Statistika

Latvijas soļi 1995. gadā

Par Latvijas ārējo tirdzniecību janvārī — augustā

1995.gada janvārī — augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri — augustu ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 437,4 miljonus latu, un tas ir par 26,8% lielāks nekā pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos. Importa kopapjoms pieaudzis par 33,2%, un šī gada janvārī — augustā tā vērtība bija 563,8 miljoni latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. Pagājušā gada janvārī — augustā imports pārsniedza eksportu par 22,8%, bet 1995.gada janvārī — augustā šī starpība bija 28,9%.

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem, ir pieaugusi ES valstu, bet samazinājusies NVS valstu nozīme Latvijas ārējā tirdzniecībā. 1994.gada janvārī — augustā no Latvijas uz ES eksportēja 37,2% preču, šā gada astoņos mēnešos jau 46,4%. Importa īpatsvars 1995.gada janvārī — augustā no ES valstīm sasniedza 51,0% (1994.gada janvārī — augustā — 38,1%). Savukārt eksporta apjoms uz NVS valstīm ir sarucis no 43,3% pagājušā gada astoņos mēnešos līdz 37,0% šā gada janvārī — augustā, bet importa īpatsvars no šīm valstīm šā gada astoņos mēnešos bija vairs tikai 27,7% (pagājušā gada attiecīgajā laika posmā — 31,5%).

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām atspoguļota šajā tabulā:

(tūkst. Ls; faktiskajās FOB cenās)

	Eksports	Imports
	1994.g.	1995.g.	1994.g.	1995.g.
	janvārī -	janvārī -	janvārī -	janvārī -
	augustā	augustā	augustā	augustā
Kopā	344912	437434	423398	563769
tai skaitā pa preču grupām:
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	8651	18181	10807	8641
Augu valsts produkti	2663	2697	13798	18684
Tauki un eļļa	449	511	1845	3363
Pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot
alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus
un tabaku)	30871	41493	20818	26968
Minerālie produkti 1)	6127	10207	132922	117703
Ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija	27520	28127	43341	65056
Plastmasas un to izstrādājumi, kaučuks
un gumijas izstrādājumi	3255	5131	11142	20575
Jēlādas, ādas, kažokādas un to izstrādājumi	5029	6185	1172	1919
Koksne un tās izstrādājumi	69208	120319	1870	5366
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	2459	4771	11247	25324
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	46261	59967	21673	45337
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	6503	3305	3305	3830
Akmens, ģipša, cementa, stikla,
keramikas izstrādājumi	4572	8843	5752	9679
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli,
parastie metāli, kas plakēti ar dārgmetālu,
un to izstrādājumi	748	808	357	449
Metāli un to izstrādājumi	37125	36223	19898	35660
Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas	30241	37571	63757	100560
Transporta līdzekļi	37515	30144	28891	50447
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos);
pulksteņi, mūzikas instrumenti	2644	2171	10717	11887
Dažādas rūpniecības preces	16011	20654	6416	11675
Mākslas un antikvārie priekšmeti	32	–	11	8
Pārējās preces	7028	126	13659	638

 

 

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija. Šīs preču grupas importa kopapjomā par 1994.gada I pusgadu ieskaitīta minerālā kurināmā datu korekcija 44063 tūkstošu latu vērtībā, kura noteikta, izmantojot datus par kurināmā patēriņu.

Šī gada astoņos mēnešos nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi — tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 27,5%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — attiecīgi 13,7%, pārtikas rūpniecības produkcija — 9,5%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 8,6%, metāli un to izstrādājumi — 8,3%.

1995.gada janvārī — augustā strauji pieauga dzīvnieku un lopkopības produkcijas eksports. Salīdzinot ar 1994.gada attiecīgo laika posmu, tas palielinājās 2,1 reizi jeb par 9,5 miljoniem latu. Šā gada astoņos mēnešos koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports palielinājās par 94,0% jeb 2,3 miljoniem latu. Par 93,4 % palielinājās akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports (par 4,3 miljoniem latu). Koksnes un tās izstrādājumu eksports pieauga par 73,9% jeb 51,1 miljonu latu.

Šā gada janvārī — augustā samazinājās šādu preču eksports: apavu, cepuru, lietussargu un citu priekšmetu izvedums samazinājās par 49,2% jeb 3,2 miljoniem latu, transporta līdzekļu — par 19,6% (7,4 miljoniem latu), optisko ierīču, aparātu, pulksteņu un mūzikas instrumentu — par 17,9% (0,5 miljoniem latu), metālu un to izstrādājumu — par 2,4% (0,9 miljoniem latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1995.gada janvārī — augustā ieņēma minerālie produkti — to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 20,9%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — attiecīgi 17,8%, ķīmiskās rūpniecības un to saskarnozaru produkcija — 11,5%, transporta līdzekļi — 8,9%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 8,0%.

1995.gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu visstraujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports — 2,9 reizes jeb par 3,5 miljoniem latu. Strauji palielinājās arī koksnes papīrmasas, papīra un kartona imports — 2,3 reizes jeb par 14,1 miljoniem latu un tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu imports — 2,1 reizi jeb par 23,7 miljoniem latu. Par 9,4 miljoniem latu jeb 84,7% pieauga plastmasas, kaučuka un gumijas izstrādājumu, par 1,5 miljoniem latu jeb 82,3 % — tauku un eļļas un par 4,9 miljoniem latu jeb 35,4% — augu valsts produktu imports.

Savukārt par 20,0% jeb 2,2 miljoniem latu samazinājās dzīvnieku un lopkopības produkcijas imports Latvijā.

 

Valsts statistikas komiteja

Iedzīvotāju ieņēmumi

Turpinājums. Sākums nr.157

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi

vidēji mēnesī

(latos)

	1995
	I-III	IV-VI
Naudas ieņēmumi vidēji uz vienu ģimenes locekli (ģimeņu
budžeta pētījumu dati):
	bruto	46,70	49,61
	neto	42,03	44,46
Tautsaimniecībā nodarbināto vidējā darba samaksa — pavisam:
	bruto	82,35	89,50
	neto	68,12	73,76
tai skaitā valsts un pašvaldību uzņēmumos, organizācijās,
iestādēs un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību
kapitāla daļu:
	bruto	90,24	98,35
	neto	74,10	80,41
Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo pensionāru
pensiju vidējais lielums	30,46	30,65
Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu
groza vērtība	59,58	63,69
Viena iedzīvotāja krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu
groza vērtība (pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem)	43,75	46,42

 

 

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 1995.gada augustā mēneša vidējā darba samaksa bija Ls 99,61, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — Ls 116,97, budžeta iestādēs — Ls 76,65.

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 1995.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājās par 0,8%, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — par 3,7%, bet budžeta iestādēs samazinājās par 4,4%.

1995.gada augustā salīdzinājumā ar 1994.gada augustu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pieauga par 26%. Tajā pat laikā patēriņa cenas pieauga par 23%.

Līdz 1995.gada 7.septembrim valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu darbiniekiem nav izmaksāta darba samaksa kopsummā par 5,1 milj. latu, no tās rūpniecībā — 3,7 milj., zvejniecībā — 0,5 milj. un būvniecībā — 0,3 milj. latu.

Lauksaimniecība

 

Dati par gaļas ražošanu ietver visu veidu kaušanai realizēto lopu un putnu gaļu dzīvmasā. Dati uzrādīti kā par rūpniecības uzņēmumos, tā arī pašā saimniecībā nokautajiem lopiem un putniem.

 

Piena ražošanu raksturo faktiski izslauktais govju piens neatkarīgi no tā, vai tas realizēts, vai arī daļēji izmantots saimniecībā teļu un sivēnu dzirdināšanai.

Datos par olu ražošanu ietilpst olas, kas iegūtas gada laikā no visu sugu mājputniem, ieskaitot olas, kuras izlietotas putnu atražošanai (inkubācija u.c.).

Lopkopības produktu ražošanas dati valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās tiek iegūti no ikmēneša statistiskā pārskata par lopkopību. Zemnieku saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās datu avots ir mājdzīvnieku un putnu pirmskaušanas un veterinārās apskates pārskats iedzīvotāju saimniecībās.

Pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdotie lauksaimniecības produkti aptver lielāko daļu no lauksaimniecības preču produkcijas. Pārdoto lauksaimniecības produktu apjomā ietilpst visa produkcija, ko uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdevušas valsts saimniecības un statūtsabiedrības, kā arī zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības. Dati par iepirktajiem lopiem un putniem uzrādīti dzīvmasā. Datus par pārdotajiem lauksaimniecības produktiem pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem iegūst no gaļas kombinātu, statūtsabiedrību, kopdarbības CS “Turība”, valsts piena kombinātu, pienotavu, sviesta un siera rūpnīcu, piensaimnieku sabiedrības iesniegtajiem statistiskajiem pārskatiem.

* * *

Turpinās zemes reformas 2.kārta — zemes privatizācija. Pēc Valsts zemes dienesta datiem līdz 1995.g. 1.augustam ar pagastu pašvaldību lēmumiem zemes īpašuma tiesības ir atjaunotas 48,8 tūkst. zemes īpašnieku jeb 19,9% no pieprasītāju skaita (245,0 tūkst.). No 112,3 tūkst. pieprasījumu zemes piešķiršanai īpašumā par samaksu zeme piešķirta 28,3 tūkst. pilsoņu jeb 25,2% no pieprasītāju skaita.

Zemesgrāmatā reģistrēti 16349 zemes īpašumi ar atjaunotām īpašuma tiesībām jeb 34% no zemes īpašumiem, par kuriem pagastu pašvaldībās ir pieņemti lēmumi, un 9282 zemes īpašumi par samaksu (33%).

 

 

Lopkopības produkcijas ražošana

	Visu veidu	Valsts saimniecībās	Zemnieku saimniecībās,
	saimniecībās	un statūtsabiedrībās	piemājas saimniecībās
			un personiskajās
			palīgsaimniecībās
	gaļa	piens,	olas,	gaļa	piens,	olas,	gaļa	piens	olas,
	(dzīvmasā),	tūkst.t	milj.	(dzīvmasā),	tūkst.t	milj.	(dzīvmasā),	tūkst.	milj.
	tūkst.t			tūkst.t			tūkst.t
1990	452,7	1891,9	818,9	330,7	1346,1	734,5	122,0	545,8	84,4
1991	429,8	1739,2	760,6	294,6	1145,8	664,8	135,2	593,4	95,8
1992	370,8	1476,4	595,5	224,6	787,1	494,0	146,2	689,3	101,5
1993	292,9	1155,7	389,0	139,9	394,2	283,6	153,0	761,5	105,4
1994	200,3	999,6	359,9	63,3	229,6	249,7	137,0	770,0	110,2
1994 I	14,9	63,4	32,2	5,6	16,7	24,2	9,3	46,7	8,0
II	11,4	64,7	28,1	5,4	15,7	21,6	6,0	49,0	6,5
III	17,6	70,4	33,4	6,6	17,4	25,4	11,0	53,0	8,0
IV	16,1	74,9	27,7	5,5	19,2	19,2	10,6	55,7	8,5
V	16,5	95,8	28,4	5,8	23,6	17,2	10,7	72,2	11,2
VI	17,1	114,8	28,3	5,5	27,8	17,3	11,6	87,0	11,0
VII	17,1	111,3	30,4	4,6	26,3	19,9	12,5	85,0	10,5
VIII	17,5	102,2	27,0	4,5	22,0	16,9	13,0	80,2	10,1
IX	16,9	89,3	29,8	5,3	19,5	20,7	11,6	69,8	9,1
X	16,8	81,5	32,1	4,8	15,5	23,0	12,0	66,0	9,1
XI	17,6	70,8	32,1	4,8	13,1	23,0	12,8	57,7	9,1
XII	20,8	60,5	30,4	4,9	12,8	21,3	15,9	47,7	9,1
1995 I	13,3	60,1	28,8	4,1	12,4	21,0	9,2	47,7	7,8
II	13,0	62,1	27,3	3,9	11,6	20,6	9,1	50,5	6,7
III	15,8	68,8	33,0	4,4	14,2	25,9	11,4	54,6	7,1
IV	17,9	74,5	32,9	4,2	15,2	25,6	13,7	59,3	7,3
V	16,5	96,0	34,6	4,5	18,0	25,4	12,0	78,0	9,2
VI	18,5	114,1	34,7	4,9	20,1	24,2	13,6	94,0	10,5
VII	18,0	111,7	32,8	4,7	19,7	22,7	13,3	92,0	10,1
VIII	16,6	104,5	32,3	3,6	17,7	22,6	13,0	86,8	9,7

 

 

 

 

Lopkopības produktu ražošanas indeksi

(% pret iepriekšējo periodu)

	Visu veidu	Valsts saimniecībās	Zemnieku saimniecībās,
	saimniecībās	un statūtsabiedrībās	piemājas saimniecībās
			un personiskajās
			palīgsaimniecībās
	gaļa	piens,	olas,	gaļa	piens,	olas,	gaļa	piens	olas,
	(dzīvmasā),	tūkst.t	milj.	(dzīvmasā),	tūkst.t	milj.	(dzīvmasā),	tūkst.	milj.
	tūkst.t			tūkst.t			tūkst.t
1990	94,6	95,7	92,0	90,2	91,7	90,7	109,3	107,5	105,6
1991	94,9	91,9	92,9	89,1	85,1	90,5	110,8	108,7	113,5
1992	86,3	84,9	78,3	76,2	68,7	74,3	108,1	116,2	105,9
1993	79,0	78,2	65,3	62,3	50,1	57,4	104,7	110,5	103,8
1994	68,4	86,5	92,5	45,3	58,2	88,0	89,5	101,1	104,6
1994 I	63,1	88,3	100,9	58,3	59,0	99,6	66,4	107,4	105,3
II	76,5	102,1	87,3	96,4	94,0	89,3	64,5	104,9	81,3
III	154,4	108,8	118,9	122,2	110,8	117,6	183,3	108,2	123,1
IV	91,5	106,4	82,9	83,3	110,3	75,6	96,4	105,1	106,3
V	102,5	127,9	102,5	105,5	122,9	89,6	100,9	129,6	131,8
VI	103,6	119,8	99,6	94,8	117,8	100,6	108,4	120,5	98,2
VII	100,0	97,0	107,4	83,6	94,6	115,0	107,8	97,7	95,5
VIII	102,3	91,8	88,8	97,8	83,7	84,9	104,0	94,4	96,2
IX	96,6	87,4	110,4	117,8	88,6	122,5	89,2	87,0	90,1
X	99,4	91,3	107,7	90,6	79,5	111,1	103,4	94,6	100,0
XI	104,8	86,9	100,0	100,0	84,5	100,0	106,7	87,4	100,0
XII	118,2	85,5	94,7	102,1	97,7	92,6	124,2	82,7	100,0
1995 I	63,9	99,3	94,7	83,7	96,9	98,6	57,9	100,0	85,7
II	97,7	103,3	94,8	95,1	93,5	98,1	98,9	105,9	85,9
III	121,5	110,8	120,9	112,8	122,4	125,7	125,3	108,1	106,0
IV	113,3	108,3	99,7	95,5	107,0	98,8	120,2	108,6	102,8
V	92,2	128,9	105,2	107,1	118,4	99,2	87,6	131,5	126,0
VI	112,1	118,9	100,3	108,9	111,7	95,3	113,3	120,5	114,1
VII	97,3	97,9	94,5	95,9	98,0	93,8	97,8	97,9	96,2
VIII	92,2	93,6	98,5	76,6	89,8	99,6	97,7	94,3	96,0

 

 

 

Lopkopības produktu pārdošana

pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām

visu veidu saimniecībās

(tūkst. tonnu)

	Lopi un putni	tai skaitā	Piens
	(dzīvmasā), vidēji	liellopi	cūkas	putni
1990		394,2	203,6	124,5	44,2	1611,0
1991		328,8	190,2	89,5	34,1	1331,6
1992		237,7	153,0	47,3	19,0	932,8
1993		172,2	137,1	25,7	9,4	571,9
1994		74,5	51,6	13,1	8,7	371,8
1994	I	5,4	4,0	0,6	0,7	21,1
	II	5,5	4,1	0,7	0,7	17,4
	III	7,1	5,0	1,3	0,8	20,6
	IV	5,9	4,3	0,9	0,7	25,5
	V	6,9	4,4	1,4	0,8	37,2
	VI	5,9	3,7	1,2	0,9	50,7
	VII	5,3	3,7	1,1	0,5	44,9
	VIII	6,4	4,5	1,2	0,6	40,9
	IX	7,6	5,6	1,2	0,7	37,7
	X	6,4	4,7	1,0	0,7	30,8
	XI	5,9	3,9	1,2	0,7	23,0
	XII	6,2	3,7	1,3	0,9	22,0
1995	I	3,6	2,1	0,7	0,8	18,1
	II	3,6	2,0	1,1	0,5	16,2
	III	4,2	2,3	1,1	0,8	19,4
	IV	4,4	2,2	1,2	0,8	21,9
	V	4,3	2,4	1,0	0,9	30,5
	VI	5,3	2,6	1,8	0,9	36,8
	VII	4,4	2,5	1,1	0,7	37,7
	VIII	4,7	2,8	0,9	0,9	37,9

 

 

 

Salīdzinot ar 1994. gada janvāri — augustu, šogad iepirkts par 29% mazāk lopu un putnu un par 15% mazāk piena.

1995. gada janvārī — augustā zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības ievērojami samazinājušas lopu un putnu pārdošanu pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), 1995. gada janvārī — augustā, salīdzinot ar 1994. gada janvāri — augustu, lopu un putnu pārdots par 34% mazāk, un piena pārdošana šajā periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri — augustu, samazinājusies par 5%.

Zvejniecība

 

Ekonomiskās darbības veidā “Zvejniecība” atbilstoši starptautiskajiem standartiem jāieskaita: zveja okeānos, piekrastes un iekšējos ūdeņos;

jūras un saldūdens vēžveidīgo un molusku ieguve; jūras dzīvnieku (bruņurupuču, jūras ežu u.c. adataiņu un bezmugurkaulnieku) ieguve; jūras materiālu (dabīgo pērļu, dzintara, sūkļu, koraļļu, aļģu u.c.) ieguve; zivju, vēžveidīgo un molusku apstrāde uz zvejas kuģiem; zivju audzētavu un zivju fermu darbība, zivju mazuļu audzēšana, zivju audzēšana jūras un saldūdens fermās; pārtikā lietojamo jūras aļģu audzēšana; ar zveju un zivju audzēšanu saistītie pakalpojumi.

Ekonomiskās darbības veidā “Zvejniecība” neietilpst zivju un citu jūras produktu pārstrāde uz bāzeskuģiem un zivju pārstrādes uzņēmumos.

Ik ceturksni zvejniecības darbības rezultāti tiek apsekoti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar zvejniecību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības un īpašuma formas.

 

 

 

Zivju nozveja un citu jūras produktu ieguve

(tonnas)

	1994.g.	1995.g.	1995.g.
	janvārī-jūnijā	janvārī-jūnijā	janvāris- jūnijs	% pret 1994.g.
			janvāri- jūniju
Pavisam	68983,6	77680,9	112,6
saldūdens zivis	267,8	305,3	114,0
jūras zivis	65581,8	75821,5	115,6
ūdens bezmugurkaulnieki (kalmāri)	2942,0	1530,0	52,0
No kopējās zivju nozvejas:
sardīnes, sardinellas	3059,0	10555,4	345,1
skumbrijas	54,0	1769,5	3276,9
stavridas	13518,0	19434,6	143,8
jūras asari	11209,0	5166,1	46,1
mencas	840,5	1393,0	165,7
reņģes	12177,4	14337,0	117,7
brētliņas	9261,2	9232,8	99,7
brekši	52,2	52,8	101,1
karpas	122,8	173,0	140,9
butes	28,8	34,2	118,8
laši	40,8	40,0	98,0

 

 

 

 

Zivju nozveja un citu jūras produktu ieguve

pa nozvejas rajoniem

(tonnas)

	1994.g.	1995.g.	1995.g.
	janvārī-jūnijā	janvārī-jūnijā	janvāris- jūnijs	% pret 1994.g.
			janvāri- jūniju
Pavisam	68983,6	77680,9	112,6
tai skaitā:
iekšējie ūdeņi	267,8	305,3	114,0
ziemeļrietumu Atlantija	261,0	448,0	171,6
ziemeļaustrumu Atlantija	36920,8	29952,6	81,1
no tās Baltijas jūra	22533,6	25210,6	111,9
centrālaustrumu Atlantija	25115,0	45445,0	180,9
dienvidrietumu Atlantija	6419,0	1530,0	23,8

 

 

Rūpniecība

 

Ekonomiskās darbības veidā “Rūpniecība” atbilstoši starptautiskajiem standartiem ieskaita sekojošas ekonomiskās darbības kategorijas:

— ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde — ekonomiskā darbība, kuras rezultātā tiek iegūti dabā atrodamie minerāli;

— apstrādājošā rūpniecība — fiziska vai ķīmiska materiālu vai komponentu pārveide jaunos produktos neatkarīgi no tā, vai to veic mehanizēti vai ar roku darbu, fabrikā vai mājas apstākļos, realizē gatavo produkciju vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā;

— elektroenerģijas ražošana un sadale ar mērķi realizēt elektroenerģiju patērētājiem;

— gāzveida kurināmā piegāde patērētājiem pa gāzes vadiem;

— tvaika un karstā ūdens ražošana un sadale apkurināšanas, enerģijas ražošanas un citām vajadzībām;

— ūdens ieguve, attīrīšana un sadale iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm un citiem patērētājiem.

Sākot ar 1995.gada janvāri, rūpniecības datu apkopošana tiek veikta atbilstoši “Starptautiskajām rekomendācijām rūpniecības statistikā”. No apsekotajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām tiek iegūti dati pa atsevišķiem elementiem, no kuriem pēc tam tiek aprēķināta kopējā rūpniecības produkcijas izlaide.

Ik mēnesi rūpniecības darbības rezultāti tiek apsekoti visos valsts un pašvaldību rūpniecības uzņēmumos neatkarīgi no nodarbināto skaita un pārējos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kur rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 50 un vairāk cilvēku.

Rūpniecības produkcijas apjomu kopumā nosaka kā sekojošu elementu summu:

— pārskata periodā nosūtīto pašražoto preču vērtība faktiskajās cenās (bez pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa);

— ieņēmumi no izpildītiem rūpnieciska rakstura darbiem faktiskajās cenās;

— gatavās produkcijas krājumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām;

— nepabeigto ražojumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām;

— pašu vajadzībām ar uzņēmuma darba spēku radīto pamatlīdzekļu vērtība.

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi aprēķināti pēc Laspereisa formulas, pamatojoties uz 565 produkcijas veidu ražošanas dinamiku, kā arī ievērojot 1994.g. rūpniecības nozaru struktūru un atsevišķo produkcijas veidu vidējās ražotāju cenas. Attiecīgās nozarēs fiziskā apjoma indeksa aprēķināšanai tiek ņemti produkcijas veidi, ko ražo dotās nozares uzņēmumi.

Rūpniecības produkcijas ražošana naturālajā izteiksmē parādīta kā produkcijas bruto izlaide, ieskaitot attiecīgā uzņēmuma rūpnieciskās ražošanas vajadzībām izlietoto produkciju.

 

 

 

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi1

	Visa	tai skaitā
	rūpniecība	ieguves	apstrādājošā	elektroenerģija,
		rūpniecība	rūpniecība	gāze un ūdens
		un karjeru		apgāde				izstrāde
% pret iepriekšējā
gada atbilstošo
periodu:
1995 I-III	92,0	103,9	89,2	98,5
IV-VI	90,2	57,3	87,6	103,1
I-VI	91,2	70,8	88,4	100,0
I	95,2	125,6	87,4	113,5
II	90,9	91,3	93,2	86,5
III	90,0	96,6	87,4	96,7
IV	92,5	110,1	87,6	107,9
V	92,5	75,9	89,9	107,6
VI	85,2	39,9	85,0	89,5
VII	92,7	51,1	91,2	110,7
VIII	92,2	79,2	89,9	100,4
% pret iepriekšējo
periodu
1995 I-III	...	...	...	...
IV-VI	83,5	134,8	98,6	51,9
I	...	...	...	...
II	93,1	76,8	98,1	84,1
III	109,8	113,2	113,5	102,0
IV	82,4	112,4	84,6	77,3
V	103,7	98,4	119,3	63,7
VI	86,1	168,4	88,3	74,8
VII	98,0	364,1	95,2	106,7
VIII	111,7	94,1	116,5	89,4

 

 

 

1 1994.gadā, salīdzinot ar 1992.gadu, izmainījusies rūpniecības nozaru struktūra un ražotās produkcijas vidējās cenas, tāpēc radās nepieciešamība pārrēķināt rūpniecības fiziskā apjoma indeksus, ko varēja izdarīt tikai pēc 1994.gada pārskatu datu apkopošanas. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi tika pārrēķināti, sākot ar 1995.gada janvāri, pamatojoties uz 565 produkcijas veidu ražošanas dinamiku, kā arī ievērojot 1994.g. atsevišķo rūpniecības produkcijas veidu vidējās ražotāju cenas.

 

Ārējā tirdzniecība

 

Ārējās tirdzniecības dati aprēķināti, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem.

Ārējās tirdzniecības apgrozījumā iekļautas šādas preču plūsmas.

Eksporta kopapjomā ieskaitītas:

— preces, kuras izvestas realizēšanai ārvalstīs;

— preces, kuras izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par atpakaļievešanu;

— importētās preces, kuras pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm;

— reeksports, t.i., patēriņam Latvijā importētās preces, kuras izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.

Importa kopapjomā ieskaitītas:

— preces, kuras ievestas Latvijā realizācijai iekšējā tirgū;

— preces, kuras ievestas pārstrādei, uzņemoties saistības par atpakaļizvešanu;

— eksportētās preces, kuras ievestas pēc pārstrādes ārvalstīs;

— preces, kuras ievestas Latvijā no muitas noliktavām.

Papildus muitas kravas deklarāciju datiem ārējās tirdzniecības apgrozījumā ir ieskaitīts elektroenerģijas un dabasgāzes eksports un imports no ikmēneša statistikas pārskatiem, kā arī ceturkšņa informācija par ārpus valsts teritorijas esošo zvejas kuģu tirdzniecības darījumiem. Turklāt 1994.g. ārējās tirdzniecības apgrozījumā tika ietverta arī ceturkšņa informācija par piegādēm Latvijā dislocētajiem Krievijas bruņotajiem spēkiem un minerālā kurināmā importa datu korekcija, ko veido muitas kravas deklarācijās neatspoguļotā daļa. Tā noteikta, izmantojot datus par kurināmā patēriņu.

Preču eksports un imports ir uzrādīts FOB cenās. Tā ir preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai.

Ievestās un izvestās preces klasificētas atbilstoši Latvijas preču kombinētajai nomenklatūrai, kuras pamatā ir harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma un Eiropas Savienības kombinētā nomenklatūra. Kodi tabulās uzrādīti iekavās aiz preču grupu un preču nosaukumiem angļu valodā.

Preču eksportā uzrādīta pēdējā zināmā preces saņēmējvalsts, importā — preces izcelsmes valsts. Ja preces izcelsmes valsts nav zināma, tad imports ir norādīts pēc preces nosūtītājvalsts.

 

Preču eksports un imports

 

	Eksports1	Imports1
1994	553437	694588
1994 I-III	120915	157302
IV-VI	135452	173312
VII-IX	142126	162554
X-XII	154944	201420
1995 I-III	162200	210224
IV-VI	165502	208421
1994 I	37338	40382
II	37788	41991
III	43171	51147
IV	42414	52534
V	39444	48612
VI	48320	46729
VII	41953	44432
VIII	46591	48352
IX	49117	60626
X	43265	55276
XI	51809	67293
XII	55997	77000
1995 I	48284	62219
II	52553	65702
III	58485	81071
IV	52049	66615
V	54707	70127
VI	55365	70215
VII	50849	69576

1 Sadalījumā pa mēnešiem nav ieskaitīti ārpus valsts teritorijas esošo zvejas kuģu tirdzniecības darījumi. Ceturkšņa datos līdz 1995.gadam ir ieskaitītas piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem Latvijas teritorijā un degvielas importa datu korekcija.