pakāpes uz otru, sākot ar bakalauru, tad maģistratūru un pēc tam rezidentūrā vai doktorantūrā, tad šajā studiju laikā viņu, protams, obligātajā valsts dienestā neiesauc, un mana priekšlikuma būtība ir, ka viņu arī nevajag iesaukt dienestā. Viņam vispār nebūtu pienākumu pret obligāto dienestu, ja viņš ir tik sekmīgs, ka, beidzot savas studijas, ir sasniedzis doktora grādu jeb augstāko grādu. Tātad normāli rēķinot, tas notiek 27 gadu vecumā. Protams, šeit es piekrītu, ka varētu būt precizējums trešajā lasījumā, ja gadījumā kāds šo augstāko līmeni sasniedz arī ātrāk, tad mūsu Aizsardzības ministrijai nav iebildumu, ka šādiem cilvēkiem nav jāiet dienēt. Bet šeit būtu jāizslēdz varianti, kad students pāriet no vienas augstskolas uz otru augstskolu un nepārtraukti studē tikai to sākotnējo, tādā gadījumā to nevajadzētu. Tādēļ es piekrītu un arī saprotu šo noraidījumu mūsu komisijā, ka tas būtu jāprecizē trešajam lasījumam. Bet būtībā es domāju, ka ir jābūt zināmai, nu, cilvēkam, kurš studē un vēlās veltīt sevi šim radošam darbam, būtu jābūt zināmai atbildībai pret to, ka, ja viņš šeit nav sekmīgs visu laiku, tad viņam tomēr jāizpilda savs pienākums pret valsts dienestu, bet, ja viņš ir sekmīgs un savu dzīvi velta šim darbam arī turpmāk, tad šis pienākums viņam nav jāpilda. Viņš tiek no tā atbrīvots. Tā ir priekšlikuma būtība. Neatkarīgi no tā, vai šis priekšlikums tiks noraidīts vai netiks, es saprotu, ka trešajam lasījumam tas ir jāprecizē. Bet šeit es, protams, aicinu to pašreiz atbalstīt un noteikt trešajā lasījumā precizēt tā, lai izslēgtu šīs pretrunas, kuras var rasties, ne tik konkrēti nodefinējot šo laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Es kāpju tribīnē, lai atbalstītu deputāta Siliņa priekšlikumu, jo tas tik tiešām ir nevis no zilām debesīm ņemts, bet ar loģisku pieeju abās komisijās saskaņots. Deputāts Siliņš ieradās mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad mēs otrajam lasījumam gatavojām likumprojektu “Par obligāto valsts dienestu”, un tur mēs panācām savstarpēju vienošanos un izpratni tajā jautājumā, ka studenti armijā nebūtu jāiesauc, arī visi, kas izvēlējušies tālākas izglītības iespējas un arī zinātnisko darbu, bet attiecībā uz cilvēkiem, kas ir beiguši augstskolu un pēc tam sāk strādāt, — ka viņi nonāk tādā pašā situācijā kā visi citi Latvijas Republikas pilsoņi. Ja mēs paskatāmies šo komisijas ieteikto 51.panta variantu, tad šāds risinājums nav pieņemams divu iemeslu dēļ. Un būtība šeit ir divos momentos. Tas, ka no dienesta atbrīvo augstskolu absolventus. Un otrs ir tas, ka savukārt visus absolventus ir paredzēts iesaukt uz diviem mēnešiem militārās apmācības veikšanai. Es sākšu ar šo otro momentu. Šo otro nav iespējams realizēt gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka mūsu valsts aizsardzības budžetā nav ne santīma vairāk, kā tas ir nepieciešams tieši regulārās armijas aizsardzības spēku vajadzībām. Nav iespējams nedz finansiālu iemeslu dēļ militāri apmācīt tagad visu tautu, kaut vai arī tikai tās daļu, kas ir beigusi augstskolas un to nav iespējams izdarīt otra iemesla dēļ, ka mums jau armijā trūkst 40 procentu virsnieku sastāva, lai nodrošinātu tās vajadzības, kas saistītas ar regulāro armiju, kur nu vēl mācīt kaut ko vēl papildus aizsardzības spēkiem. Un otrs iemesls par šiem augstskolu beigušajiem. Likumā “Par obligāto valsts dienestu” ir iestrādāta koncepcija, ka jāpaplašina iesaucamo kontingenta loks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, — lai uzlabotu armijas kvalitatīvo sastāvu. Un otrs, lai būtu iespējams saīsināt šo obligātā dienesta laiku par vienu trešdaļu. Tātad no pusotra gada - uz vienu. Samazinot dienesta laiku, tieši proporcionāli palielinās karavīru aprite armijā. Tātad vienlaicīgi būs gan vairāk jāatvaļina no armijas, gan vienlaicīgi būs vairāk arī jāiesauc. Patlaban situācija mūsu valstī ir tāda, ka ir tikai divi avoti, no kuriem šo papildu kontingentu smelt. Un tie ir. Pirmkārt, ko tagad neiesauc, - augstskolu beigušie cilvēki. Un otrs — tie cilvēki, kas saistīti ar zemnieku saimniecībām. Mēs gribam iekļauties NATO struktūrās. Mēs gribam savu armiju veidot pēc šo NATO valstu parauga. Bet, saprotiet, šie NATO standarti nenozīmē ieroču kalibru, tas nozīmē armijas vadīšanas, komandēšanas un komplektēšanas principus. Un, ja Vācijā, ja Norvēģijā un Dānijā nav nekādas diskusijas par to, ka arī augstskolu beigušajiem ir jādienē savas valsts armijā un savus pienākumus valsts priekšā ir jāizpilda, tad es uzskatu, ka Latvijai šeit nebūtu nekādas īpašas atkāpes izdarāmas, jo gluži vienkārši, ja mēs šo kontingentu nepaplašināsim, tad tā situācija, kas patlaban ir Latvijas aizsardzības spēkos, nemainīsies. Tādēļ es uzskatu, ka ļoti pareizu priekšlikumu ir izvirzījis deputāts Siliņš, ka tas ir atbalstāms, jo pretējā gadījumā, dabiski, nav arī nekādu resursu, no kuriem gūt šo papildu iesaucamo kontingentu. Es lūdzu atbalstīt deputāta Siliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es savukārt kategoriski aicinu noraidīt deputāta Siliņa priekšlikumu, jo kārtējo reizi darba tirgū tiks radītas priekšrocības nepilsoņiem. Es esmu runājis ar vairāku augstskolu rektoriem, un viņi pilnīgi simtprocentīgi man piekrīt. Es saprotu, ka ir vajadzīgi mums armijā zaldāti un ka šobrīd ir grūtības, bet es domāju, ja mūsu Aizsardzības ministrija strādātu labāk, tad arī labāk pildītos, tā saucamais, iesaucamo plāns. Un šobrīd, ja mēs pieņemam deputāta Siliņa priekšlikumu, tad tas vai nu stimulē studentiem mākslīgi kļūt par bezmaz mūžīgiem studentiem, mācītos līdz 27 gadu vecumam, vai arī, es atkārtoju vēlreiz, tas kārtējo reizi nostāda privileģētā stāvoklī darba tirgū nepilsoņus. Jo, kā šobrīd ir? Reālā situācija ir tāda, ka ļoti daudzās specialitātēs studenti, mācoties pēdējos kursos, jau slēdz darba līgumus un viņi, beidzot studijas, jau noteikti strādā. Ja viņiem tūlīt pēc tam ir jāiet armijā, viņi faktiski no šī darba tirgus tiek izmesti ārā, un kārtējo reizi mēs būsim radījuši priekšrocības nepilsoņiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - noraidīt Siliņa kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - otrreiz. Pēc tam - Ilga Kreituse.

 

A.Līgotnis (LC). Par privilēģijām un par savu valsti. Kolēģi, es domāju, jūs saprotat, ka pilsonība nozīmē ne tikai tiesības, tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, tikt ievēlētiem, iegādāties savā īpašumā Latvijas zemi, ieņemt ierēdņu amatus, bet šim pilsonības jēdzienam ir arī savi pienākumi. Un viens no šiem pienākumiem ir dienēt savas valsts armijā. Tā tas ir visās valstīs. Un, ja mēs gribam iet šo Eiropas ceļu, tad šajā momentā jau nu par privilēģijām nevajadzēja runāt, man šķiet.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka vīru spēlēm ir jābūt armijai un ka sievietēm laikam nebūtu īpaši tur jājaucas iekšā. Bet man pašlaik nav skaidrs. Līgotņa kungs aicina visiem iet armijā un pildīt savu pienākumu. Siliņa kunga labojums izslēdz ārā tos, kas studē, iet maģistratūrā, doktorantos, tie ir tie, kam ir tie 27 gadi. Tad tie neies, ja pieņem Siliņa kunga priekšlikumu. Bet man ir cits jautājums. Jūs esat likumprojektā ierakstījuši, ka studentiem ir tiesības vasarā divus mēnešus nometnē apgūt visas militārās mācības. Tas ir šeit ierakstīts. To, ko Siliņa kungs grib izsvītrot un ierakstīt citu lietu iekšā. Tad man ir jautājums tiem, kas ir paredzējuši tās vasaras nometnes, — kura ministrija par to maksās? Ja jūs šodien liekat augstskolai algot vasaras nometnēm militāros pasniedzējus, atrast vietu, samaksāt rentes maksu par telpām un zemi vai visur, kur tas notiek, kas noorganizē studentu ēdināšanu vēl šos divus mēnešus, tad kura augstskola šodien no sava budžeta to var samaksāt? Šeit vispār nav skaidrs, kas to organizē. Kaut kas tāds no augšas. Es nezinu, kas to dara.

Tā kā šis pants ir pilnīgi nesakārtots. Un šeit ir pilnīga pretruna. Es īsti nesaprotu, kas tad ir jādara? Ir jāpilda visiem pienākums, un labākie nepilda? Vai var pildīt vasarā, tikai nav skaidrs, kas par to maksā. Es jums vēlreiz saku, pašlaik augstskolas un Izglītības ministrija, es domāju, ka Gaigala kungs to apstiprinās, ja šodien Gaigala kungam liktu samaksāt no Izglītības ministrijas par to, ka ziemā notiktu nometne studentiem militārās mācības apgūšanai, man liekas, viņš, es baidos teikt, laikam demisionētu, ja viņam liktu apmaksāt šādu militāro nometni. Bet cits objekts šeit nav norādīts, kas par to maksā. Es domāju, ka šeit vispirms ir jābūt skaidrībai, kas ko kam maksā, kā tas sadalās un kāds tad ir mērķis. Vai visi dienē vai nedienē. Vai ir tomēr tādi, kas nedienē un nepilda šo pilsoņa pienākumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit lietas būtība tiešām ir tāda. Es tagad cenšos atbildēt un turpināt deputātes Kreituses izvirzīto problēmu. Šajā priekšlikumā šī problēma tiek atrisināta. Priekšlikumā, kuru es esmu iesniedzis, te nav paredzēts, tātad šis otrais teikums ir izteikts citā redakcijā. Un līdz ar to šie divi mēneši vairs nav paredzēti. Tas ir atrisināts. Protams, šeit var izsaukt emocijas šie 27 gadi. Varbūt tos pat šeit nevajadzēja likt, jo tas jau ir likumā “Par obligāto valsts dienestu”. Ja cilvēks sasniedz 27 gadus, tad viņš tiešām vairs neiet obligātajā valsts dienestā. Un te pareizāk būtu ielikt tādu normu, ka, ja cilvēks studējot ir sasniedzis augstāko pakāpi - doktora grādu, tad viņu vairs neiesauc, bet ne 27 gadus. Šajā punktā es piekrītu, un šeit galīgi nav paredzēts stimulēt mūžīgos studentus, bet tieši otrādi. Šeit ir paredzēts, lai tie cilvēki, pilsoņi, kuri studē, daudz nopietnāk izturētos pret šīm studijām un izmantotu laiku lietderīgi, censtos iegūt visaugstāko kvalifikāciju un darba tirgū būtu daudz konkurētspējīgāki nekā tie, kas aiziet kaut kur pēc bakalaura studijām projām. Es domāju, ka šādā veidā mēs zināmā mērā stimulēsim tieši pilsoņu, studentu, vīriešu, tieksmi un radīsim viņiem lielāku nepieciešamību iegūt visaugstāko izglītības pakāpi. Līdz ar to mēs šo kvalitāti palielināsim, salīdzinot ar nepilsoņiem, kuriem it kā darba tirgū ir priekšrocības, bet viņiem nav šī stimula, un viņi tās priekšrocības pēc tam zaudēs. Līdz ar to es domāju, ka priekšlikuma būtība ir loģiska. Es uzsveru vēlreiz, ka neatkarīgi no balsojuma trešajam lasījumam noteikti tiks iesniegta precizēta redakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Sešas minūtes lūdzu! Un tad mums ir jābalso. Lūdzu!

 

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Manā uzskatā militārais dienests ir jāpilda ikvienam, vai tas būtu augstskolas students, vai tas nebūtu augstskolas students, bez jebkādas atšķirības. Ja viņš ir augstskolas students un tuvu studiju beigām, saprotams, mēs varam viņu atbrīvot no dienesta. Bet ja mēs runājam, ka šeit mēs nevarētu iekļaut iekšā profesorus un militāros apmācītājus, jo tie jau visi ir no Latvijas pilsoņiem salasīti. Vai tas būtu militārā skolā, vai tas būtu augstskolā, taču vienalga tas nāk no mūsu pilsoņu naudas. Un katra pilsoņa pienākums ir nodienēt savu obligāto dienestu. Un mēs varam tikai atlikt. Bet noteikti ir jādienē. Ja viņš fizisku iemeslu dēļ nevar, tad ir cita lieta. Bet tāpēc, ka viņš varbūt augstskolā ir ļoti labs vai ļoti slikts, nē. Viņam nekāda attaisnojuma nav, viņam ir jāiet dienēt. Mēs nevaram tā grozīt - priekš bagātiem vienu likumu, priekš nabagiem - otru, nē, tā mēs nevaram. Mums ir jādod likums visiem vienāds. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - otrreiz, bet laiks ir tikai trīs minūtes. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es tomēr vēlreiz aicinu nepārsteigties un labāk atlikt šo diskusiju uz nākamo reizi, bet nenobalsot tagad absurdus priekšlikumus. Es...

Sēdes vadītājs. Bet es atvainojos... tad jūs piesakaties debatēs.

 

Dz.Ābiķis. Jā, bet man vēl ir divas minūtes laika.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd redakcijā, ko piedāvā... Es saprotu, ka daudziem varbūt jums priekšā nav likumprojekta, bet aicinu ieklausīties. Šobrīd redakcijā, ko piedāvā komisija, redakcija ir sekojoša, ka obligātā valsts dienesta pamatapmācību (divus mēnešus) studējošie saskaņā ar studiju programmu pēc savas izvēles apgūst studiju gados vai pēc studiju programmas beigšanas. Tātad, ja mēs atbalstām komisijas redakciju, tad studenti pēc otrā vai pēc trešā, vai pēc ceturtā, un, ja likums ir pieņemts, tad valdībai tas ir jāgarantē, divus mēnešus mācīsies kursos, un viņi apgūs to elementāro militāro apmācību, kāda būs nepieciešama. Un viņiem pietiks šo divu mēnešu, lai apgūtu militārās iemaņas papildus savai specialitātei — vai nu mediķiem, vai tehniķiem un tā tālāk... Bet Siliņa kunga piedāvājums ir tāds, ka absolventiem obligāti ir jāiziet pilns dienests. Un viņš vēl piedāvā absolūti absurdu, manā izpratnē, lietu, ka atbrīvot varētu gadījumā, ja viņš studē līdz 27 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka tie, kas gribēs varbūt izvairīties vai kā citādāk, tad viņi mākslīgi studēs līdz 27 gadu vecumam. Tas vispār, manā izpratnē, mēs komisijā par to diskutējām, ir absurds priekšlikums. Tāpēc es tiešām aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo, es atkārtoju vēlreiz, ka šobrīd darba tirgū mēs nepilsoņiem radīsim nepamatotas priekšrocības, pieņemot šo priekšlikumu, jo mūsu pilsoņiem ir jāiet armijā un viņi zaudē savu karjeru, šo te atspēriena punktu. Piedodiet man! Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums ir laiks reģistrēties. Protams, ka vēl, lai pabeigtu šo pantu, vēl var debatēt, un arī referentam jādod normāls laiks galavārdam. Bet ir laiks reģistrācijai. Bet 10 deputāti - Panteļējevs, Elferts, Lagzdiņš, Virsis, Lībane, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Līgotnis, Spuģis - iesnieguši priekšlikumu pagarināt sēdi un turpināt to bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums — likums par augstskolām. Mēs esam, kā jūs redzat, šim likumam apmēram pusē.

Viens runā par un viens - pret. Lūdzu!

 

J.Vaivads. Cienījamie deputāti, mēs... es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka mēs zināmā mērā esam kopīgi uzņēmušies šo saistību, šo likumprojektu novest līdz galam, tas ir pirmais. Otrkārt. Attiecībā uz turpinājumu šim likumprojektam, šajā likumprojektā vairs nav šādu mezglu punktu kā patlaban, un lielākā daļa pantu būtu ļoti viegli un ātri vienkārši akceptējami. (No zāles: “Ir, ir!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums — likums par augstskolām. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to mēs esam apstājušies pie 50. panta. Varēsim nākamajā sēdē vēl debatēt, un arī referentam vēl galavārds būs par šā panta labojumiem. Tagad, lūdzu, reģistrēties! Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies 27 deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Jānis Bordāns...

Sēdes vadītājs ir zālē.

 

I.Folkmane. Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Ruta Marjaša, Roberts Milbergs...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

 

I.Folkmane. Voldemārs Novakšānovs, Oļģerts Pavlovskis... Novakšānovs ir preses konferencē... Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Dainis Stalts, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde 19. oktobrī pulksten 9.00.