19. oktobra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies ir 51 deputāts, 52, 53. Saeimas 1995. gada 19. oktobra sēdi paziņoju par atklātu.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Augstskolu likums” otrajā lasījumā. Jānis Vaivads, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Vaivads (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs tātad palikām pie 50. panta, pēc sākotnējās numerācijas, par studējošo attiecībām ar obligāto valsts dienestu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu nosauciet dokumentu, lai...

 

J.Vaivads. Tas ir dokuments nr. 2067a, pēc kura mēs strādājam, un pēc tā arī turpināsim strādāt. Varbūt dažus vārdus par šīs diskusijas, kas izraisījās iepriekšējā sēdē, būtību. Faktiski šīs diskusijas cēlonis ir mazliet neprecīzi formulēts Siliņa kunga iesniegums, tas priekšlikums, proti, par to, ka visi augstskolu absolventi, kas līdz 27 gadu vecumam ir beiguši augstskolu studijas, vairs netiek iesaukti dienestā. Būtība šim priekšlikumam ir tāda, ka, salīdzinot ar to, kas ir ietverts komisijas atbalstītajā redakcijā, jā, protams, gan komisijas redakcijā, gan arī Siliņa kunga priekšlikumā, būtība ir, ka pēc noteiktu studiju programmu apgūšanas nebūtu nepieciešams vairs iesaukt absolventus aktīvajā dienestā, bet Siliņš to ir saistījis tikai ar vecumu, nevis ar konkrētas studiju programmas pabeigšanas, bet to, ka pēc noteikta līmeņa studiju programmas apgūšanas absolventi varētu netikt iesaukti aktīvajā dienetā. To atbalsta visi, jautājums tikai ir, kāda līmeņa — vai tas ir bakalaura, vai tas ir maģistra, vai tas ir doktora. Arī, Siliņa kungs, mēs vakar komisijā par šo jautājumu rūpīgi diskutējām, un arī Siliņa kungs piekrīt, ka varētu tikt mainīta redakcija un uz trešo lasījumu saskaņots tas līmenis, pēc kura tad arī absolventi vairs netiktu iesaukti aktīvajā dienestā. Mans priekšlikums būtu šoreiz Siliņa kungam savu priekšlikumu, ņemot vērā vakardienas diskusiju arī komisijā, savu priekšlikumu noņemt un iestrādāt trešajā lasījumā vienotu redakciju, par ko ir arī vienojušies, ka tāda varētu tikt izstrādāta, Ābiķa kungam un Siliņa kungam kopīgi strādājot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Turpinām debates par šo pantu.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Tas nav tik vienkārši, kā šodien saka šeit — iestrādāsim savādāk. Šajā likumā ir ierakstīts pants, kas nosaka, kas ir studiju programma, ko nozīmē studēšana, un tā ietver līdz doktorantūrai, doktora grāda iegūšanai. Tad ir jāmaina abi šie panti. Vai ko nozīmē, studiju vidū tad pārtrauks? Ja raksta terminoloģiju un lieto likumā, tad jābūt ir izpratnei visos pantos vienādai. Bet žēl, ka šeit nav aizsardzības ministra zālē, kam būtu jāsniedz arī paskaidrojumi un sava nostādne par šo pantu, un vispār attieksme pret studējošiem armijā. Jo mani, piemērm, ļoti pārsteidz pēdējais aizsardzības ministra paziņojums, ka šogad jau Latvijā armijā iesauc ierobežotu skaitu, atbilstoši tam, cik vajadzēs, sākot ar izlozi, bet tad uz kādu likumu tas balstās? Un kā ir ar studējošiem šogad? Jo man liekas, ka pašlaik ir pilnīgs haoss un neviens likums neievieš skaidrību šajā jautājumā. Un varbūt kāds no komisijas var paskaidrot, kas notiek šogad ar studējošiem, kas notiek ar to, ko mēs runājām, ar licencētām augstskolām — privātajām, kuras nav akreditētas birokrātiskās darbības dēļ, kurām dokumenti guļ Iekšlietu ministrijā. Jo sāk darboties iesaukums ar oktobri. Oktobris ir pusē. Pilnīgs haoss ir šajā jautājumā. Un tagad atkal mēs taisīsim, atkal pārregulēsim, vienu pantu nesaskaņojot ar otru pantu. Tad ir jāmaina abi šie panti, vai arī jāsamazina, kas ir studijas. Mēs ierosinājām no studiju programmas izņemt ārā doktorantūru, un studijas noteikt tikai ar maģistratūras iegūšanu un dokturantūru pārcelt kā nākamo pakāpi, tad var tādā veidā redakcionāli mainīt, bet, ja tas netiek mainīts, tad nav saskaņotības pantu starpā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”.

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekšējā sēdē runāju par šo jautājumu, tāpēc es negribētu atkārtoties, bet mans priekšlikums būtu šobrīd sekojošs, proti, balsojot par Siliņa kunga priekšlikumu, atturēties tātad balsojumā. Mēs vakar komisijā ļoti rūpīgi vēlreiz izskatījām šo jautājumu, un tas, ko Gravas kundze teica, viņai ir zināma taisnība, un mums skaidri un gaiši šajā pantā uz trešo lasījumu tiešām ir jāieraksta, vai tie ir maģistratūru beigušie vai bakalaura studiju beigušie un tā tālāk. Tāpēc es tiešām aicinu neatbalstīt šobrī Siliņa kunga priekšlikumu, jo, kā jau es teicu, 27 gadu vecums, tas būtu absurds, tas būtu no vienas puses, kā jau es teicu, iepriekšējā sēdē, ka mēs nostādām nevienlīdzīgā situācijā pilsoņus un nepilsoņus, proti, dodam darba tirgū nepamtotas privilēģijas nepilsoņiem. Tajā pašā laikā, saprotot to, ka mūsu armija ir ļoti nepieciešama institūcija, un arī to, ka pilsoņiem ir pienākums dienēt armijā, mēs šo redakciju uz 3. pantu varētu sakārtot tā, ka nebūtu nodarīts nevienam pāri. Acīmredzot šeit varētu saistīt šo pantu vismaz ar tiem, kas ir beiguši maģistratūru, lai tādējādi stimulētu pilsoņus pēc bakalaura grāda iegūšanas mācīties arī maģistratūrā, un tās lietas atrisināt normāli, lai nevienam nebūtu nodarīts pāri. Es aicinu atturēties par Siliņa kunga priekšlikumu, un uz trešo lasījumu Izglītības komisijā, pieaicinot arī no Aizsardzības komisijas, mēs vēlreiz šo jautājumu rūpīgi izdiskutēsim, lai tiešām uz trešo lasījumu būtu redakcija, kas apmierinātu visus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Uzrunas gaitā jūs pārteicāties, stenogrammā ir uz trešo lasījumu, nevis uz 3. pantu. Vai vēl kāds vēlas runāt? Atļaujiet jautāt deputātam Siliņam. Šeit kolēģi izteicās par jūsu nodomiem, bet jūs šos nodomus pagaidām nepaužat. Varbūt tomēr varētu jūsu viedokli arī dzirdēt, jo mums tad šeit ir jāorganizē balsojums. Lūdzu! Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”.

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es neuzdrošinājos pieteikties tāpēc, ka es pagājušo reizi jau divreiz runāju, bet tagad es varu tiešām pateikt, ka komisijā mēs spriedām un varētu šodien nebalsot, un kopā ar Aizsardzības komisiju uz trešo lasījumu tikt sagatavots pareizāks variants, es gribēju teikt tā, paldies. Es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Bet par komisijas ieteikto redakciju — bijušais 50. pants, tagad jaunā numerācijā — 51. pants, mums būtu jānobalso, jo tur ir papildinājums, kurš ir atbalstīts. Es gan tagad neatceros visas deputātu runas, vai pret to bija kādi iebildumi vai nebija, un ātrāk varbūt būtu, ja mēs nobalsotu. Referents neiebilst?

 

J.Vaivads. Nē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 51. panta redakciju, kuru mums piedāvā atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 14. Nav kvoruma. (No zāles: “Alfred, Alfrēd!”) Lūdzu balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pet — nav, atturas — 13. 51. pants ir akceptēts. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk, pēc vecās numerācijas, 51. pantā ir priekšlikums svītrot 4. punktu, tas ir lieks likumā, jo principā tas izriet no tā, kā ir organizētas studijas pašā augstskolā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk! Un esiet tik laipns, lai mūsu stenogrammās būtu pilnīga kārtība, formāli nosauciet — tātad 52. pants trešā lasījumā, 53. pants un tā tālāk.

 

J.Vaivadsš Nākamais — 52. pantā pēc iepriekšējās numerācijas un 53. pantā pēc pašreizējās numerācijas — ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums papildināt ar punktu, ka studentam ir tiesības saņemt bez maksas augstskolas organizētu veselības aprūpi. Es piekristu šādam punktam, ja mēs arī papildinātu — augstskolu uzdevums organizēt šādu aprūpi. Bet, ja mēs neuzdodam par pienākumu augstskolai organizēt bezmaksas veselības aprūpi, tad pats pants, ka studentam ir tiesības uz šādu aprūpi, kura var tikt un var netikt organizēta, pēc savas būtības neko neizsaka. Acīmredzot mums tad ir jāņem kompleksi, bet šādā vienā izrautā veidā, ka studentam ir tiesības saņemt bezmaksas aprūpi, kuras nav, šāds pants neko neizsaka.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Tā kā mums šeit ir precedents, ka mēs šo to pieņemam ar noteikumu, ka ielabos trešajā lasījumā, es lūgtu jūs padomāt, vai šoreiz mēs nevaram rīkoties tāpat, nobalsot par šo priekšlikumu, ka studentiem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko aprūpi, ko organizē augstskola, un lūgt komisiju trešajā lasījumā ielabot loģisko papildinājumu, ko teica Vaivada kungs,— uzlikt augstskolai to arī par pienākumu. Līdz ar to nebūtu nekādu problēmu un diskusiju, jo, ja mēs šodien tā viennozīmīgi svītrojam to, ka studentam nav elementāru iespēju, jo neiet runa jau par ķirurģiskajām operācijām vai kaut ko citu, bet elementāro medicīnisko palīdzību, kaut vai to, lai noskaidrotu, vai viņš var piedalīties fiziskās kultūras nodarbībās, vai tamlīdzīgi. Ja mēs galīgi to noņemam studējošai jaunatnei, zinot tās ļoti bēdīgo materiālo stāvokli šodien, tad vai mēs rīkojamies prātīgi, domājot par savu jaunatni. Tāpēc es domāju, ka nav nekādu pretrunu. Nobalsojam par šo priekšlikumu un lūdzam komisiju augstskolas pienākumus un trešo lasījumu papildināt ar to, ka augstskolas pienākums ir organizēt elementāru medicīnisko palīdzību studentiem. Un nebūs nekādu pretrunu, jo šis nav galīgais lasījums.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tā jūtu, ka būs viena varena izšķērdētāju koalīcija tūliņ. Jo redziet, man bija iemesta pastkastītē tāda lapiņa pirms šīm vēlēšanām, un tur bija teikts, lai es nobalsoju, teiksim, par vienu organizāciju, un šī organizācija mani paēdinās. Es domāju, ka augstskolas galvenais uzdevums nav organizēt medicīniskās aprūpes, augstskolas galvenais uzdevums ir sniegt augsti kvalificētas zināšanas. Šinī gadījumā tas ir klasiska populisma paraugs. Acīmredzot Kreituses kundze ir aizmirsusi, ka pirmsvēlēšanu laiks ir beidzies un jāsāk arī atbildēt par saviem vārdiem, un pirmais — kā samazināt budžeta deficītu. Tas ir pirmais un galvenais uzdevums. Otrais uzdevums. Ja augstskolai nav ne savu slimnīcu, ne līdzekļu, tad ļoti pareizi pateica Vaivada kungs, ka vispirms vajag izstrādāt pantu, kādā veidā tiks organizēta šī medicīniskā palīdzība, un pēc tam tikai otrais pants varētu būt, kādā veidā augstskolai uzliek par pienākumu organizēt veselības aprūpi. Es vēl gribētu arī pateikt, ka jebkurā gadījumā politiskajām partijām šajā Saeimā varbūt vajadzētu tiešām atcerēties, ka pirmsvēlēšanu laiks ir pagājis un ka nevarēs turpināt to sociālās aprūpes pulciņu praksi, kādu šeit piekopj daži deputāti, kuri nenāca uz Saeimas sēdēm, bet braukāja apkārt pa Latvijas laukiem ar mantu vezumiem.

Un tāpēc jebkurā gadījumā uz trešo lasījumu, ja Kreituses kundze iesniegs pamatotus priekšlikumus, kā esošā budžeta rāmjos var organizēt vispirms šo aprūpi, tad mēs arī varēsim par šādiem priekšlikumiem nobalsot. Otrādi — vispirms ierakstīt, ka augstskola nodarbojas un ka tad tas ir gandrīz vai tās galvenais pienākums, un pēc lai citi meklē naudu, es domāju, tas ir izslēgts. Protams, jebkurā gadījumā es būtu priecīgs, ja Demokrātiskā partija “Saimnieks” no saviem ļoti daudzajiem līdzekļiem organizētu šo medicīnisko aprūpi, protams, tur neviens neiebildīs, un tas, cik es saprotu, arī nav aizliegts, bet nevajag pašreizējos budžeta apstākļos rakstīt iekšā šādus populistiskus teicienus, kurus neviens nespēj izpildīt, un nekāda ministrija to nedarīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Veselības valsts ministrs Apiņa kungs, pēc tam — Ilga Kreituse, otrreiz.

 

P.Apinis (veselības valsts ministrs). Godātie deputāti! Šis jautājums ir tieši līmeņa jautājums. Mēs bez šaubām varam nodrošināt visai latviešu tautai, visiem Latvijas iedzīvotājiem pusotra tūkstoša doktoru, pusotra tūkstoša māsiņu un citramona pilnu sakvojāžu. Un tieši tas ir tas līmenis, tā bezmaksas medicīna, ko mums piedāvā kustība “Latvijai”, vēl dažas citas partijas, kuras cīnās par bezmaksas veselības aprūpi. Un šāda bezmaksas veselības aprūpe vispār kopā mums varētu maksāt ap 5 miljoni latu gadā. Un tas ir apmēram 20 reizes mazāk nekā Latvijas valsts pašlaik dod veselības aprūpei. Un tieši pēc šāda principa mēs varam apsolīt bezmaksas citramona tableti katram Latvijas studentam cīņā pret pasniedzēju radītajām galvassāpēm, un tas pilnībā atbilst ierakstam, kas šinī mirklī ir. Vai varam cita līmeņa veselības aprūpi ar populistisku lozungu — bezmaksas... Nu tas ir atkal politiķu jautājums un jautājums par to, ko nu kurš ar to grib sasniegt. Vienmēr rodas iespaids, ka daži ar šādiem ierakstiem vēlas sasniegt tikai kādu politisku mērķi, kura laiks ir pagājis priekšvēlēšanās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Otru reizi — piecas minūtes. Lūdzu! Pēc tam Kide.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kungi! Abi divi runātāji! Man šķiet, ka jūs pašlaik tādus sakauto jēru blējienus... Piedodiet man, es saņemu uzreiz piezīmi par to, ko esmu teikusi... Jo jūs sēžat šajā zālē, bet es strādāju augstskolā. Un es zinu, kas notiek ar studentiem un kas tur notiek. Aizejiet uz turieni un pēc tam nāciet šeit skaidrot. Apiņa kungs, jūs labāk par mani zināt, ka eksistē studentu poliklīnika un nauda nav jāmeklē, tai šodien maksā un ārsti strādā. Tas nozīmē, ka jums tā ir jālikvidē un jāizdzen ārā, nevis kaut kas jauns jāizdomā, budžetā kaut kas jauns ir jāieliek iekšā un jādara kaut kas jauns. Apiņa kungs, ja jūs ietu ikdienā uz aptieku, tad jūs zinātu, ka citramons maksā naudu. Visiem, arī studentiem un arī deputātiem, tiem, kas to nesaņem slimnīcā par velti. Un tāpēc šeit nevajag jaukt divas lietas kopā. Tā ir sistēma, kas šodien strādā, un nekad studentu poliklīnika nav ar ķirurģiskām operācijām nodarbojusies. Ja jūs nezināt, ar ko nodarbojas studentu poliklīnika. Jūs tik veci nemaz neesat, cienītie kungi, kad jūs paši bijāt augstskolā un gājāt uz studentu poliklīniku. Ja jūs esat aizmirsuši, aizejiet un apskatieties, ko tur dara un kā tur dara, un cik tas maksā. Un kas par to maksā. Bet šeit jūs nodarbojaties ar to, ka jūs stāstāt nepatiesību vai arī nezināšanas dēļ maldināt gan šeit zālē sēdošos, gan tos, kas mūs klausās. (No zāles deputāts A. Žīgurs: “Kā viņa var strādāt augstskolā un Saeimā naudu saņemt!”)

Sēdes vadītājs. Es pateicos deputātei Kreitusei par to, ka jūs bijāt paškritiska. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

 

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es pašlaik nesaprotu, par ko ir runa. Ja mēs vispār gribam studentiem vai mācību iestādēm noņemt pirmo medicīnisko palīdzību, kura jebkurā civilizētā valstī ir. Un patiešām Kreituses kundze pareizi teica, ka šī sistēma pastāvēja un zināmā mērā pastāv. Un šai sistēmai tikai visminimālākās robežās ir jāiedod nauda, lai šo pirmo palīdzību, kaut arī citramonu vai citu tableti varētu iedot, nevis braukt uz slimnīcu un kārtot šīs lietas slimnīcā. Neviena liela mācību iestāde, kur ir tūkstoši studentu, nevar pastāvēt bez šādas pirmās palīdzības sniegšanas institūcijas. Tas ir pilnīgs absurds, un tas ir nepieļaujami. Tāpēc nevar tikai augstskolu līmenī risināt jautājumu par medicīniskās palīdzības sniegšanu studentiem, jārisina, protams, Veselības aizsardzības departamentam un valdībai kopā šis jautājums par visām mācību iestādēm.

Mēs dzirdam, ka tiek izskatīti jauni studentu stipendiju noteikumi, kas faktiski var lielai daļai studentu noņemt stipendiju vai atstāt kaut kur četru latu līmenī. Ja mēs noņemsim arī pirmo medicīnisko palīdzību šādā veidā, neatrodot finanses, tad faktiski mēs nostādām studentus tādos apstākļos, ka viņi nevar savilkt galus kopā, lai varētu sekmīgi vai vispār mācīties. Tāpēc es domāju, ka jāatrod šeit kompromisa variants un Veselības aizsardzības departamentam un vēlāk arī Saeimai jāatrod līdzekļi, lai šo pantu varētu aizpildīt arī ar līdzekļiem un minimuma robežās tomēr studentiem un pēc tam arī citās mācību iestādēs šo medicīnisko palīdzību sniegt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai visi runājuši debatēs? Dzintars Ābiķis, lūdzu, “Latvijas ceļš”.

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinātu nenodarboties šeit ar demagoģiju, un faktiski tas, ko runāja Kreituses kundze...

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi! Esiet paškritisks.

 

Dz.Ābiķis. Jā... Es nenodarbošos ar demagoģiju, es jums apsolu... Es piekrītu, ka studentiem būtu jāsaņem, teiksim, bezmaksas terapeita konsultācija. Es tam piekrītu. Bet tad likumā nav jāraksta, ka bezmaksas... augstskolas organizē veselības aprūpi. Jo, ja mēs pieņemam šādā redakcijā, tad tā ir absolūti tukša, neko neizsakoša frāze. Jo tas nozīmē, ka, ja piemēram, studentam būs nepieciešama sirds operācija, kas maksā 32 tūkstošus latu, tā ir aprūpe, tad valsts to varēs garantēt? Nu to taču nekad garantēt nevarēs! Tāpēc, ierakstot tādā redakcijā, kā to piedāvā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, tā lieta pārvēršas par absolūti tukšu frāzi, par neko neizsakošu, kam nekāda seguma nav. Tā ka es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas runāt? Deputāti nav pieteikušies debatēs? Līdz ar to debates beidzam. Lūdzu referentu!

 

J.Vaivads. Es varbūt tikai gribētu atgādināt, ka katram taču ir noteikta obligātā veselības aprūpes bezmaksas daļa, kas tiek realizēta caur slimokasēm. Un arī studentam tā ir tāpat kā jebkuram pilsonim. Tikai ir jautājums, kādā formā tiek realizēta šī veselības aprūpe, vai studentam ir jāskraida, teiksim, uz savu dzimto pagastu vai uz studentu poliklīniku, lai realizētu to, kas viņam arī faktiski pienākas pašreizējā situācijā. Es palieku pie tā, ka šādā formā mēs nevaram pieņemt šo priekšlikumu, jo… Ja Kreituses kundze sagatavos uz trešo lasījumu un tiks precizēts, kas ar to tiek domāts… Jo var arī veselības aprūpe aprobežoties… pati augstskola nosaka to līmeni, cik tā saprot zem šīs veselības aprūpes, un varbūt tas ir viena tablete nedēļā, pieņemsim, kaut kādu zāļu. Tā ka te prasās pēc precizējuma, un tādā formā tas nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu papildināt 10. daļu šādā redakcijā… “saņemt bez maksas augstskolas organizētu veselības aprūpi”. Šo priekšlikumu iesniedz Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 17, atturas — 26. Nav pieņemts.

 

J.Vaivads. 53. pantā, pēc iepriekšējās numerācijas, kas tagad ir 54. pants, ir precizēta redakcija attiecībā uz studējošo skaita noteikšanu, ņemot vērā, ka šis likums paredz arī tādas institūcijas kā augstākās izglītības padomes nodibināšanu. Ir arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par to, ka studentu skaits tiek saskaņots ar ministrijām. Ja mēs atceramies savas iepriekšējās diskusijas par nozaru ministriju līdzdalību, tad skaidrs, ka, arī pieņemot lēmumu, augstākās izglītības padomes šādu iekšējas saskaņošanas procedūru noteikti veiks un tas būs optimizēts lielums, kurā tiks ņemts vērā arī ministriju viedoklis, bet nevar būt ar likumu noteikta saskaņošana, no kuras izriet arī katras ministrijas, varētu teikt, veto tiesības, ja nu tā nepiekrīt, tad tas arī netiks realizēts. Tādēļ mans priekšlikums būtu atbalstīt sākotnējo redakciju par augstākās izglītības padomes lomu šajā te jautājumā un noraidīt šīs nozaru ministriju veto tiesības.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Par mācību maksu ir redakcionāli labojumi. Tas ir 54. pants, pēc iepriekšējās numerācijas, — tagad — 55.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums attiecas jau uz VI nodaļu, kurā pēc 56. panta, pēc iepriekšējās, jeb 57., pēc pašreizējās numerācijas, ir papildinājums arī ar jaunu pantu — studiju programmas. Tad, kad mēs runājam par terminiem, tad arī tika norādīts, ka šāds izvērsts pants ir, un šis ir tas pants — studiju programmas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk. 57. pants, pēc iepriekšējās numerācijas, kas tagad ir 59. pants, — par studiju reglamentāciju. Ir dota jauna redakcija. Ņemot vērā to, ka ir izvērsts pants par studiju programmām.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. 58. pantam, iepriekšējā numerācijā, — studiju ilgums — ir arī dota precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads. Ir arī deputāta Siliņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nebija iebildumu? Tālāk.

 

J.Vaivads. Studiju gala un valsts pārbaudījumi. Ir likts priekšā tātad, un komisija ir atbalstījusi jaunu redakciju, bet ir arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums arī valsts pārbaudījumus realizēt pēc saskaņošanas ar nozaru ministrijām. Iepriekšējās koncepcijas ietvaros es domāju, ka likumā tas nebūtu ietverams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir 60. pants, pēc iepriekšējās numerācijas, par… kādus zinātniskos grādus iegūst augstskolās jeb pašreiz… tas ir tas jautājums, kam pieskārās arī Kreituses kundze, jau tagad diskusijās par attiecībām par armiju. Ko mēs saprotam ar jēdzienu “students”? Tas ir… vai tas ir tikai līdz bakalaura grāda iegūšanai, maģistra vai doktora grāda iegūšanai. Starptautiskā prakse, vai visa Eiropas prakse, ir tāda, ka students skaitās arī doktorands, kas pēc iepriekšējās, lai mums vieglāk būtu uztvert, tas iepriekšējā laika variantā būtu aspirants. Tātad līdz šim līmenim, ieskaitot doktora studijas doktora grāda iegūšanai, tas ir arī pieskaitāms pie studentiem. Protams, tagad ir tas jautājums, kādā veidā mēs to reducēsim attiecībā uz aktīvo karadienestu. Bet es tātad neatbalstītu, un komisija arī neatbalsta deputātu frakcijas “Saimnieks” priekšlikumu svītrot “doktoru” no šī saraksta, tas ir, augstskolās iegūstamo akadēmisko un zinātnisko izglītību. Es saprotu, ka…

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Ilga Kreituse, lūdzu, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Mums būtu jāatmet beidzot šī prakse, ka mēs sakām tā: Eiropā vairumā tā ir pieņemts. Mani interesē, cik Eiropas valstīs, cik Eiropas augstskolās, universitātēs doktora grāds ir students? Doktora grāda ieguvējs… Jo doktorands vienlaicīgi veic arī pasniedzēja darbu. Viņš tātad vienlaicīgi ir arī pasniedzējs. Tāpēc viņu pieskaitīt pie studentiem būtu manuprāt nepārdomāti. Otrs jautājums ir tas, ka iepriekšējais pants, kas saucas “Studiju gala un valsts pārbaudījumi”, neparedz doktora disertācijas aizstāvēšanu. Tātad tā ir pretruna. Studiju gala un valsts pārbaudījumi paredz — ar maģistru beidzas. Bet studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija ietver doktoru. Šeit ir savstarpēja pretruna starp šiem pantiem. Vai nu tie ir jāsaskaņo, vai tomēr es ierosinātu, lai nebūtu pretrunu šajā obligātā dienesta jautājumā, doktorantūru izņemt ārā kā studiju programmas sastāvdaļu. Es vēlreiz atkārtoju — doktorands vienlaicīgi veic arī pasniedzēja darbu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Jā, lūdzu! Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”.

 

J.Sinka (TB). Klausoties Kreituses kundzi, iznāk tā, ka tiešām doktorands vienmēr automātiski arī piedalās mācībās. Bet tā nemaz nav. Tas var būt izņēmuma gadījums. Katrā ziņā, runājot par tām Eiropas universitātēm, par ko arī Kreituses kundze izteicās.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Zvanu balsojumam! Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — svītrot panta pirmās daļas 3.punktu “Doktors — zinātniskais grāds”. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 16, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to 60., otrajā lasījumā, tas ir, 62.pants trešajā lasījumā, paliek iepriekšējā redakcijā. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums ir 62.pantā svītrot vārdu “bāzes”, runājot par augstskolas finansējumu, kas paredzēts arī zinātniskajam darbam. Tas ir tādēļ, ka nav precizējuma. Pašlaik arī nav precizēts, ko nozīmē “bāzes”. Daudzās interpretācijās tas tiek saprasts kā saimnieciskie izdevumi mācību bāzes uzturēšanai, šādā nozīmē, ja mēs ietveram, ka no šiem līdzekļiem jāfinansē zinātniski pētnieciskais darbs. Tas nav pieņemami.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums ir 64.pantā, pēc iepriekšējās numerācijas, jeb 66.pantā, pēc pašreizējās, ko iesniegusi Depokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Proti, papildināt pirmo daļu ar vārdiem “kas veikti doktora grāda iegūšanai”. Vērtējot zinātnisko darbu. Tam ir jāpiekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Nākamais ir priekšlikums 65.pantā, pēc iepriekšējās numerācijas,— ka rektoru padomes nolikumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk man ir jāatsaucas uz mūsu diskusiju jau pirmajā lasījumā, proti, par to, ka augstskolu stratēģija būtu tomēr lielā mērā saistāma ar to no ministrijas, no valdības tādā nozīmē, lai tā nepakļautos politiskai konjuktūrai. Par to tika daudz diskutēts un tika uzklausīti daudzi viedokļi arī no mūsu akadēmiskajiem mācību spēkiem ārpus Latvijas, kas ir ar pieredzi citu valstu augstākajās izglītības organizācijās. Toreiz vienbalsīgi arī tika atbalstīta nostāja, ka būtu tomēr nostiprināma un daudz precīzāk un juridiski korektāk, un arī atbildīgāk iestrādājama nodaļa par augstākas izglītības, sākotnēji, augstskolu, bet mēs liekam priekšā citu redakciju — Augstākās izglītības padomi. Es varu atsaukties tikai uz vienu piemēru. Kā tieši, varētu teikt, zināmā mērā politiskā konjuktūra atsaucās uz augstākās izglītības stratēģiju Latvijā. Kādreiz, jūs paši atceraties, mēs daudz diskutējām par Rīgas Aviācijas universitāti. Gan presē, gan sabiedrībā. Par tās vietu, lomu, uzdevumiem, zināmā mērā mantojumu, kas ir līdz ar šīs universitātes izveidošanu Latvijā, un tā tālāk. Tika izveidota speciāla valdības komisija, kas izstudēja šo jautājumu un ieteica, tātad tieši Latvijas augstākās izglītības sakārtošanas nozīmē, šīs stratēģijas pilnveidošanas un arī ekonomiskuma nozīmē šo universitāti apvienot, protams, nezaudējot visas tās kvalifikācijas, kur tās ir ļoti augstas, apvienot ar Tehnisko universitāti. Tas bija ļoti pamatots un izvērtēts priekšlikums, bet kāds bija turpinājums? Turpinājums bija tāds, ka šis priekšlikums praktiski nogrima ministrijās jau saskaņošanas fāzē, pamatā tam sedzās virsū jau noteikts politisks konjuktūrisms. Un pat tiktāl, ka arī, kaut arī valsts komisija bija šādu lēmumu pieņēmusi, arī ministrijā, pieņemsim, kaut vai tajā pašā Izglītības un zinātnes ministrijā, izrādās, kā es uzzināju, var atsevišķs ierēdnis pateikt, bet no kurienes tad izriet, ka man šis priekšlikums ir saistošs? Manas domas ir citādas. Un tālāk šis priekšlikums arī netiek virzīts atbilstoši tam, kā tas būtu bijis nepieciešams. Un tas jau ir viens piemērs, kā mēs nevaram tiešā veidā sajūgt.

Ir ļoti svarīgi arī augstākās izglītības nozīmē atsaistīt augstākās izglītības stratēģiju no, dažkārt īslaicīgi varbūt, konjuktūrisma, kas tomēr jebkurā gadījumā politizētā veidā izpaužas arī valdības darbā. Un tādēļ ir priekšlikums — veidot šo Augstākās izglītības padomi, kura pēc savas būtības nedublē ministriju, tā nodarbojas ar stratēģiju. Tā nav dārga arī izmaksu ziņā, kā tas tagad ir ļoti svarīgi, jo tur ir tikai viens apmaksāts cilvēks — padomes priekšsēdētājs. Pārējie, kas tiek piesaistīti uz sēdēm, saņem samaksu tikai atbilstoši, darbam arī apkalpojošais štats šajā ziņā nebūtu liels. Par to, protams, var runāt un precizēti diskutēt, bet, ka šāda atsaistīta institūcija augstākās izglītības nozīmē ir vajadzīga, par to manuprāt lielākajai daļai deputātu tomēr un arī sabiedrībā šaubu nav. Mans priekšlikums būtu tātad atbalstīt to nodaļu, kas skar šo Augstākas izglītības padomi, protams, uz trešo lasījumu arī vēl precizējot kādā, teiksim, procedūras nozīmē vai atsevišķu normu nozīmē, šīs Augstākās izglītības padomes kompetences nozīmē, būtu mums šis likums veidojams. Bet atbalstīt principā šīs padomes korektu un arī pietiekoši augstu juridiska statusa izveidošanu. Līdz ar to 67.pantā ir likts priekšā Augstākās izglītības padomes, sākotnēji bija Augstākā padome, likts jauns nosaukums — Augstākās izglītības padome, un pantu nosaukt “Augstākās izglītības padomes statuss”, piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vispirms 66.pants. Svītrot pantu, mainot attiecīgo panta numerāciju. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu! Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Vaivada kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, jo tās problēmas, kas izveidojušās ap Rīgas Aviācijas universitāti, šodien ir mākslīgi radītas. Jo tas atsaukums uz to, ka Aviācijas universitātes diplomi ir vienīgie , kurus atzīst starptautiski, šodien vairs neiztur kritiku. Jo tur negatavo to un nav tā kvalifikācija, kas tur bija desmit gadus atpakaļ. Tad tā patiešām bija pasaules klases augstskola, kur mācījās arī ļoti daudz ārzemju studentu. Bet jautājums šeit ir cits. Vajadzētu jau šobrīd pie šī priekšlikuma būt klāt izcenojumam, konkrēti, cik cilvēku un kā tas būs. Jo mani, piemēram, nošokēja, un, ja tas tā nav, tad varbūt šeit kāds var pateikt, ka tas tā nav, ka Cilvēktiesību birojā, par ko mums stāstīja, ka tas būs lēts un vienkāršs un tur neko nevajadzēs, vienas darbavietas iekārtošanai vajagot 800 latus. Tāpēc man uzreiz rodas šeit arī jautājums. Ja mēs nobalsojam par šādu institūciju, par algotu darbinieku, tad vajadzētu būt klāt paskaidrojumam, cik cilvēku apkalpo šo vienu algoto priekšnieku, cik izmaksās viņa darbavietas iekārtošana un kas konkrēti — Izglītības ministrija vai valsts budžets atsevišķi, kas segs šos izdevumus?

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates ir pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

J.Vaivads. Jā, man ir jāatvainojas. Mēs aizskrējām mazliet uz priekšu un tiešo to priekšlikumu par 66. panta svītrošanu mēs neizdiskutējām. Bet es liku priekšā to noraidīt, jo neviens arī nekur neiztiecās par tā atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Es nedaudz jūs laikam nesapratu un tā ir mana vaina. Atkārtojiet, lūdzu, vēlreiz! Tātad ir runa par 66. pantu, par jūsu priekšlikumu — svītrot pantu, mainot attiecīgi pantu numerāciju.

 

J.Vaivads. Jā, mēs jau sākām diskutēt gan par nākošo. Tas ir, par Augstākās izglītības padomi, bet priekšlikums paliek spēkā. Un neviens arī neuztur par to, lai mēs nesvītrotu.

Sēdes vadītājs. Nu, ja mēs ņemam vērā debates jeb debatētājas izteikto viedokli, tad viņa nedz atbalstīja, nedz arī noraidīja. Un tas atkal uzliek par pienākumu sēdes vadītājam tomēr likt uz balsošanu. Mēs esam debates pabeiguši. Mēs varam ātri to lietu izlemt ar balsojumu. Jūs nelūdzat balsojumu? Deputāte Kreituse nelūdz balsojumu. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts — svītrot pantu, mainot attiecīgi pantu numerāciju. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk tātad ir šis 67. pants, par kuru mēs jau sākām debatēt, par Augstākās izglītības padomes statusu. Es gribu atbildēt tikai deputātei Kreitusei uz to, ka nav problēmu sastādīt šādu aprēķinu un to pievienot kā dokumentu trešajam lasījumam. Un es domāju, ka pilnīgi droši var paļauties, ka tie nebūs tie izdevumi, kas lielā mērā varētu kaut kādā veidā gremdēt augstāko izglītību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir jauns pants, kas tātad nebija iepriekšējā lasījumā, līdz ar to mums jāatsaucas faktiski tikai uz numerāciju, kas ir tagad, tas ir 69. pants. “Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība”. Jā, dažbrīd tātad ir likts priekšā, ka šādu Augstākās izglītības padomi apstiprina Saeima. Mēs ļoti rūpīgi gan ar Rektoru padomes pārstāvjiem, gan ar atsevišķu augstskolu rektoriem izdiskutējām šo jautājumu, un ļoti svarīgi ir nodrošināt tomēr, pirmkārt, pietiekami augstu statusu šādai Augstākās izglītības padomei. Otrkārt. Arī neatkarību savu lēmumu pieņemšanā, kas arī izpaužas tādējādi, ka tā nav iecelta vai ministrijas, vai Ministru kabineta, teiksim, lēmumu līmenī, un vienīgais secinājums, pie kā mēs nonācām, ir tas, ka šādas Augstākās izglītības padomes locekļus apstiprina Saeimā pēc Ministru prezidenta, varētu teikt, ierosinājuma, kaut gan pamatprincips, kā veidot šādu Augstākās izglītības padomi, ir pārstāvniecības princips. Tas tomēr, lai nodrošinātu sasaisti gan ar sabiedrību, gan arī citām akadēmiskajām organizācijām — ar Rektoru padomi un tā tālāk. Lai nebūtu tikai tāds pilnīgi atrauts izglītības, augstākās izglītības, sistēmas vērtējums, bet būtu arī šī sasaiste ar reālo augstākās izglītības sistēmu, tad ir ietverts šis pārstāvniecības princips, kas paredz deleģēšanu uz šo padomi, kuru pēc tam apstiprina Saeima. No otras puses, tātad ir arī princips, ka ir tiesības arī atcelt. Mēs iepriekšējā — pirmajā lasījumā — par Augstskolu padomi bijām iestrādājuši tādu normu, ka var tikt apstiprināts Saeimā Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. Šeit ir ieteikta mazliet cita kārtība. Es vēršu deputātu uzmanību uz to, kāda ir šī kārtība. Proti, Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā vienmēr būs tātad iespējams nemotivēti, tikai pēc politiskajām simpātijām vai antipātijām viena kandidātu noraidīt vai apstiprināt, nekādā veidā neatsedzot lietas būtību. Jo mēs jau nekad, runājot par personāliju balsojumiem, nekad šādus jautājumus neapspriežam, vienkārši nobalsojam — jā vai nē. Un runājot par Augstskolu padomi, tomēr šāda pieeja nebūtu pieļaujama. Proti, ja ir pamats noraidīt šādu deleģētu institūcijas sastāvu, tad ir jābūt šeit diskusijām, kāpēc tas tiek darīts. Lai nebūtu tikai šo politisko izšķiršanās argumentu, pie tam noklusētu. Tādēļ ir likts priekšā, ka Saeima var noraidīt šādu deleģētu Augstākās izglītības padomes sastāvu, bet tikai, ja tiek raktsveidā iesniegts motivējums. Un tāpat ir arī pretējā virzienā, lai bez paskaidrojuma nevarētu arī tikt, teiksim, atsaukti šie pārstāvji šajā Augstākās izglītības padomē. Arī tikai ar motivētu atsaukumu var tikt jautājums izskatīts, tikt sākts skatīt. Tātad ir šī Augstākā izglītības padomes izveidošanas procedūra, kas te tiek ieteikta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Es domāju, ka šeit pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka mēs faktiski nevaram ne noraidīt, ne arī sevišķi atbalstīt. Tāpēc, ka šeit, šajā likumā, nav iestrādāti visi tie principi, kādi, piemēram, ir iestrādāti gan Ziemeļvalstu, gan arī kaimiņu — Igaunijas — valstu praksē. Es iepazinos ar visiem šiem pantiem un domāju, ka mums tomēr uz trešo lasījumu būs jāiestrādā arī studentu pašu pašpārvaldes darbība kaut kādā veidā, kā sasaistīt šo mehānismu starp vēlētajām studentu institūcijām un valdību. Jo teiksim, mums ir ierakstīts, ka senātā ir zināms procents, kas ir augstskolu senātā, bet kopumā, ja tiek veidota augstskolu padome, kas sadarbojas gan ar valdības iestādēm, gan ar Izglītības ministriju, tad ir jāpadomā, kādā veidā iekļaut šeit arī šos studentu vēlētos pārstāvjus.

Ja mums ir Rektoru padome, kura pārstāv augstskolu kā autonomu izglītības iestāžu intereses pašreiz, tad es gribētu atgādināt, ka Eiropas valstīs bez akadēmiskās izglītības iestāžu pārstāvības institūcijām darbojas arī studentu kā pilntiesīgu augstskolu locekļu pašpārvaldes. Latvijā pašreiz ir, mēs zinām, teiksim, Universitātē, ir studentu padome. Tehniskajā universitātē darbojas studentu parlaments, un arī Latvijas Medicīnas akadēmijā, cik es zinu, ir sava studentu pašpārvalde. Tātad studentiem kā sociālai grupai ir kopējas intereses un tās ir jāapkopo vienotās nostādnēs. Un acīmredzot uz trešo lasījumu mēs iesniegsim LNNK frakcijas vai arī atsevišķu deputātu grupas priekšlikumu, kādā veidā iekļaut augstskolu studentu interešu aizstāvībai, kā iestrādāt Augstskolu likumā šo pārstāvniecību ar valsts varas un pārvaldes institūcijām, kuras, manuprāt, varētu atzīt jeb pārstāvēt Izglītības ministrijas atzītā studentu sabiedriskā organizācija. Vai tā būtu Latvijas studentu apvienība, vai kāda cita nosaukuma organizācija, bet noteikti bez šādas Latvijas studentu apvienības iekļaušanas likumā nevar darboties nekādas padomes. Kā šo mehānismu iestrādāt, par to vēl ir jādomā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu referentu!

 

J.Vaivads. Es visnotaļ atbalstu deputāta Kiršteina priekšlikumu un es domāju, ka tāda iespēja ir. Vienkārši tas uz trešo lasījumu tiešām jāprecizē, un es neredzu varbūt arī tādas zināmas lielas problēmas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par 69.pantu, jaunajā numerācijā, deputātiem iebildumu nav.

Par 70.pantu vai ir lūdzu iebildumi? Nav, jo paskaidrojumi mums jau tika sniegti.

Par 71.pantu? Nav iebildumu.

Par 72.pantu? Arī nav iebildumu.

Par 73.pantu? Nav iebildumu.

Par 74.pantu? Arī nav iebildumu.

Par 75.pantu, lūdzu. Nav iebildumu.

76.pants. Augstākās izglītības padomes finansiālā darbība. Nav iebildumu.

77.pants. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

Līdz ar to esam klāt pie nākamā panta. Un te tad acīmredzot referentam vajadzētu sniegt informāciju, jo par visiem iepriekšējiem pantiem mēs informāciju saņēmām un deputātiem par atsevišķām redakcijām, izņemot nodomus par trešo lasījumu, iebildumu nebija. Lūdzu, 78.pants — trešā lasījumā.

 

J.Vaivads. 78.pants — trešā lasījumā ir 68.pants — otrajā, tas ir par informācijas sniegšanu. Te nekādu jaunu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Tālāk ir “Augstskolu īpašums” — 69.pants, pēc iepriekšējās numerācijas, tagad — 79. Ir priekšlikums precizēt redakciju, nosakot, ka augstskolu īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais, arī intelektuālais īpašums.

Sēdes vadītājs. Par šo 79.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, 80.pants.

 

J.Vaivads. “Augstskolu finansiālie resursi”. Ir piedāvāta precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

J.Vaivads. 71.pantā, tas ir pēc vecās numerācijas, 81. — pēc jaunās. Arī ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads. Tālāk priekšlikumi ir, pēc vecās numerācijas, 73.pantā jeb, pēc jaunās, 83.pantā. Pirmkārt, precizēt redakciju, un ir arī deputātes Laviņas priekšlikums — augstskolas ir atbrīvotas no visiem muitas, ievedmuitas noteikumiem un nodevām. Bet tas jau ir iestrādāts arī nākamajos pantos.

Sēdes vadītājs. Par 83.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. 84.pants — pēc jaunās numerācijas. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Neizskatām. Tālāk!

 

J.Vaivads. 85.pants — ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Par 85.panta redakciju nav deputātiem iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

J.Vaivads. 86.pantā, pēc jaunās numerācijas, ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, ka ārvalstniekam, kurš nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, iegūtais augstākās izglītības diploms automātiski nepiešķir darba tiesības Latvijā. Jā, principā tas ir pašsaprotami, un kā doma tā ir pilnīgi atbalstāma. Bet tikai to jau tagad pietiekošā kārtībā regulē arī likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku uzturēšanos Latvijā”. Nav nepieciešamības šo normu atkārtot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads. 87.pantā, pēc jaunās numerācijas, priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. “Pārejas noteikumi”.

 

J.Vaivads. “Pārejas noteikumiem” bija priekšlikums — svītrot 3.punktu. Komisija to noraidīja. Proti, ka visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks, uz kuru tie ir tikuši ievēlēti, netiek skarts, ja tas nepārsniedz sešus gadus pēc ievēlēšanas brīža. Jā, tas ir, bija doma veidot zināmu nullpunktu atsevišķā augstskolā, bet šādu priekšlikumu komisija noraida. Es pats balsojumu nepieprasu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Tālāk ir precizēta arī šo “Pārejas noteikumu” redakcija. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Par pielikumu.

 

J.Vaivads. Par pielikumu ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums un mans priekšlikums — svītrot no šī saraksta, tas ir, ka nedrīkst dokumentus ar atbilstošu ierakstu izdot bez augstākās izglītības, svītrot vārdu “aktīvs”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Augstskolu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 4. Pieņemts otrajā lasījumā.

 

J.Vaivads. Paldies. Mēs lūgtu tomēr, lai šo iesākto darbu nepamestu nepabeigtu, tad priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz pirmdienai, tas ir piecas dienas. Jā! Minimāli — pēc Kārtības ruļļa noteiktā laika.

Sēdes vadītājs. Nu tad mums jāņem kalendārs un jārēķina. Ja jūs par to neesat domājuši.

 

J.Vaivads. Līdz 24.novembrim, tas ir, 24.oktobrim. Piedodiet!

Sēdes vadītājs. 24.oktobrī līdz pulksten 10.00. Tāds ir jūsu priekšlikums?

 

J.Vaivads. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsosim. Balsojam par komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 9, atturas — 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.oktobris pulksten 10.00. Tālāk izskatām nākošos darba kārtības jautājumus.

 

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju “Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu””. (No zāles: “Dienas kārtības izmaiņas...”) Es atvainojos. Tiešām bija dienas kārtības izmaiņas, kuras ir jāizskata.

Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” izskatīt pēc likumprojekta “Par valsts pensijām”. Dienas kārtības 13.punkts. Budžeta un finansu komisija manuprāt arī bija iesniegusi. Budžeta un finansu komisijas sekretārs Imants Kalniņš komisijas vārdā iesniedzis tieši tādu pašu iesniegumu. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi par šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

Vēl pie Prezidija ziņojumiem — Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iesniegt un izdalīt deputātiem. Ir izdalīti deputātiem, ja? To, lūdzu, Prezidijs ziņos pie saņemtajiem likumprojektiem. Vai ir vēl kāds priekšlikums? Jā! Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam izdarīt grozījumus darba kārtībā un pārcelt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” izskatīšanu pēc Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtībā iekļauto neizskatīto jautājumu 11.punkta. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tagad Prezidija ziņojumi. Vai vēl kādu citu iesniegumu par darba kārtību. Nebija. Tad Prezidija ziņojumi. Tātad es jau nosaucu — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju “Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu””. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par draudzību un sadarbību”. Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Beļģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Un likumprojekts, par kuru es jums ziņoju, arī pie Saeimas Prezidija atzinuma un Prezidija ziņojumiem, tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Iesniedz deputāti Sāmīte, Zvaigzne, Krištopans, Lībane, Seiksts. Lūdzu, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

V.P.Karnups (LNNK). Es tikai gribēju lūgt Prezidijā, lai šo likumprojektu arī nodod Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

 

Nākamais jautājums par atvaļinājuma piešķiršanu. Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre. Lūdzu!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs savā sēdē izskatīja deputātes Ineses Birznieces iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu. Un saskaņā ar Kārtības ruļļa 8.panta 1.un 2.punktu Prezidijs nolēma piešķirt deputātei Inesei Birzniecei neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 9.oktobra līdz 15.oktobrim, bet laikā no 16.līdz 31.oktobrim attaisnot kavējumus, un par šo lēmumu Prezidijs ziņo Saeimai, par ko arī Saeimai ir jālemj.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir iebildumi par atvaļinājumu. Saeima lemj par atvaļinājumu, par attaisnošanu lemj Prezidijs. Par atvaļinājuma piešķiršanu Inesei Birzniecei ir iebildumi? Nav. Saeima akceptē. Paldies.

 

Tālāk par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts “Par dažu Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskā komisija. Māris Grīnblats — Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB). Godātie Saeimas deputāti! Nākamais dokuments nr.2076, Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par dažu Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu”. Šīs tiesnešu kandidatūras ir rekomendējusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija atbilstoši likumam “Par tiesu varu”. Kandidatūras izskatītas un atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā, par katru no kandidatūrām ir pievienots gan raksturojums, gan galvenie biogrāfiskie dati, tātad deputāti var iepazīties. Pirmā kandidatūra tātad ir Anda Briede, kas tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par— 55, pret — 2, atturas — 4. Anda Briede ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Elvīra Cāne tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 6. Elvīra Cāne apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Ligita Gavare tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 3. Ligita Gavare apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Inta Jēkabsone tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas, lai varam balsot. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 6. Inta Jēkabsone apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamais kandidāts — Jēkabs Krenbergs tiek ieteikts apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Balsojam par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 5, atturas — 7. Jēkabs Krenbergs apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Ināra Ose tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 6, atturas — 7. Ināra Ose apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Žanete Vēvere tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 7. Žanete Vēvere apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Anda Vītola tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 5, atturas — 8. Anda Vītola apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Un nākamā kandidatūra, šajā lēmuma projektā pēdējā — Dzintra Zvaigznekalna tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 8. Dzintra Zvaigznekalna apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

Nākamais lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu” .

 

M.Grīnblats. Nākamais dokuments, godātie deputāti, nr.2077, Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60.panta 1.punktu rajona (pilsētas) tiesas tiesneši tiek iecelti uz 2 gadiem un pēc 2 gadu darba šie tiesneši jāapstiprina Saeimā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Šobrīd Tieslietu ministrijas sistēmā strādā seši rajonu tiesu tiesneši, kuriem pilnvaru termiņš beidzās 1995.gada 20.oktobrī un šīs kandidatūras tātad arī liek priekšā Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Tās ir izskatītas arī Saeimas Juridiskā komisijā, atbalstītas, un par katru no kandidātiem arī pievienots raksturojums un pārējās ziņas, ko prasa likums. Tātad pirmā kandidatūra — Ingūna Cence tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — 6. Ingūna Cence apstiprināta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Anita Čerņavska tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojam, lūdzu, par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 6, atturas — 6. Anita Čerņavska apstiprināta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Gunta Grīnberga tiek ieteikta apstiprināšanai par Saldus rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 4, atturas — 8. Gunta Grīnberga apstiprināta par Saldus rajona tiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Ināra Janēviča tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 5. Ināra Janēviča apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra — Imants Lagzdiņš tiek ieteikts apstiprināšanai par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 6. Imants Lagzdiņš apstiprināts par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

 

M.Grīnblats. Un šajā lēmuma projektā pēdējā kandidatūra — Mairita Šķendere tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 3, atturas — 7. Mairita Šķendere apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

 

Nākamais lēmuma projekts “Par S.Mertenas iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi".

 

M.Grīnblats. Tātad dokuments nr. 2078, Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par S.Mertenas iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi”. Liepājas pilsētas tiesā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība, un Tieslietu ministrija rekomendē minēto kandidāti, tātad Sandru Mertenu, iecelt par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 9. Sandra Mertena ir iecelta par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

 

Nākamais ir lēmuma projekts “Par L.Mičules apstiprināšanu par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci”.

 

M.Grīnblats. Dokuments nr. 2079, Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par L.Mičules apstiprināšanum par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci”. Apstiprināt Lidiju Mičuli par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Rezultātu! Par — 49, pret — 3, atturas — 8. Lidija Mičule apstiprināta par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās”.

Aleksandrs Kiršteins, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK deputāts. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij un godājamie deputāti! Man tiešām ir liels gandarījums ieteikt jums nobalsot par 24.maijā Rīgā parakstīto Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās. Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs tāpēc, ka mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka Ukraina ir viena no tām valstīm, kas Viduseiropā stabilizē politisko situāciju, un ļoti pareizi teica savā laikā politologs Deržinskis, ka tikmēr, kamēr būs neatkarīga un spēcīga Ukraina, Viduseiropā būs stabila un mierīga situācija. Šis ir viens no kārtīgi un ļoti pamatīgi izstrādātajiem likumprojektiem, un es domāju, ka jūs visi ar to jau esat iepazinušies savās frakcijās. Es gribu pateikt tikai ļoti īsi, ka galvenokārt šis likums ļaus gan Latvijas, gan Ukrainas pilsoņiem kārtot personisko un mantisko tiesību aizsardzību un šīs tiesības būs vienādas abās valstīs dzīvojošajiem iedzīvotājiem un pilsoņiem. Šis likums regulē informācijas apmaiņu, tas garantē bezmaksas pakalpojumus katras valsts pilsoņiem, tādu pašu, kādi ir attiecīgi otras valsts likumdošanā. Šis likums nosaka, kādā kārtībā tiek atbrīvoti cilvēki no tiesu izdevumiem, bet pats galvenais, ka šis likums regulē tādas attiecības, kas bija visu laiku nenokārtotas un ir ļoti aktuālas Latvijas iedzīvotājiem šeit, tās ir laulības, tie ir mantojumi, tās ir laulības šķiršanas, visas lietas, kas saistītas ar alimentu izmaksām. Un tās ir lietas, kas saistītas ar informācijas sniegšanu par kriminālizmeklēšanas dažādiem gadījumiem un arī ar šo noziedznieku vajāšanu un apmaiņu. Tāpat arī šis likums regulē adopcijas gadījumus. Un es vēl gribu beigās pateikt, ka ļoti svarīgi, ka, nokārtojot attiecības starp Latviju un Ukrainu, mēs esam pabeiguši varbūt nolīdzināt to parādu, kas šajos piecos gados pēc neatkarības, vairāk nekā piecos gados pēc neatkarības deklarēšanas, bija sen jau jāizdara. Man būtu priekšlikums arī nobalsot par šā likuma steidzamību un nobalsot gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Tāpēc vispirms varbūt, lūdzu, balsosim par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jā, programma ir visai plaša, bet pēc kārtas. Vispirms, vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība ir pieņemta. Vai kāds vēlas runāt par pirmo lasījumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu — pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā. Vai nevienam no klātesošajiem deputātiem nav iebildumu? Ja mēs izskatām otrajā lasījumā tagad, tas ir, tūlīt, vai nav iebildumu? Līdz ar to balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais ir 31.jautājums, kuru mēs, izskatot darba kārtību, esam noteikuši kā 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. 31., pēc kārtas, jautājums. Lūdzu, meklējiet dokumentus. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es gribu sniegt vispirms vispārēju komentāru par otrajam lasījumam saņemtajiem priekšlikumiem. Proti, uz otro lasījumu saņemta virkne priekšlikumu, kuru autors ir deputāts Siliņš. Kā jūs redzat, visi šie priekšlikumi formāli ir noraidīti trešajā ailē, nevis formāli, bet pēc būtības ir noraidīti. Un šiem visiem noraidījumiem ir viens iemesls, proti, tas neatbilst pirmā lasījumā iesniegto labojumu konceptuālai ievirzei. Proti, tas saturiski skar pavisam citu jautājumu sfēru, kas ir arī apskatīta šajā likumā. Es atgādināšu, ka mums pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi skāra tikai ļoti šauru problēmu, proti, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pakļautību, un noteica, ka šis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tātad no Tieslietu ministrijas pārraudzības nokļuvis Satversmes aizsardzības biroja pārraudzībā un pakļautībā. Tajā pašā laikā Siliņa kunga priekšlikums skar tiešām būtisku problemātiku, tā ir saistīta ar ļoti daudziem attiecīgi izdarāmiem labojumiem arī citos likumos, un šajā gadījumā, mums liekas, nav bijis iespējams apskatīt šeit otrajā lasījumā kopā ar mūsu iesniegto labojumu, tātad šī konceptuālā apsvēruma dēļ tie ir noraidīti. Tajā pašā laikā mēs ar Siliņa kungu jau apspriedām iespēju, ka visi šie labojumi varētu tikt apkopoti un sagatavoti kā jauns likumprojekts — labojumi šajā likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Tātad es ar to vienkārši gribu komentēt, kāpēc visi šie Siliņa kunga priekšlikumi ir noraidīti. Tie ir noraidīti kā neatbilstoši pirmajā lasījumā iesniegto labojumu saturam un pamatdomai. Diemžēl šī problēma vienmēr mums rodas, kad mēs pieķeramies kāda likuma grozījumiem. Tātad 3.pantā mums ir Siliņa kunga priekšlikums. Par tā raksturu es jau minēju, un komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu, sākam debates par jūsu priekšlikumu. Vai jūs būtu tik laipns un četras minūtes, un pārējo tad pēc pārtraukuma.

 

A.Siliņš (LC). Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit tiešām es piekrītu referentam, ka šie manis iesniegtie priekšlikumi ir daudz plašāki nekā pirmajā lasījumā apstiprinātais grozījums un attiecas uz visu minēto likumu. Un es arī neiesniegtu nevienu priekšlikumu, ja virsrakstā būtu rakstīts, ka ir paredzēti grozījumi šā minētā likuma, teiksim, 5.pantā. Ja tāds būtu virsraksts, tad nekādas aktivitātes no manas puses nebūtu. Bet šeit es uzskatīju par nepieciešamu tomēr uzrādīt tās nepilnības šajā likumā, kuras diemžēl es esmu izjutis uz savas ādas un kuras ir atzinuši gan prokuratūras darbinieki, gan tiesas darbinieki.

Un par šīm nepilnībām es gribētu varbūt tiešām dažās minūtēs informēt. Tās ir tādas, ka likums, ja tā 1.pantā ir definēti mērķi, tad šie mērķi ir jācenšas sasniegt visos pārējos pantos. Diemžēl šajā likumā tas netika realizēts. Tādēļ visos manos priekšlikumos tika iestrādāta tā norma, lai tiktu realizēti vai tiktu panākti šā likuma definētie mērķi, kas ir uzrādīti 4., 5. un 6.punktā, konkrēti, kur ir runa par to, ir vai nav nodarīts morālais un materiālais kaitējums Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Savādāk iznāk ļoti neloģiski, ka likumā tālāk cenšas atrast vai pierādīt kaut ko tādu, ko principā pašreiz nevar pierādīt, jo trūkst materiālu, bet to, ko varētu pierādīt, par to vispār nerunā. Un tādā veidā šis likums zaudē savu jēgu, un es saprotu, ka arī presei ir zudusi interese par visu to, jo tik tiešām tas ir aizgājis nevis tur, kur varbūt bija cerēts sasniegt. Tā ir viena tā līnija. Nākamais, ko es uzskatu, kas varbūt noteikti šeit būtu jāgroza. Tas ir tas fakts, ka ir pieņemts jauns likums — Saeimas vēlēšanu likums. Un tur ir citas normas. Tādēļ tur vairs Saeimas Prezidijam nav jāuztraucas par to, ir vai nav kaut kur kāds reģistrēts. Tādēļ šeit ir daži priekšlikumi tieši attiecībā uz to, kas būtu, respektīvi, tagad vairs nebūtu jādara Saeimas Prezidijam. Ir arī tādi priekšlikumi, kas saistīti ar likumu “Par cilvēktiesībām”, ka tiesības ir saņemt atbildi, tajā skaitā no ģenerālprokurora, kas diemžēl dažreiz netiek realizētas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums vajadzētu tagad pārtraukt jūsu uzrunu, un jūs varētu turpināt pēc pārtraukuma.

 

A.Siliņš. Jā, labprāt. Es atvainojos, ka tā ir iznācis, bet es vēl dažas minūtes gribētu turpināt pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma vēl 11 minūtes jums ir. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Reģistrācija. Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre, lūdzu, nosauciet deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Inese Birzniece, Aivars Endziņš, Oskars Grīgs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča, Leonards Stašs.

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics ir zālē. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! 45 deputāti... 46... 47... 49... Pagaidām 49... 50... 51. Turpinām darbu. Lūdzu, Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Turpiniet savu uzrunu par priekšlikumu 3. pantā.

 

A.Siliņš (LC). Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Turpinot uzrunu, es vēlreiz gribētu atgādināt mana priekšlikuma būtību. Tātad būtība ir sakārtot visu šo likumu tā, lai tā darbības rezultātā tiktu panākts pozitīvs rezultāts, nevis, kā diemžēl līdz šim tas ir, ka ir it kā darbība darbības dēļ, bet rezultāta nav, jo tiesa un galvenokārt prokuratūra cenšas pierādīt to, ko pašreizējos apstākļos pierādīt nevar, bet to, ko var pierādīt un izanalizēt, par to vispār nerunā, jo likumā nav paredzēts, ka par to ir jārunā. Tādēļ šeit visi šie kaitējuma momenti būtu jāizanalizē. Bet saprotot to, ka šie papildinājumi kardināli maina likumprojektu un tiem ir daudz lielāka juridiska nozīme nekā nozīme ir tam pirmajā lasījumā pieņemtajam grozījumam, kurš ir organizatoriska rakstura, un saprotot, ka pašreiz tad vajadzētu piesaistīt darbā Juridisko komisiju un acīmredzot līdz šīs Saeimas noslēgumam to izdarīt būs grūti, un zinot arī, ka Juridiskajā komisijā ir citi priekšlikumi par šiem likumprojekta grozījumiem, bet diemžēl Juridiskā komisija tos nevirzīja otrajam vai pat pirmajam lasījumam, tad tur būtu īstā vieta tos izstrādāt. Tāpēc es šeit oficiāli lūdzu manus kolēģus, kas būs Saeimā uz priekšu — 6. Saeimā, konkrēti, Andreju Panteļējevu, šo saprātīgo daļu no šiem priekšlikumiem uzturēt tālāk, jo es ceru, ka šis likumprojekts tiks grozīts kaut kad. Jo viņa darbība ir parādījusi savu neefektivitāti un varbut tieši to, ka tiek sasniegts pretējais efekts, bet, lai tiktu sasniegts pozitīvs efekts, tas ir jāgroza. Bet pašreiz, lai mēs varētu atrisināt šo organizatorisko problēmu un nekavētu, kolēģi, laiku, jo mums tiešām šajās vēl atlikušajās darba nedēļās ir ļoti daudz darba jāpadara, es oficiāli noņemu visus šo savus priekšlikumus, un tiešām ar lūgumu, ka tie tiek nākotnē uzturēti, diemžēl es pats to nedarīšu vairs, bet es ceru, ka kolēģi to neaizmirsīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tad, lūdzu, referents!

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Piekrītot Siliņa kunga izvirzītajai tēzei, ka viņa labojumos skartā problemātika ir būtiska, es šinī gadījumā uzņemos zināmas morālas saistības kā jaunās Saeimas potenciāls deputāts katrā ziņā atgriezties pie šiem jautājumiem un izskatīt nākošajā likumdošanas komisijā. Bet šobrīd, tā kā tiešām mums ir šis organizatoriskais jautājums jāatrisina un tā kā Siliņa kungs oficiāli noņem savus priekšlikumus, mums atliek nobalsot par 5. pantā iesniegtajiem labojumiem, kas reizē ir arī šī likumprojekta apstiprināšana tad otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! 50 — par, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts.

 

A.Panteļējevs. Un trešajam lasījumam tad iesniegt priekšlikumus līdz 24. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais. Likumprojekts “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Pēteris Elferts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar rudens sesijas dokumentu nr. 2043. Gribu pievērst jūsu uzmanību, ka šajā likumā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikumi, ministra Bērziņa priekšlikumi un komisijas labojumi. Jau pie 1. panta gribu jūs informēt, ka 1. pants un 2. pants ir apmainīti vietām un tātad 2. pantā mūsu likumdošanas praksē lietotie termiņi ir iekļauti 1. pantā alfabētiskā kārtībā. Tātad tādā veidā šis likums ir sakārtots. Bet tāpat mums būtu...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem par šīm izmaiņām 1. un arī 2. pantā, tie abi ir saistīti savā starpā, ir iebildumi? Nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

 

P.Elferts. Tā, un tad vēl pie tā, ka mēs pieņēmām ministra Bērziņa priekšlikumus, ir viens punkts, kas ir 2. pantā trešajā daļā, kur Bērziņa kungs lūdza papildināt trešo daļu, un šo daļu mēs esam iekļāvuši 16. pantā, tātad vienkārši skaidrības labad, tas nebūtu balsojams šajā vietā.

Sēdes vadītājs. Bet nu mēs jau akceptējām jūsu rīcību 1. un 2. pantā. Lūdzu neatgriezties atpakaļ! Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. 4. pants. Ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, ko komisija noraidīja. Jo faktiski viņas priekšlikums ir ļoti konsekvents, kur viņa lūdz nomainīt “darba negadījumu fonds”, kas faktiski ir darba negadījumu un arodslimību apdrošināšas fonds, un faktiski veic šīs funkcijas sociālās apdrošināšanas fonds... Komisija konsekventi noraidīja, un es aicinu Saeimu atbalstīt komisijas redakciju, tātad oriģināla redakciju pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu? Nelūdz. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk.

 

P.Elferts. 2. apakšpunktā ir ministra Bērziņa priekšlikums, ko komisija atbalstīja. Tas ir vairāk redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk.

 

P.Elferts. Ir 3. apakšpunktā ministra Bērziņa priekšlikums, kas papildina redakciju skaidrības labad.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. 7. pantā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - aicināt izslēgt vārdus “darba negadījumu fonds”. Tāpat, kā jau es teicu iepriekš, faktiski... bet šajā gadījumā komisija pieņēma šo priekšlikumu, jo tas nemaina panta vai likuma būtību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

P.Elferts. Bet ceturtajā un piektajā daļā Kuprijanovas kundzes priekšlikums būtu mainīt šo likuma būtību, un komisija noraidīja viņas priekšlikumu nomainīt... faktiski “darba negadījumu fonds” vietā rakstīt “valsts sociālā apdrošināšana”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti nelūdz balsojumu? Nelūdz. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk.

 

P.Elferts. 8. pantā ir ministra Bērziņa priekšlikums, kas faktiski sakārto 8. pantu, mainot arī panta nosaukumu, ka apdrošināšanas līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtība, un papildina vienkārši ... ar skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

P.Elferts. 8. pantā ir.... tas ir faktiski iepriekšējā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Tas izriet no iepriekšējā balsojuma, līdz ar to nav izskatāms.

 

P.Elferts. Jā...

Sēdes vadītājs. Par precizētu redakciju ir deputātiem iebildumi? Nav. Lūdzu tālāk. 9. pants.

 

P.Elferts. 9. pants ir... 9. pantā ir Bērziņa kunga priekšlikums, un komisija daļēji to atbalstīja, rakstot jaunu pantu, faktiski vienkārši sadalot to pa rindkopām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par komisijas redakciju 10. pantam? Nav iebildumu. Lūdzu, 11. pants.

 

P.Elferts. Šeit faktiski ir apdrošināšanas maksājumu veikšana... Un tā ir jaunā redakcija ar diviem apakšpunktiem. Šeit ir vienkārši redakcionāli sakārtots pēc mūsu likumdošanas prakses, lai nebūtu otrais apakšpunkts, bet zem apakšpunktiem būtu sakārtots, faktiski zem burtu apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk.

 

P.Elferts. Un ir ministra Bērziņa priekšlikums izslēgt vārdus “bankā”, jo faktiski izmaksas var notikt arī citās finansu institūcijās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Tātad pie 12. panta ir Bērziņa kunga redakcija, ko komisija iestrādāja jaunajā — 13. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Tāpat otrajā apakšpunktā ir Bērziņa kunga priekšlikumi, kas ir daļēji pieņemti un iestrādāti jaunajā — 13. panta otrā apakšpunkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Tāpat arī Bērziņa kungs ir iesniedzis priekšlikumu 3. apakšpunktam un komisija to atbalstīja, bet precizēja redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

P.Elferts. Un Bērziņa kungs lūdz izslēgt 13. pantu, grozot citu pantu numerāciju, jo šīs normas ir iestrādātas iepriekšējā un arī 14. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

P.Elferts. 14. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

 

P.Elferts. Pie 15. panta ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāte lūdz balsojumu par šo priekšlikumu? Nelūdz. Iebildumu nav? Komisijas priekšlikums pieņemts.

 

P.Elferts. 16. pantā ir iestrādāts ministra Bērziņa priekšlikums, kas tika ierosināts pie 2. panta trešās daļas. Un redakcionāli precizēts, lai būtu izsvērtāks apdrošinātās personas statuss.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

P.Elferts. Tāpat kā iepriekšējais pants, tiek precizēts. Tad Bērziņa kungs lūdza izslēgt 16. panta pirmās daļas otro rindkopu. Komisija to atbalstīja un precizēja 16. pantu jaunajā 17. pantā.

Sēdes vadītājs. 16. pants ir precizēts kā jaunais 17. pants, jo numerācija mainās. Nav iebildumu? Nav. Tālāk.

 

P.Elferts. Bet arī ir papildināts ar Bērziņa kunga priekšlikumu, lai būtu šeit, ko jūs redzat 13. lappusē, 2. apakšpunkts zem 17. panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk.

 

P.Elferts. Tāpat ir redakcionāli precizēts 3. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P. Elferts. Un arī 5. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? 18. pants.

 

P.Elferts. 18. pantā ir Bērziņa kunga priekšlikums. Ir noraidīts Kuprijanovas kundzes priekšlikums, par ko mēs jau agrāk runājām, bet ir arī deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas ir daļēji pieņemts un iestrādāts 18. panta 3. apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Vai par komisijas 18. panta redakciju “apdrošināto personu pienākumi” deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

P.Elferts. Tāpat 19. pantā komisija noraidīja Kuprijanovas kundzes priekšlikumu. Tas ir tas pats priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Mēs neizskatām, jo tas izriet jau no iepriekšējā balsojuma. Tālāk!

 

P.Elferts. Un 19.pantā redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Par 19.panta...

 

P.Elferts. Tas ir jaunais 20.pants.

Sēdes vadītājs. Par jaunā 20.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. 20.pantā ir deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums, tātad nebūtu balsojams, jo tas ir iepriekš noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Tāpat arī priekšlikums, kas ir pie otrā apakšpunkta. Tas arī nebūtu balsojams, jo tas ir iepriekš noraidīts. Bet ministra Bērziņa kunga priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Tāpat arī precizēta 20.panta ceturtās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. 21.pantā deputātes Kuprijanovas priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Par 21.panta komisijas redakciju deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums 22.pantā nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. 23. un 24.pants ir apvienots jaunajā 27.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. 25.pantā soda naudas iekasēšanas procentu nomainām no 0,3% uz 0,1%, lai tas būtu tāpat kā citos likumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Tālāk!

 

P.Elferts. 26.panta virsraksts ir nomainīts. Faktiski tas ir Bērziņa kunga priekšlikums - izslēgt no nosaukuma, kas saistās ar apdrošināšanu.Tātad atbildību par ziņu slēpšanu un nepatiesu ziņu slēpšanu — tiek saglabāts, bet nesaistās tikai ar to, kas ir saistīts ar apdrošināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. Ministrs Bērziņš lūdza redakcionāli precizēt 26.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

P.Elferts. Deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums ir noraidīts. Tātad nav balsojams. 25.pantā vēl ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

P.Elferts. 27.pantā deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums nebūtu balsojams. Ir komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Par 27.pantu.

 

P.Elferts. Tas ir vecajā redakcijā 27.pants. Tagad tas būtu 26.pants ar virsrakstu “Apdrošinātās personas atbildība”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jāsauc abus divus, jo citādi rodas pārpratumi. Tālāk!

 

P.Elferts. Lai varētu redzēt labāk, labajā ailītē ir 27.panta jaunā redakcija, kas ir īstenībā 23. un 24.pants, kas ir apvienoti.

Sēdes vadītājs. Par 27.panta redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

 

P.Elferts. Pārejam uz “Pārejas noteikumiem”, kur ir iekļauta precizēta redakcija, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri, kas saistās ar sistēmas izveidošanu, lai varētu... faktiski ir vajadzīga viena uzskaites sistēma, gan arī šī nelaimes gadījumu fonda izveidošanas aktus un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. 29.pants, kas tagad ir “Pārejas noteikumos”, ir vienkārši precizēts. 1.punkts un trīs apakšpunkti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

 

P.Elferts. 32.pants. Ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Komisija ierosināja izteikt “Pārejas noteikumos” 4.punktu jaunā redakcijā, kas vecajā redakcijā bija 33.pants.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

 

P.Elferts. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts jūsu priekšlikums.

 

Nākamais — likumprojekts “Par valsts pensijām” . Otrais lasījums. Lūdzu!

 

P.Elferts. Strādāsim ar dokumentu nr.2041. Šeit ir jāpasaka, ka ir ļoti daudz deputātu iesniegumu, bet ir jāiebilst, ka daudzi ir nepieņemti, jo tie priekšlikumi ir ņemti no vecā likuma. Un kā jūs zināt, veco likumu pieņēma Augstākā padome 1990.gada beigās, un tas stājās spēkā ar 1991.gada 1.janvāri. Šis likums nebija darboties spējīgs, un, ja mēs iekļaujam arī šīs normas šajā likumā, komisijas viedoklis ir, ka arī šis likums nebūtu darboties spējīgs, jo nebūtu atkal finansiāla seguma. Tātad komisijas viedoklis bija, ka jāieliek visnepieciešamākās normas, lai likums būtu atbildīgs un darboties spējīgs un lai mums nebūtu tādu problēmu, kādas ir šodien pensiju likumdošanā. Sākšu ar 1.pantu. Tajā redakcijā, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, termini pantā nebija iekļauti. Tie bija uzrakstīti pirms 1.panta un likuma sakārtošanas labad, šos likumā lietotos terminus iekļāvām 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šeit deputātu priekšlikumu nav. Komisija ir sakārtojusi un piedāvā 1.panta redakciju, kurā ir lietotie termini. Vai ir iebildumi deputātiem par šo 1.pantu? Nav. Lūdzu!

 

P.Elferts. 2.pants - “Likuma uzdevums”. Komisija atbalstīja, daļēji pieņēma deputātes Kuprijanovas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Par 1.panta redakciju iepriekšējā lasījumā, 2.panta redakciju šajā lasījuma nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

P.Elferts. Pie 3.panta ir deputātes Seiles kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji pieņemts, bet redakcionāli sakārtots jaunajā 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Vispirms man jāprasa, vai par 2.panta, iepriekšējā lasījumā, un 3.panta, šajā lasījumā, redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lai būtu skaidrāk un noteiktāk, jūs miniet abus pantus, bet varbūt es vaicāšu deputātiem par viņu iebildumiem vai runāšanas iespējām un pieteikšanos par jauno panta numerāciju. Tā būs ātrāk mums.

 

P.Elferts. 4.pants ir redakcionāli precizēts kā jaunais 5.pants.

Sēdes vadītājs. Par 5.pantu nav deputātiem iebildumu. Tālāk! 6.pants.

 

P.Elferts. Jaunā redakcija ir precizēta ar jaunu trešo apakšpunktu, ko jūs redzat 5.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

 

P.Elferts. Man šķiet, ka Muciņa kungs grib runāt pie nākamā panta.

Sēdes vadītājs. Jaunā - 7. Jā. Bet vecais 6.pants ir arī jaunais 7.pants.

 

P.Elferts. Jā!

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, man liekas, ka jums ir jārunā tomēr.

 

P.Elferts. Vecais 6.pants ir “Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas veidi”. Pie šā panta ir divi priekšlikumi. Viens ir iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums un ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, kas ir faktiski viens un tas pats, jo šajā pantā ir uzskaitīti pensiju veidi - vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas. Abos šajos priekšlikumos lūgts arī papildināt šo pantu ar izdienas pensijām, un priekšlikumu iesniedzēji grib jums skaidrot, ja komisija noraida šos priekšlikumus, jo... Un tagad es gribētu nolasīt “Pārejas noteikumos” 12.punktu: “Turpināt apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumiem par izdienas pensijām un par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām, tas ir, darba devēja pensijām līdz laikam, kamēr Ministru kabinets nosaka citu kārtību”. Tātad šīs izdienas pensijas tiek saglabātas līdz tam brīdim, kad Ministru kabinets nosaka citu kārtību vai arī šajās iestādēs izveido savu darba devēju pensiju fondus. Un uzskatām, ka tas lielā mērā sakārto šo sfēru un arī noņem pretrunas starp komisijas variantu un starp iesniegtiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu! Pēc tam Juris Sinka.

 

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons ir iesniedzis papildinājumu likuma 7.pantam, tagadējam, valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidus bez vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas vēl papildināt ar ceturto pensiju veidu - izdienas pensijas. Kādēļ šāds papildinājums tiek iesniegts šajā likumprojektā? Šādu papildinājumu arī iesniedza Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Vadīsimies no realitātēm šobrīd. Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas dienestos atrodošās personas šobrīd saņem šādu izdienas pensiju. Ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrijā šodien ir ļoti daudz nenokomplektētu štata vietu, tajā skaitā virsnieku vidū, pāri par 1000 cilvēku, un ļoti daudzas personas pašlaik strādā pēc pensijas vecuma, un mēs labprāt stimulējam šādu darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ja cilvēks to fiziski var izdarīt, šādi grozījumi likumdošanā tūlīt momentā samazinātu šo te cilvēku, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu vai ir pirmspensijas vecumā, skaitu mūsu iestādēs, kur jau tā mums šodien ir problēmas. Tas ir viens moments.

Ja šeit mēs runājam par to, ka darba devēja pensijas ir tās pašas izdienas pensijas, tad nebūt tas tā vismaz no likumprojekta neizriet. Varbūt var piekrist šim uzskatam, ka darba devēja pensijas un izdienas pensijas ir ļoti tuvi pensiju veidi, taču ar darba devēju mēs vairāk saprotam tādu darbu devēju, kas uzkrāj kaut kādus papildu līdzekļus, lai varētu papildus apdrošināt šo te darbinieku ar papildu darba devēju pensiju veidiem. Savukārt Iekšlietu ministrija pamatā finansējas, tāpat kā Aizsardzības ministrija, no valsts budžeta. Tātad, ja būs pateikts, ka mums šādos izdienas pensijas nav, arī apšaubāmi ir saņemt mums no valsts budžeta finansējumu, lai šādas attiecīgas pensijas mēs varētu tālāk izmaksāt. Tāpēc es uzskatu un arī Iekšlietu ministrija uzskata, ka pēc tam, izstrādājot noteikumus par šīm izdienas pensijām, pēc savas būtības mēs varam tās ļoti tuvināt darba devēja pensijām, veidojot šādus te fondus, tā būtu cita lieta. Bet likumā šobrīd būtu jāatstāj un jāiekļauj iekšā šis labojums, ka ir arī šādas te izdienas pensijas, jo bez Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas darbiniekiem mums vēl arī ir vairākas profesijas, kurās darbs ilgāk par 20 gadiem savā profesijā, ņemot vērā tās smagumu vai saspringtumu, nav iespējams. Tie ir baleta mākslinieki, kuri pēdējā laikā ir ļoti aktīvi, tā teikt, savu viedokli skaidrojuši sabiedrībai, un arī citas profesijas. Es aicinātu tomēr Saeimu ņemt vērā šos argumentus un papildināt likumu ar šādu ierakstu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Tas bija tikai par procedūru. Un proti, es ieteiktu referentam vispirms katrreiz konsekventi minēt jaunā panta numerāciju, un tad mums sajukums tiktu novērsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, labklājības ministrs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums par izdienas pensijām ir ļoti nopietns jautājums. Šodien Iekšlietu ministrija maksā 50% sociālo nodokli sakarā ar to, ka tur ir paaugstināta bīstamība. Mēs šajā likumā nosakām vienādu sociālo nodokli visiem, tātad, citiem vārdiem, ne vairāk kā 38%, un šie 12% sociālie nodokļi, kas budžetā ir paredzēti Iekšlietu ministrijai, kas tāpat ir paredzēti citām profesijām, kurās ir paaugstināta bīstamība, paliek viņu rīcībā, lai organizētu šo darba devēja pensiju un lai šo naudu izmaksātu iespējamai ātrākai aiziešanai pensijā, ja, teiksim, cilvēks ilgāk par noteiktu laiku šajā profesijā strādāt nevar. Mēs esam šo jautājumu izdiskutējuši, un tur ir reāls ekonomisks pamatojums. Galvenais jau ir tas, ka šī pensiju shēma ir atkarīga ne tik daudz no nostrādātiem gadiem, bet gan no tā, cik lielu apdrošināšanas maksājumu summu cilvēks sava mūža laikā savā kontā ir iemaksājis. Ar to mēs panāksim, ka mūsu rīcībā būs vairāk naudas, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem, un otrkārt tā būs reāla shēma, kādā veidā atrisināt arī to cilvēku izdienas pensiju jautājumu, kuri tiešām strādā paaugstinātas bīstamības apstākļos. Tāpēc es aicinātu tomēr balsot par komisijas piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti nevēlas runāt par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Referents vēlas vēl... Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona priekšlikumu papildināt 6.pantā norādītos pensiju veidus ar vārdiem “izdienas pensijas”. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, kas ir tieši tāds pats, nav balsojams. 7.pants...

 

P.Elferts. 7.pantā ir tikai precizēta panta redakcija, tas ir jaunais 8.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Pie 8.panta ir deputāta Kokina priekšlikums. Viņš piedāvā citu aprēķināšanas formulu, tas priekšlikums bija ļoti interesants, bet komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka mums jāvadās pēc Labklājības ministrijas formulas, kā tiek aprēķinātas pensijas. Tātad šeit arī, jo deputāta Kokina priekšlikumā — viņš gribēja noteikt optimālo apdrošināšanas stāžu 30 gadi, taču mēs faktiski neierobežojam apdrošināšanas stāžu, bet tikai minimālo apdrošināšanas stāžu. Tātad komisija noraidīja deputāta Kokina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Atklājam debates par jūsu priekšlikumu. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Manā priekšlikumā galu galā nav runas par optimālo apdrošināšanas stāžu, jo faktiski tas drīzāk ir zinātniski pētāms jautājums, bet gan ir runa par kaut ko būtiskāku. Proti, termiņu — optimālais apdrošināšanas stāžs ļoti minimāli, pilnīgi mēs varam nomainīt ar terminu “minimālais apdrošināšanas stāžs”. Un aprēķini paliek tie paši, formulas tās pašas, bet cilvēki, kuriem ir uzkrāts apdrošināšanas stāžs virs minimālā, viņi saņem zināmu diferencētu piemaksu pie pensijas, kuriem varbūt pietrūkst līdz minimālajam, kamēr viņi nonāk līdz nullei, ja trūkst dažu gadu. Viņi nesaņem pilnu, teiksim, minimālo pensiju, bet gan kaut daļu no tās. Lūk, kāda ir būtība šajā punktā, ka ir būtiski svarīgi tomēr ņemt vērā cilvēka darba ilgumu. It sevišķi tagad, kad perspektīvā cilvēki aizies pensijā it kā pēc jauktās sistēmas, kas būs, sākot ar 1996.gadu, jo viņiem ir iepriekšējais darba stāžs, kas tiek pielīdzināts apdrošināšanas stāžam, un arī tas, ko viņi uzkrās, maksājot sociālo nodokli vai uzņēmējiem maksājot par viņiem. Tādēļ aicinu apspriest šo un iestājos par balsojumu šajā punktā.

Sēdes vadītājs. Ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jau es teicu, runājot par iepriekšējo pantu, Kokina kunga priekšlikums ir ļoti saprotams, bet faktiski uz šo brīdi apdrošināšanas stāžam ir tikai pakārtota nozīme, jo formula, kuru mēs piedāvājam, tās ir tavas iemaksas tava mūža laikā, un no tā tiek rēķinātas pensijas. Stāžam ir nozīme tikai tajā gadījumā, kad mēs pārejas formulā pārrēķinām un attiecinām uz cilvēka šodien nostrādāto laiku to laiku, kad, teiksim, šī iemaksas summa netika uzskaitīta. Un tāpēc, godātie deputāti, es aicinātu balsot par komisijas sagatavoto priekšlikumu, jo šī formula iz izvērtēta un izvētīta no visām pusēm un mēs esam daļēji ņēmuši vērā Kokina kunga priekšlikumu, daļēji iestrādājot. Es aicinātu balsot par komisijas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputāti nevēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas vēl runāt? Arī nevēlas. 8.pants, otrā lasījuma redakcijā, nē, pirmā lasījuma...

 

P.Elferts. Nē, tas ir 8.panta 1.punkts, deputāta Kokina priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mums vajag precīzi ar tiem panta numuriem, pie kura lasījuma tas attiecas. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 17, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Vai par precizēto panta redakciju, kurš izteikts kā jaunais 9.pants, deputātiem ir citi iebildumi?

 

P.Elferts. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, jo mums būs jāizskata vismaz trešais apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Jā, mums jāizskata visi priekšlikumi, kuri ir 7.lappusē.

 

P.Elferts. Jā.

Sēdes vadītājs. Pilnīgi piekrītu jums. Lūdzu, turpiniet!

 

P.Elferts. Tā, 7.lappusē pie iepriekšējās redakcijas 8.panta ceturtās daļas ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas saistās faktiski ar to, par ko mēs runājām iepriekšējā likumā, viņa lūdz izslēgt vārdus par nodarbinātību, nē, nu, faktiski nav iepriekšējais likums, bet tas saistās ar bezdarba apdrošināšanas likumu, un lūdz izslēgt vārdus “no nodarbinātības fonda”. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Šis noraidījums arī izriet no iepriekšējā mūsu likumprojekta, formāli...

 

P.Elferts. Nē, neiet, iepriekšējā...

Sēdes vadītājs. Nu, formāli...

 

P.Elferts. Tas ir jau pieņemts trešā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, bet līdz ar to šeit tas nebūtu balsojams, ja deputātiem nav kādu citu argumentu. Nav. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Tātad pie... un 5.apakšpunkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Un ir ļoti daudz priekšlikumu pie 8.panta 6.punkta. Ir deputāta Resnā priekšlikums, ir deputātu Kokina, Kuprijanovas, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums un deputāta Ābiķa priekšlikums. Un tas saistās ar to, ka ir... Es varbūt nolasīšu, lai būtu lielāka skaidrība. Ja no valsts budžeta izdarīta sociālās apdrošināšanas iemaksa, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi iemaksu periodi: pirmais ir par obligāto militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos, 2.apakšpunkts ir mācības augstāko mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, un laiks bērna kopšanai līdz viņa 3 gadu vecuma sasniegšanai. Deputāta Resnā priekšlikums ir iekļaut 2.apakšpunktā — vidējo speciālo tehnikumu mācību iestāžu absolventiem darba stāžu — ieskaitīt 3 gadus. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo faktiski viņš par valsts naudu ir ieguvis vienu izglītību un nevajadzētu par valsts naudu dubultot šo izmaksu. Par...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Deputāts nelūdz balsojumu par savu priekšlikumu, citiem deputātiem ir iebildumi? Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Par deputāta Resnā priekšlikumu. Jānis Kokins vēlas runāt. Lūdzu!

 

P.Elferts. Varbūt es varētu izskaidrot deputāta Kokina...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs apspriežam Gunāra Resnā priekšlikumu. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godājamie kolēģi! Šeit turpmāk faktiski ir divi atšķirīgi momenti jāapskata. Pirmkārt, viens ir par bērnu audzināšanu, kas būs vēlāk, un tagad it kā tiek salikts kopā ar otru jautājumu par mācību laika ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. Resnā kunga priekšlikums, arī mani turpmākie priekšlikumi būtībā ir saistīti ar mācību laika, tādā vai citādā apmācības formā, ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. Tas, ka mēs ierobežojam augstskolu studiju vecumu līdz 24 gadiem, no vienas puses it kā ir apsveicami, studenti kļūst mums ļoti jauni, no otras puses, ņemot vērā to, ka students var doties pēc vidusskolas absolvēšanas dienestā un viņš, atgriežoties no dienesta, var vēl varbūt iekrāt naudu, jo ar esošo 4 latu stipendiju viņš nevar izdzīvot un neizdzīvos turpmāk, inflācija būs tā vai tā, un stipendijas paaugstināšana diez vai ir gaidāma līdz normālam izdzīvošanas minimumam.

Tad viņam varētu rasties arī nepieciešamība iepelnīt naudiņu, lai normāli varētu mācīties, nevis vārguļot, jo gaužām tukšs vēders nelabprāt studē. Atcerēsimies latīņu parunas “Plendus venter non studiet libenter” tulkojumus. Tādēļ vecums — 24 — gadi vispār ir pārspīlēts. Acīmredzot tomēr būtu jāpaliek pie tā, pie kā mēs bijām pieraduši, — līdz 35 gadu vecumam. Tātad nebūt nav noraidāms šis priekšlikums. Bet ierobežot līdz 24 gadiem, kā komisija paredz, nu ziniet, tas tomēr ir pārspīlēti. Domāsim par to, ka cilvēks mācās visu mūžu. Ne tikai jaunībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tikai varbūt ņemsim vērā to, ka es lūdzu, debates atklājam par Gunāra Resnā priekšlikumu. Jūs par šo priekšlikumu gribat runāt? Jā, lūdzu! Mēs gan arī sākām runāt par... Deputāts Kokins sāka runāt par savu priekšlikumu. Tie visi ir saistīti kopā un acīmredzot ir grūti šeit. Debatēsim par abiem kopā vai nē?

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šis ir tas pants, kur atkal kārtējo reizi nav saskaņots ar Augstskolu likumu. Es jau jums mēģināju šeit pierādīt, ka Augstskolu likumā ir iekšā pretrunas, ka, nosakot gala pārbaudījumus, beidzas ar maģistratūru, bet nosakot, kas ir studijas, beidzas ar doktorantūru. Šeit ir tas pats jautājums. 24 gados nevar beigt doktorantūru. Tāpēc šeit ir jāsaskaņo ar Augstskolu likumu, kas ir studiju laiks. Ja doktorantūra ir studiju laiks, tad nevar būt 24 gadi. Ja maģistratūra ir studiju laiks, tad var būt 24 gadi. Šeit ir jābūt saskaņotībai ar Augstskolas likumu. Tāpēc šobrīd pieņemamāks būtu Kokina kunga priekšlikums, kur ir ierakstīts “maģistratūra”. Bet tad atkal ir jautājums par Augstskolu likumu. Tāpēc šeit komisijām savstarpēji ar Izglītības komisiju ir jāstrādā kopā, lai noteiktu galīgo variantu, kā ir pareizi ierakstāms likumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, ministrs Bērziņa kungs.

 

A.Bērziņš ( labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kreituses kundzes uzrādītā pretruna tiešām ir, un tas ir neizbēgami, ja visa likumdošana tiek rakstīta no jauna, jo likumdošanā tiek mainīta principā visa ideoloģija. Šeit es aicinu tomēr jūs balsot par komisijas piedāvāto variantu, jo komisijas piedāvātais variants ir pietiekoši izvērtēts. Valsts šajā gadījumā, konkrētajā situācijā, maksā apdrošināšanas stāžu par tiem cilvēkiem, kuri mācās, un tāpēc valsts var arī pieņemt dažādus citus lēmumus, maksāt par doktorantūru un maksāt par maģistratūru un tā tālāk. Tāpēc aicinu balsot par komisijas sagatavoto redakciju un iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam saskaņot savstarpēji šos likumus par kuriem jau runāja Kreituses kundze. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji nav pieteikušies. (No zāles deputāts J.Kokins: “Es uzturu balsojumu.”) Vēl mēs nevaram par pantu balsot, jo deputāts Kokins lūdz par savu priekšlikumu balsot un par to būtu jābalso. Kā, lūdzu? Es diemžēl nedzirdu jūs. Es to arī saku, ja jūs lūdzat balsot par savu priekšlikumu. Vai es citādi pateicu, domādams tieši to. Tālāk šeit vēl ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums — mācību laiks vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk par četriem gadiem. Deputāts Resnais sava priekšlikuma balsojumu neuztur, tātad mēs apstājāmies pie deputāta Kokina priekšlikuma, tad iesim tālāk pie deputātes Kuprijanovas priekšlikuma un tad atsevišķi debatēsim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumiem, par to, cik ilgi bērnu audzināšana un kopšana ir uzskatāma par stāžu. Nav iebildumu pret šādu procedūru? Nav. Pirms balsojam par deputāta Kokina priekšlikumu, referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Tātad es jums nolasu, lai nebūtu pārpratumu. Deputāts Kokins ierosina; “Izteikt 8.panta 6.punkta trešo rindkopas pēdējo daļu šādā redakcijā: “ Bet ne ilgāk kā līdz 35 gadu vecuma sasniegšanai. Apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts mācību laiks maģistratūras dienas nodaļā, kā arī pēcdiploma kvalifikācijas celšanas kursi dienas nodaļās.”

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 9, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts. Tagad deputātes Kuprijanovas ierosinājums. “Mācību laiks vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļā, bet ne ilgāk par četriem gadiem”. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 8, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad sākam debates par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” un arī deputāta Ābiķa priekšlikumu, jo tie ir par vienu lietu, tikai citā redakcijā un atšķirīgs ir laiks — 7 un 6 gadu vecuma sasniegšana. Vispirms referents vēlas? Lūdzu!

 

P. Elferts. Komisija neatbalstīja šos divus priekšlikumus divu iemeslu dēļ. Viens ir, ka faktiski tā apdrošināšanas iemaksa būs no valsts budžeta. Un šī iemaksa būs katrā ziņā ne lielāka kā minimālās algas, tātad šajā laika periodā reāli iemaksa būs ļoti maza. Un, ja mēs pagarinām šo periodu, tātad iemaksa būs maza, pensija būs maza, un bija otrs iemesls, kāpēc mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, tas bija tāpēc, ka, ja cilvēks ir ārpus darba attiecībām uz trim gadiem, ir ļoti grūti faktiski atkal iekārtoties darbā, un, ja šis laika periods būtu 6 vai 7 gadi, tad ir ārkārtīgi grūti un faktiski neiespējami iekārtoties atkal savā specialitātē. Tie būtu tie divi iemesli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Sākam debates par jūsu frakcijas priekšlikumu.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums nav radies tāpēc vien, ka kaut kas ir ienācis prātā. Tas ir tieši saistīts arī ar valsts budžetu un ar to reālo situāciju, kāda ir valstī. Sieviete izvēlas, vai nu viņa audzina bērnu līdz skolas vecumam, saprazdama to, ka viņai ir šī minimālā iemaksa, un sievietei ir iespējams audzināt šo bērnu, domājot, ka bērns viņai var arī fiziski kompensēt to, kad viņa aizies pensijā. Bet otra lieta ir, cik valstij ir šodien valsts subsidētu bērnudāzu un cik ir tādu vietu, kur sieviete pēc bērna triju gadu vecuma sasniegšanas, var savu bērnu nodot audzināšanā. Šīs savstarpējās lietas nav saistītas. Un, ja mēs runājam par sievietes atgriešanos ģimenē, par to, ka viena no galvenajām sievietes funkcijām ir audzināt bērnu, ja mēs runājam par to, ka ir jāaudzina ģimenes cilvēks, kas pēc tam ieiet sabiedrībā, tad mums ir jādod šī iespēja sievietei pašai izvēlēties, vai nu saņemt šo minimālo apdrošinājumu, kas ir pilnīgi normāli, un audzināt savu bērnu, vai aiziet darbā. Es domāju, ka Elferta kungam nevajadzētu tik ļoti uztraukties, kā viņa atradīs darbu, par viņas kvalifikāciju. Tā ir katra cilvēka paša iniciatīva, paša doma, un varbūt šī sieviete nemaz negrib tālāk strādāt, un viņai būs 3 vai 4 bērni, un es domāju, ka līdz ar to viņa savu darbu pret Latvijas valsti būs izpildījusi. Un nevajadzēs vismaz uztraukties par to, ka viņa meklēs darbu. Un varbūt tādā veidā arī var atrisināties viens otrs bezdarba jautājums. Jo sieviete, es uzskatu, izaudzinot četrus bērnus, būs savu pienākumu kā strādājošs cilvēks pret Latvijas valsti izpildījusi. Otra lieta ir tāda, ka, ja nav šo bērnudārzu un šos bērnus nav kur likt mātei un likt viņai iet strādāt, tas nozīmē, ka mēs daļēji šos bērnus izliekam uz ielas. Trešais jautājums. Ja alga nav atbilstoša iztikas minimumam, tad sieviete nemaz arī to valsts bērnudārzu nevar tik vienkārši apmaksāt, nerunājot par to, ka viņai liek bērnu vest uz privāto bērnudārzu, ko viņa vispārībā nespēj apmaksāt. Tāpēc es domāju, ka šeit, ja man neiesniedz konkrētus aprēķinus, man ir grūti pieņemt to, ka šādā veidā mēs apgrūtinām valsts budžetu un atņemam sievietei iespēju pēc tam kvalitatīvi strādāt. Es lūdzu balsot par mūsu priekšlikumu. Jautājums par 6 vai 7 gadiem. Es vienkārši papildinot ar Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Šodien Izglītības likumā ir ierakstīti abi vecumi. Cik es zinu, lielākajā daļā Rīgas skolu, es nezinu par augstskolām, es runāju par reālo, no sešiem gadiem vairs neņem. Septiņi gadi ir. Tāpēc arī mēs izvēlējāmies šos 7 gadus kā robežu. Ja kāds grib ilgāk savu bērnu audzināt mājās, tā ir viņa problēma, un valsts vairāk šajā procesā nepiedalās. Bet es lūdzu deputātus pārdomāt šo mūsu priekšlikumu un nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, mēs jūsu priekšlikumu tagad apspriežam vai vēlāk? Labi. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs, lūdzu!

 

V.Makarovs (Sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Jautājums jau nav par to, cik ilgu laiku mēs ieskaitām vai neieskaitām darba stāžā. Jautājums ir par to, cik ilgi valsts apmaksā šo prieku. Vienkārši, lai mums būtu skaidrs. Ja šīs mātes nākotnē grib saņemt normālu pensiju, jo valsts iespējas apmaksāt būs minimālas, tad maksimāli ātri ir jārosina mātes aiziet atpakaļ strādāt. Un, ja ir kādas iespējas, ka ģimenes galva ir spējīgs apmaksāt, jo var būt tāda situācija, ka tēvs saņem pietiekoši lielu algu, lai uzturētu sievu un bērnus, un viņš maksā šos sociālās apdrošināšanas maksājumus, tas neizslēdz, to var darīt, bet te ir runa par to, cik ilgi valsts maksā. Lai beidzot pieliktu diskusijām punktu, es gribu pateikt tā. Bērnu audzināšana līdz 8 gadu vecumam, kas it kā šobrīd ir likumā, praktiski to tikai apmēram 25% māšu izmanto, jo viņas neatkarīgi no savas situācijas, maksimāli ātri mēģina atgriezties darbā, strādāt, lai nezaudētu savu kvalifikāciju. Šajā gadījumā vienkārši mēs panāksim pilnīgi pretēju situāciju. Mēs rosināsim sievietes sēdēt mājās, nestrādāt, zaudēt kvalifikāciju. Tādēļ es aicinu vienkārši atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Mēs te desmit reizes esam norunājuši, ka jebkuras izmaiņas tiek pamatotas ar skaitļiem, kā tas atsaucas uz budžetu un kādas ir iespējas. Es personīgi uzskatu, ka vecākiem bērni ir jāuztur līdz 60 gadiem. Citiem varbūt ir kaut kādi citi uzskati. Bet es saprotu, ja ir kaut kāda naudas summa, tad šī naudas summa, kas ir paredzēta budžetā vai kas ir ievākta no maksājumiem, nepalielinās vai nesamazinās atkarībā no tā, kādus skaitļus mēs šeit ierakstām. Un ja mēs ņemam ļoti aptuvenu aprēķinu, ka tagad, teiksim, trešajā gadā, pieņemsim, varētu būt 12 lati šis pabalsts par bērna audzināšanu, tātad, ja mēs viņu pagarinām uz 6 gadiem, automātiski mums šī summa ir jādala ar divi, tas pārvērtīsies par 3 latiem... 6 latiem, piedošanu. Bet pašreiz taču mēs šo summu neesam palielinājuši kopējā budžetā. Otrs. Es saprotu, ka mēs visi esam vienojušies un tā ir varbūt viena no galvenajām prasībām arī jaunajai Saeimai, mums ir jāsastāda faktiski bezdeficīta budžets. Tātad mums ir jāsamazina jeb jāatrod iespēja samazināt esošos liekos izdevumus. Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka šeit sociālie pabalsti un pensijas ir kaut kādi liekie izdevumi, bet pašreiz šī summa ir nemainīga. Tā ir. Mēs varam redzēt, cik liela ir šī summa, un nekādā veidā viņa nepalielināsies kaut kādos milzīgos apmēros gada vai divu gadu laikā. Un ja man ir jāizšķiras par to, vai saņemt vairāk vai mazāk pietiekamu atbalstu līdz trim gadiem vai izstieptu, teiksim, šo pašu summu uz septiņiem gadiem, tad es nekad neatbalstīšu šo priekšlikumu izstiept uz septiņiem gadiem. Jo es esmu pārliecināts, ka pašreiz, maksājot šos trīs gadus, mēs vēl kaut ko varam samaksāt, jo kāda jēga, ja mēs izstiepjam šo laiku un, teiksim, noskaitām tur kaut kādus santīmus saujā. Pēc tam mēs, protams, varam pakāpeniski palielināt, ja parādās šie līdzekļi, bet es domāju, ka tomēr mums ir jāsāk no otra gala, mums ir jāiemācās iekasēt šie ieņēmumi, jāpieņem normāls bezdeficīta budžets, un pēc tam mēs varam nodarboties, teiksim, ar tik radikālu termiņu izmaiņu — no trīs gadiem uzreiz uz septiņiem gadiem. Es jebkurā gadījumā pašreiz, kamēr es neesmu redzējis un kamēr mani nav pārliecinājuši Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāti, ka mums divkāršosies šī naudas summa gada laikā, tikmēr es nekādā gadījumā neaicinu jūs atbalstīt, es vēlreiz uzsveru, pilnīgi nepamatotus populistiskus priekšlikumus. Jo muļķošanas laiks ir beidzies, skatāmies, kāda ir mūsu reālā nauda un reālās iespējas, un pašreiz šīs reālās iespējas ir tādas, kādas ir iestrādātas komisijas variantā. Mums vienkārši nav nekādu citu iespēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse — demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Nedrīkst ļaut vīriešiem runāt par lietām, kur viņi vispārībā praktiski nepiedalās. Kiršteina kungs, neiet runa par bērna pabalstiem. Bērnu pabalsts ir pavisam kaut kas cits. Var redzēt, ka jūs vienkārši viņu nesaņemat un tāpēc jūs nezināt, kas ir sociālās nodrošināšanas jautājums, par ko mēs runājam, un kas ir bērna pabalsts. Šeit bērnu pabalstus nerisina. Un par bērnu pabalstu summām vispārībā, te nav neviena priekšlikuma, kuru jūs tikko kā apcerējāt. Bērnu pabalsti ir citi likumi un citi jautājumi vispārībā, un mēs neierosinām bērnu pabalstus maksāt līdz 7 gadiem. Mēs runājam par pensijas nodrošināšanu mātei perspektīvā, kas audzina bērnu, nevis bērna pabalstu. Tāpēc summa, kas izmaksājama bērniem kā bērnu pabalsts Latvijā, visu laiku samazinās, kā jūs zināt, jo dzimstības līmenis krītas. Jo mazāk bērnu, jo mazāka summa. Un tāpēc jums šoreiz nav taisnība ne par populismu, ne par to, ka šeit ir jāpieliek bērnu pabalsta summa klāt. Nedrīkst sajaukt divas lietas. Tāpēc man tikai rodas viens secinājums, ka daļa Saeimas vīriešu zina, ka viņiem ir bērni, bet nezina, kā viņus valsts uztur. (No zāles deputāts A.Lambergs: “Paši uztur!”. Deputāts A.Kiršteins: “Zin, kā viņus uztur!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, labklājības ministrs Bērziņa kungs!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij, godātie deputāti! Kreituses kundzes uzstāšanās bija ļoti emocionāla, bet es gribu teikt tā, ka šodien mēs apdrošināšanas stāžu kā tādu nerēķinām, mums svarīgākais šajā formulā — Pensiju likumā — ir apdrošināšanas laikā iemaksātā naudas summa. Un tāpēc daļēja taisnība ir Kiršteina kungam, ka šī summa ir ļoti svarīga, no kuras tad tiks maksāts iekšā šajā apdrošināšanas stāžā, lai šī pensija vispār uzkrātos. Un ir pilnīga taisnība, ka mēs varētu varbūt pieņemt lēmumu par septiņiem gadiem, mēs varētu pieņemt varbūt par desmit gadiem un citiem gadiem. Es gribu teikt tā, ka bagātā Vācija šodien šo te garantiju dod trīs gadus, un mūsu ekonomiskā situācija diemžēl ir tāda, kāda tā ir, mums jārēķinās ar mūsu budžeta realitātēm, ar to naudas masu, kas mums ir iekšā budžetā, un skaidri pie tā turas. Ir pilnīgi skaidrs, ja ekonomiskā situācija strauji uzlabojas un ja, piemēram, ir iespējas maksāt pensijas 120 latu, tad, protams, mēs varam pārskatīt arī šo te laiku, ka mēs piešķirsim mātēm garākus šos bērnu kopšanas atvaļinājumus ar visām no tā izrietošām garantijām. Un tāpēc es jūs aicinātu pieņemt šo pietiekoši sarežģīto lēmumu, balsojot par komisijas sagatavoto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Nav. Debates esam pabeiguši. Lūdzu zvanu! Jā, referents vēlas galavārdu teikt.

 

P.Elferts. Ir tā, jo mazākas iemaksas, jo mazākas pensijas. Un deputātam Kiršteinam ir taisnība, jo tas ir faktiski naudas jautājums, un deputāts Kiršteins pieskārās pabalstiem. Nākamnedēļ mēs skatīsim likumu par sociālo palīdzību trešajā lasījumā, šobrīd ir paredzēts vairāk nekā 24 miljoni bērnu pabalstiem un likumprojektā ir paredzēts palielināt kopšanas pabalstu, kā arī bērnu ģimenes pabalstu. Kopsummā, ja mēs pieņemtu abus priekšlikumus, tas būtu papildus vēl 17,7 miljoni latu, bet par to mums būs jārunā nākamnedēļ. Bet pamatjautājums ir, ja cilvēks ir mājās vai dienestā, vai mācību iestādēs, valsts iemaksās sociālās apdrošināšanas maksājumus, un tie nebūs tik lieli, kā mēs vēlētos, un tātad cilvēks pa šo laiku procentuāli, nu... faktiski, ja viņš būtu visu laiku šādos apstākļos, tad viņš saņemtu mazu pensiju. Vēl papildinājums pie tā, ko ministrs Bērziņa kungs teica, par Vāciju, kur viņiem tik tiešām tagad maksā uz trim gadiem, bet iepriekš bija divus gadus. Tas būtu viss. Es aicinu atbalstīt komisijas variantu un noraidīt abus priekšlikumus šajā panta daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — 8. panta sestās daļas pēdējo rindkopu izteikt šādā redakcijā: “Laiks bērnu audzināšanai, līdz viņš sasniedz 7 gadu vecumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 11, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Dzintara Ābiķa priekšlikums... Ir jābalso? (Starpsauciens no zāles: “Balsojam!”) Lūdzu, balsosim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 10, atturas — 21. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Kokina priekšlikums — papildināt 8. pantu ar 7. punktu.

 

P.Elferts. Komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tas saistās ar represēto laiku. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību “Pārejas noteikumiem”. Faktiski deputāts Kokins paredz divkāršā apmērā represēto laiku... bet “Pārejas noteikumos” ir rakstīts, ka apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā.