Likumi

Saeima ir pieņēmusi

  un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Starptautiskas nozīmes svētvieta Aglonā (turpmāk — Aglonas svētvieta) ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta.

2. pants. (1) Aglonas svētvieta atrodas Aglonas pagasta teritorijā.

(2) Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst citas Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas un būves.

3. pants. (1) Aglonas svētvietas kā kultūras pieminekļa aizsardzību nosaka likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

(2) Reliģisko darbību Aglonas svētvietā nosaka Reliģisko organizāciju likums.

(3) Baznīcas attiecības ar valsti Aglonas svētvietā nosaka konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”.

4. pants. Aglonas svētvietas kā reliģisku svētceļojumu vietas īpašu uzturēšanas kārtību nosaka šis likums.

5. pants. Aglonas svētvietas un tās aizsardzības zonas uzturēšanu un attīstību nosaka šādi principi:

1) nav pieļaujama ar Aglonas svētvietas apmeklēšanu saistītu nodevu noteikšana;

2) Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka katoļu baznīcas vadība Latvijā;

3) ar valsts nozīmes pasākumiem saistītos Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus var finansēt no valsts budžeta;

4) Aglonas svētvietu un tās aizsardzības zonu sava īpašuma teritorijā, ievērojot likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, apsaimnieko Aglonas bazilikas draudze, baudot likumos par īpašuma, zemes, dabas resursu, uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokli noteiktos atvieglojumus.

II nodaļa. Aglonas svētvietas finansēšana

6. pants. Aglonas svētvietas finansu līdzekļus veido:

1) līdzekļi, ko Aglonas bazilikas draudze gūst no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

4) valsts budžeta līdzekļi ar valsts nozīmes pasākumiem saistīto izdevumu segšanai.

7. pants. (1) Ministru kabinets, vienojoties ar katoļu baznīcas vadību Latvijā un attiecīgajām pašvaldībām, katru gadu nosaka Aglonas svētvietā paredzētos valsts nozīmes pasākumus un to norises noteikumus, kas ir saistoši valsts medicīnas iestādēm, valsts policijai un Zemessardzei.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar valsts nozīmes pasākumu medicīnisko nodrošināšanu, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā, var segt no valsts budžeta.

8. pants. Jebkura uzņēmējdarbība Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā veicama likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un ar Aglonas bazilikas draudzes rakstveida atļauju. Aglonas pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz Aglonas bazilikas zemes īpašuma tiesību atjaunošanai lietoja šo zemi, ir priekšrocības tiesības noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumu ar Aglonas bazilikas draudzi.

III nodaļa. Noteikumi par uzturēšanos Aglonas svētvietā

un tās aizsardzības zonā

9. pants. Katoļu baznīcas vadība Latvijā, saskaņojot ar Ministru kabinetu, nosaka uzturēšanās kārtību Aglonas svētvietā. Šos noteikumus publicē un izvieto sabiedrībai pieejamās vietās Aglonas svētvietas teritorijā. Šo noteikumu ļaunprātīgus pārkāpējus izraida no Aglonas svētvietas.

10. pants. (1) Ministru kabinets, vienojoties ar katoļu baznīcas vadību Latvijā un attiecīgajām pašvaldībām, izdod noteikumus par visu fizisko un juridisko personu uzturēšanos Aglonas svētvietas aizsardzības zonā.

(2) Šie noteikumi var ietvert:

1) īpašu apbūves, ēku, būvju uzturēšanas un dabas resursu izmantošanas kārtību;

2) ierobežojumus attiecībā uz tirdzniecību ar reibinošiem dzērieniem, citām izklaidei paredzētām precēm un šo preču reklāmu;

3) ierobežojumus attiecībā uz dažādu veidu izklaides vietu ierīkošanu, reklāmu un darbību;

4) pasākumus, kas veicami sabiedriskās kārtības uzturēšanai.

(3) Noteikumus publicē un izvieto sabiedrībai pieejamās vietās uz Aglonas svētvietas aizsardzības zonas robežas un tās teritorijā.

(4) Noteikumu izpildi kontrolē Aglonas pagasta padome, valsts policija un Zemessardze.

(5) Noteikumu pārkāpējus sauc pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 12.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā

Rīgā 1995.gada 21.oktobrī Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs