Pēc valsts vizītes Zviedrijā

Pirmajā preses konferencē pēc atgriešanās no valsts vizītes Zviedrijā —trešdienas, 18. oktobra, vakarā Rīgas lidostā. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Trešdien, 18.oktobrī, vēlā vakara stundā Rīgas lidostā notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses konference par viņa valsts vizīti Zviedrijā. Preses konferences ievadā Valsts prezidents uzsvēra šīs vizītes nozīmīgumu Latvijai labu kaimiņattiecību uzturēšanā ar Zviedriju.

“Esmu gandarīts par vizīti, kaut arī esmu noguris,” atzinās Guntis Ulmanis, uzsverot, ka vizītes laikā izdevies aptvert visus aktuālākos abu valstu attiecību jautājumus. Valsts prezidentam bijis arī iespējams gūt pārliecību par Zviedrijas nodomiem atbalstīt Latviju mūsu ceļā uz Eiropas Savienību. Kā galvenās Zviedrijā aplūkoto jautājumu grupas Valsts prezidents minēja Eiropas Savienības paplašināšanu un Latvijas vēlēšanos iestāties šajā starptautiskajā organizācijā, Latvijas un Zviedrijas tirdzniecības apjoma paplašināšanas un Zviedrijas investīciju iespējas un bēgļu jautājumu (to, kā zināms, jau Gunta Ulmaņa vizītes priekšvakarā bija saasinājusi arī zviedru prese — J.Ū.). Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā jautājumā Latvijai un Zviedrijai nav savstarpēju pretenziju, bēgļu problēmas risināšanā arī turpmāk svarīga būs abu kaimiņvalstu sadarbība.

Guntis Ulmanis atzinās, ka viņu patīkami pārsteidzis Zviedrijas Karaļnama lielais atbalsts Latvijas vajadzībām, īpaši slimo bērnu un bāreņu aprūpes jomā. Valsts prezidents arī uzsvēra Zviedrijā vairākkārt izskanējušo atziņu: “Mēs esam gatavi jums dot, bet jūs neprotat paņemt” (runa bijusi par Zviedrijas investīcijām,kas nereti “aiziet Latvijai garām” mūsu nesakārtotās likumdošanas un citu atrisināmu problēmu dēļ). Atsevišķās sarunās izskanējušas arī zviedru puses šaubas, vai Latvijas iestādes pietiekami cīnās pret korupciju. Čpaši nepatīkami Valsts prezidentam bijis klausīties zviedru pārmetumus par prāmju satiksmes pārtraukšanu starp Norčēpingu un Rīgu, zviedri šajā negatīvajā pieredzē vainojot Latvijas pusi. Guntis Ulmanis aicināja attiecīgās Latvijas institūcijas sagatavot mūsu puses nostājas juridisko pamatojumu.

Prezidents apstiprinoši atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai viņa valsts vizīti Zviedrijā iespaidojusi iekšpolitiskā situācija Latvijā.

“Nedramatizējot situāciju, tomēr jāatzīst, ka iekšpolitiskā situācija ne Zviedrijā, ne Latvijā nebija šai vizītei pati labvēlīgākā,” teica Guntis Ulmanis, piebilstot, ka vizītes laiks bijis noteikts jau krietni iepriekš. Neraugoties uz to, Latvijas Valsts prezidents no zviedru puses jutis lielu atsaucību un uzmanību. Aizkustinoši bijuši svinīgie rituāli, ar kuriem parādīts gods ne vien Latvijas Valsts prezidentam, bet suverēnajai Latvijas Republikai kopumā. Čpaši pacilāta sajūta Guntim Ulmanim bijusi Stokholmas Rātsnamā, zālē, kur pasniedz Nobela prēmijas, kad skanējusi Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju”.

Atbildot uz citu izdevumu pārstāvju jautājumiem, Guntis Ulmanis teica, ka vizītes laikā nav skarts jautājums par bezvīzu režīmu starp mūsu valstīm — pašreizējā situācija tam esot pārāk nepiemērota. “Lai runātu par bezvīzu režīmu, mums vispirms pieteikami korekti jāatrisina bēgļu jautājums,” uzsvēra Valsts prezidents. Sarunās Zviedrijā dominējusi izglītība un ekonomiskā aizsardzība kā galvenās jomas, kurās Latvija var rēķināties ar Zviedrijas palīdzību.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Vizītes trešajā dienā

Trešdien, 18.oktobrī, beidzās Latvijas valsts vizīte Zviedrijā. Agri no rīta Latvijas Valsts prezidents ar kundzi un visi delegācijas locekļi atvadījās no Zviedrijas karaļpāra un galma locekļiem un autobusā devās uz Norčēpingu — nesen tik aktīvo Rīgas sadraudzības pilsētu Baltijas jūras ziemeļu krastā. Karaļa galms, tāpat kā ierodoties, bija organizējis svinīgu atvadu ceremoniju — ar gvardes parādi pils pagalmā.

Brauciena laikā Latvijas delegācija varēja vērot Zviedrijas lauku ainavas ar glezniem klinšu pauguriem un dzeltējošiem lapukokiem, kā vidū brīnišķīgi izcēlās tradicionālās zviedru lauku māju tumšsarkanā okera krāsas. Vietvietām bija redzamas zirgaudzētavas, kur mums nepierasti šķita zirgi rudens mēteļos, kā arī brūnbaltraibās govis. Pusotrā brauciena stundā līdz Norčēpingai Latvijas delegācija autobusā saņēma plašu informāciju par Zviedrijas mežsaimniecību un mežrūpniecību, jo maršrutā bija iekļauts valstī trešā lielākā šīs nozares uzņēmuma “MoDo” papīrfabrikas “Holmen Paper & Co” apmeklējums. Latvijas delegācija tika iepazīstināta ar papīra ražošanas procesu. Te lielā mērā izmanto ievesto papīrmalku un makulatūru, tajā skaitā no Latvijas. Uzņēmums bija interesants Latvijas pusei arī no tā viedokļa, ka šobrīd mūsu valdība risina jautājumu par to, kādam būt un kur tieši būt jaunajam papīra ražošanas uzņēmumam. Te, Norčēpingā, varēja uzskatāmi pārliecināties, kādas priekšrocības ir rūpnīcai, kas atrodas jūras līča krastā, izejvielām bagātā apvidū, lielā transporta krustpunktā un netālu no lielpilsētas. Uzņēmuma vadība lielu uzmanību velta vides saglabāšanai, no pārstrādes atkritumiem ražo auglīgu zemi, kas ļoti noder apkaimes zemniekiem.

Latvijas delegācija sirsnīgi tika sagaidīta Norčēpingas mērijā. Tās vadītāja Ulla Petersone Karvalho sniedza plašu priekšlasījumu par Norčēpingas pilsētu un par tās sadarbību ar Rīgu, aicinot atjaunot draudzību, bet pirmkārt prāmja satiksmes līniju. Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Batarevskis skaidroja: tas nenotiek tādēļ, ka likuma spēku zaudējuši kādreiz ar bijušo padomju republiku noslēgtie līgumi, tie jānoslēdz no jauna — ar neatkarīgās Latvijas galvaspilsētu Rīgu, iesaistot šajā sadarbībā ieinteresētus uzņēmējus.

Lai nokļūtu līdz vizītes pēdējai pieturvietai Zviedrijā — Gēteborgai —, Latvijas delegācijai laipni tika piedāvātas divas nelielas lidmašīnas. Otrās lielākās zviedru pilsētas Gēteborgas lidostā Latvijas Valsts prezidentu ar valsts karodziņiem bija ieradusies sagaidīt vietējā latviešu sabiedrība un Gēteborgas apriņķa komturs. No 3000 Zviedrijā dzīvojošo latviešu Gēteborgā tagad ir apmēram 200. Un viņi cenšas uzturēt latvisko mentalitāti Zviedrijā, kā arī veicināt sadarbību starp abām valstīm. Gēteborgā Latvijas delegāciju uzņēma tās mērs Jorgens Linders, bet saimnieka lomu pildīja arī operas izpilddirektors Dags Hallbergs. Opera uzcelta tikko pirms gada, pašā ostmalā, moderna ēka ar modernu skatuves iekārtu un 1200 skatītāju vietām. Ēka ir daudzu desmitu gadu ilgs un daudzu mūzikas entuziastu un atbalstītāju lolojums. Tā sniedz uzvedumus sešas reizes nedēļā un ir populāra ne tikai Zviedrijā, bet visā pasaulē. Operas vadība bija labi informēta par Latvijas Nacionālās operas atjaunošanas darbu un runāja par sadarbības iespējām un savu Rīgas apmeklējumu decembrī.

Arī trešā vizītes diena bija ļoti piepildīta, un Gēteborgu delegācija varēja aplūkot tikai caur autobusa logu. Uzmanību piesaistīja jauns moderns tilts, par kādu varētu domāt Rīga, ja atrastos uzņēmīgi biznesa ļaudis un līdzekļi sen nepieciešamā Ziemeļu tilta būvei. Tas varētu būt arī pirmais maksas tilts Latvijā.

Latvijas valsts prezidents turpinājumā iepazinās ar lielākās skandināvu kuģu rēderejas un visa lielā uzņēmuma “Stena” darbību. Šim uzņēmumam pieder 5 ostas — Zviedrijā, Anglijā, Skotijā, Holandē, 80 kuģi, 16 kuģu līnijas uz 32 ostām. Tā darbības sfērā ietilpst prāmju būve un to satiksme, metāla otrreizējā izmantošana, līdzdalība naftas atradnēs un vēl daudz kas cits, kur apgrozījuma apjoms ir vismaz 3 miljardi dolāru gadā. Kā atzīmēja koncerna vadība, nākotne pieder ātrgaitas prāmim, kas patlaban tiek būvēts Somijas kuģubūvētavā un varēs attīstīt ātrumu līdz 80 km stundā, uzņemot savās kravas tilpnēs ne tikai vieglos, bet arī smagos automobiļus. Uzņēmumu interesē satiksme ar Rīgu. Uzņēmuma prezidents informēja Latvijas Valsts prezidentu par 100 000 kronu ieguldīšanu Rīgas Ekonomikas augstskolas attīstībā, jo tā varētu sagatavot labus kadrus arī šī uzņēmuma tālāko plānu īstenošanai Baltijas un Austrumu virzienā.

Uzņēmumu grupā “Volvo” Latvijas delegācija un žurnālisti vispirms tika iesēdināti mazos busos, kas pusstundas laikā izvadāja atbraucējus pa vieglo automobiļu būves cehiem. Te diennaktī samontē 800 automašīnas “Volvo”, paralēli nemitīgi tiek domāts par to, kā strādniekam izveidot pēc iespējas ērtākus darba apstākļus un kā panākt katra strādājošā augstāku kvalifikāciju. Koncerns “Volvo” ražo vieglos un kravas automobiļus, autobusus, dažādas uzņēmumu mašīnas, motorus kuģiem un lidmašīnām. Visa darbība koncentrēta uz kvalitāti, drošību un ekoloģisko tīrību. Tikai 11 procentus “Volvo” pārdod savā zemē, pārējo — visā pasaulē, tagad arī Baltijas valstīs, kur atvērts serviss. No uzņēmuma vadības tika saņemts nepārprotams aicinājums Latvijai vēl vairāk sadarboties, jo šobrīd ir noslēgts tikai viens līgums par šādu mašīnu iepirkšanu Latvijas valdības garāžām. Uzņēmums “Volvo” šobrīd kārto jautājumus, lai atvērtu savu firmas produkcijas tirdzniecības un servisa filiāli Rīgā.

No Gēteborgas Latvijas Valsts prezidents un delegācija 18.oktobrī vēlu vakarā ar speciālreisa lidmašīnu atgriezās Rīgā.

Prezidenta kundzes programma

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Valsts prezidenta kundze Aina Ulmane apmeklēja Zviedrijas Karalisti valsts vizītē no 16. līdz 18. oktobrim. Ainai Ulmanei un karalienei Silvijai tika piedāvāta īpaša programma, ņemot vērā abu augsto dāmu interesi par mākslu un līdzdalību labdarības akcijās.

Pirmajā dienā Aina Ulmane kopā ar karalieni Silviju apmeklēja Karalisko dārglietu krātuvi, kur apskatīja Zviedrijas valdnieku kroņus un regālijas gadsimtu gaitā.

Pēc tam viņas devās uz muzeju, kas izvietots Zviedrijas prinča Eižena rezidencē un tautā tiek dēvēts par prinča Eižena māju. Princis Eižens ir ievērojams, talantīgs Zviedrijas gleznotājs, pazīstams arī ar savu mīlestību uz ziediem (p.s. Zviedrijas galmā ir daudz patiesi talantīgu mākslinieku un mūziķu). Viesi iepazinās ar prinča istabām, viņa darbu kolekciju un puķu kolekciju. Muzejā eksponēti arī citu Ziemeļeiropas mākslinieku darbi. Viesi apskatīja arī muzejā iekārtoto scenogrāfijas ekspozīciju.

Tālāk viesi devās uz Vāsa muzeju, kurā eksponēts karaliskais karakuģis “Vāsa”, nosaukts tolaik valdošās karaliskās dinastijas vārdā, būvēts pēc karaļa pavēles 17. gs. sākumā, lai parādītu Zviedrijas karaliskās flotes varenību, bet nogrimis pie Stokholmas savā pirmajā braucienā uz Gdaņsku (Dancigu) 1628. gadā. Pēc vairāk nekā 330 gadiem kuģis tika izcelts no jūras dzelmes un pilnībā atjaunots kā unikāls 17. gs. kuģubūves piemineklis – muzejs.

Vizītes otrajā dienā Aina Ulmane un karaliene Silvija apmeklēja Frosundas rehabilitācijas centru, kur tā direktors iepazīstināja viesus ar centra izveidošanas ideju un vēsturi, tā ārstniecības, izglītības un profesionālās apmācības programmām gan bērniem, gan pieaugušajiem ar garīgām un fiziskām traumām, sagatavojot viņus ikdienas dzīvei un pat profesionālajai karjerai.

Apmeklējuma laikā Aina Ulmanes kundze saņēma naudas ziedojumu 3500 ASV dolāru apmērā Valmieras centrālās slimnīcas bērnu rehabilitācijas nodaļai.

Pēc tam viesi apmeklēja sabiedrību “Electrolux”, kur īsumā iepazinās ar tās vēsturi un aktivitātēm Latvijā. Čpaša vērība tika pievērsta sabiedrības programmai, kas nodrošina virtuves un sadzīves tehnikas ražošanu invalīdu vajadzībām. “Electrolux” apgādā ar šo tehniku jau minēto Frosundas rehabilitācijas centru, kā arī ir sniedzis ievērojamu materiālo palīdzību Zviedrijas un Latvijas projektam “Dzīvesprieks”, atjaunojot Aizupes slimnīcas ēku Tukuma rajona Vānes pagastā un pārveidojot to par patversmi bāreņiem – pusaudžiem.

Arī šīs vizītes laikā Aina Ulmane kā projekta “Dzīvesprieks” aizbildne saņēma dāvinājumu šī projekta fondam — pilnīgu invalīdiem adaptētu virtuves iekārtu, kura tiek nodota Valsts rehabilitācijas centram “Vaivari” invalīdu apmācībām.

Vizītes īpašās programmas noslēgumā Aina Ulmane kopā ar karalieni Silviju apmeklēja starptautiskās organizācijas “SOS bērnu ciemati” (SOS — Kinderdorf International) Zviedrijas biroju, kur tā vadītāja iepazīstināja viesus ar organizācijas misiju un projektiem, īpašu vērību pievēršot Latvijas projektam, kurā paredzēts atvērt SOS bērnu ciematu Bauskas rajona Čslīcē 1997. gada sākumā.

A.Ulmanes kundzi vizītes laikā pavadīja arī LR labklājības ministrs Andris Bērziņš un Valsts rehabilitācijas centra “Vaivari” direktors Aivars Vētra.

Valsts prezidenta preses dienests, A.Buša