Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Kredītiestāžu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus;

2) kredītiestādes nodaļa (filiāle) — kredītiestādes struktūrvienība, kas veic banku operācijas (darījumus) kredītiestādes vārdā un teritoriāli ir izvietota ārpus kredītiestādes juridiskās adreses, bet nav juridiskā persona;

3) pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic banku operācijas (darījumus);

4) banku operācijas (darījumi):

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;

b) kreditēšana;

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana;

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem;

f) uzticības operācijas (trasts);

g) finansu līzings;

h) vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana;

i) garantiju un galvojumu izsniegšana;

j) vērtību glabāšana;

k) citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajām banku operācijām un kuru veikšana ir saskaņota ar Latvijas Banku;

5) kredīts — naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskajām vai juridiskajām personām sniedz kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām rīkoties ar naudu vai citām atvietojamām lietām un uzliek saistības atdot naudu vai citas atvietojamas lietas ar vai bez procentiem;

6) noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem;

7) pašu kapitāls — kredītiestādes kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais pamatkapitāls un akciju emisijas uzcenojums, kas samazināti par priekšrocību akciju (kurām kredītiestādes statūtos paredzēta dividenžu uzkrāšana) vērtību, rezerves kapitāls, nesadalītā peļņa (ar nosacījumu, ka ir auditora atzinums par tās esamību), kas samazināta par iepriekšējo darbības gadu zaudējumu apjomu, un citi elementi saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem;

b) samazinājums par kredītiestādes īpašumā esošajām pašas akcijām, nemateriālajiem aktīviem un kārtējā darbības gada zaudējumiem;

c) subordinētais kapitāls saskaņā ar šā likuma 36.panta prasībām;

d) samazinājums par kredītiestādes līdzdalību citās kredītiestādēs;

8) subordinētais kapitāls — naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas;

9) klients — fiziskā vai juridiskā persona, kuru ar kredītiestādi saista banku operācijas (darījumi);

10) mātes uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram citā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) pieder vairāk nekā 50 procenti pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuru tas spēj tieši vai netieši kontrolēt;

11) meitas uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā mātes uzņēmumam pieder vairāk nekā 50 procenti pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuru mātes uzņēmums spēj tieši vai netieši kontrolēt;

12) kontrole — attiecības starp mātes un meitas uzņēmumu vai analogas attiecības starp personu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai iespēja saskaņā ar statūtiem vai līgumu noteikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansu un darbības politiku;

13) būtiska ietekme — iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansu un darbības politikas noteikšanu;

14) uzticības operācijas (trasts) — darījumi, kuros attiecības starp kredītiestādi un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem kredītiestāde uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma;

15) būtiska līdzdalība — tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgā akciju skaita, vai arī līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

16) riska darījumi — kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, kurām noteikta paaugstināta riska pakāpe;

17) auditors — šā likuma izpratnē: Latvijā licencēts zvērināts revidents vai cita persona, kurai Latvijas Banka piešķīrusi tiesības veikt kredītiestāžu pārskatu pārbaudi;

18) savstarpēji saistītu klientu grupa — divas vai vairākas personas, kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku:

a) jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas vai tai ir būtiska ietekme uz tām;

b) jo tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības;

19) personas, kuras saistītas ar kredītiestādi — personas, kas ir:

a) kredītiestādes akcionāri, kuriem kredītiestādē pieder būtiska līdzdalība, un šo akcionāru — fizisko personu — laulātie, vecāki un bērni;

b) kredītiestādes meitas uzņēmumi;

c) kredītiestādes padomes, valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un kuri atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

d) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros šā termina skaidrojuma “a” un “c” apakšpunktā minētajām personām pieder būtiska līdzdalība;

20) kredītiestādes bankrots — kredītiestādes nespēja pilnā mērā izpildīt savas saistības pret kreditoriem;

21) kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots — kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes:

a) tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm;

b) kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanās pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības, apzināti apgrūtinājuši ar bankrota atzīšanu saistītās lietas pilnīgu un objektīvu izskatīšanu.

2.pants. Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, kā arī reglamentē to darbību un uzraudzību.

3.pants. Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai krājaizdevu sabiedrība, vai ārvalstu bankas nodaļa (filiāle).

4.pants. Bankas dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, likums “Par akciju sabiedrībām”, likums “Par vērtspapīriem” un citi likumdošanas akti.

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 38.pantu, 47.panta otrās daļas 2.punktu un 76.pantu, likums “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” un citi likumdošanas akti.

6.pants. Ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27.panta 5.punktu, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 47., 49., 51., 53.panta otrajā daļā noteikto ierobežojumu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77. — 87., 89., 90., 94., 102.panta 1. un 2.punktu, 109., 113.—118., 121., 125., 127., 129., 140. un 141.pantu, likums “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” un citi likumdošanas akti.

7.pants. Kredītiestādēm ir saistoši Latvijas Bankas padomes saskaņā ar šo likumu izdotie normatīvie norādījumi un noteikumi par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

8.pants. Kredītiestādes pienākums ir Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tai visu informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

9.pants. Vārdus “kredītiestāde”, “banka”, “krājaizdevu sabiedrība” vai šo vārdu savienojumu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai kredītiestādes, kurām ir Latvijas Bankas izsniegta licence banku operāciju (darījumu) veikšanai.

10.pants. Kredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību.

II nodaļa

Kredītiestāžu licencēšana

11.pants. Kredītiestādes, to nodaļas (filiāles) un pārstāvniecības savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

12.pants. Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja nodaļas (filiāles) vai pārstāvniecības atvēršanai ārvalstīs.

13.pants. (1) Kredītiestāžu licenču (atļauju) izsniegšanas kārtību, kā arī ar banku darbību saistītos ierobežojumus nosaka Latvijas Banka.

(2) Izsniedzot licenci (atļauju), Latvijas Banka norāda, kādas banku operācijas (darījumi) kredītiestādei atļautas.

14.pants. Latvijas Banka iesniegumu par licences piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Latvijas Bankai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibināmai kredītiestādei, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi un kredītiestādes plānotā darbība neatbilst Latvijas valsts interesēm.

15.pants. Lai saņemtu Latvijas Bankas licenci banku operāciju (darījumu) veikšanai, kredītiestādes dibinātājiem jānodrošina:

1) dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju;

2) minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;

3) likuma prasībām atbilstošas bankas, krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu, ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju kandidatūras.

16.pants. (1) Banku var dibināt:

1) fiziskās personas, kuras ir pilngadīgas un rīcībspējīgas;

2) juridiskās personas, kuras reģistrētas Latvijas Republikā vai citā valstī un kuru darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem;

3) viena ārvalsts banka, kuras darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem;

4) valsts.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. — 3.punktā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un stabils finansu stāvoklis.

17.pants. Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma 16. un 29.pantā minētajām personām, lai spriestu par to finansu stāvokli un reputāciju, šajā nolūkā pārbaudot minēto personu:

1) finansu resursu pietiekamību;

2) kredītiestādes darbības un vadības plānus;

3) līdzšinējo darbību, kompetenci un pieredzi.

18.pants. Krājaizdevu sabiedrību var dibināt fiziskās personas, kuras ir viena pagasta iedzīvotāji, viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), vienas iestādes darbinieki vai vienas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izveidotas arodbiedrības, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas biedri.

19.pants. Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes dibinātāju identitāti, bet, ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās peronas, — ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem.

20.pants. Ārvalstu banka var atvērt nodaļu (filiāli) Latvijā, ja šīs bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls atbilst šā likuma 21.panta prasībām un tās darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem.

21.pants. Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

22.pants. Krājaizdevu sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 50 tūkstošiem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

23.pants. Ārvalstu bankai, kura atver nodaļu (filiāli) Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz viens miljons ekiju un jāuztur šāds ieguldījumu līmenis visu savu darbības laiku.

24.pants. Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekļiem un ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

25.pants. Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli un ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

26.pants. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta 2., 4. un 5.punkta un 25.panta prasībām.

27.pants. Latvijas Banka var atsaukt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav sākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde veic banku operācijas (darījumus), kuras nav paredzētas Latvijas Bankas izsniegtajā licencē (atļaujā);

4) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas norādījumus;

5) kredītiestāde atzīta par bankrotējušu.

III nodaļa

Būtiska līdzdalība

28.pants. Būtisku līdzdalību bankā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi.

29.pants. (1) Fiziskajai vai juridiskajai personai, kura vēlas tiešā vai netiešā ceļā iegūt būtisku līdzdalību un kurai līdz šim šādas līdzdalības nav bijis, pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas jāsaņem Latvijas Bankas atļauja.

(2) Ja persona, kurai bankā ir būtiska līdzdalība, to vēlas palielināt, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33, 50 un vairāk procentus no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tai iepriekš jāinformē par to Latvijas Banka.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju un finansu stāvokli.

30.pants. Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemts paziņojums par būtisku līdzdalību, atļauj iegūt īpašumā akcijas vai to atsaka, ja persona neatbilst šā likuma prasībām.

31.pants. Persona, kurai ir būtiska līdzdalība bankā, informē Latvijas Banku ikreiz, kad tās līdzdalība bankā kļūst mazāka par 10, 20, 33 vai 50 procentiem no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

32.pants. Banka nekavējoties informē Latvijas Banku par pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju kapitāla sadalījuma maiņu, kas saistīta ar būtisku līdzdalību. Banka ne retāk kā reizi gadā iesniedz Latvijas Bankai visu to personu sarakstu, kurām ir būtiska līdzdalība, norādot šīs līdzdalības apjomu.

33.pants. (1) Ja šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos personas ir ieguvušas savā īpašumā bankas akcijas bez Latvijas Bankas atļaujas, šīs personas nevar izmantot iegūto akciju balsstiesības.

(2) Akcionāru pilnsapulces lēmumi, kuri pieņemti, nelikumīgi izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās balsstiesības, ko nodrošina noteikts daudzums akciju, nav spēkā.

IV nodaļa

Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības

34.pants. Kredītiestāde kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus.

35.pants. (1) Kredītiestādes pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

(2) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

36.pants. Kredītiestādes pašu kapitāla aprēķinos subordinētā kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā likuma 1.panta 7.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto pašu kapitāla elementu kopsummas. Subordinētā kapitāla daļa pakāpeniski samazināma vismaz pēdējos piecus gadus pirms aizdevuma atmaksāšanas termiņa.

37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

(2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus (likviditātes prasības) nosaka Latvijas Banka.

38.pants. Kredītiestādes rezerves tās kontā Latvijas Bankā un skaidrā naudā kredītiestādes kasē nedrīkst būt mazākas par Latvijas Bankas padomes apstiprināto normu.

39.pants. Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

40.pants. Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

41.pants. Par kredītu, kas pārsniedz 100 000 latu, kredītiestāde nedēļas laikā pēc tā piešķiršanas informē Latvijas Banku.

42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

43.pants. Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

44.pants. Bankas līdzdalība tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamat kapitālā, kurš nav banka, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.

45.pants. Bankas kopējā līdzdalība tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā, kuri nav bankas, nedrīkst pārsniegt 60 procentus no bankas pašu kapitāla.

46.pants. (1) Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst iegūt līdzdalību cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā.

(2) Krājaizdevu sabiedrība var ņemt aizņēmumus no bankām, bet tie nedrīkst pārsniegt 50 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla un noguldījumu kopsummas.

47.pants. (1) Kredītiestādes ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā, kā arī līdzdalība citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izņemot bankas, pamatkapitālā kopsummā nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu.

(2) Nosacījumi, kas minēti šā panta pirmajā daļā, neattiecas uz:

1) īpašumiem un līdzdalību, ko kredītiestāde pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu uz laiku līdz diviem gadiem no to pārņemšanas brīža;

2) kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami kredītiestādei, lai veiktu tās licencē (atļaujā) paredzētās banku operācijas (darījumus).

48.pants. Banka nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas uzņēmuma izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas.

49.pants. Kredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pašu kapitāla;

2) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pašu kapitāla.

50.pants. Latvijas Bankai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu kreditoru intereses.

51.pants. Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 1 000 latu un tiek izsniegti vienai un tai pašai ar kredītiestādi saistītai personai, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu kredītiestādes valdes lēmumu.

52.pants. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.

53.pants. (1) Kredītiestāde var izsniegt kredītu, ja tas nodrošināts ar vismaz vienu no šādiem nodrošinājuma veidiem:

1) kustamo mantu;

2) nekustamo īpašumu (hipotēka);

3) apdrošināšanas polises cedēšanu uz kredītiestādes vārda, polisi uzglabājot kredītiestādē;

4) galvojumu;

5) vērtspapīriem;

6) cita veida nodrošinājumu, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem.

(2) Atsevišķos gadījumos kredītiestāde var izsniegt kredītu bez šā panta pirmajā daļā minētā nodrošinājuma, taču šādā veidā izsniegto kredītu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

54.pants. Kredītiestāde, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

55.pants. Kredītiestāde veic savu aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu saskaņā ar likumiem un Latvijas Bankas norādījumiem.

56.pants. Kredītiestāde visus tās izsniegtos galvojumus reģistrē Latvijas Bankā. Galvojumi, kas nav reģistrēti Latvijas Bankā, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

57.pants. Kredītiestādei ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja, ja:

1) paredzēts palielināt vai samazināt kredītiestādes pamatkapitālu;

2) tiek mainīts valdes priekšsēdētājs vai ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītājs, vietnieks vai galvenais grāmatvedis;

3) tiek mainīta kredītiestādes juridiskā adrese;

4) tiek mainīts kredītiestādes nosaukums;

5) kredītiestāde tiek reorganizēta.

58.pants. Ja kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

59.pants. Pēc kredītiestāžu apvienošanās izveidojušās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

  V nodaļa

Kredītiestādes un klienta attiecības

60.pants. (1) Kredītiestādes un klienta attiecības regulē likumi un noslēgtie līgumi.

(2) Nevienai kredītiestādei nav tiesību atvērt kontu iekšzemes nodokļu maksātājam (rezidentam), neuzrādot klienta identifikācijas datus: juridiskajai personai — nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru; fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu.

61.pants. Kredītiestādes pienākums ir garantēt savu klientu un korespondentkontu, noguldījumu un operāciju noslēpumu. Lai novērstu krāpšanu no klientu puses, kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par klientu aizdevumu kontiem, bet nav tiesību sniegt šādas ziņas citām personām.

62.pants. (1) Ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajām banku operācijām (darījumiem) sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(2) Ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajām banku operācijām (darījumiem) sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

63.pants. (1) Ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajām banku operācijām (darījumiem) sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina cilvilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā noguldītāja nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras tiek finansētas no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts pasūtījumus un piegādes;

3) Valsts ieņēmumu dienestam — nodokļu un nodevu nemaksāšanas gadījumā.

(2) Kredītiestāde ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši konkrētā likuma prasībām.

64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai banku operācijām (darījumiem), ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā kredītiestādes darbiniekam, kā Latvijas Bankas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā auditoru pārstāvim, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad persona pārtraukusi darba attiecības ar kredītiestādi vai pienākumu pildīšanu tajā.

65.pants. (1) Juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju, bet šo personu norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana veicama pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.

(2) Piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām var vērst tikai saskaņā ar tiesas izpildrakstu vai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma citos likumos paredzētajos gadījumos.

66.pants. (1) Fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju.

(2) Piedziņu uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst saskaņā ar tiesas izpildrakstu.

67.pants. (1) Noguldījumu veidi ir šādi:

1) pieprasījuma noguldījumi — uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

2) termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku,

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

(2) Termiņnoguldījumus, kas noguldīti uz nenoteiktu laiku, var izņemt ne agrāk kā pēc viena mēneša no noguldījuma pieņemšanas brīža. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu, ja līgumā nav noteikts citādi, iesniedzams 10 dienas pirms noguldījuma izņemšanas.

68.pants. Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

69.pants. Procentu likmes lielumu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji vienojoties.

70.pants. Ja līgumā nav noteikts citādi:

1) par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāro dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā ir gads, kurā nosacīti ir 360 dienas;

2) procenti maksājami katru gadu 31.decembrī un pilnīgi atmaksājot kredītu vai noguldījumu.

71.pants. (1) Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veiktas nekādas banku operācijas (darījumi) ar šo noguldījumu.

(2) Prasības noilguma termiņa tecējums sākas:

1) termiņnoguldījumam uz noteiktu laiku — ar noguldījuma izmaksas pēdējo dienu;

2) pieprasījuma noguldījumam un termiņnoguldījumam uz nenoteiktu laiku — ar dienu, kad izdarīta pēdējā banku operācija (darījums) ar šo noguldījumu.

72.pants. Noguldījumi, attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi kredītiestādes ienākumos.

73.pants. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finansu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.

74.pants. Kredītiestādei nav tiesību pieņemt maksājumu dokumentus, kuros nav uzrādīts maksātāja (rezidenta) un maksājuma saņēmēja (rezidenta) reģistrācijas numurs — juridiskajai personai vai personas kods — fiziskajai personai.

VI nodaļa

Grāmatvedība un gada pārskats

75.pants. Kredītiestāde kārto grāmatvedību saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un Latvijas Bankas norādījumiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

76.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes un ar to saistītajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) konsolidētus pārskatus, kuru sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Latvijas Banka.

77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un pielikumus, kā arī ziņojumu.

78.pants. Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 12 mēnešiem.

79.pants. Gada pārskatu gatavo atbilstīgi šim likumam un no šā likuma izrietošiem Latvijas Bankas norādījumiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

80.pants. Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 79.panta prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

81.pants. Gada pārskata posteņi tiek novērtēti pēc šādiem vispārīgiem principiem:

1) tiek pieņemts, ka kredītiestāde darbosies arī turpmāk;

2) tiek saglabātas tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu;

3) novērtēšana visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu,

b) tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances un gada pārskata sagatavošanas dienu,

c) tiek ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) pārskatā tiek atspoguļoti visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņi tiek novērtēti atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

82.pants. Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā likuma 81.pantā minētajiem novērtēšanas principiem, pamatojot jebkuru šādu atkāpšanos pielikumā, kurā norāda, kā tā ietekmēs kredītiestādes aktīvus, saistības, finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumus.

83.pants. (1) Ziņojumā tiek ietverts kredītiestādes finansu stāvokļa un tās attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos kredītiestādes darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā.

(2) Ziņojumā ir sniedzamas arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par paredzamo kredītiestādes attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

84.pants. Ziņojumā vai pārskatā saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu vai bilanci sniedzami priekšlikumi par kredītiestādes peļņas sadali, arī par dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu.

85.pants. (1) Kredītiestādes gada pārskatu pārbauda Latvijas Bankas apstiprināts auditors. Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Ja auditoru atzinums ir ar piezīmēm, tad dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku.

86.pants. Kredītiestādes gada pārskats tiek pārbaudīts saskaņā ar šo likumu un starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.

87.pants. Veicot gada pārskata pārbaudi, auditoriem ir tiesības iepazīties ar kredītiestādes aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Kredītiestādes valdes, rīkotājdirektora un darbinieku pienākums ir sniegt auditoriem visu nepieciešamo informāciju.

88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

(2) Auditors pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šo prasību. Par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem auditors rakstveidā ziņo kredītiestādes vadībai, bet šā ziņojuma norakstu nosūta Latvijas Bankai.

89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka.

90.pants. Gada pārskats iesniedzams Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

91.pants. Kredītiestādes pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams kredītiestādē ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī un lai jebkurai ieinteresētai personai būtu iespējams saņemt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus.

92.pants. Kad kredītiestādes gada pārskats iesniegts Latvijas Bankai, kredītiestāde gada pārskata bilanci un auditoru atzinumu ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, bet pilns gada pārskats brīvi pieejams kredītiestādē.

93.pants. Bankas, kurām atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē arī bilanci un pelņas (zaudējumu) rādītājus pirmā, otrā un trešā ceturkšņa beigās ne vēlāk kā mēnesi pēc ceturkšņa beigām.

94.pants. Ja kredītiestādes gada pārskats tiek publicēts pilnībā, tam jābūt identiskam ar auditoru pārbaudīto, turklāt kopā ar auditoru pilnu atzinumu par gada pārskatu. Ja auditors atteicies apstiprināt gada pārskatu, šis atteikums publicējams kopā ar gada pārskatu, norādot atteikuma iemeslu.

95.pants. (1) Ārvalstu bankas nodaļa (filiāle) Latvijas Bankai iesniedz attiecīgās ārvalstu bankas gada pārskatu, kā arī gada pārskata bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, auditoru pilna atzinuma tulkojumu latviešu valodā ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

(2) Ārvalstu bankas gada pārskatam jābūt pārbaudītam saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.

96.pants. Ārvalstu bankas pilnam gada pārskatam, kā arī gada pārskata bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, auditoru pilna atzinuma tulkojumam latviešu valodā jābūt brīvi pieejamam ārvalstu bankas nodaļā (filiālē) saskaņā ar šā likuma 91.panta prasībām.

97.pants. Ārvalstu bankas gada pārskata bilances un auditoru atzinuma tulkojums latviešu valodā publicējams saskaņā ar šā likuma 92.panta prasībām.

98.pants. Kredītiestāde veic lietvedības un citu dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju un uzglabāšanu saskaņā ar valstī noteikto dokumentu standartu, likumu “Par arhīviem” un Latvijas Bankas norādījumiem.

VII nodaļa

Kredītiestāžu darbības uzraudzība

99.pants. Lai nodrošinātu Latvijas banku sistēmas drošumu, stabilitāti un attīstību, Latvijas Banka veic kredītiestāžu uzraudzību.

100.pants. Kredītiestāžu uzraudzību Latvijas Banka veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

101.pants. Latvijas Banka uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

102.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

1) kredītiestādes apmaksātā pamatkapitāla un uzkrātā kapitāla vai zaudējumu kopsumma ir mazāka par kredītiestādes apmaksāto pamatkapitālu;

2) kredītiestādes kapitāla pietiekamība ir mazāka par 10 procentiem;

3) kredītiestāde pārkāpj kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, un kredītiestādes valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi.

103.pants. Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Latvijas Banka ir tiesīga veikt šādas darbības:

1) brīdināt kredītiestādi;

2) apturēt Latvijas Bankas kredītu izsniegšanu kredītiestādei;

3) pārtraukt valūtas operāciju pakalpojumu sniegšanu kredītiestādei;

4) aizliegt kredītiestādei ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos;

5) ierobežot noguldījumu pieņemšanu vai kredītiestādei aizliegt pieņemt noguldījumus;

6) ierobežot kredītu izsniegšanu vai kredītiestādei aizliegt izsniegt kredītus;

7) apturēt kredītiestādes norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti;

8) daļēji vai pilnīgi apturēt citas banku operācijas (darījumus).

104.pants. Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Latvijas Banka ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku. Latvijas Bankas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 122. — 124.pantu.

105.pants. Latvijas Banka ir atbildīga par zaudējumiem, kuri radušies Latvijas Bankas pilnvarnieka vainas dēļ.

106.pants. (1) Latvijas Bankas pilnvarota persona ne retāk kā reizi gadā pārbauda kredītiestādes darbību.

(2) Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no kredītiestādes atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros kredītiestādei ir ieguldījumi.

107.pants. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt pārbaudes šo valstu banku nodaļās (filiālēs) Latvijā, iepriekš par to brīdinot Latvijas Banku.

108.pants. (1) Par pārbaudes rezultātiem kredītiestādes vadībai iesniedzams rakstveida ziņojums, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.

(2) Ja kredītiestāde nepiekrīt pārbaudes atzinumam, tā var iesniegt sūdzību Latvijas Bankas padomei, kura ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai arī lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā.

(3) Ja kredītiestādi neapmierina Latvijas Bankas padomes lēmums, tā ir tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

109.pants. Latvijas Banka var pieprasīt kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces vai padomes sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotām personām ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.

110.pants. Latvijas Bankas darbinieki, pilnvarnieki, auditori, pilnvarotas vai citas personas, kuras darbojušās Latvijas Bankas pilnvarnieku vai auditoru uzdevumā, uzskatāmas par amatpersonām un sodāmas par neizpaužamas informācijas izpaušanu, ja tās tīši vai netīši izpaudušas atklātībā vai citām personām ziņas par kredītiestādi, ja vien šo ziņu sniegšana nav bijusi nepieciešama tiesai un prokuratūrai krimināllietā. Ziņas par kredītiestādi drīkst izpaust tiesā, ja ierosināta kredītiestādes likvidācija.

111.pants. Katrā kredītiestādē darbojas iekšējais revīzijas dienests, kas ir kredītiestādes struktūrvienība un kredītiestādes iekšējās uzraudzības sistēmas elements.

112.pants. Kredītiestādes iekšējā revīzijas dienesta uzdevums ir atklāt trūkumus un kļūdas kredītiestādes darbinieku rīcībā, kā arī uzdevumu nepildīšanas, darba noteikumu neievērošanas un pilnvaru pārsniegšanas gadījumus.

VIII nodaļa

Kredītiestāžu saistību izpildes ierobežojumi

113.pants. Kredītiestāde, no kuras notiek pārmērīga noguldījumu aizplūde, var lūgt Latvijas Banku noteikt kredītiestādes saistību izpildes ierobežojumus.

114.pants. Lēmumu par ierobežojumu noteikšanu pieņem kopīgi Latvijas Banka un Ministru kabinets, nosakot šo ierobežojumu darbības laiku, taču tas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus.

115.pants. Kredītiestādes saistību izpildes ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja kredītiestāde spēj apmierināt kreditoru likumīgās prasības.

116.pants. Ierobežojumus var noteikt kredītiestādes visu veidu saistībām vai tikai to daļai pilnā vai daļējā apmērā.

117.pants. Ierobežojumus nedrīkst noteikt piesaistīto noguldījumu procentu maksājumiem.

118.pants. Ja kredītiestādei tiek noteikti saistību izpildes ierobežojumi, Latvijas Banka triju dienu laikā ieceļ šai kredītiestādē savu pilnvarnieku, par kuru var būt arī juridiskā persona.

119.pants. Latvijas Bankas pilnvarnieks novērtē kredītiestādes stāvokli, paziņo par to Latvijas Bankai un veic nepieciešamos pasākumus, lai stabilizētu kredītiestādes darbību.

120.pants. Kredītiestāde var celt iebildumus par pilnvarnieka darbību vai pārsūdzēt šo darbību tiesā, un Latvijas Banka var šo pilnvarnieku nomainīt, ja tam ir pamatoti iemesli.

121.pants. Saistību izpildes ierobežojumu laikā kredītiestāde turpina savu darbību pilnvarnieka pārraudzībā.

122.pants. Maksājumus kreditoriem kredītiestāde var veikt vienīgi saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem un ar pilnvarnieka atļauju. Pilnvarnieks pārbauda šo maksājumu pamatotību, apmēru un to secības ievērošanu.

123.pants. Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes finansu stāvokli, var paplašināt pilnvarnieka pilnvaras, nosakot, ka kredītiestāde jaunu darījumu veikšanu, īpašuma atsavināšanu, ķīlu, garantiju, galvojumu ņemšanu un došanu saskaņo ar pilnvarnieku.

124.pants. Ja pilnvarnieks konstatē vai secina, ka kredītiestāde nespēj vai nespēs pildīt savas saistības pret kreditoriem, pilnvarnieka pienākums ir nekavējoties par to ziņot Latvijas Bankai.

125.pants. Ja kredītiestādes stāvoklis normalizējas, Latvijas Banka kopīgi ar Ministru kabinetu ir tiesīga atcelt noteiktos ierobežojumus pirms termiņa.

IX nodaļa

Kredītiestāžu likvidācija un bankrots

126.pants. Latvijas Banka, ja tā saskaņā ar šā likuma 27.pantu atsauc kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju), iesniedz pieteikumu tiesā par šīs kredītiestādes likvidāciju.

127.pants. Pieteikumu tiesā par kredītiestādes atzīšanu par bankrotējušu var iesniegt Latvijas Banka vai vismaz divi šīs kredītiestādes kreditori. Pieteikuma iesniedzēji var pieprasīt, lai tiesa pārbauda, vai nav konstatējams kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots.

128.pants. (1) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad iesniegts pieteikums par kredītiestādes atzīšanu par bankrotējušu vai tās likvidācijas sākšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās lietas tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

129.pants. Kredītiestāde septiņu dienu laikā pēc tam, kad tiesā iesniegts pieteikums par tās atzīšanu par bankrotējušu, var lūgt tiesu atturēties no kredītiestādes atzīšanas par bankrotējušu, ja tā var pierādīt savu spēju pilnā mērā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības.

130.pants. Pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par kredītiestādes likvidāciju, tās nosaukumā tiek iekļauts vārds “likvidējamā”.

131.pants. Kredītiestādes likvidācijas un bankrota gadījumā likvidāciju īsteno tiesas iecelts likvidators. Tiesa ieceļ likvidatoru pēc Latvijas Bankas ieteikuma.

132.pants. Kredītiestādes likvidators var būt fiziskā persona, kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā, vai arī juridiskā persona, kuras pamatdarbība ir juridisko pakalpojumu vai auditorpakalpojumu sniegšana.

133.pants. Kredītiestādes likvidatora izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde. Kopējais likvidatora izdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt piecus procentus no likvidācijas gaitā realizēto un atgūto aktīvu vērtības. Likvidatora izdevumu tāmi apstiprina tiesa.

134.pants. Kredītiestādes likvidatora pienākumi ir šādi:

1) ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā sludinājumu par kredītiestādes likvidācijas sākšanu un paziņot par to Uzņēmumu reģistram;

2) apzināt visus kredītiestādes kreditorus;

3) apzināt visus kredītiestādes aktīvus to reālajā vērtībā;

4) piedzīt kredītiestādes debitoru parādus;

5) izskatīt un pārbaudīt kreditoru pieteiktās pretenzijas;

6) sagatavot un iesniegt savas darbības pārskatu tiesai;

7) iesniegt tiesai apstiprināšanai kreditoru sarakstu, norādot tajā arī noraidītās kreditoru pretenzijas;

8) apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus;

9) publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par kredītiestādes likvidācijas pabeigšanu un paziņot par to Uzņēmumu reģistram.

135.pants. Likvidatori ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies viņu vainas dēļ šā likuma un Latvijas Bankas norādījumu neievērošanas rezultātā.

136.pants. Likvidators ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz tiesai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — pārskatu par visu likvidācijas laiku. Likvidatora pārskatu par likvidācijas pabeigšanu apstiprina tiesa.

137.pants. Kreditors rakstveidā iesniedz likvidatoram pretenziju par visiem saviem prasījumiem pret kredītiestādi likvidatora noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad sludinājums par kredītiestādes likvidācijas sākšanu publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Kreditors pretenzijai pievieno prasījumu apliecinošu dokumentu norakstus.

138.pants. Kredītiestādes likvidators reģistrē saņemtās pretenzijas, pārbauda to pamatotību un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no attiecīgās pretenzijas saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pretenzijas noraidīšanu vai pieņemšanu.

139.pants. Likvidatora lēmums par pretenzijas noraidīšanu tiek paziņots ar ierakstītu vēstuli. Likvidatora lēmuma pārsūdzēšanai kreditors var iesniegt tiesā prasību viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

140.pants. Likvidatoram ir tiesības celt prasību tiesā, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem par bankrotējušu atzītās kredītiestādes darījumi, kurus tā viena gada laikā pirms bankrota atzīšanas slēgusi ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri nodarījuši zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi, kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri nodarījuši zaudējumus citiem kreditoriem.

141.pants. Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi vai rīkotājdirektors ir rīkojušies nelikumīgi, pārkāpuši savu pilnvaru ietvarus vai nav ievērojuši likumu prasības un statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulču lēmumus un instrukcijas, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, tādējādi radot zaudējumus kreditoriem, likvidators ceļ tiesā prasību pret kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāju, locekli vai rīkotājdirektoru par kreditoriem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

142.pants. Kreditoru prasījumu apmierināšanas secīgums kredītiestādes likvidācijas gadījumā ir šāds:

1) fizisko personu prasījumi, kuri nepārsniedz 500 latu;

2) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts budžetā un pašvaldību budžetos;

3) prasījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām;

4) parādi kreditoriem, kuri savas prasības pieteikuši noteiktajā termiņā, arī fizisko personu prasījumu atlikusī daļa pēc šā panta 1. punktā minētās summas nomaksas;

5) kredītiestāžu darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;

6) iemaksas sociālās nodrošināšanas iestādei turpmāko mēneša maksājumu kapitalizācijai sakarā ar kredītiestādes vainas dēļ radušos zaudējumu;

7) kredītiestādes parādi pārējiem kreditoriem;

8) subordinētā kapitāla atmaksa;

9) kredītiestādes akcionāru (biedru) prasījumi [proporcionāli akcionāru (biedru) ieguldījumiem kredītiestādes pamatkapitālā].

143.pants. (1) Ja kredītiestādes likvidācijas gaitā atgūtās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus, šī summa sadalāma starp kreditoriem šā likuma 142.panta noteiktajā secībā.

(2) Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

(3) Ja piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

X nodaļa

Atbildība

144.pants. Par noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī citu banku operāciju (darījumu) veikšanu bez Latvijas Bankas licences (atļaujas) saņemšanas, ja saskaņā ar šā likuma noteikumiem tāda ir nepieciešama, un par tādu banku operāciju (darījumu) veikšanu, kas nav norādītas Latvijas Bankas izdotajā licencē (atļaujā):

1) Latvijas Banka juridiskajai personai uzliek soda naudu līdz 5 000 latu;

2) fiziskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

145.pants. Pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības tiek saukta persona, kura:

1) sniegusi apzināti nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav darījusi zināmu saskaņā ar šo likumu prasīto informāciju;

2) traucējusi Latvijas Bankas pilnvarotu personu veikt pārbaudes, nav sniegusi noteiktajā termiņā vai sniegusi neprecīzu vai nepatiesu informāciju, dokumentus vai paskaidrojumus.

146.pants. Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 8., 32., 41., 90., 91., 95. vai 96.panta prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1 000 latu.

147.pants. Par citām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai no tā izrietošo normatīvo aktu prasības:

1) juridiskajai personai Latvijas Banka uzliek soda naudu līdz 5 000 latu;

2) fiziskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

148.pants. Ja kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi, rīkotājdirektors vai darbinieki apzināti piešķīruši kādam kreditoram nepamatotas pirmtiesības vai piekrituši, ka tādas tiek piešķirtas, attiecīgā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

149.pants. Par šā likuma 144., 146. un 147.pantā noteiktajiem pārkāpumiem Latvijas Bankas iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par bankām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23., 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.), Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.212 “Komercbanku noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), Ministru kabineta noteikumi nr.213 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), un Ministru kabineta noteikumi nr. 211 “Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.).

2. Šā likuma 42., 43. un 49.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

3. Piemērojot šā likuma 35.panta otrās daļas un 59. panta prasības:

1) reģistrētajām bankām jāievēro, ka bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir:

— no šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1996.gada 31.martam — ne mazāks kā 100 000 latu,

— no 1996.gada 1.aprīļa līdz 1998.gada 31.martam — ne mazāks kā 1 000 000 latu,

— no 1998.gada 1.aprīļa līdz 1999.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 2 000 000 latu;

2) krājaizdevu sabiedrībām jāievēro, ka krājaizdevu sabiedrību minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir:

— no šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1996.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 5 000 latu,

— no 1997.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 10 000 latu,

— no 1998.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 20 000 latu,

— no 1999.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 30 000 latu.

4. Šā likuma 38. panta normas nav piemērojamas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1992.gada 1.oktobra lēmumu nr. 411 (“Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs”, 1992, 49./50.nr.) atzītā valsts iekšējā parāda apjomam ar šā lēmuma spēkā stāšanās brīdi.

5. Reģistrētajām bankām šā likuma 21.panta prasības jāizpilda līdz 1999.gada 31.decembrim.

Krājaizdevu sabiedrībām šā likuma 22. panta prasības jāizpilda līdz 1999.gada 31.decembrim.

6. Šim likumam spēkā stājoties, lombardi turpina darboties saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām” un citiem likumiem, bet Latvijas Bankas izsniegtās licences tiek anulētas. Tās nododamas Latvijas Bankai līdz 1995.gada 1.decembrim.

7. Kompensāciju izmaksas noguldītājiem — fiziskajām personām, kuru noguldījumi atrodas komercbankās, kas ir bankrotējušas vai atzītas par maksātnespējīgām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiek turpinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punktu prasījuma tiesības valsts garantētās kompensācijas summas apmērā uz līdzekļiem, kas atgūti no komercbankas, kura atzīta par bankrotējušu vai maksātnespējīgu, no fiziskās personas — noguldītāja pāriet Finansu ministrijai.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 5.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Rīgā 1995.gada 24.oktobrī